Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Apmēram 60% no vidēji lielajiem uzņēmumiem ir eksportētāji, liecina Nordea bankas veiktais pētījums.

Visbiežāk eksportē ražošanas, vairumtirdzniecības uzņēmumi un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Visbiežākie eksporta galamērķi ir Baltijas valstis, Skandināvija, Vācija, Krievija un Eiropas Savienības valstis.

Pētījumā noskaidrots, ka tipisks Latvijas uzņēmums sāk eksportēt divu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas un eksportē uz piecām dažādām valstīm.

Tipiska eksportējoša uzņēmuma eksporta apgrozījums veido aptuveni 60% no kopējā apgrozījuma.

Pēdējo piecu gadu laikā eksporta apgrozījuma izaugsme ir stāvejusi praktiski uz vietas un izmaiņas to valstu skaitā, uz kurām no Latvijas tiek eksportētas preces un pakalpojumi ir bijušas nelielas. Tipisks eksportētājs nepiedzīvoja nekādu eksporta apgrozījuma izaugsmi un uzsāka eksportu uz vēl vienu papildu valsti, liecina pētījums. Salīdzinājuma ar visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma pozitīvo pieaugumu šis fakts norāda uz to, ka Latvijas eksportētāji kopumā nav veiksmīgi paplašinājuši savas eksporta aktivitātes.

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.

Trešdien sešas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmes, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu. ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas centrālā banka samazināja bāzes likmi par 0.5 procentu punktiem attiecīgi līdz 1.5% un 3.75%; pamatlikmes ir mazinājušas arī Anglijas Banka, Zviedrijas Riksbanka, Kanādas un Šveices centrāla bankas, norāda Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Japānas centrālā banka atbalstīja šādu kopējo soli, tomēr jēnas bāzes likmi nemainīja, jo tā atrodas ļoti zemā līmenī – 0.5%. Neatkarīgi no Eiropas un ASV centrālajām bankām arī Ķīnas CB samazināja procentu likmes jau otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā.

Šāda bezprecedenta centrālo banku kopējā darbība ir vērsta uz likviditātes nodrošināšanu finanšu tirgos. Finanšu krīzes saīsinājums rada lielu recesijas risku pasaules ekonomikā, tādējādi arī norādot uz drīzu inflācijas samazinājumu patēriņa krituma dēļ. Kopā ar energoresursu cenu sabrukumu tas ļauj centrālajām bankām mazināt procentu likmes, pat neskatoties uz augsto inflāciju valstīs. Tomēr galvenais jautājums ir, vai šāda banku rīcība dos cerēto rezultātu, t.i. veicinās finanšu krīzes atslābumu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Diemžēl atbilde ir nē, vismaz īstermiņā bāzes likmju kritumam varētu būt tikai neliels psiholoģiskais efekts uz tirgu dalībniekiem. Bet mēs nevaram droši sagaidīt, ka FRS un ECB bāzes likmes samazinājums veicinās būtisku starpbanku likmju kritumu.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Valdības pieņemtajā ekonomikas stabilizācijas plānā nav atrodams neviens pasākums, kas pēc būtības tāpat nebūtu jārealizē uz labvēlīgu ekonomisko situāciju vērstai valdībai (jāveicina eksports, jāpārskata nodokļu politika). Tāpēc rodas jautājums: vai valdībai tas nav bijis jādara līdz šim?

Citiem vārdiem sakot, ja atskatāmies uz pretinflācijas plānu, šie ir tie paši vēži citā kulītē. Plānā nav nevienas īpaši izceļamas lietas. Uzmanību kā parasti piesaista termini: jāsekmē, jāveicina, jāatbalsta. Savukārt pietrūkst veida, kā minētās darbības veicamas. Jebkurā gadījumā viss plānā uzskaitītais būtu jādara ikdienā, nevis izteikti stabilizācijas plāna ietvaros. Uzskatu, ka pašreizējo ekonomisko situāciju nostabilizēs pats tirgus. Nevajag ārēji neko censties regulēt. Līdzko mēģināsim radīt ierobežojumus, parādīsies vēlme tos apiet.

Protams, atskaites punkti par padarītajiem darbiem attiecībā uz stabilizācijas plānu valdībai būs un atskaitīties būs par ko. Labs piemērs ir plānā ir ietvertais punkts par neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Neapšaubāmi, neapliekamā minimuma summa un summa par apgādājamajiem ir paaugstināta. Tomēr, ja plāna nebūtu, vai šādi soļi nebūtu jāsper? Līdzīgi vērtējami eksporta veicināšanas pasākumi. Ja plānā tiek iekļauts punkts, kurš paredz veicināt eksportu, nešaubos, ka pēc kāda laika, salīdzinot skaitļus, redzēsim, ka eksports ir palielinājies. Atkal, atskaites punkts būs, tomēr cik liels nopelns tajā visā ir šim stabilizācijas plānam? Jo eksports pakāpeniski augtu jebkurā gadījumā. Šie visi punkti ir pašsaprotams procesu kopums, kas būtu darāms bez īpaša plāna.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.

Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes.

Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji var saskarties ar nepārvaramām grūtībām.

Pakalpojumu eksports pēdējos 10 gados veidojis aptuveni 30% no kopējā Latvijas eksporta (vidēji 16% no IKP). Pandēmija ir būtiski apgrūtinājusi pakalpojumu eksportu un arī Latvijas Banka prognozē, ka pakalpojumu eksporta, kurš atspoguļo tūrisma un transporta pakalpojumu vājo plūsmu, atveseļošanās gaidāma tikai tad, kad būtiski mazināsies ar Covid-19 pandēmiju saistītās bažas. Tas viss norāda, ka pakalpojumu eksportētāji ir jāvakcinē iekļaujot tos kādā no prioritārajām grupām, lai sekmētu pēc iespējas ātrāku ekonomikas atgūšanos.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tā revīzijā par Covid-19 finansējumu tūrisma nozarei, eksportējošajiem uzņēmumiem un daudzdzīvokļu ēku būvprojektiem secinājusi Valsts kontrole (VK).

Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, VK revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu.

Vienlaikus VK nonākusi pie slēdziena, ka eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Pavasara plūdos cietušo privāto mājokļu zaudējumu kompensēšanai kopumā nepieciešams 99 831 lats, no tiem 49 916 latus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgs piešķirt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

VARAM lūgumus par zaudējumu kompensēšanu iedzīvotājiem kopumā saņēma no desmit pašvaldībām.

Vislielākā summa bija jāizmaksā Ogres novada pašvaldībai - tā no valdības saņems 22 751 latu. Taču kopumā pabalstos šajā pašvaldībā 20 cietušajiem iedzīvotājiem mājokļa daļējai atjaunošanai izmaksāti 39 252 lati, kā arī vēl Ogres novada pašvaldība 25 cietušajiem iedzīvotājiem izmaksājusi pabalstus kopumā 6250 latu apmērā.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai paredzēts izmaksāt 10 172 latu lielu kompensāciju. Šī pašvaldība izmaksājusi pabalstus privātīpašniekiem 20 343 latu apmērā, un pabalsti tikuši 38 iedzīvotājiem. Bet Daugavpils novada pašvaldībai plānots piešķirt 4058 latus, kopumā šī pašvaldība ir tērējusi 8117 latus, lai kompensētu zaudējumus 18 cietušajiem privātīpašniekiem.

IKP pieaugums vien par 0.2 % šogad 2. ceturksnī liecina, ka Latvija atrodas uz recesijas sliekšņa un var iestāties krīze, ja nerīkosies Latvijas Banka un valdība.

Ir stagnācija

IKP zemie pieauguma tempi liecina, ka Latvijas ekonomika ir uz recesijas sliekšņa, Db norāda ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. «Klasiskā nozīmē recesija iestājas tad, ja IKP divos blakus esošajos ceturkšņos uzrāda mīnuszīmes izmaiņas. Latvijā, pēc maniem uzskatiem, šobrīd ir stagnācija. Tomēr recesija var iestāties,» saka J. Ofmanis. Pēc viņa paustā, lai tā nebūtu, vajag rīkoties Latvijas Bankai (LB) un valdībai. «LB vajag pazemināt kredītu ietekmējošo likmi, lai aktivizētu kreditēšanu. Jau tagad mazliet pareizi darīts, ka maina inflācijas apkarošanas priekšnoteikumus, bet vajag stimulēt ražošanu, konjunktūras uzlabošanos,» uzskata profesors. Otrkārt, valdībai vajag pazemināt nodokļus ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī iedzīvotājiem, jo pretējā gadījumā tie nevarēs izturēt inflāciju. «Viņi [valdība] to drošvien nedarīs, jo viņiem ir tikai 0.5 % pārpalikums budžetā,» viņš rezumē, vienlaikus atgādinot, ka, piem., ASV ir negatīvs budžets, bet tā pazemina nodokļus. Viņš minēja, ka krīze izpaudīsies tādējādi, ka būs bankroti. Arī bezdarbs pieaugs.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par mazumtirdzniecības apgrozījumu augustā.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums augustā kļuvis vēl straujāks, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties par 8.9%.

Situācija mazumtirdzniecībā ir visai likumsakarīga un skaidri atspoguļo Latvijas kopējo ekonomisko situāciju, ko raksturo iekšzemes pieprasījuma kritums un neskaidrība par nākotni. Neskatoties uz augustā piedzīvoto pārtikas cenu samazināšanos, visstraujāk ir krities tieši pārtikas tirdzniecības apjoms.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukums šobrīd, iespējams, jau mazākā mērā ir vērtējams kā ar cenām saistīts, un lielākā mērā - pārliecības trūkuma jautājums, kad, arvien palielinoties neskaidrībai par nākotnes izredzēm un parādoties bezdarba draudiem, iedzīvotāji ierobežo ikdienas tēriņus.