Vadošam IT izplatīšanas uzņēmumam “ASBIS Group” ir izveidojušās stabilas ilgstošas partnerattiecības ar AMD – starptautisku līderuzņēmumu, kas specializējas pusvadītāju preču un tehnoloģiju izstrādē. Apliecinot abu uzņēmumu ciešo sadarbību, šī partnerība pastāv jau 20 gadu – kopš brīža, kad tika parakstīts līgums par izplatīšanas tiesībām.

Aizritējušajās divās desmitgadēs ASBIS un AMD partnerattiecības ir izpaudušās plašā un produktīvā sadarbībā, vairojot efektivitāti un dodot abpusēju labumu. Šī partnerība ir veiksmīgi attīstījusies, izvēršoties vairāk nekā 40 Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona valstīs un ļaujot piedāvāt plašu piegādājamo preču klāstu – galddatoru procesorus, serverus, darbstacijas un “Radeon PRO” videokartes.

““Advanced Micro Devices” (AMD) ir bijis nenovērtējams stratēģisks partneris uzņēmumam ASBIS, pēdējo divdesmit gadu laikā veidojot neatņemamu mūsu biznesa infrastruktūras daļu. Mūsu partnerību esam izmantojuši, lai gūtu vērā ņemamus panākumus, un kopā esam veicinājuši nozīmīgus sasniegumus tehnoloģiju nozarē. Dinamiskā sadarbībā mēs turpinām nozarē ieviest inovācijas un sekmēt tās pārveidošanos. ASBIS ļoti lepojas ar to, ka ir uzticams AMD izplatītājs, un mēs esam apņēmušies atbalstīt AMD visos tā turpmākās izaugsmes centienos. Ilgā stratēģiskā partnerība starp AMD un ASBIS ir apliecinājums abu pušu panākumiem un vienotajam redzējumam. Kopā mēs tiecamies attīstīt nozari un nostiprināt tās pamatus.” Martins Vrba, vecākais uzņēmējdarbības attīstības vadītājs.

Mikroprocesoru ražotājs Advanced Micro Devices (AMD) šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 358 miljonu USD lieliem zaudējumiem, pat neskatoties uz to, ka kompānijas apgrozījums šajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājies par 22%, ziņo BBC.

AMD nākotne krāsojas drūmās krāsās, salīdzinot ar Intel un citiem kompānijas konkurentiem, kuru peļņa pēdējā laikā ir augusi.

Db.lv jau ziņoja, ka AMD plāno samazināt kompānijas štatu par 10%, kā rezultātā bez darba paliks 1 600 darbinieki.

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Eiropas Komisija publiskojusi vadošo IT kompāniju saraksti par to, kāpēc tās spiestas atteikties no AMD procesoriem par labu Intel.

Jāatgādina, ka jau maijā EK sodīja Intel par rekordsummu – 1.06 miljardiem eiro un lika uzņēmumam atteikties no savas pārdošanas stratēģijas, kas izspieda no tirgus pārējos dalībniekus, ziņo newsru.com.

Intel nepiekrita šim lēmumam un draudēja iesniegt apelāciju. Kompānija uzskata, ka ES pieļāvusi nopietnu kļūdu savstarpējās attiecībās. Pēc Intel pārstāvju domām, EK ierēdņiem būtu jāpārbauda, vai Intel atlaides tiešām izspiedušas no tirgus AMD un vai tas ietekmējis patērētāju pieprasījumu.

Tiesa, kompānijas Dell topmenedžeru elektroniskā sarakste 2003. gadā liecina, ka viņi brīdina kolēģus – AMD procesoru iegāde var izsaukt Intel sankcijas, kas negatīvi atspoguļosies pārdošanas rādītājos. Savukārt, ja Dell izvēlēsies AMD, tad Intel liegs kompānijai atlaides. Līdzīga situācija bija novērojama arī ar citām kompānijām.

