TietoEnator grupa, starptautiskais informācijas tehnoloģiju uzņēmums, 2008.gada 31.jūlijā palielinājusi savu līdzdalību uzņēmuma TietoEnatorAlise kapitālā no 51% līdz 88.8%. Šīs vienošanās mērķis ir vēl vairāk nostiprināt TietoEnator pozīcijas Baltijas reģionā. Atlikušie 11.2% uzņēmuma daļu pieder TietoEnator Alise vadībai.

2005.gadā TietoEnator grupa iegādājās 51% uzņēmuma TietoEnator Alise (tajā laikā IT Alise) kapitāla daļu ar iespēju iegādāties atlikušās daļas. Šo gadu laikā TietoEnator Alise apgrozījums ir ievērojami audzis – 2007.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, tas bija pieaudzis par vairāk kā 60% un sasniedza 6.95 miljonus LVL. Šodien uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieku, un TietoEnator Alise šobrīd realizē projektus ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. 2007. gadā Ziemeļvalstīs sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedza 2 miljonus LVL.

“Pievienošanās TietoEnator grupai ir devusi uzņēmumam iespēju ievērojami augt, pēdējo triju gadu pieredze apliecina, ka TietoEnator Alise sniegtie pakalpojumi ir konkurētspējīgi pasaules mērogā. Tas, ka esam daļa no korporācijas, kā arī mūsu darbinieku zināšanas, prasmes un attieksme pret darbu ļauj mums piedalīties ļoti interesantos un nozīmīgos starptautiskos projektos”, komentē Elmārs Gengers, TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Tieto paplašina savu darbību Latvijas IT tirgū, pārņemot Affecto Latvija saistības ar klientiem valsts, finanšu un citos sektoros.

Saskaņā ar stratēģijas maiņu, ko noteikusi situācija Baltijas valstu ekonomikā, Affecto Latvija īpašnieki nolēmuši būtiski samazināt uzņēmuma darbības apjomus un darbinieku skaitu Latvijā, izņemot apdrošināšanas sektoru, kurā Affecto Latvija turpinās darbu, Db.lv informēja TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.

Noslēgtā vienošanās paredz, ka Tieto grupas uzņēmums TietoEnator Alise pārņem Affecto Latvija līgumsaistības līdz ar lielāko daļu Latvijas klientu, tajā skaitā, Valsts Obligātās Veselības Apdrošināšanas Aģentūru, LR Iekšlietu ministriju, Valsts Ieņēmumu Dienestu, citām valsts iestādēm, bankām un uzņēmumiem, un turpinās to izpildi. TietoEnator Alise pārņem arī 28 Affecto Latvija darbiniekus, kurus iekļauj savā komandā. Vienošanās stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā.

Veiktas izmaiņas IT pakalpojumu uzņēmuma TietoEnator Alise padomē, liecina Lursoft informācija.

No padomes priekšsēdētāja amata atcelts Penti Unkuri, bet no padomes priekšsēdētāja amata atcelta Paivi Annika Forsmane. Padomē iecelts tās priekšsēdētājs Ulfs Rubens Hamarbergs, kā arī padomes locekļi Monika Elizabete Ek–Lindbloma un Peters Lindgrēns.

TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs ir Elmārs Gengers. TietoEnator Alise ir viens no vadošajiem Baltijas IT pakalpojumu uzņēmumiem programmatūras izstrādes un izplatīšanas jomā. 2005. gadā uzņēmums, kas tobrīd bija pazīstams kā IT Alise, pievienojās lielākajam IT pakalpojumu piegādātājam Ziemeļvalstīs – Tieto un mainīja nosaukumu uz TietoEnator Alise.

TietoEnator ir veiksmīgi pabeidzis programmu MasterCard’s Global Authorization Initiative Pre-Validation Program Banknet sistēmas 07.2 versijai. Programmas ietvaros TietoEnator testēja savu Card Suite risinājumu attiecībā pret globālo autorizācijas sistēmu (Global Authorization System) MasterCard Banknet sistēmā, Db.lv informēja TietoEnator pārstāve Tatjana Golosuja.

