Lielajā talkā Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijai 90. gadadienā savākti vairāk nekā 260 000 maisu ar atkritumiem, liecina atkritumu poligonu, izgāztuvju un pašvaldību koordinatoru sniegtā informācija. Tas ir trīskārt lielāks atkritumu daudzums par sākotnējiem aprēķiniem. Pasākuma organizatori lēš, ka sestdienas, 13.septembra Lielajā talkā piedalījās ap 50 000 cilvēku, katrs vidēji salasot 5 maisus.

Lielās talkas patrons, Valsts prezidents Valdis Zatlers sirsnīgi pateicas visiem talkas dalībniekiem par atsaucību, piedaloties savas valsts sakopšanā pirms Latvijas 90.gadadienas. "Esmu gandarīts, ka Lielā talka parādījusi Latvijas iedzīvotāju rūpes par to, lai mūsu zeme būtu tīra un zaļa. Šī ir liela un nozīmīga dāvana, ko katrs Lielās talkas dalībnieks ir pasniedzis savai Latvijai," norāda Valsts prezidents. Viņš rosina šādas talkas Latvijā organizēt katru gadu.

Talkas organizētāja, projekta Pēdas vadītāja Vita Jaunzeme uzsver, ka rūpes par savu Zemi ir mūsu kopīga misija. "Svētdien no rīta pamostoties bija sajūta, ka Latvijā kāds atvēris logu, ielaidis svaigu gaisu un milzīgu pozitīvisma devu. Šo sajūtu negribētos zaudēt. Tomēr savāktais atkritumu daudzums liek aizdomāties par to, līdz kam mēs esam nodzīvojušies, ja paši savām rokām esam piemēslojuši dzimteni. Nu Latvija ir kļuvusi mazliet skaistāka. Pasaule ir kļuvusi mazliet skaistāka. Un, es ceru, ka mēs visi esam kļuvuši mazliet gudrāki," saka V.Jaunzeme.

Neskatoties uz aukstajiem laika apstākļiem, Lielās Talkas organizatori no šodienas, 11.marta, aicina Latvijas iedzīvotājus brīvprātīgi līdzdarboties talkas organizēšanā un noteikt piesārņotākās Latvijas vietas, kas būtu jāsakopj Lielās Talkas laikā.

Pilnveidotajā Lielās Talkas oficiālajā mājas lapā talkas.lv sadaļā Kartes ir pieejama īpaši izveidota karte, kurā iedzīvotāji ir aicināti atzīmēt Latvijā esošu piesārņotu teritoriju. Šādi kopīgiem spēkiem tiks apzinātas piesārņotās vietas dabā, kuras Lielās Talkas laikā, 20.aprīlī, būtu nepieciešams sakopt.

Atzīmētajā punktā ikviens interesents varēs organizēt kolektīvu talku, un pēc 18. marta, kad sāksies visu talkošanas vietu reģistrācija, pieteikt to kā savu talkošanas vietu.

Lai pieteikto piesārņoto vietu reģistrētu kā oficiālo talkošanas vietu, Lielā Talka aicina interesentus sākotnēji iepazīties ar talkas atbildīgā pienākumiem.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Līdz piektdienai, 12.septembrim, 13.septembra Lielajai talkai „Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijai 90.gadadienā” ir pieteikušās 362 pašvaldības un vēl turpina pieteikties. No Bauskas un Jelgavas rajona talkai pieteikušās pilnīgi visas pašvaldības. Talkas koordinatoru sarakstu skatiet www.talkas.lv

No 12.septembra pulksten 10 ikviens iedzīvotājs savā pašvaldībā, veikalā Rimi vai Supernetto var bez maksas saņemt darba cimdu pāri un maisu atkritumu vākšanai. Savukārt pašvaldības sponsoru piegādātos cimdus, maisus un Cido sulas var saņemt rajonu padomēs.

Lielā talka notiks sestdien, 13.septembrī, no pulksten 10 līdz 15. Katra pašvaldība, kas piedalās talkā ir noteikusi talkas norises vietas, kā arī atkritumu savākšanas laukumus (skatiet www.talkas.lv). Pie akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) ceļiem savāktos atkritumu maisus izvedīs LVM, bet pie valsts ceļiem savāktos atkritumu maisus – akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi.

Pavasaris Latvijā jau astoto gadu nav iedomājams bez Lielās talkas, kas šogad notiks 25. aprīlī. Talkas projekts ne tikai uzņem apgriezienus, iesaistot arvien vairāk zaļi domājošu cilvēku apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā, bet arī ietver Zaļo referendumu, kurā ikviens iedzīvotājs var nobalsojot palīdzēt veidot Latviju kā videi un cilvēka veselībai labvēlīgu valsti ar augošu ekonomiku un augstu dzīves kvalitāti, piektdien raksta laikraksts Diena.

Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst – cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.

«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs – to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk – organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Sakarā ar NATO Rīgas samita 2006 rīkošanu Latvijas Republikā 28. un 29. novembrī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas vēstuli un Latvijas Republikas Jūras spēku komandiera vēstuli, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un transportlīdzekļus ar caurlaidēm, kuras izsniedz Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests, Drošības policija un Valsts policijas caurlaižu birojs):

No 25. novembra no plkst. 00.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas.