Dažos no jaunajiem Windows 8 klēpjdatoriem un personālajiem datoriem varētu būt vairāk Android, nekā paša Microsoft izstrādātu lietotņu, raksta BBC.

Jauno Windows 8 datoru mikroshēmas izstrādājusi kompānija AMD, kas optimizēta speciāli Android lietotņu darbībai. Salīdzinājumam – Microsoft ir vien daži tūkstoši lietojumprogrammu, kas izstrādātas speciāli Windows 8.

Konkurējošā Android lietotnes būs pieejamas Windows 8 ierīcēs, izmantojot AMD AppZone atskaņotāju.

Operētājsistēma Windows 8 izstrādāta tā, lai to varētu izmantot arī viegli pārnēsājamās ierīcēs, piemēram, planšetdatoros. Tomēr patlaban izskanējušas bažas, ka Microsoft Windows Store būs pieejami vien aptuveni divi tūkstoši Windows 8 lietotņu.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas, bet kritās Eiropas biržās. Jenas vērtība pret ASV dolāru palielinājās.

Mākslīgā intelekta jomā iesaistīto uzņēmumu "Google" un AMD akciju cenas pieauga pēc jauniem paziņojumiem par progresu šajā jomā.

AMD akcijas cena palielinājās par aptuveni 10% pēc jaunākās mikroshēmas MI300 prezentācijas, kas tiek uzskatīta par konkurenti augsti novērtētam "Nvidia" produktam.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kāpa par 5,3% pēc tam, kad šis uzņēmums demonstrēja jauno mākslīgā intelekta modeli "Gemini", kas varētu pārspēt cilvēkus vairākās problēmu risināšanas, matemātikas, fizikas, vēstures, tieslietu, medicīnas un ētikas jomās.

Tokijas biržas indekss saruka par gandrīz 2% pēc jenas vērtības pret ASV dolāru palielināšanās, kas sadārdzina Japānas preču eksportu.

Tirdzniecības un izklaides centru attīstības un vadības uzņēmuma Akropolis Group UAB parakstītais līgums par tirdzniecības centra Alfa iegādi no AMD Holding ir ir lielākais viena aktīva (t.i., portfeļa) nekustamā īpašuma darījums Baltijas valstīs kopš 2008.gada, kad vācu investors Deka Immobilien iegādājās Kauņas Akropolis SC.

To norāda Newsec darījumu vadītājs Andrius Švolka. Pārdevēju darījumā pārstāvēja nekustamo īpašumu konsultāciju firma Newsec Baltijā kopā ar savu partneri BNP Paribas Real Estate. Kā jau ziņots, darījuma summa netiek atklāta.

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

Tirdzniecības centra Alfa pārdošanas process izraisīja lielu interesi no diezgan daudziem investoriem, pateicoties tā dominējošajam stāvoklim Rīgā.

Tirdzniecības centrs tika uzcelts 2001.gadā un kopš tā laika tika paplašināts trīs reizes, pēdējoreiz 2020.gadā. Pēdējā posmā īpašums tika paplašināts līdz 91 000 kvadrātmetru un kļuva par otro lielāko tirdzniecības centru Latvijas galvaspilsētā.

Jau ziņots, ka "Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

AS ELKO Grupa nostiprinājusi savu statusu arī kā lielākais datoru komponenšu piegādātājs Krievijā.

Pēc 2008. gada otrā ceturkšņa Krievijas tirgus pārdošanas datiem ELKO Grupa ir kļuvusi par videokaršu, kas izveidotas uz AMD/ATI mikroshēmu bāzes, piegādātāju Nr. 1. 2008. gada sākumā uzņēmumam ELKO Grupa jau tika piešķirts statuss AMD Platinum Solution Provider, Db.lv informē ELKO Grupa Mārketinga korporatīvo projektu vadītāja Anna Dārziņa.

Grafisko karšu noieta augstie rādītāji ir panākti tikai ar četru pazīstamu ražotāju (Gigabyte, HIS, Microstar un Sapphire) produkcijas pārdošanu.

