Šī gada 30.aprīlī ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs publicēja ikgadējo pārskatu Special Report 301 par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības situāciju pasaulē - Latvija tajā ir pacēlusies no uzraugāmo valstu saraksta, kurā tiek ietvertas valstis ar salīdzinoši vāju intelektuālā īpašuma aizsardzību, uz bez saraksta pozīciju, kas apliecina valsts ieinteresētību intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Latvijas uzņēmēju ieguvumi

Latvijas izņemšana no uzraugāmo valstu saraksta, pirmkārt, norāda uz valsts un valdības attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību valstī. Tas parāda valsts attīstības līmeni un sabiedrības vēlmi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības. Parasti galvenā problēma slēpjas uzraugāmo valstu nesakārtotajā likumdošanā, savukārt Latvijai pēdējo gadu laikā tieši šajā jomā ir izdevies īstenot nepieciešamos tiesību normu papildinājumus un grozījumus. Mūsdienās intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no būtiskiem biznesa vides sakārtotības rādītājiem, un daudziem uzņēmējiem, meklējot sadarbības partnerus vai izvēloties valstis, kurās attīstīt savu biznesu, tieši šis faktors spēlē arvien nozīmīgāku lomu pozitīva lēmuma pieņemšanā. Ārvalstu uzņēmēji uzsākot uzņēmējdarbību lielu uzmanību pievērš intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem attiecīgajā valstī, līdz ar to viens no kritērijiem ir arī Special Report 301 rādītāji. Turpmāk Latvijas uzņēmēji uzsākot biznesa sadarbību varēs norādīt uz šo kritēriju kā pozitīvu apstākli Latvijas izvēlei.

Amerikas Tirdzniecības palāta Igaunijā nosūtījusi vēstuli Igaunijas Tieslietu ministrijai, kā arī Ekonomikas un komunikāciju ministrijai, kurā tā «iedrošina» valsti aktīvākai rīcībai cīņā pret pirātismu internetā.

«Mēs uzskatām, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenis Igaunijā ir jāpaaugstina gan praktiski, gan no likumdošanas viedokļa. Igaunijas valdībai būtu ne tikai jācīnās pret likuma pārkāpumiem kibernoziegumu frontē, bet arī vairāk jākoncentrējas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu izmeklēšanu gadījumos, kad tas izdarīts ar interneta palīdzību. Tāpat [Igaunijas] valdībai jāseko līdzi Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmeņa debatēm, kas var ietekmēt intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesisko regulējumu,» teikts Amerikas Tirdzniecības palātas Igaunijā vēstulē, vēsta TechDirt.

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Valdība otrdien pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā.

Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā, informē Tieslietu ministrijas pārstāve laura Majevska.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā,. Plānots organizēt arī informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Izvērtējot divas piedāvātās teritorijas Rīgas bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveidei, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts birojs nolēmis rekomendēt stacijas izveidošanu Rīgā, Granīta ielā 16, atzīstot to par piemērotāko no abām piedāvātajām vietām. Šādu lēmumu IVN valsts birojs paudis atzinumā par SIA «Firma 4L» izstrādāto bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveides ietekmes uz vidi Noslēguma ziņojumu, norādīts Vides aizsrdzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijā. Vienlaicīgi IVN valsts birojs arī nolēmis nerekomendēt bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveidi Rīgā, Rītausmas ielā 16. Šāds lēmums pieņemts ņemot vērā salīdzinoši mazāk piemērotus vides un dabas apstākļus, kā arī skolu un Ziepniekkalna dzīvojamā masīva tuvumu un atrašanos valdošo vēju virzienā. Patlaban atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumu IVN valsts birojs ir iesniedzis IVN procedūras ierosinātājam - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). IVN valsts biroja atzinums satur virkni obligātus nosacījumus turpmākajai projekta realizācijai. Nosacījumos galvenā uzmanība vērsta uz gaisa, virszemes un pazemes ūdens aizsardzību no piesārņojuma. IVN valsts biroja atzinums ir sagatavots ņemot vērā ekspertu un ieinteresēto valsts institūciju, kā arī Rīgas Domes izteiktos vērtējumus par iespējamajām ietekmēm uz vidi un ieteikumus risinājumiem ietekmju novēršanai vai samazināšanai. Rīgas iedzīvotāji līdz šim visai pasīvi pauduši attieksmi par bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveidi Rīgā, norādīts Vides aizsrdzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijā. Šovasar notikušajā sabiedriskajā apspriešanā nav saņemts neviens iedzīvotāju viedoklis par bīstamo atkritumu savākšanas stacijas iespējamo izveidi Granīta ielā 16, kas atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, netālu no pilsētas robežas ar Stopiņu pagastu. Savukārt par šādas stacijas iespējamo izveidi Rītausmas ielā 16, kas atrodas Rīgas dienvidu daļā, netālu no pilsētas robežas ar Ķekavas pagastu, saņemta viena negatīva vēstule no Ziepniekkalna dzīvokļu īpašnieku kooperatīva «Augstskola». Ar atzinuma tekstu interesenti var iepazīties Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, 501.telpā, kā arī IVN valsts biroja interneta mājas lapā HYPERLINK http://www.varam.gov.lv/ivnvb āhttp://www.varam.gov.lv/ivnvb.

