No ceturtdienas, 4. septembra plānots uzsākt mājas un mazo biroju Windows datoru aizsardzības programmu Kaspersky Internet Security 2009 (KIS 2009) un Kaspersky Anti-Virus 2009 (KAV 2009) pārdošanas un tehnisko atbalstu.

„Pēc būtības jaunā Kaspersky 2009 produktu līnija ir ļoti spēcīga atbilde uz bezprecedenta apdraudējumu skaita pieaugumu globālajā tīmeklī,” skaidro Valdis Šķesters, SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas mārketinga direktors. „Antivīrusu industrija un interneta lietotāji vēl nekad nav sastapušies ar tik krasu jauno kaitīgo programmu skaita pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar kibernoziegumu veikšanas instrumentu pagrīdes tirgus attīstību. Sekas šī tirgus attīstībai ir tādas, ka, piemēram, personas ar relatīvi zemu zināšanu līmeni spēj lielā skaitā ģenerēt kaitīgās programmas un ievietot tās pilnīgi legālās vietnēs. Nav grūti noprast, ka viegla pieejamība ir pamatā masveidīgumam.”

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Somijas varas iestādes brīdinājušas datoru lietotājus, lai viņi neizmanto Microsoft Internet Explorer 6.0, jo tam ir "nopietns" trūkums drošības sistēmā, kurš pakļauj briesmām datorus. "Tā ir nopietna drošības problēma, jo šī ievainojamība apdraud visus datorus, kas izmanto Internet Explorer 6.0," paziņoja Arsi Heinonens, Somijas Sakaru ministrijas Komunikāciju regulēšanas pārvaldes padomnieks datu drošības jautājumos. "Mēs rekomendējam atturēties no pārlūkprogrammas IE 6.0 izmantošanas līdz brīdim, kad Microsoft izlaidīs "ielāpu" trūkuma novēršanai," viņš piebilda, ar to domājot ASV programmatūras giganta bieži publicētos labojumus, ar kuriem tiek novērsti trūkumi Microsoft programmās. Heinonens uzsvēra, ka minētā drošības problēma neskar citas populārās pārlūkprogrammas versijas. Datoru drošības speciālistiem šī ievainojamība ir zināma jau pāris nedēļas. Taču tikai pēdējās dienās tārpu autori sākuši izmantot šo trūkumu, lai datorus pārņemtu savā kontrolē un izmantotu, piemēram, surogātpasta izplatīšanai. Kā liecina Somijas datu drošības firmas F-Secure pētījumi, Bofra tārpu saime, kura izmanto šo ievainojamību, izplatības ziņā pasaulē ir sestajā vietā. Bofra ir interneta tārps, kas izplatās ar e-pasta sūtījumiem. Atšķirībā no tipiskiem e-pasta tārpiem, tas satur tikai norādi uz tīkla vietni, nevis kādu kaitīgu programmu vai pievienotu failu. Tā rezultātā šādu e-pasta vēstuļu apturēšanai nelīdz ne parastā antivīrusu aizsardzība uz e-pasta serveriem, ne e-pasta pārbaude darbastacijās, jo kaitīgais kods netrodas e-pasta vēstulē. Ja lietotājs uzklikšķina uz norādes e-pasta vēstulē, tad pārlūkprogramma atver norādīto lapu, un tā