MasterCard Eiropas EPSnet 2009.gadā aizvietos Banknet sistēma. EPSnet pagaidām tiek lietots, lai savienotu emitentus un saņēmējus online POS/ATM transakciju apstrādei, un visiem esošajiem klientiem vajadzēs veikt migrāciju uz Banknet sistēmu.

Sertifikācija programmā MasterCard’s Global Authorization Initiative (GAI) Pre-Validation Program ir veidota maksājumu karšu piegādātajiem ar klientiem Eiropā. TietoEnator iegūta sertifikācija piedāvā dažādas priekšrocības Card Suite klientiem, kas ir maksājumu karšu organizācijas MasterCard locekļi, kā, piemēram, mazākas izmaksas, kas saistītas ar migrēšanu vai ieviešanas projektu: ir jāiesniedz tikai viens log-fails bez kļūdām, tā vietā lai nodotu garus testa scenārijus.

Viens no Somijas IT korporācijas Tieto meitasuzņēmumiem Latvijā TietoEnator Alise ceturtdien mainījis nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no nākamā gada tas apvienosies ar otru Tieto uzņēmumu Latvijā – TietoEnator.

Tādējādi divu Tieto meitasuzņēmumu vietā Latvijā sākot no 2011.gada darbosies viens uzņēmums – Tieto Latvia.

«Latvijas Tieto uzņēmumu apvienošana, investēšana jaunu kompetenču attīstīšanā un jaunu pakalpojumu piedāvājums radīs platformu, kas atbalstīs Latvijas un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū,» ir pārliecināts Tieto Corporation viceprezidents un Tieto International vadītājs Pekka Viljakainen.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd klienti no Tieto uzņēmumiem Latvijā prasa daudz lielāku projektu realizāciju, līdz ar to apvienošanās ļaus labāk tos realizēt, un būt produktīvākiem.

Medicīnas informācijas tehnoloģiju izstrādātājs un uzturētājs Datamed aktīvi tirgū iesaistījās krīzes laikā, šobrīd uzņēmuma sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 70 ārstniecības iestādes visā Latvijā

Aiziet no labi atalgota darba starptautiskā uzņēmumā un sākt biznesu krīzes laikā bija neprāts, taču risks attaisnojās, atzīst Datamed valdes loceklis un biznesa attīstības vadītājs Normunds Ančupāns. 2009. gadā liela daļa ārstniecības iestāžu vairs nevarēja atļauties pirkt dārgos ārzemju ražotāju risinājumus, tāpēc vietējo uzņēmēju piedāvājums informācijas sistēmu nomāt jau dažu gadu laikā guva plašu atzinību. Datamed medicīnas diagnostikas informācijas sistēmā iespējams strādāt ar jebkuru digitālā veidā izveidotu izmeklējumu vai dokumentu, tostarp radioloģijas attēliem, laboratoriju testēšanas pārskatiem, kardiogrammām un citiem izmeklējumiem. Šobrīd uzņēmums sācis piedāvāt savus pakalpojumus arī ārzemēs.

Tirgus samaisījis IT programmizstrādātāju kārtis, karaliskais flešs izkritis TietoEnator.

Lielākajiem IT programmizstrādātājiem pērn bijuši ļoti dažādi darbības rezultāti. Atšķirībā no 2009. gada, kad puse TOP dalībnieku strādāja ar zaudējumiem, pērn visi šie uzņēmumi spējuši pelnīt. Ņemot vērā vietu sadalījumu, kārtis ir pamatīgi samaisītas, un pirmajā vietā ir nonācis IT uzņēmums SIA TietoEnator.