Pēc 2007. gada rādītājiem ELKO Grupa ir Intel, Hitachi, Seagate un Western Digital piegādātājs Nr. 1 Krievijā. Arī vadošais Krievijas IT biznesa laikraksts Computer Reseller News Russian Edition ir novērtējis uzņēmumu ELKO Grupa kā vienu no Krievijas labākajiem IT komponenšu un risinājumu izplatītājiem.

Eiropas Savienība (ES) piespriedusi 1.06 miljardu eiro lielus sodu mikroprocesoru ražotājam Intel. Sods piespriest par negodīgu konkurenci, bloķējot mazākā konkurenta AMD attīstību tirgos, ziņo Associated Press.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka Intel ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošu statusu tirgū, lai neļautu tirgū ienākt AMD. Intel esot piedāvāji atlaides datoru ražotājiem Acer, Dell, HP, Lenovo un NEC, ja šīs kompānijas visos vai gandrīz visos savos datoros izmatos Intel mikroprocesorus.

Regulators arī norādījis, ka Intel maksājis Vācijas lielākajam elektropreču mazumtirgotājam Media Saturn Holding, lai tas savos veikalos tirgotu tikai datorus ar Intel mikroprocesoriem.

Eiropas Komisija (EK) piektdien piemēroja ASV mikroshēmu ražotājam "Intel Corp." samazinātu naudassodu 376 miljonu eiro apmērā par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo iepriekšējo sodu krietni lielākā apmērā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pērn anulēja.

EK norādīja, ka "Intel" īstenojis vairākus pret konkurenci vērstus pasākumus, lai izslēgtu konkurentus no tirgus.

Komisija skaidro, ka atjauno iepriekš piemērotu naudassodu vien daļēji.

Kā ziņots, ES Vispārējā tiesa pērnā gada sākumā anulēja 1,06 miljardu eiro sodu, kuru EK pirms 12 gadiem noteica "Intel".

ES otras augstākās instances tiesa tolaik secināja, ka EK nav spējusi pienācīgi pierādīt konkurences noteikumus pārkāpjošu praksi.

EK kompānijai šo naudassodu piemēroja 2009.gadā, norādot, ka "Intel" klientiem piedāvājusi atlaides, lai tie izmantotu "Intel" ražotos "x86" procesorus, nevis konkurenta "Advanced Micro Devices" (AMD) piedāvājumus.

Komisija "Intel" lietu izmeklēja jau kopš 2000.gada, kad tika saņemtas sūdzības no kompānijas galvenā konkurenta - ASV mikroshēmu ražotāja AMD. Tolaik "Intel" tirgus daļa "x86" procesoriem veidoja 70%, un tos izmantoja vairums lielāko personālo datoru ražotāju, tostarp "Dell", "Lenovo", HP un NEC, kuriem tika piedāvātas atlaides.

Eiropas Komisija (EK) ir kļūdaini izvērtējusi pierādījumus pret kompāniju Intel, kas novedusi pie rekordlielas soda naudas uzlikšanas kompānijai, uzsvēruši mikroprocesora ražotāja advokāti, ziņo Financial Times.

Tādējādi kompānija pārsūdzēs EK lēmumu.

Atgādinām, ka Eiropas Savienība kompānijai Intel šā gada maijā piesprieda 1.06 miljardu eiro lielu sodu. Sods tika piespriests par negodīgu konkurenci, bloķējot mazākā konkurenta AMD attīstību tirgos. AFP ziņo, ka Intel ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošu statusu tirgū, lai neļautu tirgū ienākt AMD. Intel esot piedāvāji atlaides datoru ražotājiem Acer, Dell, HP, Lenovo un NEC, ja šīs kompānijas visos vai gandrīz visos savos datoros izmatos Intel mikroprocesorus.