automātiski inficē datoru, izmantojot augstāk minēto IE 6.0 ievainojamību. Tas gan notiek tikai tad, ja datorā nav uzstādīta antivīrusu programma vai tā nav savlaicīgi atjaunināta. Uz šo brīdi visas vadošo antivīrusu ražotāju programmas spēj aizsargāt, kā minimums, pret zināmajiem tārpa Bofra variantiem. Taču, ņemot vērā mūsdienu īpaši straujos datorvīrusu epidēmiju uzliesmojumus, kas tiek mākslīgi uzkurināti ar surogātpasta metodēm, pat tie datoru lietotāji, kas izmanto antivīrusu programmas, ir pakļauti paaugstinātam riskam, kamēr strādā ar ievainojamību saturošo IE 6.0 versiju. Atgādināsim, ka nesen ievainojamība tika izmantota kaitīgo kodu izplatīšanai, izmantojot interneta reklāmas tīklus. Tā rezultātā daudzas, parasti ļoti uzticamas, vietnes internetā pret savu gribu kļuva par savu apmeklētāju datoru inficētājām. Līdz ar to Datoru Drošības Tehnoloģijas arī pievienojas daudzajiem pasaule izskanējušajiem ieteikumiem par alternatīvu pārlūkprogrammu izmantošanu Internet Explorer 6.0 vietā, ja vien datorā nav uzstādīts Windows XP ar Service Pack 2, kas nesatur šo bīstamo ievainojamību.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ASV Datoru ārkārtas reaģēšanas grupa (Computer Emergency Readiness Team), nākamajā mēnesī datoru vīrusiem, tārpiem un citām ļaundabīgajām programmām sāks piešķirt standartizētus nosaukumus; to paredz ļaundabīgo programmu nosaukumu standartizēšanas programma Common Malware Enumeration (CME), ziņo eWeek. Minētās programmas nolūks ir kliedēt pārpratumus, kas rodas sakarā ar pašreizējo interneta apdraudējumu nosaukumu veidošanas decentralizēto sistēmu, kuras dēļ dažādas antivīrusu kompānijas bieži vien atšķirīgi dēvē vienu un to pašu vīrusu vai tārpu. Piemēram, Symantec Corp. publicēja brīdinājumu par kādu surogātpasta 2. kategorijas tārpu, kuram tā deva vārdu "W32.Lanieca.H@mm." Savukārt antivīrusu kompānija, Kaspersky Lab, to pašu tārpu nosauca par "Email-Worm.Win32.Tanatos.p", bet McAfee Inc. to nodēvēja par "W32.Eyeveg.worm", toties Trend Micro Inc. nosauca par "WORM-WURMARK.P". Taču, pēc antivīrusu ekspertu domām, brīvprātīgā CME programma sastapsies ar grūtībām, piemēram, tā diezin vai spēs gana ātri reaģēt īpaši straujas vīrusa vai tārpa epidēmijas gadījumā. Mitre Corp. ir izveidojusi drošu serveri, kur programmā iekļāvušās antivīrusu kompānijas var iesniegt atrastās ļaundabīgās programmas; 3. oktobrī tiks atklāta arī CME interneta vietne, kurā būs uzskaitīts 21 vīruss ar CME numuru. Sākumā CME numurus piešķirs tikai ļoti plaši izplatītiem vīrusiem un tārpiem, taču, pēc Džūlijas Konolijas teiktā, vēlāk Mitre Corp., iespējams, tos sāks piešķirt arī mazāk svarīgiem apdraudējumiem