Palielina apgrozījumus

Abiem Tieto grupas uzņēmumiem Latvijā 2010. gads ir izdevies. Lai arī šā gada sākumā Tieto Latvia (iepriekšējais nosaukums TietoEnator Alise) piedzīvojis strukturālas izmaiņas, apvienojot divus uzņēmumus, tās ietvēra gan administratīvo funkciju un procesu apvienošanu, gan pārcelšanos uz jaunām telpām 2010. gada rudenī, kā arī citas izmaiņas, pagājušā gada darbības rezultātus vēl apskatām dalījumā pa abām komercsabiedrībām - TietoEnator un Tieto Latvia. TietoEnator pēc nelieliem zaudējumiem 2009. gadā (83,2 tūkst. Ls) pērn nopelnījis 732,2 tūkst. Ls, turklāt kāpinājis apgrozījumu par 4,8% - līdz 12,4 milj. Ls, kas ir labākais rezultāts nozares top uzņēmumu vidū.

Lai spētu nopelnīt rotu biznesā, jāstrādā daudz vai arī jāpievēršas tādām rotām, kādas ar mašīnām izgatavot nevar

Tā uzskata rotu māksliniece Alise Tālberga. «Ir vairākas galējības nozarē. Mūsdienās ir 3D printeri, rotaslietu fabrikas, tūkstošiem rotu. Lai nopelnītu plaša patēriņa rotu tirgū, jāstrādā lēti un produktīvi. Otra iespēja ir darīt kaut ko tādu, ko mašīnas un fabrikas nevar paveikt. Es konkrēti pievēršos senajām tehnikām, piemēram, gravēšanai ar roku, zudušā vaska tehnikai,» ieskicē Alise. Mūsdienās pastiprināti pievērš uzmanību modernām rotām, kas izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem, taču šis virziens viņu neinteresē. Alisi vairāk saista klasiskas vērtības. Alisei patīk strādāt ar individuāliem pasūtījumiem, kas nozīmē, ka gadās diskutēt ar klientiem. «Vēl pirms pirmās klases mācījos mākslas skolā. Un, galu galā, es neesmu mācījusies 15 gadus, lai izpildītu tikai citu pasūtījumus. Kuram gan citam, ja ne man, būtu jābūt tam cilvēkam ar gaumi un noteicējai pār to, kā jāizskatās konkrētai rotai. Es varu pielāgoties vēlmēm, izpildīt kādu pasūtījumu, bet to daru ar priekšnosacījumu, ka rezultātam jāatbilst manam priekšstatam par gaumīgu rotu,» saka Alise. Tomēr viņa pati rotas tikpat kā nenēsā, ja nu vienīgi svētku reizēs. Daudzi par to brīnās, bet, visu dienu pavadot ar rotaslietām un pārējā laikā domājot par tām, vairs nav vēlmes tās nēsāt. «Kad rota ir gatava, vēlos to palaist pasaulē kā bērnu, lai tā dzīvo pati savu dzīvi,» saka Alise.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzies sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Veselības ekonomikas centra (VEC) elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanas iepirkumu, liecina IUB dati.

TietoEnator Alise pretenziju iemeslus, kamēr nav beidzies sūdzības izskatīšanas process, nesniegs, DB norādīja uzņēmuma pārstāve Agita Kārkliņa. TietoEnator Alise sūdzību IUB skatīs 7.jūnijā.

VEC slēgtajā konkursā par elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanu pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 4.jūnijam.

Konkursa rezultātā paredzēts ieviest e-veselības kartes informācijas sistēmu, kas tiks veidota, lai nodrošinātu centralizētu pacientu veselības informācijas uzglabāšanu. «Tādējādi vienuviet tiks nodrošināta šīs informācijas pieejamība gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām no dažādām ārstniecības iestādēm, kas piedalās konkrētā pacienta ārstēšanā,» iepriekš iepirkuma nepieciešamību skaidroja VEC pārstāvji.

Pēdējā laikā pieaudzis ir pieprasījums pēc preču piegāžu tīkla vadības risinājumiem tirgotājiem, piegādātājiem un ražotājiem.

