Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Opozīcijā esošā partija Sabiedrība citai politikai (SCP), kuru Saeimā pārstāv divi deputāti, nav saņēmusi aicinājumu deleģēt kādu ministru darbam Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdībā.

«Daži valdošās koalīcijas politiķi izplata nepatiesu informāciju, ka SCP būtu piedāvāta līdzdalība Valda Dombrovska vadītajā valdībā. Tā nav taisnība. Tāpat nav taisnība, ka man būtu piedāvāts labklājības ministra amats. Ne „Jaunais laiks”, ne Valdis Dombrovskis, ne arī kāda cita no koalīcijas partijām valdības veidošanas laikā SCP neaicināja līdzdarboties un nekādus amatus nepiedāvāja,» apgalvo SCP priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

SCP nesaprašanās ar V. Dombrovska valdību veidojošajām partijām sākās pagājušajā nedēļā, kad SCP pauda gatavību vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu jaunās valdības iniciētos Pensiju likuma grozījumus, kas paredz atcelt šogad plānoto pensiju indeksāciju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(322).jpg

Kaut kādā mērā var teikt, ka Valsts prezidenta lēmuma nr.2 sekas nu ir novērstas - pēc vairāku mēnešu nepārtrauktiem politķīviņiem, mēģinājumiem vienam otru vienkārši izsmērēt un varas sadales rezultātā tikt labākajā vietā pie siles Latvijai atkal ir valdība. Citiem vārdiem sakot, mums ir jauna valdība.

Tas vieš cerību, ka nu mums atkal ir noteikts skaits ministru, kuri ir gatavi domāt ne tikai par sevi, bet arī par tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem. Vismaz kādu brīdi, ņemot vērā dažādu ekspertu prognozes, ka Valda Dombrovska (Vienotība) trešo valdību var nodēvēt par tādu kā budžeta Ministru kabinetu, proti, jau pēc 2012. gada valsts budžeta pieņemšanas tam ir pamats sākt būtiski šķobīties. Novēlēsim, protams, lai tā neizrādītos taisnība un šis kabinets nostrādātu visus trīs tam paredzētos gadus! Nenoliedzami tuvākais būtiskākais Dombrovska valdības darbs tiešām ir budžeta pieņemšana un, strādājot gan ar šo dokumentu, gan arī pieņemot turpmākos lēmumus, tai vajadzētu atcerēties, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir tieši tik spēcīga, cik lielas ir iespējas attīstīties tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Un ko tad šajā situācijā vēlas bizness? Protams, tiek sagaidīts, ka atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz tiks turēts daudzu politiķu dotais vārds un negausīga nodokļu sloga palielināšana vairs neatkārtosies. Tāpat uzņēmēji gaida, kad ministrijas, to darbinieki attaisnos savu eksistenci, reāli aizstāvot Latvijas intereses saistībā ar nākamo ES fondu līdzekļu apguves periodu. Nav taču noslēpums, ka faktiski visos starpvalstu attiecību līmeņos šobrīd notiek daudz skarbākas cīņas par katrā konkrētajā valstī strādājošo uzņēmumu izdevīgumu, nekā pavisam citā frontē notika attiecību skaidrošana savulaik slavenā aukstā kara laikā. Tāpēc frāzes par to, kā mums ir jārespektē Latvijas biznesam nelabvēlīgi lēmumi, ir totāli nevietā.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Pārsteigumu nebija — ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima apstiprināja Valda Dombrovska (JL) valdību. Galvenais, ko gribas tai novēlēt: strādāt, nevis katru dienu publiski vaimanāt — ja nebūtu Kalvīša un Godmaņa, viss būtu daudz labāk!

Vispirms jau jāteic, ka uz šo valdību nekādi neattiecas vēsturiski leģendārās 100 dienas.

No tā arī faktiski izriet Dombrovska valdības pirmo darbu klāsts — paveikt to, ko Godmanis izdarīt nepaspēja vai arī viņam nebija atbalsta no partneru puses. Tas nozīmē stopēt pensiju indeksāciju, «sirsnīgi» apgriezt algas valsts sektorā strādājošajiem, samazināt izmaksas, cik vien var, vēl vairāk likt sajust «asins garšu mutē»... Citiem vārdiem sakot, visticamāk, arī Dombrovska liktenis ir reaģēt uz notiekošo procesu sekām. Tādējādi, raugoties uz šobrīd notiekošo no politiskā aspekta, droši var teikt, ka līdzšinējās varas partijas, uzticot JL smagākos — premjera un finanšu ministra posteņus, ir panākušas, lai uz vēlēšanām visiem labējiem politspēkiem ir vienādi zemi reitingi.

