Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Šogad ir ievērojami pieaudzis nelegālās robežšķērsošanas gadījumu skaits, pārsvarā cilvēki mēģina ieceļot Latvijā ar viltotiem dokumentiem. «Šobrīd tie ir jau vairāk nekā 30 Kongo pilsoņi – pēdējā periodā gandrīz ik dienu kāds no viņiem, izmantojot dzelzceļa transportu, mēģina ieceļot Latvijā,» ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Latvija nav šo cilvēku mērķa valsts, bet tranzītvalsts. Viņi pārsvarā dodas uz citām Eiropas valstīm, īpaši Skandināviju.

Tāpat parādījusies tendence, ka visi cilvēki, kas mēģina ieceļot Latvijā ar viltotiem dokumentiem, kas tiek pieķerti, uzreiz ir gatavi pieprasīt patvērumu.

«Tas nozīmē, ka lielākoties visi šie cilvēki, kas tiek atklāti uz robežas un mēģina to šķērsot nelegāli paliek šeit uz patvēruma procedūras izskatīšanas laiku,» norādīja N. Garbars.

Lielākā problēma šobrīd ir ārkārtīgi liels patvēruma meklētāju skaita pieplūdums no Gruzijas, septiņos mēnešos kopumā saņemti jau vairāk nekā 170 patvēruma pieteikumu, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji iepriekšējos gados.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Lietuvas Lauksaimniecības ministrija otrdien paziņoja, ka sadarbībā ar Valsts pārtikas un veterināro dienestu pastiprina importēto dārzeņu kontroli, lai novērstu to nelegālu importu no Krievijas.

Kā norāda ministrija, tas tiek darīts, reaģējot uz Lietuvas dārzeņu audzētāju sūdzībām, ka Krievijā audzēti gurķi un tomāti tiek ievesti Lietuvā caur Baltkrieviju un Poliju ar viltotiem izcelsmes dokumentiem.

"Esam dzirdējuši apgalvojumus, ka Lietuvā tiek mēģināts ievest Krievijā audzētus dārzeņus, [kuru pavaddokumentos teikts, ka tie] audzēti Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc esam pastiprinājuši pārbaudes attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju par svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes valsti. Mēs veicam laboratorijas testus, lai pārbaudītu šo produktu nekaitīgumu," sacīja Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Audrone Mikalauskiene.

Ministrija informē, ka tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes produktiem, ko ieved Lietuvā, un Lietuva apsver iespēju augļu un dārzeņu izcelsmes noteikšanā iesaistīt Austrijas laboratoriju. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas arī ar līdzīgu dienestu Polijā.

Pagājušajā gadā Latvijas robežsargi atklājuši 249 viltoto ceļošanas dokumentu izmantošanas gadījumus jeb par 137% vairāk nekā 2010.gadā, kad atklāti 105 viltotu dokumentu izmantošanas gadījumi.

Robežsargi atklājuši viltotas pases, dažādu valstu vīzas, ID kartes, uzturēšanās atļaujas un citus ceļošanas dokumentus. Pērn visbiežāk tika konstatēti viltoti Beļģijas – 72, Itālijas – 31, Francijas – 19 un Grieķijas – 7 ceļošanas dokumenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn uz Eiropas Savienības ārējām robežām bija atklāts nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu ievērojams pieaugums.

«Kā galvenais nelegālās imigrācijas risks 2011.gadā jāmin gan nelikumīga robežas šķērsošana, izmantojot viltotus un svešus ceļošanas dokumentus, gan nelikumīga «zaļās» robežas šķērsošana. Latvija nelegālajiem imigrantiem joprojām bija tranzīta, nevis mērķa valsts,» norāda robežsardze.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Ceturtdien Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» pārtrauca reisu uz Parīzi un atgriezās Rīgā, lai uzņemtu uz lidmašīnas borta pasažieri, kurš bija aizkavējies, apstiprināja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Viņa pastāstīja, ka neilgi pēc lidojuma sākuma lidmašīnas apkalpe konstatēja, ka trūkst viena pasažiera, kurš esot aizkavējies un nokavējis reisu, turklāt konkrētā pasažiera soma arī jau atradās lidmašīnā. Tā kā tajā brīdī tehniski vēl esot bijusi iespēja mainīt lidojuma kursu, lidmašīnas kapteinis pieņēmis lēmumu par atgriešanos lidostā «Rīga».