Turklāt interesi izrāda ne tikai topošie, bet arī esošie mazumtirdzniecības veikalu tīklu, loģistikas parku un noliktavu vadītāji, kā arī preču piegādātāji. «Ir jūtams, ka ekonomiskās krīzes laikā ar mazumtirdzniecību saistītajos uzņēmumos papildus nepieciešamībai kāpināt darba efektivitāti īpaši aktualizēsies un kļuvusi izteikti svarīga piegāžu tīkla plānošana. Ja iepriekš bija jāņem vērā esošais un vēsturiskais pieprasījums (sezonālās tendences, konkrētu produktu aprites ātrums u.tml.), tad šobrīd ir jāspēj prognozēt patērētāju vajadzību izmaiņas, ņemot vērā pirktspējas samazināšanos, un nekavējoties pielāgot loģistikas tīkla darbību,»atzīst Ludmila Černova, SIA TietoEnator, Mazumtirdzniecības un loģistikas nodaļas piegādes ķēžu biznesa virziena vadītāja.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanas konkursu.

«Strīdīgais jautājums attiecas uz mūsu piedāvājuma noraidīšanas iemesliem,» Db sūdzības iemeslu norādīja TietoEnator Alise tirdzniecības direktors Mārtiņš Liberts.

Uzņēmums sūdzību iesniedzis 12.oktobrī, IUB vēl nav noteicis, kad sūdzība tiks izskatīta.

VID konkursā par integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu uzvarēja Lattelecom meitas uzņēmums Lattelecom Technology. Līguma summa saskaņā ar IUB informāciju ir 495 867Ls.

Kopumā VID konkursā bija pieteikušies divi pretendenti.

Pacientu un ārstu ērtībām "DATAMED" medicīniskās diagnostikas sistēma ir papildināta ar jaunas iestādes - Latvijas Infektoloģijas centra – veikto, šobrīd ļoti aktuālo analīžu rezultātiem.

"DATAMED" ir medicīnas informācijas sistēma, kurā tiek apkopoti vairuma Latvijas medicīnisko laboratoriju veikto izmeklējumu rezultāti, tostarp visu laboratoriju veiktie Covid-19 testu pārskati.

Papildus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 analīžu datiem, ko "DATAMED" sistēmā līdz šim sniedza jau zināmie pakalpojumu sniedzēji "E.Gulbja Laboratorija" un "Centrālā Laboratorija", tagad ārstiem un pacientiem ir pieejami arī Latvijas Infektoloģijas centrā veikto analīžu rezultāti, un tādējādi sistēmā pieejams visu Covid-19 diagnostikas rezultātu apkopojums vienuviet, turklāt uzreiz pēc laboratorijās iegūto analīžu apstiprināšanas.

"Noslēgtā sadarbība ar Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centru ir pavērusi vēl plašākas iespējas "DATAMED" esošajiem un potenciālajiem klientiem," stāsta "DATAMED" valdes loceklis Normunds Ančupāns.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Zemkopības ministrija (ZM) noslēgusi iepirkumu konkursu par Valsts meža dienesta (VMD) Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizāciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa noslēgšanās sludinājums, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācija izmaksās 409 tūkst, Ls, un to veiks SIA Tieto Latvia.

Uzņēmums par konkursa uzvarētāju no diviem pretendentiem noteikts, kā galveno kritēriju izvirzot saimniecisko izdevīgumu. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācijas projekts tiks veikts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadā atbalsta pasākuma «Tehniskā palīdzība» ietvaros.

SIA Tieto Latvia reģistrēta 1994. gadā un darbojas datoprogrammēšanas nozarē. Iepriekš uzņēmums bija pazīstams ar nosaukumu SIA Latvijas-Lieutvas kopuzņēmums IT Rīga, SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums IT Alise, SIA IT Alise un SIA TietoEnator Alise.

Informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija Tieto un Bulgārijas banka First Investment Bank šajā valstī ieviesušas pirmo bezkontaktu maksājumu karšu risinājumu.

SIA Tieto Latvia valdes loceklis un Maksājumu karšu biznesa vienības direktors Māris Ozoliņš stāsta, ka bezkontaktu karšu risinājuma izstrādi pilnībā veikuši Tieto Latvia speciālisti. Tai skaitā projektā Bulgārijā Latvijas speciālisti nodrošināja visa projekta ieviešanu, testēšanu, palīdzēja iziet starptautisko maksājumu organizāciju sertifikāciju un veica arī projekta vadīšanu kopumā.

Darbi notikuši ciešā sadarbībā ar First Investment Bank izvēlēto aparatūras piegādātāju.

Kā skaidroja Ozoliņš, risinājuma pamatā ir bezvadu tehnoloģijas. First Investment Bank informācija liecina, ka, ieviešot šo sistēmu, noteiktos POS termināļos var samaksāt, pieliekot maksājumu karti pie nolasīšanas iekārtas, nevis ievietojot to ierīcē. Šāds maksājumu veids paredzēts norēķiniem par nelieliem pirkumiem, tad nav jāievada arī PIN kods.

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka rit pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu, ziņo Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Uzņēmumiem apvienojoties, tie iegūst gan lielāku konkurētspēju tirgū, gan palielina savu eksporta potenciālu, LD/DB vērtēja IT uzņēmuma RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne. Attiecībā uz savu uzņēmumu viņa norāda - «ja darījumam pievienoto vērtību redz abas puses, tad visam ir sava cena».

Šobrīd Somijas korporācijas Tieto uzņēmumiem Latvijā - TietoEnator un TietoEnator Alise, biznesa apjomu saglabāšanai un tālākas izaugsmes nodrošināšanai ir trīs dabīgi attīstības scenāriji. Viens no tiem paredz t. s. zemnieka principu - biznesa apjomus palielināt uz esošās klientu bāzes. Otrs ir mednieka princips - agresīvāk pozicionēt sevi tirgū un ar aktīvākiem mārketinga paņēmieniem censties atņemt kumosu konkurentiem. Savukārt trešais princips paredz citu tirgus spēlētāju iegādi.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Tieto redz labu nišu eksportēt uz Krieviju ziemeļniecisko IT jomas pieredzi. Šobrīd Tieto uzņēmumiem Latvijā – TietoEnator un TietoEnator Alise eksporta īpatsvars ir ap 60%, bet pieskaitot ārpakalpojumu sniegšanu mātes uzņēmumam, tuvojas 70%, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Rīga Tieto korporācijai nav lētais darbaspēka avots, jo mēs nekad vairs nespēsim cenu ziņā konkurēt ar Indijas programmētāju. Esam pusotru, divas reizes dārgāki, protams, esam efektīvāki un vienlaikus – aptuveni divas reizes lētāki par Skandināvijas speciālistu,» DB norādīja Tieto Latvija vadītājs Elmārs Gengers. Tieto Latvija vadītājs neslēpj, ka uzņēmumam ir lieli plāni saistībā ar Krieviju.

Turpinot cīņu ar sliktu reklāmu, Badad.lv ir apkopojis sliktākās reklāmas jūnijā jau tradicionālajās nominācijās – sliktākā drukātā reklāma, sliktākā reklāma vidē, sliktākais TV reklāmas klips, sliktākā interneta reklāma, sliktākā reklāma logo/identitātes kategorijā.