Vakar, 14. septembrī, notikusi otrā Intelektuālā īpašuma padomes sēde. Tajā uzklausīts ziņojums par prioritāro darbības virzienu intelektuālā īpašuma tiesību attīstības un aizsardzības jomā izpildi, kā arī par padomes 02.03.06. sēdē doto uzdevumu izpildi. Bez tam prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās «Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2007. - 2012. gadam», kuras tuvākā mēneša laikā plānots virzīt izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Sēdes dalībnieki atbalstījuši Tieslietu ministrijas sagatavotos intelektuālā īpašuma padomes prioritāros darbības virzienus 2007. gadam. Tie sadalīti divos galvenajos darbības virzienos: 1) intelektuālā īpašuma aizsardzības attīstība saimnieciskās darbības veicināšanai; 2) preventīvās un represīvās darbības sekmīga cīņa ar intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.

6.-7. aprīlī Rīgā, "Reval Hotel Latvija" notiks starptautiska Baltijas konference "Intelektuālais īpašums". AIPPI Baltijas Intelektuālā īpašuma konference notiek reizi 2 gados. Iepriekšējo reizi, 2003. gadā tā notika Tallinā. Konferences mērķis ir dalīties profesionālajā pieredzē un zināšanās par intelektuālā īpašuma jautājumiem, kas ES paplašināšanās dēļ kļuvuši daudz aktuālāki nekā līdz šim. Konferences tēmas: - Intelektuālā īpašuma loma ekonomikā; - Intelektuālā īpašuma aizsardība paplašinātajā Eiropā; - Intelektuālā īpašuma menedžments; - Intelektuālā īpašuma vērtēšana; - Ar intelektuālo īpašumu saistītie riski.

Starptautiskā intelektuālā īpašuma apvienība (IIPA – International Intellectual Property Alliance) rekomendējusi pievērst īpašu uzmanību problemātiskajai situācijai Latvijā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

IIPA rekomendācija tiks izskatīta, veidojot ASV valdības ziņojumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību aptuveni 80 pasaules valstīs.

Kā galvenās problēmas IIPA norāda augstos pirātisma rādītājus Latvijā un vāju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mehānismu. Par nepilnībām, pēc IIPA novērojumiem, liecina nesamērīgi ilgas tiesu procedūras, vāja izpratne par autortiesību pārkāpumu nodarīto kaitējumu, minimāli sodi par autortiesību pārkāpumiem u.c.

«Tas, ka Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonākusi starptautisko intelektuālā īpašuma organizāciju uzmanības lokā – tā saucamajā «pelēkajā sarakstā» starp valstīm, kuras īpaši jāuzrauga, nav iepriecinoša ziņa un var atstāt potenciāli negatīvu ietekmi arī uz Latvijas kredītreitingu. Tas ir sava veida ziņojums potenciālajiem investoriem, kas parāda un izvērtē biznesa vidi Latvijā no intelektuālā īpašuma drošības viedokļa,» vērtē BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

Pēdējos gados intelektuālā īpašumtiesību aizsardzības jomā Latvijā ir notikuši būtiski uzlabojumi. Ja vēl 2002. gadā ar nožēlu nācās konstatēt, ka lielākais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējs bija valsts, tad pašreiz neatrisināts jautājums joprojām ir privāto programmatūras lietotāju izglītošana.