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab ziņo par reģistrētiem globāla mēroga kaitīgo kodu izsūtīšanas gadījumiem, kad ar e-pasta starpniecību ir izplatītas daudzas uz „slavenā” e-pasta tārpa Bagle koda bāzētas kaitīgo programmu versijas. SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas ir fiksējušas paaugstinātu aktivitāti e-pasta kaitīgo kodu jomā arī Latvijā. Tā diennaktī pārtverto inficēto e-pasta sūtījumu skaits, kas pēdējā laikā svārstījās starp 25 000-30 000, 31. maijā sasniedza 53 354 vēstules. Arī unikālo Latvijas IP adrešu skaits, no kuriem reģistrēti inficēti sūtījumi, ir palecies no aptuveni 600 līdz 700. Aiz katras no šīm adresēm var atrasties gan kāds mājas lietotājs, gan arī liels uzņēmums vai valsts iestāde. Jaunās Bagle modifikācijas atceļo kā e-pasta vēstulēm pievienots aptuveni 17KB liels ZIP formāta fails un apdraud Windows datorus, ja lietotājs atver arhīvu un palaiž tajā esošo izpildāmo failu. Vēstules tēmas un teksta lauks var būt tukšs vai saturēt patvaļīgu tekstu. „Jaunais Bagle uzbrukums precīzi atbilst jaunākajām kiberdraudu komercializācijas tendencēm”, skaidro Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. „Kaitīgais kods pats neizplatās, lai lieki nenodotu savu klātbūtni inficētajā sistēmā, bet tiek izsūtīts no „zombētiem” datoriem. Uzbrukums atšķiras ar paaugstinātu ātrumu un līdzinās sacensībām starp antivīrusu kompānijām un ļaundariem, kad uz reakciju no antivīrusu ražotāju puses tiek atbildēts ar jaunu kaitīgā koda modifikāciju plūdiem. Vēl jāatzīmē, ka pēdējās dienās novērojama arī tārpa Mytob jaunu versiju paaugstināta aktivitāte. Dažas antivīrusu kompānijas Mytob, līdzīgi kā tagad Bagle, ir novērtējušas ar vidēju bīstamības līmeni.”

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

SIA Datoru Drošības tehnoloģijas, speciālisti snieguši komentārus par vakardienas presē izskanējušo sensacionālo ziņu par gaidāmo teroristu globālo uzbrukumu internetam, kura rezultātā visvairāk cietīšot ASV, Rietumeiropa un Japāna. Sākumā ziņa, kas atsaucas un arī citē Kaspersky Lab antivīrusu ekspertu izteikumus preses konferencē 24. augustā, parādījās Krievijas mēdijos, bet pēc tam dažos Latvijas portālos. Tajā tiek vēstīts par to, ka 26 augusts ir pasludināts par "Elektroniskā džihada dienu". Lai noskaidrotu kaut ko vairāk un apmierinātu Latvijas žurnālistu interesi par draudiem Latvijas internetam, Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab vakar sazinājās ar Jevgeņiju Kasperski, Kaspersky Lab antivīrusu pētījumu vadītāju. Un saņēmām diezgan interesantu atbildi. "Nekādu draudu Latvijai nav, un arī Izraēlai (pret kuru plānojas akcija) praktiski nekādu draudu (esam pārliecināti par 90%) - mēs tā vakar arī teicām. Draudi ir citur - termins "elektroniskais džihads" kļūst arvien populārāks. Kārtējo plānoto akciju mēs vērtējam kā organizētu uzbrukumu Izraēlas I-net resrsiem (nevis vienkāršu saitu haku vai pret Izraēlu vērsta spama izsūtīšanu). Tas ir, teroristi iet (jau ir nonākuši) līdz masveida I-neta uzbrukumiem. Tendence ĻOTI slikta - jāgatavojas ..." Datoru Drošības tehnoloģijas speciālistu komentārs: "Ne vārda par globālu uzbrukumu! Šķiet, ka mēs esam kļuvuši par informacionālā "džihada" upuriem sensāciju kāru Krievijas žurnālistu izpildījumā. Kā izrādās, ir ziņas par to, ka tiek gatavots uzbrukums Izraēlas interneta resursiem un Jevgeņijs Kasperskis, saskatot šajā apstāklī jaunas un satraucošas tendences iezīmes, mēģināja informēt par to sabiedrību. Draudīgās nākotnes vīzijas izejot caur sensāciju industrijas mašīnu ir pārtapušas par pilnīgi reāliem šodienas draudiem. Kas attiecas uz draudīgajām nākotnes vīzijām, tad skeptiķiem gribētu atgādināt citas Jevgeņija Kasperska prognozes, kas "diemžēl" piepildās. Tā piemēram, pagājušā gada beigās kibernoziedzības uzplaukuma prognozes piepildīšanos šodien neapstrīdēs vairs neviens. Un tad vēl prognoze pirms diviem gadiem par tīkla tārpiem, kas piepildījās tik ātri, ka pats prognozes autors bija pārsteigts."

