Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Skaists skats, ūdens tuvums, dinamiska vide un radoši cilvēki apkārt – šie ir lielākie plusi, kas uzņēmējus piesaista Andrejsalai

Andrejsala bija viena no pirmajām vietām Rīgā, kuru sāka apdzīvot dažādu nozaru radošo nozaru pārstāvji. Nomnieki ik pa laikam mainās un pēdējā laikā novērota redzamāka kustība – šo vietu pie ūdens papildina kafejnīcas un restorāni, kas agrāk bija reta parādība.

Par to, ka šī Rīgas daļa ir atbilstoša mākslai, liecina fakts, ka pēc starptautiskā arhitektu plenēra ieteikumiem par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu izraudzījās kādreizējo termoelektrocentrāles ēku Andrejsalā, taču pagaidām projekts ir atlikts.

Aptaujātie Andrejsalas iemītnieki saka, ka te ir jūtama īpaša aura, kuru nevar atrast citās vietās. «Man ļoti patīk Andrejsala. Aura un skati te ir fantastiski. Liekas, ka mēs šeit iederamies,» saka Gita Pabērza, lietotu mēbeļu veikala Viss antīkais valdes locekle. Viņa uzskata, ka Andrejsala vēl ir pašā sava attīstības ceļa sākumā.

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Šonedēļ noslēgts līgums par izcilā fotogrāfa, Lietuvas fotogrāfijas skolas pamatlicēja un Lietuvas nacionālās balvas mākslā ieguvēja Antanas Sutkus, 20 darbu iepirkumu Laikmetīgās mākslas krājuma papildināšanai topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.

„Iegādāto darbu vidū ir reti momentuzņēmumi, kuros iemūžināts izcilais 20.gs franču filozofs Žans Pols Sartrs. Fotogrāfijas ir īpašas, jo Sutkus tās veidojis kā interpretācijas par filozofa individuālās brīvības, esamības un nebūtības idejām,” saka A/S Aizkraukles Banka valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Šobrīd ar A/S Aizkraukles Banka atbalstu topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam iegādāti 82 darbi, to vidū divas gleznas no Imanta Lancmaņa darbu cikla „Kalētu klēts”, divi mākslinieces Aijas Zariņas darbi un četras mākslinieces Barbaras Gailes gleznas, desmit Intas Rukas fotogrāfijas no sērijas „Mani lauku ļaudis”, Jura Boiko triptihs „Skaņas”, igauņu gleznotāja Andreasa Tolta kolāža „Dziesmu svētki” un Leonarda Laganovska darbi no sērijas „Tribīnes”.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Mākslas perons ir vieta, kur māksla uz brīdi piestāj un turpina savu ceļu no mākslinieka pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības Mākslas perons valdes priekšsēdētāja Lienīte Ormane raksturo Ventspils Biznesa inkubatorā reģistrētā uzņēmuma darbību.

Mākslas perona komandā ir piecas radošas meitenes, un komandas arsenālā ir gan pieredze uzņēmējdarbībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan mākslas un dizaina jomā. Viņas lepojas, ka pa visām spēj komunicēt angļu, krievu, franču, spāņu, ukraiņu, vācu un poļu valodā, un ir pārliecinātas, ka nākotnē nodarbosies ar mākslas eksportu uz Eiropas mākslas galerijām, dizaina un interjera uzņēmumiem, tāpat netrūks arī individuālo pasūtītāju.