Kādreiz valdīja uzskats, ka nebūtu slikti, ja visi lietotu licencētas programmas, kaut gan visi lietoja nelicencētās. Šodien vismaz valsts un uzņēmējdarbības sektorā mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ja uzņēmēji sākotnēji smīkņāja par prasību izmantot licencētu programmatūru, šobrīd attieksme ir mainījusies. Izņēmums paliek pašvaldības. Tās ilgstoši bijušas ārpus kontrolējošo orgānu redzes loka. Patiess gandarījums, ka augstāko mācību iestāžu vadītāji ir ļoti atsaucīgi. Tā šajā gadījumā arī ir viņu primārā interese, jo, lai, piemēram, piesaistītu struktūrfondu līdzekļus, šis ir viens no punktiem, kuram jābūt sakārtotam.

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pētījums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskajām izmaksām rotaļlietu un spēļu ražošanas nozarē liecina, ka ik gadu Latvijas uzņēmēji viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro ieņēmumu. Tas ir 12,7 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī, informē Patentu valdes pārtsāve Ilze Grava.

Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 10,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 14,5 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 12,3 %. Pētījumā aprēķināts, ka ES valstīs viltotu rotaļlietu un spēļu tirgošana šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 1,4 miljardu euro lielus zaudējumus.

Šos zaudējumus var pārvērst arī 6150 zaudētās darba vietās, jo legālie ražotāji un izplatītāji saražo un pārdod mazāk, tādējādi nodarbina mazāk darbinieku. Kopumā, aprēķinot tiešo un netiešo viltojumu ietekmi rotaļlietu un spēļu nozarē, visu 28 ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 370 miljoniem euro mazāki, kas aprēķināmi no nesaņemtajiem nodokļiem, sociālajām iemaksām un PVN.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Latvijā būtu nepieciešams palielināt sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, iespējams, nosakot minimālo sodu.

Tā uzskata intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības normu piemērotāji, norādījusi Tieslietu ministrija Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu projektā 2008. - 2012. gadam.

Pēc speciālistu domām, Latvijā nepieciešams palielināt gan Krimināllikumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās sankcijas par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem. Pašlaik Krimināllikums nosaka, ka maksimālais sods par šādiem pārkāpumiem ir līdz 200 minimālajām mēnešalgām (32 tūkst. Ls), taču minimālais sods nav noteikts, tādēļ par pārkāpumu ir iespējams piemērot sodu arī, piemēram, vienas minimālās mēnešalgas jeb 160 Ls apmērā. ES dalībvalstīs naudas sods par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem var sasniegt pat 300 000 eiro.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē, vērtējot pēc atzīto inovāciju skaita. Vispasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija (WIPO) ir novērtējusi Latvijas augsto novatorisko potenciālu, Db.lv informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve N. Golubova.

Vispasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija (WIPO) ir speciāla Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija. Tās darba galvenais virziens – intelektuālā īpašuma efektīvas izmantošanas un aizsardzības atbalsts visā pasaulē, radošas darbības atlīdzības nodrošināšana, inovāciju un ekonomikas attīstības stimulēšana.

Šim mērķim WIPO ir iedibinājusi virkni godalgu. Tās ir radītas, lai izteiktu atzinību izgudrotājiem, novatoriem, izstrādātājiem, projektētājiem un inovāciju kompānijām. WIPO godalgas palīdz stimulēt izgudrošanas un inovāciju aktivitātes visā pasaulē. Tās atzītas par vienām no visprestižākajām pasaulē, izgudrotājiem piešķiramajām prēmijām.