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka ažiotāža ap spyware, kuru ar preses ziņojumiem diemžēl uzkurina arī daudzas antivīrusu kompānijas, ir novedusi pie krāpšanas gadījumiem. Piektdien ASV regulators paziņojis, ka uz laiku slēgta kāda programmatūras firma, kura mēģinājusi sava produkta pārdošanu veicināt, piedāvājot likvidēt datorā neesošu spyware. Programmas Spyware Assassin ražotāji, izmantojot uzlecošus reklāmas logus un e-pasta vēstules, nodarbojušies ar patērētāju baidīšanu, cenšoties iestāstīt, ka viņu datori ir inficēti ar ļaundabīgām spiegošanas programmām un ka tādēļ nepieciešams iegādāties minēto programmu, ziņo ASV Federālā tirdzniecības pārvalde FTC. Pēc FTC ziņām, bezmaksas pārbaudēs, kuras piedāvāja Spokeinas (Vašingtonas štats) kompānija MaxTheater Inc., spyware klātbūtne tika konstatēta datoros, kuros nekādu kaitīgo programmu nebija. Savukārt tās pašas firmas par 29,95 dolāriem tirgotā programma Spyware Assassin nemaz neveica spyware likvidēšanu. ASV tiesa kompānijai un tās īpašniekam Tomasam Delanojam likusi apturēt darbību līdz otrdien paredzētai tiesas sēdei. Pilnīgi iespējams, ka kompānijai liks atdot naudu, kuru tā ieņēmusi, pārdodot Spyware Assassin. MaxTheater nav komentējusi šo lietu. Kas attiecas uz pašu spyware, tad, kā nesen savā rakstā “Nav tādas lietas kā spyware” secināja Jevgēņijs Kasperskis “nosaukums spyware galvenokārt uzskatāms par mārketinga triku”. Tas lieliski kalpo par lietotāju iebiedēšanas līdzekli. Nosaukums adware jeb reklāmas programmatūra, no kuras pārsvarā arī sastāv tas, kas tiek pasniegts kā spiegu programmas, diez vai būtu tik iedarbīgs. Lai tomēr kaut kā attaisnotu nosaukumu spyware, pēc diezgan miglainiem kritērijiem reklāmas programmām ir pievienota arī daļa Trojas programmu un lūku (backdoor), kuras tradicionāli bijušas antivīrusu apkarojamo objektu vidū. Ja nav jaunu draudu, tādi tiek radīti kompāniju mārketinga nodaļās. Kas sekos pēc spiegu programmu kampaņas? Varbūt noziedznieku vai teroristu programmas?