Briede norādīja, ka tā rezultātā reiss aizkavējies par divām stundām.

Kā liecina aviopārvadājumu monitoringa platformas «Flightradar24» informācija, «airBaltic» reiss BT691 ceturtdien bija devies ceļā no Rīgas uz Parīzi, bet apgriešanās lidojumam atpakaļ uz Rīgu veikta virs Liepājas. Pēc atgriešanās Rīgā «airBaltic» turpināja reisu uz Parīzi.

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Vācijā pilnībā izdedzis divstāvu pasažieru autobuss Ecolines no Latvijas, taču neviens no 46 pasažieriem laimīgā kārtā nav cietis, vēsta Vācijas mediji.

Negadījums notika svētdienas rītā ap plkst.10 uz autošosejas A2 netālu no Bādoeinhauzenes, vēsta laikraksts Minden Tageblatt. Autobuss bija ceļā uz Parīzi.

Autobusa vadītājs pamanījis liesmas un piestājis ceļa malā, nekavējoties uzsākot pasažieru evakuēšanu. Pasažieri pat paguvuši izņemt savu bagāžu līdz autobusu pilnībā pārņēmušas liesmas.

Autošosejas policijas dienesta pārstāvis Bjerns Litke uzslavēja autobusa šofera operatīvo rīcību, nekavējoties reaģējot uz pamanīto sadūmojumu un evakuējot pasažierus, kas ļāvis izvairīties no lielākas nelaimes.

Negadījuma dēļ policija uz četrām stundām svētdien apturēja satiksmi uz autošosejas Dortmundes virzienā, kur izveidojās sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair no 2012. gada marta beigām papildinās savu ceļojumu galamērķu skaitu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, piedāvājot lidojumus uz Parīzi, liecina informācija Viļnas Lidostas mājas lapā.

Šis lidojumu maršruts tiks pārcelts no Kauņas lidostas, no kuras lidojumi uz Parīzi turpināsies līdz šīs ziemas sezonas beigām. Ryanair no Viļņas uz Parīzi lidos trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās.

Patlaban Ryanair no Viļņas veic lidojumus uz Barselonu, Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Brēmeni, Karlsrūi.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ryanair pavēstījis pa reisu samazināšanu no Rīgas, skaidrojot to ar drošības nodevu iekasēšanu, ko no lidsabiedrībām veiks Rīgas lidosta, bet lidsabiedrības – no pasažieriem. Tādēļ īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam, par 20% samazinās lidojumu skaitu, iepriekš norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse. Viņš piebilda, ka nav skaidrības par to, ka notiks pēc šī datuma.

Latvijas interjera un dizaina priekšmetu ražotāji ir devušies uz Parīzi, kur pašmāju uzņēmēji apmeklēs ikgadējo dizaina izstādi Maison et Objet, kā arī tiksies ar uzņēmumu potenciālajiem sadarbības partneriem.

Vizītē uz Parīzi devušies Latvijas interjera un dizaina priekšmetu ražotāji, kas jau eksportē vai ir gatavi savus produktus piedāvāt eksportam Francijas tirgū, kā arī tie uzņēmumi, kas plāno prezentēt savus produktus izstādes Maison et Objet Latvijas nacionālajā stendā 2012. gadā.

Uz Parīzi devušies sveču ražotāja SIA Munio, rotaslietu ražotāja SIA 3 wind knots, teksitlizstrādājumu ražotāja SIA ARS tela un tekstila un interjera priekšmetu izgatavošanas uzņēmuma SIA Kanvas pārstāvji.

Maison et Objet ir viena no lielākajām starptautiskajām dizaina izstādēm, kurā tiekas vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, aģenti, dizaineri, arhitekti un citi interesenti. Pērn izstādi apmeklēja vairāk nekā 69 tūkstoši profesionāļu – vairāk nekā 41 tūkstotis Francijas un 28 tūkstoši ārvalstu apmeklētāju. VAirāk nekā 60% no Maison et Objet apmeklētājiem bija iepircēji.