Intel jau jūlijā paziņoja, ka tā ir nolēmusi pārsūdzēt šo lēmumu un kompānijas advokāti izvērtēs kā EK ir savākuši šo pierādījumus.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple nākusi klajā ar kārtējiem klēpjdatoru sērijas MacBook Pro uzlabojumiem, raksta Los Angeles Times.

MacBook Pro ar 13 collu ekrānu, tagad būs aprīkots ar 2,4 Ghz divkodolu Intel i5 procesoru, un tā cena būs no 1,2 tūkstošiem ASV dolāru.

MacBook Pro ar 15 collu ekrānu tiks aprīkots 2,2 Ghz četru kodolu Intel i7 procesoru, kā arī 500 Gb lielu cieto disku un papildus AMD Radeon HD 6750M videokarti, šī datora cena būs no 1,8 tūkstošiem ASV dolāru.

Savukārt MacBook Pro ar 17 collu ekrānu tiks aprīkots ar 2,4 Ghz Intel Core i7 procesoru un AMD Radeon HD 6770M videokarti, bet tā cena būs sākot no 2,4 tūkstošiem ASV dolāru.

Uzlabotie MacBook klēpjdatori tiks aprīkoti ar Mac OS X Lion, kas ir jaunākā Apple operētājsistēma.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Ar pārliecinošu vairākumu – attiecīgi 93 un 94 balsīm par - Saeima konceptuāli atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 2013. gada 1. janvāra no 25% līdz 24%, 2014. gadā – no 24% līdz 22%, savukārt 2015. gadā – no 22% uz 20%. PVN pamatlikmi nolemts samazināt jau no šā gada 1. jūlija – no 22% līdz 21%.

Noteikts, ka likumprojekti tiks izskatīti steidzamības kārtībā – tikai divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz rītdienas pulksten 17, bet galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt 24. maijā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus, uzsver likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija (FM). Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, cerēts mazināt samazināt arī nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, kā arī ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013. gadā par vienu procentpunktu, aplēsta 30,5 miljonu latu apmērā, bet turpmākajos gados – attiecīgi papildus 64,9 miljonu latu un 69,3 miljonu latu apmērā. Diskusijas vēl turpinās par ar IIN neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

AS ELKO Grupas prezidents Egons Mednis intervijā Db stāsta, kā vērtē esošo ekonomisko situāciju Latvijā, ko šobrīd uzņēmējiem vajadzētu darīt, lai izdzīvotu un no krīzes izietu daudz spēcīgāki, kā arī sniedz ieskatu ELKO Grupas ikdienā un nākotnes plānos.

Kā vērtējat šā brīža ekonomisko situāciju Latvijā?

Protams, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir pietiekami sarežģīta. Iemesli tam ir vairāki, un viens no tiem ir veids, kādā saimniekojām iepriekš. Valsts sektorā un daļēji arī privātajā biznesā bija «labie» laiki, kad izaugsme notika pietiekami strauji un valdīja neliela eiforija, ka tā tas būs vienmēr. Tomēr ir jāatzīst, ka prasmīgi, taupīgi un dažādi citādi saimniekojot, diez vai Latvijā šā brīža ekonomiskā situācija būtu bijusi būtiski labāka, jo tas, kas šobrīd notiek ekonomikā, ir saistīts nevis konkrēti ar Latvijas problēmām, bet gan ir globāla parādība visas pasaules kontekstā. Protams, saimniekojot labāk un pārdomātāk, varbūt dažas problēmas Latvijā būtu «mīkstākas» vai nebūtu tik asas un tik sāpīgas, bet problēmas būtu tik un tā. Labā ziņa ir tāda, ka, paraugoties atpakaļ vēsturē, šāda veida krīzes mums ir bijušas laiku pa laikam, un kopīgais ir tas, ka tās visas ir pārdzīvotas un visai drīz aizmirstas. Piemēram, 1995. gadā bija Latvijas banku krīze, pēc tam sekoja Krievijas finanšu krīze, IT industrijā bija tā saucamais «interneta burbulis», kad IT uzņēmumu vērtība samazinājās līdz pat desmit reizēm, 11. septembris Amerikā, pa vidu Korejas jeb Āzijas krīze. Ekonomikā šobrīd ir tā, kā ir, daudzas lietas tiks pārvērtētas gan valsts, gan privātajā sektorā, un es domāju, ka pēc gada vai diviem mēs no šā laika problēmām iziesim daudz spēcīgāki – guvuši kārtējos punus un mācības, kurus pāris gadus neaizmirsīsim un varēsim veiksmīgi darboties nākotnē.