Zīmolu atdarināšanas gadījumi pēc iestājas Eiropas Savienībā var pieaugt un sevišķi liels drauds ir no tā saucamajām trešajām valstīm. To Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas rīkotajam semināram Pārtikas produktu zīmolu attīstības tendences Latvijā veltītajā preses konferencē vakar atzina zvērinātu advokātu biroja Baltmane&Bitāns zvērināts advokāts Agris Bitāns, kas specializējies intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos. Viņš atzīmē, ka nav arī izslēgti zīmolu viltojumu gadījumi Eiropā, taču lielāka bīstamība esot ar trešajās valstīs, piemēram Krievijā un Ķīnā ražotajām akcīzes precēm un apģērbu, kuriem jārod noiets, tāpēc viltojumi varot parādīties biežāk. Stāstot par savu pieredzi cīņā ar viltojumiem, viena no aktīvākajiem savu zīmolu aizstāvjiem, Latvijā lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) mārketinga direktore Inese Eglīte uzsvēra, ka šogad Patentu valdē iesniegtas jau astoņas pretenzijas, bet tiesā – trīs prasības. Sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai LB algo intelektualā īpašuma konsultantu, kura uzdevums ir ikdienā sekot līdzi alkoholisko dzērienu tirgum un vērot, vai netiek pārkāptas uzņēmuma īpašumtiesības. «Tirgus ir stabilizējies un asāka kļūst konkurence gan legāliem, gan nelegāliem veidiem. Kopējot vārdiskās un grafiskās preču zīmes jeb uzsēžoties uzņēmumam uz astes, tiek maldināts gan patērētājs, gan uzņēmums zaudē pelņu, bet zīmols – pievienoto vērtību,» uzsvēra I. Eglīte, aicinot ražotājus nebaidīties cīnīties pret zīmolu atdarinātājiem. LB savas tiesības ir aizstāvējis gan tiesā, gan arī panācis vienošanos ar pārkāpējiem sarunu ceļā. Pēdējais strīds ir beidzies tikai šā gada jūnija beigās, kad LB un SIA Jaunalko panācis izlīgumu strīdā par preču zīmes Stoli piederību. Savukārt patlaban uzsākts process pret SIA Veta, jo tās ražotā Upeņu balzama zīmols esot ļoti līdzīgs LB ražotajam Rīgas Melnā balzama zīmolam. Patlaban Latvijā par savu zīmolu aizstāvību galvenokārt iestājas lieli uzņēmumi, kas ir sapratuši un novērtējuši šā intelektuālā īpašumu nozīmību savā darbībā. Taču, lai izsargātos no viltojumiem, arī citi ražotāji tiek aicināti rūpēties par savam preču zīmēm un zīmoliem, tos reģistrējot gan Patentu valdē, gan ES attiecīgajās institūcijās, kur to var reģistrēt gan kā Eiropas Kopienas preču zīmi, gan katrā valstī atsevišķi, taču tad jārēķinās ar lielākām izmaksām un laika patēriņu. Gan A. Bitāns, gan uzņēmēji norāda, ka rūpes par savu zīmolu aizsardzību nav lēts process, jo esot jāmaksā valsts nodeva, jāatalgo jurisa darbs un ja lieta ir sarežģītāka, tad jāpieaicina patentpilnvarotais utt. A. Bitāns arī piebilda, ka aptuveni 90 % gadījumu no tiesā iesniegtajām prasībām ir vērstas par labu prasītājam. Patlaban Rīgas apgabaltiesā intelektuālā īpašuma jautājumos esot specializējušies divi tiesneši. Db jau ziņoja, ka Latvijā lielākais piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts (RPK) šīs vasaras sākumā informēja par vairākiem gadījumiem, kad tika aizskartas uzņēmumam piederošo zīmolu īpašumtiesības. Patlaban RPK turpina sarunas ar strīdā iesaistītajām pusēm par iespējamā izlīguma panākšanu, jo uzskata, ka tiesvedība varot izvērties par ilgstošu un ekonomiski neizdevīgu procesu abām pusēm.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Finanšu ministrija (FM) tranzītnieku ierosinājumus noraida; nozare piekāpties negrasās

Tā kā Finanšu ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas, «mūsu viedoklis ir atbalstāms», Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs, noraidot Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) padomnieka Edgara Ansona pārmetumus, ka Latvijas pieeja jautājuma risināšanā atšķirtos no citu dalībvalstu labākās prakses.

