Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Turcijas gaisa spēki uz Sīrijas robežas notriekuši Krievijas kara lidmašīnu pēc tās gaisa telpas pārkāpšanas, vēsta Turcijas mediji un amatpersonas.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pie Sīrijas un Turcijas robežas notriekts Krievijas iznīcinātājs Su-24. Krievija uzsver, ka lidmašīna nav pārkāpusi Turcijas robežu un tā notriekta no zemes 6000 metru augstumā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Aizsardzības ministrija vēl nav nosaukusi precīzus lidmašīnas nogāšanās iemeslus, tāpēc šobrīd nevar atbildēt uz jautājumu par iespējamo Krievijas reakciju.

Pēc viņa teiktā, iespējams, ka Putins šo jautājumu skars vēlāk otrdien, kad Sočos tiksies ar Jordānijas karali Abullu II. Peskovs uzsvēra, ka tas ir «patiešām ļoti nopietns notikums», taču būtu nepareizi izdarīt secinājums, kamēr nav visas informācijas.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien brīdināja Krieviju, ka Ankarai bez Maskavas ir citas alternatīvas Turcijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai un gāzes piegādēm.

Krievija šobrīd Akuju, Vidusjūras piekrastē, būvē Turcijas pirmo AES. Projekts, kura mērķis ir nostiprināt Turcijas enerģētisko neatkarību, izraisījis strīdīgus vērtējumus un izmaksās 20 miljardus dolāru.

Turcija arī ir viena no lielākajām Krievijas gāzes importētājām un apvienojusi spēkus ar Maskavu vērienīgā projektā, lai pa Melnās jūras dibenu uzbūvētu gāzesvadu.

Runājot ar žurnālistiem ceļā uz Japānu, Erdogans brīdināja, ka sadarbība ir apdraudēta, jo Krievija iesaistījusies Sīrijas konfliktā un tās kara aviācijas lidmašīnas ielidojušas Turcijas gaisa telpā.

«Turcijas zaudēšana Krievijai nozīmēs lielus zaudējumus,» sacīja Erdogans. «Citi var uzbūvēt Akuju spēkstaciju, ja krievi to nedarīs.»

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par firmu peļņas rādītāju publicēšanas periodu, kā arī negaidīti labs ziņojums par mazumtirdzniecības datiem un atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju.

Londonas biržas indekss kritās, sarūkot naftas cenām un naftas kompāniju BP un «Shell» akciju cenām, un to veicināja arī britu mārciņas vērtības kāpums pret ASV dolāru. Kritās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga.

«BK Asset Management» eksperte Keitija Liens izskaidroja ASV dolāra vērtības samazināšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem. Tramps tviterī bija apsūdzējis Krieviju un Ķīnu, ka tās «spēlē Valūtas devalvācijas spēli».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, jo atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju, mazināja investoru bažas par jēlnaftas piegāžu drošību.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Visās darba telpās jābūt tīram, svaigam gaisam, bet tur, kur ir vidēji vai augsti inficēšanās riski, ieteicams palielināt gaisa apmaiņas (ventilācijas) ātrumu (dabisku vai mākslīgu), vēlams bez gaisa atkārtotas cirkulācijas.

Šāds ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikums cīņai ar visu pasauli nomocījušo SARS-CoV-2 vīrusu. Taču Latvijā reti kurā sanitārajā protokolā jūs atradīsiet pieminētu gaisa apmaiņu iekštelpās vai ventilāciju.

Latvijā visas bažas koncentrējas tikai ap pārlieku liela cilvēku skaita pulcēšanos iekštelpās. Var atrast sīkus un smalkus skaidrojumus par cilvēku skaita ierobežojumiem, ir noteiktas prasības par telpu dezinfekciju (kur, starp citu, arī nav nekādu kopējo nosacījumu un normu pēc kā vadīties) taču attiecībā par gaisa kvalitāti publiskās vietās ne tikai nav vadlīniju, bet arī nekādu diskusiju par to. Ja neskaita, protams, vispārīgu ieteikumu izvairīties no slikti vēdinātām, cilvēku pilnām telpām.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.