Valda Dombrovska (Vienotība) nu jau otrajai pēc kārtas valdībai šajā nedēļā aprit slavenās 100 dienas. Tātad laiks, kad tiek vērtēts, uz ko katra konkrētā valdība ir spējīga.

Principā jau uz šo valdību 100 dienu principu varētu arī neattiecināt, ņemot vērā, ka viens no koalīcijas partneriem - ZZS - ir neatņemama tās sastāvdaļa jau vairākus gadus un arī daļa ministru savus krēslus deldē ne pirmo dienu. Bet tomēr…

Dombrovskis ir norādījis, ka lielākā valdības veiksme šajā laikā esot valsts budžeta apstiprināšana. Protams, var piekrist, ka veiksme ir tā apstiprināšanas fakts, taču pats budžets gan ir nosaucams par neveiksmi. Gan tāpēc, ka tā konsolidācija pārsvarā tika plānota tieši uz nodokļu sloga palielināšanas rēķina, gan arī tādēļ, ka nevarēja paiet pat viens gadiņš, lai valdībai nenāktos sākt domāt, kādus nodokļus vēl varētu pakustināt. Tiesa, pats Dombrovskis kā lielāko neveiksmi min nespēju vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, un arī šajā jomā viņam nevar piekrist. Faktiski jau šī nespēja vienoties bija tikai īstās lielās neveiksmes likumsakarīgs iznākums. Respektīvi, tās bija sekas, nevis cēlonis.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.

Apspriežot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, noraidīja Par labu Latviju (PLL) piedāvājumu samazināt ministriju skaitu valdībā no pašreizējām 14 līdz deviņām.

Diez vai ko tādu vispār bija vērts ierosināt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija attiecībā uz budžeta jautājumiem vienkārši dragā uz priekšu, acīmredzot esot apņēmības pilna apstiprināt 2011. gada budžetu tādu, kādu to jau ir pieņēmusi Valda Dombrovska (JL) valdība. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir interesanta.

Pirmkārt, jāteic, ka pati PLL nav uzskatāma par svēto, kas tagad to vien dara, kā rūpējas par budžeta konsolidāciju, tautas labklājību un tamlīdzīgām lietām. Šķiet, ir jau pienācis laiks atgādināt, kas veido PLL - Andreja Šķēles vadītā Tautas partija (TP) un LPP/LC ar Aināru Šleseru priekšgalā. Tātad mēs runājam par politiskajiem spēkiem, kas vairākkārt ir bijuši pie varas, turklāt TP pat ne vienu vien reizi ir ieguvis premjera posteni. Šajā sakarā jāatgādina vēl kas - tieši TP biedra Aigara Kalvīša (tobrīd viņš bija TP līderis) valdīšanas laikā valdībā bija ne tikai visas pašreizējās ministrijas, bet arī vēl e-lietu, bērna un ģimenes lietu, kā arī sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Un nekas jau tobrīd netraucēja Kalvītim un viņa pārstāvētajai TP skaidri pateikt - valdībā drīkst būt tikai deviņas ministrijas, bet pārējo vadītājiem jāiet mājās. Bet, kā redzams, citus pamācīt vienmēr ir vieglāk.

Plašsaziņas līdzekļos iepriekš jau vairākārt bija izskanējusi ekspremjera Valda Dombrovska informācija par zemo nodokļu slogu Latvijā. Neviens vēl nerunāja par nodokļu paaugstināšanas nepieciešamību budžeta sastādīšanai, kā arī par gāzes un elektrības tarifu paaugstināšanu. Tas ir instruments budžeta papildināšanai, un, kā redzams tagad, informācija nebija velta. Pats dīvainākais, ka nacionālā garā ieturētās tautsaimniecības attīstības PR laikā nodokļu sloga samazināšana tika atzīmēta kā pozitīvs moments.

Vai nu viņi nesaprot šī rādītāja būtību, jeb tagad apzināti manipulē. Ko nozīmē šis rādītājs - tā ir visu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas parlamentāra sekretāra Arvila Ašeradena teikto, tagad šī attiecība ir 27,5%, un tādēļ Ašeradena kungs kategoriskā veidā aicināja izbeigt spēlēties ar nodokļiem, jo ekonomikas glābšanai nepieciešams nodokļu pieaugums. Žēl, ka Dombrovska un Ašeradena kungi visu pagriež ar kājam gaisā.