Neskatoties uz to, ka beidzot ir atnākusi vasara un daudzi dodas atvaļinājumos, iesūtīto slikto reklāmu apjoms ir mazinājies tikai nedaudz. Jūnijs mums ir devis sliktāko interneta risinājumu Andostrenone mājas lapu, kas lieku reizi parāda, kā laba iecere var tikt sabojāta, nepievēršot pietiekamu uzmanību detaļām – šajā gadījumā tekstu adaptēšanai. Produkts, kas, iespējams, tiešām ir labs, tiek padarīts par izsmieklu ar tekstiem, kurus latviešu valodā ir rakstījis cilvēks, kam acīmredzami tā ir svešvaloda, kurā skolā viņš saņēma 3. Un šī jau ir izteikta tendence Latvijas reklāmā, jo badad.lv gandrīz katru mēnesi vērtē šādi adaptētas reklāmas.

Ar šī gada 1. decembri Kuldīgas Galvenās bibliotēkas abonementā testa režīmā uzsākta automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana. Lasītāja izvēlētās grāmatas tiek ieskenētas ar svītrkodu skeneri, līdzīgi kā preces veikalā, un dati saglabājas bibliotēkas informācijas (BIS) sistēmā.

Ar elektroniskā kataloga http://kuldiga.biblioteka.lv/Alise/ palīdzību ir iespēja pārliecināties, vai grāmata atrodas plauktā, vai ir izsniegta. Pēc lasītāju vēlmēm ir iespējams arī izdrukāt čeku, kur uzrādītas visas paņemtās grāmatas, to atdošanas datums, kā arī ziņas par pašu lasītāju un bibliotēku, informē Kuldīgas pašvaldība.

Bibliotēku automatizācijas process turpinās arī Kuldīgas rajonā. Ar nākamo gadu 21 (no 26) pagastu un pilsētu bibliotēkām strādās ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE. Katra bibliotēka savus lasītājus reģistrēs kopējā datu bāzē un Kuldīgas rajona kopkatalogam pievienos jaunieguvumus, kā arī veiks fonda rekataloģizāciju – grāmatu eksemplāru ziņu ievadīšanu elektroniskajā katalogā. Kad šis process būs pabeigts, arī pagastu bibliotēkas savus lasītājus varēs apkalpot automatizēti.

Aksesuāru zīmola DDSLL Girls krāsainās somiņas lielākoties iegādājas pircēji ārpus Latvijas, tāpēc tā veidotājas Alise Ābele un Liene Bērziņa spriež, ka viņu izgatavotajai produkcijai sezona ir vienmēr

DDSLL Girls visvairāk pirktais produkts ir mazās somiņas – t.s. klači. Tās ir dažāda izmēra, ar plecu lenci un bez tās. Tāpat sortimentā ir mugursomas, datorsomas, kosmētikas maciņi, rotaslietu, kredītkaršu un telefonu maciņi. No aksesuāriem zīmols piedāvā teju visu, bet tam nav apģērbu.

«Gribētos nākotnē saglabāt to, ka viss ir izgatavots ar rokām, nepazaudēt īpašo pievienoto vērtību, ka katra prece ir unikāla, nekas nav rūpnieciski «sačakarēts». Tas mazliet liedz iet lielu apjomu virzienā, taču tas arī nav tas, ko mēs ar prieku darītu. Tā vietā labāk saglabājam to, ka viss ir vienā eksemplārā,» saka Alise.

Rokdarbu platforma Etsy ir DDSLL Girls galvenais noieta kanāls. Pirms kāda laika zīmolam bija arī savs interneta veikals, bet Alise saprata, ka viņas produkcijai tas nav pats piemērotākais kanāls. «Tā kā izgatavojam mākslinieciskus produktus vienā eksemplārā, katra soma jābildē un jāievieto veikalā atsevišķi. Tas prasa pārāk daudz laka un sniedz pārāk maz ienākumu, savukārt Etsy mums piegādā samērā daudz klientu – cilvēki zina, ka tur var meklēt ar rokām izgatavotas kvalitatīvas lietas. Ja cilvēks ieiet Google meklēt somu, tad ir tūkstošiem variantu, un iespēja, ka viņš atradīs tieši mūsu veikalu, ir ļoti maza. Ar savu veikalu jaunus cilvēkus ir grūtāk piesaistīt,» secina Alise.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.