Pērn Igaunijas SEB bankā strādājošo skaits samazinājies par 50 darbiniekiem. Šogad tiem varētu pievienoties vēl citi darbinieki, atsaucoties uz arileht.ee, ziņo BBN.

Igaunijas SEB bankas preses pārstāvis Silvers Vohu gan skaidro, ka pērn no bankas aizgājušo vidū ir gan dekrēta atvaļinājumu paņēmušie darbinieki, gan tie, kuri mainījuši darba vietu pēc paša vēlēšanās. Viņš norāda, ka banka nepieņēma vietā jaunus darbiniekus, bet gan pārstrukturizēja darbinieku pienākumus.

"Ja attīstībai būs nepieciešama nopietnāka restrukturizācija, tad mēs tam esam gatavi," sacījis S. Vohu, piebilstot, ka pārstrukturizācija ne vienmēr nozīmē darbinieku atlaišanu.

Pašlaik SEB banka Igaunijā nodarbina aptuveni 1 600 cilvēkus.

Nordea Igaunijā norādījusi, ka štatu samazināšana bankā nav bijusi un netiek arī plānota.

Sporta apģērbu un aksesuāru ražotājs Nike visā pasaulē no saviem birojiem un ražotnēm atlaidīs 1 750 darbiniekus. Šī būs lielākā štatu samazināšana Nike vēsturē, ziņo BBC.

Štatu samazināšana attieksies uz 5% no Nike kopējā darbinieku skaita visā pasaulē, kas ir 35 tūkst. cilvēku.

Aptuveni 500 darbinieki tikšot atlaisti Nike galvenajā mītnē Oregonā. Par to, kur varētu notikt pārējo darbinieku atlaišana, informācija patlaban netiek izpausta.

Nike norāda, ka šī štatu samazināšana tiks pabeigta jau tuvāko nedēļu laikā.

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas lielo uzņēmumu šogad plāno savu darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, plānojot ieguldīt savu darbinieku produktivitātes uzlabošanā un tehnoloģijās, kas samazina nepieciešamību pēc darbiniekiem, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā 52%, bet Igaunijā 57% lielo kompāniju šogad nemainīs savu darbinieku skaitu. Vienlaikus 24% Latvijas lielo uzņēmumu, 30% Igaunijas un 35% Lietuvas lielo uzņēmumu tomēr ir ambīcijas šogad audzēt darbinieku skaitu. Savukārt 13% lielo kompāniju Baltijā veiks štatu samazināšanu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad visās trīs Baltijas valstīm ir sarucis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turpretim to kompāniju īpatsvars, kas plāno štatu samazināšanu, ir samazinājies tikai Latvijā.

«Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielie uzņēmumi no visām nozarēm kā galveno izaicinājumu šajā gadā ir minējuši ar darbaspēku saistītos jautājumus: gan kvalificēta darbaspēka pieejamību, gan pieaugošās izmaksas. Tādēļ likumsakarīgi, ka tiek meklētas alternatīvas. Pirmkārt, lielie uzņēmumi redz iespējas palielināt esošo darbinieku produktivitāti. Otrkārt, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, kas samazina vajadzību pēc darbiniekiem, vai, treškārt, vienkārši akceptēt mazāku peļņu,» teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.