Uzņēmuma ideja radusies 2008. gadā, kad Lienīte ar kolēģēm jau sesto gadu Latvijas Mākslas akadēmijā organizēja visiem labi zināmo labdarības gadatirgu Jarmarka. «Redzējām, ka īpašu - ar rokām un sirdi gatavotu - lietu cilvēkiem joprojām trūkst. Tāpat trūkst vietas, kurā plašā amplitūdā vienkopus tās varētu atrast. Tā radās ideja par Mākslas peronu. Idejiski tā ir vieta, kurā mākslinieks nodod savu radīto gara darbu un pircējam ir iespēja to iegādāties,» stāsta L. Ormane. Tā tapa makslasperons.lv un artplatform.lv. Pievēršanos mākslas un dizaina priekšmetu tirdzniecībai un ar mākslu saistītu projektu organizēšanai Lienīte sauc par likumsakarīgu, jo viņu pieredzē ir ne tikai Jarmarka, bet arī Mākslas festivāls, viņas ir producējušas mūsdienu kultūras projektu Baltā nakts un organizējušas citus ar mākslu saistītus projektus. Tagad SIA Mākslas perons ir uzņēmums, kas klientiem Latvijā un ārvalstīs izgatavo un piedāvā oriģinālus, kvalitatīvus mākslas darbus gan pēc pasūtījuma, gan interneta veikalā, kā arī dizaineru, mākslinieku un interjera speciālistu pakalpojumus. Tā ir sadarbība ar lielu skaitu individuālo mākslinieku. Turklāt meitenes organizē arī radošās darbnīcas, izstādes un dažādus pasākumus, pieaicinot katrā projektā profesionāļus - māksliniekus, dizainerus, scenogrāfus.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

28. augustā Kanādiešu filozofa Māršala Maklūena (McLuhan) slavenā tēze Medijs ir vēstījums par svarīgāko vēstījumu paredz pašu mediju, nevis tā pausto saturu. Izstāde Medijs ir vēstījums? apspēlē iepriekšminēto tēzi. Līdzīgi kā citi mākslas mediji, arī fotogrāfija mūsdienās nepastāv autonomi pati par sevi. Tā tiecas saplūst ar citiem medijiem, dažādām mākslas praksēm un paņēmieniem, kļūstot par tehniku vai instrumentu kādu noteiktu ideju vai vēstījumu paušanā.

Apskatot plašu darbības spektru un atšķirīgas stratēģijas, ko mākslinieki izmanto darbā ar fotogrāfiju, izstāde pievēršas fotogrāfijas un tās lietojuma iespējām. Izvēlētie darbi pārstāv dažādus segmentus - sākot ar dokumentālās fotogrāfijas tradīciju turpināšanu, patērētājsabiedrības kritiku un attēla semantikas pētniecību, un beidzot ar fotogrāfiju iekļaušanu instalācijās vai jau esošu, internetā atrastu attēlu sistematizēšanu. Tā kā izvēlētie mākslinieki ir izteikti atšķirīgi gan fotogrāfijas izmantošanas veidā, gan risinātajā tematikā, izstāde piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz medija specifiku, pielietojumu un lomu laikmetīgajā mākslā. Daļa izstādes dalībnieku ir ar nopietnu izstāžu pieredzi, izpelnījušies gan lokālas, gan starptautiskas atzinības, daļa - jauni un plašākai publikai maz zināmi autori.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Pēc teju trīs gadus ilgas aizgādnības radošo industriju inkubatorā Creative Andrejsala, interneta mārketinga aģentūra SIA Infinitum 8 ir oficiāli sākusi patstāvīgu darbību.

Interneta mārketinga aģentūra SIA Infinitum 8 tika dibināta 2010.gada martā un līdz 2013. gada janvārim strādāja ar Creative Andrejsala atbalstu.

Šajā laikā aģentūra no viena cilvēka dibināta uzņēmuma ir paplašinājusies līdz 12 darbinieku kolektīvam un patlaban piedāvā pilna cikla interneta mārketinga pakalpojumus 59 uzņēmumiem no Latvijas un ārvalstīm, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lai arī inkubatora telpas SIA Infinitum 8 atstāja jau 2012. gada maijā, tikai 2013. gada janvārī oficiāli tika pārtraukta dalība inkubatora atbalsta programmā.

2012. gadā aģentūra turpināja darbu esošo pakalpojumu kategorijās, piedāvājot interneta meklētāju rezultātu uzlabošanas, AdWords reklāmas kampaņu, GoAffiliate partnermārketinga tīkla, e-pasta mārketinga, apmācību un semināru vadības pakalpojumus.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.