Kopš 2004. gada septembra Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab apkopo datus, kas raksturo datorvīrusu un citu kaitīgo programmu izplatības vispārējo situāciju Latvijā. Statistikas dati tiek saņemti no vairākām firmām, kas nodarbojas ar inficētu datoru “ārstēšanu” Latvijā. Apkopojot decembra datus, konstatēts, ka pirmo reizi reklāmas programmatūra (adware) pārliecinoši ieņem pirmo vietu starp kaitīgajām programmām, kas sastopamas datoros Latvijā. 2004. gada septembrī tā sastādīja 15,2%, oktobrī 18,6%, novembrī 21,6%, bet decembrī jau 42,5%. Reklāmas programmas ir paredzētas datoru lietotāju uzvedības novērošanai un iegūto datu izmantošanai, lai demonstrētu atbilstoši mērķētu reklāmu. Līdz ar to tās zināmā mērā veic spiegošanas funkcijas, kurām lietotājs bieži vien ir piekritis pilnīgi oficiāli, pats to nenojaušot. Viens no izplatītākajiem reklāmas programmu nokļūšanas veidiem datoros ir bezmaksas programmatūra, kuras licencēs pēc iespējas nemanāmākā veidā ir minētas arī šīs komponentes. Tā kā vairumā gadījumu datoru lietotāji neapgrūtina sevi ar iepazīšanos ar licenču saturu, tad šajos gadījumos reklāmas programmu komponentes nokļūst datorā ar lietotāja piekrišanu. Bet ir arī cits izplatīts veids, kā tiek iegūti reklāmas biznesam nepieciešamā auditorija – izmantojot programmatūras “vājās vietas”, īpaši Internet Explorer pārlūkprogrammā. Atšķirībā no iepriekšējā, šis veids ir pilnīgi nelegāls un 2004. gada decembrī tika konstatēts pat kādas reklāmas programmas variants, kas tāpat kā datorvīrusi inficē lietotāja datorā esošos failus. Šāda situācija, ka reklāmas programmatūra ir izvirzījusies priekšplānā, radusies pateicoties Interneta reklāmas kompāniju pieaugošajām aktivitātēm, kā arī tam, ka antivīrusu industrija ilgi ignorēja reklāmas programmatūras eksistenci, atstājot to specializētu aizsardzības programmu pārziņā. Turklāt liela daļa interneta lietotāju vēl arvien nav pietiekami informēta par reklāmas programmām. “Pašlaik daudzas antivīrusu kompānijas iekļauj savu produktu datubāzēs antivīrusiem netradicionālu objektu detektēšanu, tajā skaitā arī reklāmas programmas,” uzsver Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informé, ka amerikāņu korporācija Microsoft nomierinājusi tirgu: programmatūras gigants tiešām plāno izlaist personīgo antivīrusu programmnodrošinājumu, taču, pretēji citu izstrādātāju bažām, tas netiks iekļauts Windows, bet iznāks kā atsevišķs produkts. Microsoft biznesa drošības nodrošināšanas apakšnodaļas vadītājs Maiks Nešs (Mike Nash) paziņojis, ka viņa kompānija veic programmprodukta izstrādi, kas paredzēts Windows lietotāju aizsardzībai pret tārpiem un vīrusiem, kuri ir tik ļoti savairojušies šajā auglīgajā vidē pēdējā laikā. Atbildot uz jautājumu, kādu iespaidu tas atstās uz tirgus līderu noietu, Neša kungs nomierināja speciālistus, paziņojot, ka Microsoft gatavojas pārdot savu antivīrusu kā atsevišķu produktu. Nekādu informāciju par tā iznākšanas termiņiem Maiks Nešs nesniedza. Konkurenti jau sen raizējas, ka Microsoft mēģinās iekļaut antivīrusu programmnodrošinājumu Windows operētājsistēmā, kas sevišķi negatīvi atainotos uz viņu personīgo risinājumu noietu. Kompānija Symantec, savukārt, paziņojusi, ka apsveic godīgu konkurenci un atbalsta Microsoft pieņemto lēmumu par sava programmnodrošinājuma pārdošanu atsevišķi no Windows. Kā pamatu personīgā antivīrusa izstrādāšanai Microsoft paņēmusi Rumānijas kompānijas GeCAD Software Srl. tehnoloģiju, ko iegādājusies vēl pagājušajā gadā.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informējusi,ka pagājušajā nedēlā korporācija Microsoft paziņojusi, ka plāno iziet antivīrusu programmu tirgū. Jau nākamajā gadā lietotājiem būs pieejams Windows OneCare abonēšanas maksas serviss. Nākošajā nedēļā kompānija uzsāk pakalpojuma beta testēšanu, kurš sevī iekļauj automātiski atjaunojamu aizsardzību pret vīrusiem un ugunsmūri. Bez tam, serviss veiks automātisku rezerves failu kopēšanu un ļaus lietotājiem veikt diska attīrīšanu, defragmentāciju un failu atjaunošanu. Pagaidām pieeju Windows OneCare saņems 60000 Microsoft darbinieki, bet rudenī korporācija gatavojas piedāvāt šo servisu atvērtajai testēšanai ierindas lietotājiem. Par datumu, kad dienests tiks atvērts komerciālai izmantošanai Microsoft pārstāvji neziņo. Ir zināms, ka jaunā pakalpojuma izstrāde notika trīs gadus. Pēdējo divu gadu laikā Microsoft ir iegādājusies kompānijas, kuras specializējas antivīrusu aizsardzībā, tāpēc korporācijas iziešana šajā tirgū bija gaidāma

