Dienas Bizness

  • 27 pirmdiena,
    februāris

    Līvija, Līva, Andra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Tehnoloģijas

Ārpakalpojumi neattīstīs Latvijas IT nozari

Latvija ilgtermiņā nevar attīstīt savu informācijas tehnoloģiju (IT) nozari lielā mērā, balstoties uz programmēšanas ārpakalpojumu (outsourcing) sniegšanu. Latvijas un pārējo Baltijas valstu IT nozarei arvien lielāks uzsvars jāliek uz pētniecību un jauninājumiem (innovation) teikts pētījumā, ko veikusi Somijas pētniecības organizācija VTT Technology Studies. «Programmatūras attīstīšanas pakalpojumi ir svarīgākā Latvijas IT nozares daļa un ārpakalpojumiem ir galvenā lomā,» raksta pētījuma autore, profesore Marja Nisinena (Marja Nissinen). Taču M. Nisinena norāda: «Ārpakalpojumiem, kas reiz bija Baltijas IT industrijas motors, sāk aptrūkties tvaika jo Baltija kļūst dārga salīdzinot ar citām pārejas valstīm, piem., Baltjkrieviju, Ukrainu un Rumāniju. Latvijas salīdzinošā labklājība un algu pieaugums to cenas ziņā izstumj no t.s. ārzemju (offshore) ārpakalpojumu tirgus.» Pētījums The Baltics as a Business Location for Information Technology and Electronics Industries ārī citē starptautiskās datu bāzu un biznesa programmatūras ražotāja Sybase Baltijas reģiona direktoru Hariju Pielu (Harry Piela). H. Piela izteicies: «Es neticu ārpakalpojumiem. Vienīgi jauninājumi (innovation) var pacelt Baltijas IT nozari pasaules IT augstienu tuvumā.» Pētījumā teikts, ka Latvija 2001. gadā eksportēja programmatūru 26 miljonu $ vērtībā, kas ir 15 % vairāk, nekā 2000. gadā. Latvijas attīstības aģenturas (LAA) attīstības departamenta direktors Valdis Avotiņš teica, ka pētījums būtu uzskatāms par mājienu laikus gatavoties Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu izmantošanai pētniecības un jauninājumu atbalstam Latvijas IT nozarē. LAA sadarbojās ar VTT Technology Studies pētījuma veikšanā. V. Avotiņš norādīja, ka somu pētījumā izmantotie 2000. un 2001. gada dati ir nedaudz novecojuši, taču pēdējā laika notikumi apstiprinot tēzi, ka ārpakalpojumu tirgus ir nenoturīgs. «Pieprasījums samazinās no Vācijas un Lielbritānijas, kas ir tirgi, ar kuriem sadarbojas Latvijas IT kompānijas,» viņš teica. V. Avotiņš uzskata, ka valdībai ir jāpieškir līdzekļi, lai varētu izpētīt un formulēt prioritātes IT nozarē un apmācīt uzņēmējus projektu un iesniegumu rakstīšanā ES līdzekļu ieguvei. «Tas ir jāveic, vēlākais, līdz 2003. gada nogalei, jo tad uzņēmēji plāno savus 2004. gada budžetus,» viņš teica. 2004. gada maijā paredzēta Latvijas uzņemšana ES. Pēc V. Avotiņa domām, būtu jāiegūst ES strukturālie fondi lai, cita starpā, veicinātu trīspušu sadarbību starp ārvalstu speciālistiem, Latvijas akadēmiskiem pētniekiem un privātiem uzņēmējiem. «To varētu darīt, finansējot, piemēram, kādu augsti kvalificētu viesprofesoru, kas strādātu ar studentiem un pētniekiem, bet arī konsultētu uzņēmējus IT nozarē,» V. Avotiņš sacīja.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Eiropas zinātnieki izmanto Lattelecom mākoņpakalpojumus  1

Tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom piedāvātie mākoņpakalpojumi tagad pieejami Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT (Gigabit European Academic Network) organizācijām sešās valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Baltkrievijā un Ukrainā ...

Reklāma