No 26. novembra no plkst. 12.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- Kārļa Ulmaņa gatvē (abos virzienos), posmā no Beberbeķu ielas līdz Upesgrīvas ielai;

- Ciema ielā;

- Gaviezes ielā, posmā no Čuguna ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Mūkupurva ielā, posmā no Gaviezes ielas līdz lidostas "Rīga" apvedceļam;

- Mežmalas ielā;

- Rikšotāju ielā;

- Gramzdas ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Priedaines ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Grenču ielā, posmā no Mūkupurva ielas līdz Zebrenes ielai;

- Zebrenes iel, posmā no Grenču ielas līdz Valtaiķu ielai;

Lielā talka, kas notika 18. aprīlī, pulcēja vairāk nekā 110 tūkst. brīvprātīgo, kuri kopā savāca apmēram 340 tūkstošus maisu ar atkritumiem, zino Latvijas Avīze.

Bet kā izmērīt kopā būšanas prieku, gandarījumu par sakoptām ceļmalām, sakārtotām pieturvietām, tīriem mežiem, sakoptām kapsētām, iestādītiem kokiem un pat alejām? Pietiek tikai ieskatīties talkas koordinatoru ziņojumos, lai saprastu, kāds pozitīvais lādiņš ir gūts, atzīst Lielās talkas galvenā organizatore Vita Jaunzeme.

"Neskatoties uz dažviet snigušo sniegu, aukstumu un aso vēju, atsaucība un emocionālais pacēlums bija grandiozs! Daudzviet aktivitāte salīdzinājumā ar pērnā gada rudens talku augusi pat trīskārt, neskaitot individuālos talkotājus, kas sakopa savu īpašumu teritorijas. Ir tikai viena nianse – ne visur visiem pietika maisu. Cilvēki tos paši pirka. Iespējams, kļūda bija tā, ka cilvēki pārāk paļāvās uz talkas rīkotājiem, gaidīja tikai no mums. Varbūt nākamreiz ir atklāti jāsaka – arī paši varat ko ieguldīt. Maisi maksā tikai santīmus. Varbūt jādomā arī par to, ka tad, ja talkas kļūst tik vērienīgas kā šoreiz, ir jāsāk tās organizēt jau agrāk un koordinācijā jāiesaista vēl vairāk cilvēku," atzīst Lielās talkas galvenā organizatore Vita Jaunzeme.

Pasaules, tostarp Latvijas uzņēmumi par galveno risku šogad uzskata ekonomisko lejupslīdi.

Jaunākais apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta Aon veiktais Globālā risku vadības pētījums 2009 liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes riskam seko bažas par normatīvo aktu izmaiņām un biznesa pārtraukšanu.

Aptaujātas tika 550 kompānijas un organizācijas no 40 pasaules valstīm, kas pārstāv visplašāko nozaru spektru.

Aon secinājis, ka, salīdzinājumā ar pirmo šāda veida pētījumu 2007. gadā, risku Top 10 piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas. Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina uzskata, ka riski, kas šobrīd satrauc milzīgos transnacionālos uzņēmumus, ir tikpat aktuāli arī Latvijas firmām. «Palaist pašplūsmā risku vadības procesu vai arī risināt šos jautājumus ļoti formāli – tā ir bīstama pieeja no top menedžeru un īpašnieku puses. Ja palūkojamies uz desmit galvenajiem riskiem, tad divi no tiem – atbildība pret trešajām personām un biznesa pārtraukšana – nepārprotami ir Latvijas kompāniju vājās vietas. Ja Aon aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka ir gatavi šiem riskiem par 80 %, tas nozīmē, ka viņiem ir iespējamo zaudējumu aprēķini un, visticamāk, viņi ir iegādājušies atbilstošu apdrošināšanu. Taču Latvijas uzņēmumi itin bieži vispār neņem vērā šos divus svarīgos riskus,» saka Ņ. Kukuškina.

Zāles pļāvēji raideri ir vieni no braucamiem zāles pļāvēju veidiem. Ar raidera nosaukumu saprot braucošu zāles pļāvēju, kuram priekšā novietots pļaušanas bloks un kurš ir aprīkots ar unikālu stūrēšanas sistēmu. Husqvarna ir viens no zīmoliem, kurš Latvijā piedāvā arī komerciālo raideri. Raksta turpinājumā skaidrosim raidera priekšrocības un tā izmantošanas iespējas.

Kas ir zāles pļāvēji raideri un kam tie visvairāk noder?

Raidera konstrukciju Husqvarna izstrādāja jau pirms 30 gadiem, taču šīs tehnikas pamatprincipi joprojām ir aktuāli.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Latvijas arhitektūras 2008. gada Lielā balva piešķirta Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles autoriem.

Tie ir a/s UPB, arhitekts Uldis Pīlēns, Guna Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe. Sporta zāle atzīta arī par labāko projektu kategorijā Jaunbūves – publiskas ēkas.