Kaspersky Lab izlaidusi kompleksu risinājumu Kaspersky Mobile Security 7.0, kas paredzēts ar Windows Mobile un Symbian operētājsistēmām aprīkotu mobilo telefonu aizsargāšanai pret visu veidu IT apdraudējumiem, kā arī ļauj novērst konfidenciālu datu zudumu ierīces nozaudēšanas gadījumā.

Mobilie telefoni arvien biežāk piesaista datornoziedznieku uzmanību. Vīrusi, surogātpasts un uzbrukumi no tīkla līdz šim vairāk saistījās ar personālajiem datoriem, taču tie apdraud arī mobilās ierīces. Lai cīnītos ar šiem draudiem, risinājumā Kaspersky Mobile Security 7.0 ir izmantots efektīvs antivīrusu skeneris, SMS surogātpasta apkarošanas funkcija un ugunsmūris.

Antivīrusu skeneris automātiski pārbauda visus ienākošos un modificētos objektus, kā arī pēc pieprasījuma veic pilnu ierīces failu sistēmas pārbaudi. Surogātpasta apkarošanas modulis filtrē dažādus nevēlamus SMS. Savukārt ugunsmūris aizsargā pret uzbrukumiem un mobilo ierīču tārpiem, kas izplatās, izmantojot Bluetooth un Wi-Fi.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē,ka par Computerworld publicēts raksts par to, ka noziedznieki aizvien biežāk uzbrūk korporatīvajiem interneta resursiem nevis ar mērķi izsist tos no ierindas, bet gan naudas izspiešanas nolūkos. Pie kam kompānijas uzskata par labāku izpildīt noziedznieku prasības, nevis likvidēt veiksmīgo DDoS uzbrukumu sekas. Neskatoties uz to, ka ziņas par šāda veida uzbrukumiem parādās jau vairākus gadus, lielākā daļa kompāniju atsakās ziņot par DDoS uzbrukumiem tiesībsargājošajām iestādēm. „Izspiešana izplatās arvien plašāk. Tas notiek tik bieži, ka tagad neviens pat īpaši nesatraucas”, — situāciju komentē kompānijas AT&T informācijas drošības apakšnodaļas vadītājs Eds Amoroso (Ed Amoroso). „Pēdējo 8 mēnešu laikā mēs esam redzējuši daudzu organizētu noziedzīgu grupējumu aktivitātes pieaugumu. Mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu klientiem tikt galā ar šo problēmu, taču vēršanos policijā atstājam uz viņu sirdsapziņas”, — stāstīja kompānijas MCI Inc pārstāvis, kura piedāvā pakalpojumus informācijas drošības jomā. Sniegt precīzu statistiku par noziegumiem, kas saistīti ar izspiešanu Internetā, ir grūti, tādēļ ka FIB, ISP un pētnieciskās kompānijas nesniedz ziņas par „naudīgo” DDoS uzbrukumu statistiku. Pēc FIB preses sekretāra Pola Bressona vārdiem, viņa iestāde aktīvi izmeklē izspiešanas gadījumus, kuros tiek izmantoti DDoS uzbrukumi. „Lielākajai daļai šo noziedzīgo grupu ir starptautiski sakari. Ir fiksēti ne tik daudz gadījumu, kuros uzbrukumi tiek izdarīti no ASV, cik daudz tādu gadījumu, kur citu valstu likumiem šie noziegumi izrādās jauni”, — stāsta Bressons. Daudzi izspiedēju upuri dod priekšroku samaksāt naudu, lai izbēgtu no sliktas slavas. Likumi neaizliedz maksāt izspiedējiem, un kompānijas to dara, tādēļ, ka likvidēt šo uzbrukumu sekas tām iznāks dārgāk. Izkļūšanai no šādas situācijas kompānijām labākais risinājums tomēr būtu atteikums maksāt izspiedējiem. AT&T un MCI pakalpojumi aizsardzībai pret DDoS uzbrukumiem maksā aptuveni 12 tūkstošus ASV dolāru mēnesī. Ar Cisco Riverhead gear programmas un Arbor Networks utilīta palīdzību izdodas izfiltrēt līdz 99 procentiem DDoS trafika, apgalvo kompānijas Gartner analītiķis Džons Peskatore.