Sagaidāms, ka šogad, Latvijas tirgū ienākot jaunām tūrisma kompānijām, konkurence varētu būtiski pieaugt

To intervijā DB norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. 2019. gadā varētu būt sagaidāms piedāvājuma paplašinājums un tūroperatoru cīņas par iespēju piedāvāt zemāko cenu. Kā vēl vienu nozari ietekmējošo faktoru viņš piemin arī Lielbritānijas izstāšanos no ES (Brexit).

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir sarežģītie galamērķi?

Tās ir tās pilsētas, kur nevar aizlidot ar tiešo reisu vai tie ir neizmantojami. Viens no sarežģītajiem galamērķiem pagājušajā sezonā bija Dublina. Pērn bija izveidojusies situācija, ka airBaltic lidojumus uz šo pilsētu pārtrauca, bet Ryanair piedāvāja lidojumus tikai vakaros, kas darījumu cilvēkiem nav labākā iespēja. Lai lidotu ar pārsēšanos, ņemot vērā laika maiņu un lidojuma ilgumu, tika pazaudēta gandrīz visa diena, kas arī bija ļoti neizdevīgi. Pavasarī airBaltic atkal atsāks tiešos lidojumus uz Dublinu, tāpēc šogad nokļūšana uz šo pilsētu, visticamāk, sarežģījumus neradīs. Tāpat par sarežģītu galamērķi varētu saukt Skopji, Tirānu vai Rumānijas rūpniecisko pilsētu Kluž-Napoku, jo uz šīm pilsētām nav pārāk daudz reisu vai visi reisi ir, piemēram, caur vienu noteiktu lidostu, kas apgrūtina ceļošanu. Jāatzīst, ka reizēm pat aizlidot uz Sanfrancisko ir vienkāršāk nekā uz kādu tuvāku pilsētu, kur jālido ar pārsēšanos.

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem

Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.

Par nelikumīgu robežas šķērsošanas atbalstīšanu un organizēšanu robežsargi ir aizturējuši kopumā piecas personas. Aizturēti četri organizētas grupas dalībnieki divi Latvijas un divi Gruzijas pilsoņi, no kuriem viens Latvijā uzturas ar viltotu Lietuvas pilsoņa pasi. Abu Gruzijas pilsoņu dzīvesvietās kratīšanas laikā robežsargi atrada vairākus personu apliecinošus dokumentu un to kopijas.

Vienlaicīgi cita kriminālprocesa par dokumentu viltošanu ietvaros aizturēts vēl viens Latvijas pilsonis, kura dzīvesvietā izņemtas vairākas gan īstas, gan viltotas Latvijas pilsoņu pases, hologrammas ar Latvijas Republikas simboliku, kā arī dokumentu viltošanas ierīces.

Kā zināms šogad palielinājies Gruzijas pilsoņu skaits, kuri ierodas Latvijā no Baltkrievijas un pieprasa patvērumu. Atrodoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, viņi ļaunprātīgi izmantojot patvēruma procedūru un veido kontaktus ar Latvijā jau dzīvojošiem Gruzijas pilsoņiem, vienojoties par nelikumīgu pārvietošanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm – pārsvarā caur Igauniju uz Zviedriju vai caur Lietuvu uz Vāciju, izmantojot prāmju satiksmi, norāda robežsargi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

2017. gadā ieviestie pasākumi, lai attīrītu auto tirdzniecību no krāpniekiem, devuši pirmos rezultātus, taču joprojām vairums auto tirgotāju – privātpersonu – atrodas melnajā zonā

Vienlaikus 2018. gadā tiks turpināts darbs nelegālo tirgotāju identificēšanai un sodīšanai, kā arī sabiedrības – potenciālo pircēju - informēšanai par riskiem, kādi var iestāties, iegādājoties auto ar fiktīviem dokumentiem. Šogad arī varētu tikt sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar prasībām auto pārdošanai.