Pie mums Latvijā 27,5% iekasēto nodokļu attiecība pret IKP nenozīmē zemu nodokļu slogu. Mums ir vieni no Eiropas valstu augstākajiem nodokļiem un tarifiem. Pie tam, nedrīkst ņemt vērā Skandināvijas valstis, jo tur ir pilnīgi cita pieeja algu un nodokļu aprēķinam. Spriediet paši: ienākuma nodoklis no bruto algas – 23%, kopējais sociālās apdrošināšanas nodoklis (darba devēja un darbinieka) - 34,09%, PVN (pievienotās vērtības nodoklis) - 21% u. c. Gāzes un elektrības tarifi tiek paaugstināti vairākas reizes gadā ar dažādiem izdomātiem ieganstiem. Mūs apzināti maldina. Jā, patiesi, lielākajā daļā valstu iekasēto nodokļu attiecība pret IKP ir ap 35%. Tad kāpēc mums pie tik augstiem nodokļiem ir tik zema šī attiecība?

Valdības veidošana pēc zināma pārtraukuma ir uzticēta partijas Jaunais laiks pārstāvim - Valdim Dombrovskim.

Šajā brīdī vairs nav vietas diskusijām par to, cik pareiza vai nepareiza ir bijusi Valsts prezidenta Valda Zatlera izvēle, vai arī - cik gudri vispār bija mainīt valdību.

Šajā sakarā par apsveicamu jāatzīst Dombrovska paustā ideja raidījumā Kas notiek Latvijā? Par nepieciešamību veikt ēku siltināšanu, kas gan stimulētu ekonomiku, gan arī samazinātu tēriņus iedzīvotājiem. Jautājums ir vien par to, vai, samazinot valsts budžeta tēriņus par minētajiem 700 milj., izdosies attiecīgajam mērķim atrast pietiekami lielu naudas summu. Taču, dzirdot viena otra politiķa retoriku, jautājums paliek atklāts - vai Dombrovskim izdosies izveidot valdību, kas gūs Saeimas vairākuma atbalstu?

11. Saeima otrdien apstiprināja jau trešo Valda Dombrovska (Vienotība) vadīto valdību. «Par» uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam nobalsoja 57 deputāti, bet «pret» 38 deputāti.

Debatēs apņēmību balsot pret jaunās valdības apstiprināšanu pauda Saskaņas centra deputāti, kas koalīcijas veidotājiem pārmet sabiedrības sašķelšanas veicināšanu un Zaļo un zemnieku savienības politiķi, kam šķiet, ka jaunās valdības ministri nav gana profesionāli un nespēj piedāvāt risinājumus samilzušām sociālām problēmām, piemēram, bezdarba mazināšanai un ekonomiskās emigrācijas apturēšanai.

Jauno valdību Saeimā atbalsta Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK un seši no ZRP aizgājušie deputāti – kopumā tai ir 56 balsis.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Šis laiks mūsu valstij ir izšķirošs, un izvēles iespēju mums nav daudz. Latvija ir bankrota priekšā, no kura varam paglābties, tikai krasi samazinot valsts tēriņus un cerot uz starptautisko aizdevumu. Otrs iespējamais risinājums būtu nesalīdzināmi smagāks, jo tādā gadījumā budžeta izdevumu daļa būtu jāmazina vēl nopietnāk un sociālās spriedzes radītās sekas kļūtu neprognozējamas.

Ir neiespējami iedomāties, ka politiķi, no laba prāta samazinātu pensijas, algas, slēgtu mācību iestādes un slimnīcas. Bet, ja situācija valstī ir tik kritiski nopietna, kā tas ir šobrīd, valdībai nav citas izvēles, nav citas iespējas.

«Ja Dombrovska valdība tuvākajā laikā nespēs sākt reāli strādāt, reāli rīkoties, tad šī valdība vairs nepastāvēs, jo mēs viņu vairs neatbalstīsim,» partijas LPP/LC domes sēdē sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, informēja LNT Ziņas.

«Vai mēs raujamies pie varas? Nē, mēs neraujamies. Mums pat būtu izdevīgi šodien ļaut šai valdībai mocīties vēl gadu un pēc tam uzvarēt nākamajās vēlēšanās,» sacījis A. Šlesers.

Kā norādījusi LPP/LC, jo ilgāk pastāv šī Jaunā laika valdība, jo aizvien lielāka paliek trauksme sabiedrībā, bet situācija - arvien neskaidrāka. No vienotas komandas darbības neesot ne smakas.

Viena no problēmām esot Valda Dombrovska un finanšu ministra Einara Repšes augstprātīgā un uzpūtīgā attieksme.

Kritiski noskaņoti pret V. Dombrovska valdību esot ne vien LPP/LC līderi, bet arī partijas pagastveči.