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka summārie pasaules ekonomiskie zaudējumi, ko atnesuši datornoziegumi, šogad var sasniegt 411 miljardus dolāru. Tas divas reizes pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus. Saskaņā ar iepriekšējiem vērtējumiem liela daļa šīs summas ir radusies spameru vainas pēc. Nedaudz lētāk ir izmaksājuši Interneta uzbrukumi un krāpniecība. Eksperti ir noskaņoti pesimistiski – nākošajā gadā situācija solās kļūt vēl sliktāka. Nevēlama elektroniskā pasta nosūtītāji (spameri) šajā gadā ir izrādījuši vēl nebijušu aktivitāti. Pēc britu analītiskās kompānijas mi2g datiem, spama daudzums, ko saņēmuši Interneta lietotāji, gada laikā pārsniegs 3,3 triljonus sūtījumu pret 1,6 triljoniem sūtījumu pagājušajā gadā. Zaudējumi no tā, atbilstoši, dubultosies un sastādīs 119 miljardus dolāru. Zaudējumi no nevēlamām vēstulēm, kuras saņēmējam dienas laikā nākas ielādēt un dzēst simtiem, palielinās, ja ņemam vērā, ka spams ļoti bieži satur vīrusus. Pagājušās nedēļas beigās "Kaspersky Lab" fiksēja plaši pazīstamā kaitīgā tīkla tārpa Bagle uzreiz divu versiju jaunus masveida spama sūtījumus. Pēc iepriekšējiem vērtējumiem, kaitīgā programmas tika nosūtīta uz vairākiem miljoniem elektroniskā pasta adrešu. Tā, ka Bagle.at un Bagle.au uzreiz iekļuva visizplatītāko vīrusu skaitā pasta trafikā. Eksperti uzskata, ka Bagle jaunām versijām piemīt ievērojama potenciālā bīstamība. Vienlaicīgi ar vērtīgu informāciju, kuru zog vīrusu nosūtītāji, no korporāciju budžetiem un Tīkla vienkāršo lietotāju kabatām pazūd nauda. Pēc mi2g datiem, zaudējumi no vīrusu epidēmijām šajā gadā var pieaugt divas reizes un sasniegt 165 miljardus dolāru. Banku un pazīstamu korporāciju saiti ir iemīļotākie hakeru uzbrukumu objekti. Viens no populārākajiem tīkla uzbrukumu veidiem šogad kļuva dalītais uzbrukums atteikumā apkalpošanā (DDoS). Šāda veida uzbrukumi tiek veikti pēc rūpīgas sagatavošanās, tajā piedalās vairāki ļaunprāši, nereti no dažādām pasaules valstīm, kurus nav viegli noķert un sodīt. Uzbrukuma mērķi – lieli finansu un valdības iestāžu serveri – tiek izsisti no ierindas uz vairākām stundām vai dienām, un visu šo laiku kompānijas zaudē naudu. Šajā gadā vien zaudējumi no DDoS uzbrukumiem ir pieauguši 34reizes - no 1 miljarda līdz 34 miljardiem dolāru. Vēl vairāk noziedznieki ir iedzīvojušies no cita uzbrukumu veida - fišinga. Shēmas, pēc kurām ar it kā pieklājīgiem nolūkiem lietotājus iemāna krāpniekiem piederošajos saitos un izmāna no viņiem bankas karšu numurus un paroles, hakeriem ir atnesuši 44 miljardus dolāru.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Saskaņā ar Iaunijas IT drošības ekspertu sniegto informāciju kiberuzbrukumi Igaunijai izmaksā ļoti dārgi., raksta Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev.