«Problēmas lietotu auto tirgū nav jaunas, un tās ir zināmas jau daudzus gadus, taču valsts struktūrām – Valsts ieņēmumu dienestam, Ceļu satiksmes un drošības direkcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram – apvienojot spēkus ar legālajiem nodokļus maksājošajiem auto tirgotājiem, ir izdevies atrisināt vairākus uzdevumus, taču vēl daļa gaida savu risinājumu,» situāciju analizē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, lietotu un mazlietotu auto tirdzniecībā stils un metodes ir 90. gadu līmenī – pelēkas. «Ja iepriekš šis pelēkais bija balstīts uz auto «frankenšteinu» (no vairākiem auto salikti, attīti spidometru rādījumi) ievešanu un tirgošanu, tad pēdējo triju gadu laikā šīs izpausmes vairs nav ikdienas pasākumi, taču problēmas sagādā PVN krāpnieki, auto tirgošana ar viltotiem dokumentiem un faktiski arī nelegāla uzņēmējdarbība, nemaksājot nodokļus,» uz pašreizējo situāciju norāda A. Kulbergs. Viņaprāt, lielākā problēma ir faktā, ka to nedara viens vai divi grupējumi, bet teju vai visi, un tas pielīdzināms epidēmijai visas Latvijas mērogā. «Lai kaut ko šajā situācijā darītu, pie mums vērsās ne tikai asociācijas biedri, bet arī tie, kuri ir ārpus asociācijas, jo, normāli maksājot nodokļus, tirgū strādāt tikpat kā nav iespējams,» atceras A. Kulbergs. Viņaprāt, 2017. gadā jau varēja manīt pozitīvus rezultātus 2016. gada darbam ar normatīvu izmaiņām un aktīvajam nodokļu administrācijas darbam, lai apkarotu šo sērgu. «Problēmas sakne ir tas, ka cilvēki – pircēji – iesaistās šajā sistēmā un tādējādi to kultivē – pieprasījumu apmierina ar piedāvājumu,» stāsta A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka cilvēki (fiziskās personas) paši jūtas pārsteigti, ka, pērkot lietotu auto, būtu jāmaksā arī PVN 21% apmērā no summas, ja tie ir iegādāti pārdošanai Latvijā ar 0% PVN no ES dalībvalstīm.

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Nezināms pilsonis no Igaunijas Aleksandrs Lavrinenko nekaunīgi pārņēmis daļu Agrolats holding uzņēmuma.

Uzņēmumu reģistrs (UR) pēc A. Lavrinenko iesniegtiem dokumentiem veicis izmaiņas gan Agrolats holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Saskaņā ar izmaiņām šogad, 31.janvārī un 15. februārī, 1963. gadā dzimis Igaunijas pilsonis kļuvis par Elagro Trade, kas ar teju 40 milj. Ls apgrozījumu atrodas Dienas Biznesa TOP 500 lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā, valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kompāniju atsevišķi, aizstājot Mārtiņu Reinfeldu, kā arī ieguvis 112 jeb 22,4% uzņēmuma daļu 2240 Ls nominālvērtībā.

Pēc UR datiem, A. Lavrinenko ieguvis Elagro Trade daļas no M.Reinfelda, kurš par to savukārt uzzinājis vien pirms dažām dienām un DB apliecināja, ka savas daļas nav pārdevis A.Lavrinenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš DB atzina, ka, visticamāk, notikusi krāpniecība lielos apjomos, jo UR reģistrējis viltotus dokumentus un dokumentus ar viltotiem visu Elagro Trade valdes locekļu parakstiem (tas gan vēl ir jāpierāda), un tāpēc lūgts policijā ierosināt krimināllietu par krāpšanu. «Vienīgais, kas, iespējams, atbilst patiesībai, ir A. Lavrinenko paša paraksts,» tā O.Legzdiņš. Viņš vienlaikus pauda sašutumu par šokējošiem, nenormāliem caurumiem likumdošanā, kas pieļauj tik klaju dokumentu viltošanu un to, ka «jebkurš cilvēks no malas» var tādējādi kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.