Dienas Bizness jau rakstījis (2015. gada 2. jūnijā), ka LTBA iebilst pret FM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» tālāku virzīšanu. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 608/2013, kas stājās spēkā jau 2014. gada sākumā. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma aicināja FM jautājumu vēlreiz pārrunāt ar LTBA. Šāda vienošanās par tikšanos arī tika panākta, taču nav īsti skaidrs, kā problēmu risināt, jo abas puses paliek pie saviem uzskatiem, saka LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Jebkurā gadījumā tranzīta nozarei neesot pieņemams, ka Latvijā tiktu pieņemti normatīvie akti, kas būtu pretrunā ar regulas būtību. LTBA plāno vērsties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, lai gūtu atbalstu savai pozīcijai. Noteikumu pieņemšanas negatīvās sekas, pēc viņa teiktā, būs nepamatota preču konfiskācija un iznīcināšana, kas novedīs pie zaudējumu rašanās loģistikas ķēdē iesaistītajām Latvijas kompānijām, kā arī tranzīta kravu aizplūšanas uz citām valstīm.

Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, ar 2007.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, Db.lv informēja Valsts zemes dienests.

Likums paredz, ka no nākamā gada inženierbūves vairs netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim nekustamā īpašuma nodoklis bija jāmaksā gan par ēkām, gan inženierbūvēm.

Likums arī nosaka, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām būs jāmaksā pēc Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās kadastrālās vērtības, nevis pēc vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā pašlaik. Bez tam, atbilstoši šī gada 16.maijā Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, ar 2007.gada 1.janvāri mainās arī ēku kadastrālo vērtību bāze.

Lai dotu iespēju ikvienam ēkas īpašniekam uzzināt iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2007.gadā pēc augstākminēto izmaiņu ieviešanas, VZD ir izstrādājis sistēmu (moduli), ar kuras palīdzību, ievadot nekustamā īpašuma kadastra numuru vai būves kadastra apzīmējumu, iespējams noskaidrot sev piederošās ēkas prognozēto kadastrālo vērtību. VZD šim nolūkam ir aprēķinājis visu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo vai daļēji apliekamo ēku prognozētās kadastrālās vērtības, ņemot vērā grozīto ēku kadastrālo vērtību bāzi un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par ēku pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.jūniju. Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Lai gan izskanējušas bažas, ka Latvijas parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ietvaros internetā sāks valdīt novērošanas un pašcenzūras kultūra, juristi šādus pieņēmumus sauc par nepatiesiem.

Tomēr, kā sarunā ar Db.lv norādīja advokātu biroja Sorainen juristi, lai arī liela daļa no ACTA paredzētā Latvijā jau ir ieviesta, svarīgi būs tas, kā valsts nolīgumu piemēros.

Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA ietvaros interneta pakalpojumu sniedzējiem varētu nākties ieviest pašcenzūru, advokāru biroja Sorainen jurists Andris Tauriņš minēja, ka nolīgumā nav tāda punkta. Arī Eiropas Savienības (ES) tiesa ir noteikusi, ka nesamērīga uzdevumu uzlikšana interneta servisa pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un pamatbrīvību aizsardzības hartu. «ES tiesa jau kaut kādā mērā ir uzstādījusi standartu. Valsts nevar uzlikt šādas darbības par pienākumu. Tas, ka kāds portāls kontrolēs saturu, kas viņā ir izvietots, un veiks kaut kādu brīvas gribas pasākumu pārbaudi, tas jau ir, manuprāt, normāli,» sacīja A. Tauriņš.

Ik gadu smaržu un kosmētisko līdzekļu nozare Latvijā viltojumu dēļ zaudē 16,9 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī - tā liecina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2015.gadā publicētais pētījums Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas: pārkāpumu radīto seku aprēķins smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā.

Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 7,9 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 18,1 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 7,8 %. Pētījumā aprēķināts, ka viltotu smaržu un kosmētisko līdzekļu klātbūtne tirgū ES valstīs šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 4,7 miljardu eiro lielus zaudējumus.

Savukārt zaudētie ieņēmumi izraisa darbavietu zudumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka šā iemesla dēļ legālās ražotnes nodarbina par 50 000 darbiniekiem mazāk. Līdz ar to kopumā tiešā un netiešā viltoto produktu ietekme mērāma 9,5 miljardu euro apmērā.