"Uzbrukumi kļūst arvien intensīvāki, bet par laimi mums ir sanācis no tiem izvairīties," paziņoja par Igaunijas IT drošību atbildīgais Hilars Arelaids (Hillar Aarelaid), piebilstot, ka "kiberuzbrukumu karš turpinās, bet mēs veiksmīgi aizstāvamies. Igaunijas internets strādā."

Šie kiberuzbrukumi sākās pēc tam, kad Igaunija pārvietoja no Tallinas centra padomju bronzas statuja. Šie uzbrukumi pārsvarā nāk no Krievijas puses, kur cilvēki ir sasutuši par Igaunijā notiekošo.

Db.lv jau informēja, ka pagājušajā nedēļa hakeri uzbruka Igaunijas Hansabankas serveriem, paralizējot kredītiestādes internetbanku uz vairākām stundām. Šie uzbrukumi ietekmēja arī Latvijas Hansabankas internetbakas darbību.

Jūras pirātu uzbrukumu skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem 9 mēnešiem, palielinājies par 14%. Visvairāk pirātu aktivitāte palielinājusies Somālijas un Nigērijas teritoriālajos ūdeņos, raksta Associated Press.

Kamēr Āfrikas ūdeņos pirātu uzbrukumi ir visbiežākie, visnoslogotākajā ūdens satiksmes reģionā - Dienvidāzijā - pirātu uzbrukumi notiek salīdzinoši reti, liecina Starptautiskais ūdens satiksmes pētījums.

Kopā šā gada pirmajos 9 mēnešos ziņots par 198 pirātu uzbrukumiem, kas ir par 24 uzbrukumiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Kopumā šogad nolaupīti 15 kuģi un 63 kuģu apkalpes locekļi. Pirātu uzbrukumos šogad nogalināti trīs cilvēki.

Visvairāk pirātu aktivitāte palielinājusies laika periodā no šā gada jūlija līdz septembrim. Kopumā šajā laika posmā veikti 72 uzbrukumi kuģiem, kas ir par 25 vairāk nekā 2006. gadā šajā laika periodā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

#Šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts.

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš pastāstīja, ka «Cert.lv» ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teica Teivāns.

Tāpat viņš norādīja, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda «Cert.lv» vadītājas vietnieks.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izsūtījis vēstuli visiem ministriem, norādot, ka aizvien vairāk viņu satrauc opozīcijā esošās Centristu partijas uzbrukumi, kuru mērķis ir valdības gāšana.

Šie uzbrukumi notiek uz ekonomiskās krīzes mazināšanās, gaidāmās budžeta pieņemšanas un pārejas uz eiro fona, A.Ansipa vēstulē teikto atstāsta portāls dv.ee. A.Ansips raksta, ka Igaunijas ekonomikā iestāsies labāki laiki, taču centristu uzbrukumi nemazinās. «Draugi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka politiskie spēlmaņi sasniegtu savu mērķi, jo pašreizējā parlamentā es neredzu nevienu citu koalīciju, kas varētu vai gribētu īstenot atbildīgu finanšu un ekonomikas politiku Igaunijas interesēs. Es neredzu nevienu citu spēku, kas varētu atnest Igaunijai eiro, neapdraudot sociālo stabilitāti un ekonomikas vidi. Mums jāsaliedējas vēl vairāk un jāturpina cīņa par eiro!» mudinājis A.Ansips.