No kopumā iesniegtā 81 darba astoņās nominācijās tehniskās komisijas žūrija konkursa otrajai kārtai izvirzīja 32 darbus. Konkursa otrajā kārtā darbus izvērtēja un laureātus noteica starptautiska žūrija: Igaunijas Arhitektūras centra direktors Ilars Marks (Ülar Mark), Kijevas Arhitekta Sergeja Babuškina biroja direktors Aleksandrs Babuškins, Viļņas Ģedimas Tehniskās universitātes docents Sauļus Mikšts (Saulius Mikstas), Tallinas pilsētas arhitekts Endriks Mands (Endrik Mand), kā arī Igaunijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Ike Volkovs (Ike Volkov).

Turpinoties gājēju pārvada būvdarbiem Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, naktī no 29. uz 30. novembri virs izbūvētajiem gājēju tilta balstiem ar autoceltņa palīdzību tiks uzstādīta nesošā tērauda laiduma konstrukcija. Šajā laika posmā satiksme būvdarbu zonā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā informē būvdarbu veicējs SIA Tilts, naktī no sestdienas uz svētdienu satiksme šajā Kārļa Ulmaņa gatves posmā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā, lai nodrošinātu darba zonu autoceltnim. Lai pēc iespējas neapgrūtinātu iedzīvotāju pārvietošanos, satiksme tiks organizēta naktī no pulksten 01.00 līdz 06.00. Laiduma konstrukcijas uzstādīšanas brīdī drošības apsvērumu dēļ satiksme zem gājēju pārvada tiks īslaicīgi apturēta.

Aicinām autovadītājus, kuri ieplānojuši minētajās nakts stundās izmantot šo Kārļa Ulmaņa gatves posmu, apsvērt citu braukšanas maršrutu. Pēc laiduma konstrukcijas montāžas darbiem svētdienas, 30. novembra, rītā satiksmei tiks atvērtas divas braukšanas joslas katrā virzienā.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Iespēja saņemt recepšu zāles ar piegādi mājās uzlūkojams kā jauns pakalpojums, kura nepieciešamību un aktualitāti apstiprinājis veselības krīzes laiks. Mēness aptieka paplašina farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klāstu un piedāvā palīdzēt atrisināt recepšu zāļu iegādes problēmu tiem iedzīvotājiem, kuriem doties uz aptieku atsevišķos gadījumos ir neiespējami.

Drošākais un ātrākais veids, kā saņemt ikdienā lietojamos recepšu medikamentus, ir pašam iegādāties tos aptiekā, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Varbūt cilvēks, kuram izrakstītas zāles, dzīvo ļoti tālu no aptiekas, varbūt pārvietošanos ierobežo veselības stāvoklis – hroniskas kaites, vāja imunitāte, funkcionāli traucējumi – vai to izdarīt liedz kāds cits svarīgs iemesls. „Tikko pārdzīvotā ar COVID-19 izplatību saistītā krīze ir skaidri parādījusi, ka ikvienam izņēmuma gadījumos ir jābūt iespējai saņemt zāles, nepārtraucot pašizolāciju,” norāda Mēness aptieka valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Zāļu iegādei var deleģēt citu personu – radinieku, draugu vai kaimiņu, taču, ja arī deleģēšana rada problēmu, piemēram, tuvāko kontaktu lokā nav cilvēka, kam šo svarīgo uzdevumu droši uzticēt, var izmantot jaunu pakalpojumu – recepšu zāļu piegādi uz mājām. „Mēness aptieka strādā, lai Latvijas iedzīvotājiem arī šis jaunais pakalpojums būtu ērti pieejams. Aptieka jau pašlaik pieņem attālinātu zāļu, tostarp recepšu zāļu un arī valsts kompensēto zāļu un medicīnisko ierīču, pasūtījumus piegādei uz dzīvesvietu,” paskaidro Dmitrijs Juskovecs. Receptei šajos gadījumos noteikti ir jābūt izrakstītai elektroniski. Zāles uz mājām piegādā kurjers un norēķināties par medikamentu un pakalpojumu var, izmantojot maksājumu karti. Kurjera piegādes cena Rīgā ir 3 eiro, ārpus Rīgas 5 eiro.

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Juris Kālis,

LLU Preses daļas vadītājs.

Tālrunis 63028085, 29144960.

5.09.2007.

LLU informācija presei

Sestdien,8. septembrī pulksten 12 Dobeles rajona Bērzes pagasta "Pikšās" bijušā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 130. dzimšanas dienas atceres sarīkojumā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) ļaudis tradicionāli godinās jaunos Kārļa Ulmaņa stipendiātus.

Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējā prezidenta un lauksaimniecības augstskolas dibinātāja Kārļa Ulmaņa stipendijai ir visai sena vēsture. Tā iedibināta 1990.gada pavasarī. Kopš tā laika ik gadu universitātes Senāts minēto stipendiju, kas tagad ir 130 latu mēnesī, piešķir četriem sekmīgiem vecāko kursu studentiem, kuri nāk no zemnieku ģimenēm, paši piedalās praktiskā darbā zemnieku saimniecībā un izvēles priekšmeta ietvaros veic pētījumu par Kārli Ulmani.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.