Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

ASV žurnāla Forbes krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru (59,7 miljardus eiro).

Forbes apkopotā informācija attiecas uz laiku periodu no 12.februāra līdz 16.decembrim.

Žurnāls vēsta, ka vislielākos zaudējumus šogad cietis konglomerāta AFK Sistema lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, kurš trīs mēnešus pavadīja mājas arestā saistībā ar izmeklēšanu par naftas uzņēmuma Bashneft akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Jevtušenkova bagātība šogad samazinājusies par 8,1 miljardu dolāru - līdz 900 miljoniem dolāru, tādējādi pazaudējot miljardiera statusu, lai arī viņš saglabājis 20.vietu Krievijas turīgāko cilvēku sarakstā.

Otrajā vietā vislielākos zaudējumus piedzīvojošo Krievijas bagātnieku sarakstā ieņem tērauda uzņēmuma NLMK vadītājs Vladimirs Ļisins, kura turība sarukusi par 7,5 miljardiem dolāru - līdz 8,7 miljardiem dolāru. Turklāt viņš bagātāko cilvēku sarakstā nokritis no ceturtās uz devīto vietu, vēsta Forbes.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Eiropas uzņēmumu nozīmīgums pasaules biržās strauji krītas, tā vietā pieaug Ķīnas un Brazīlijas koncernu īpatsvars.

To secinājuši Ernst&Young analītiķi, uz kuriem atsaucoties Financial Times Deutschland nosauc pasaules biržu iecienītāko uzņēmumu topu.

Teksasas naftas gigants Exxon Mobil savu līdzšinējo pirmo vietu topā bijis spiests atdot Petrochina. Taču arī kopumā amerikāņu uzņēmumi savas pozīcijas topā ir zaudējuši— TOP 10 tagad atrodas tikai 4 uzņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējiem 7. Exxon Mobil biržas vērtība tagad atbilst 341 miljardam dolāru, pērn tie bija 406 miljardi.

No topa 6. vietas uz 3. pakāpusies Ķīnas finanšu institūcija— Ķīnas industriālā un komercbanka ar 257 miljardiem dolāru lielu tirgus kapitalizāciju. Ar 21.3 miljardu dolāru lielu peļņu šī banka pērn bija viena no pelnošākajām finanšu institūcijām pasaulē.

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Kriptokompāniju bums pēdējo gadu laikā ir uzņēmis apgriezienus, un ik gadu strauji audzis kopējais šo uzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms, liecina "Crunchbase" dati.

2017.gada sākumā kriptokompānijas visā pasaulē piesaistīja 1,3 miljardus dolāru, bet gada noslēgumā šis skaitlis sasniedza jau 3,8 miljardus dolāru. 2018.gadā šī summa bija lielāka, sasniedzot 8,4 miljardus dolāru.

Nākamo 12 mēnešu laikā izaugsme turpinājās, un kopējais piesaistītā finansējuma apmērs 2019.gada beigās sasniedza 10,8 miljardus dolāru.

Kopš 2020.gada sākuma kriptokompānijas ir piesaistījušas vēl 1,7 miljardu dolāru investīcijas, un šajā gadā gan piesaistīto investīciju apmēru ietekmējusi pandēmija. Tādējādi kopumā pēdējo gadu laikā šī sektora uzņēmumiem izdevies piesaistīt 12,5 miljardus dolāru.

Pēdējie no veiksmīgākajiem piemēriem bijuši ASV kompānija "Robinhood", kas jūlijā paziņoja par jauna finansējuma etapa noslēgumu, kurā no esošajiem un jauniem investoriem izdevies piesaistīt 320 miljonus dolāru, kas ir lielākais finansējuma apjoms starp šīs nozares kompānijām šogad. Kompānija plānojusi uzlabot sau platformu, piedāvāt jaunus produktus un pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Pirmdien 300 pasaules bagātākie cilvēki kopumā zaudēja bagātību 44,4 miljardu ASV dolāru apmērā, jo akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja lielāko kritumu mēneša laikā, bet rubļa vērtība saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Vislielāko naudas summu zaudēja Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko un Leonīds Mihelsons, kuru bagātības apmērs saruka par 3,2 miljardiem dolāru pēc tam, kad kompānijas Novatek akcijas cena samazinājās par gandrīz 18%, liecina Bloomberg Bollionaires Index, kas apkopo datus par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Visi sarakstā iekļautie Krievijas un Ukrainas miljardieri pirmdienas laikā zaudēja naudu – kopumā 12,8 miljardus dolāru.

Vladimirs Lisins, kas ir Krievijas vērtīgākā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel vadītājs, zaudēja 1,2 miljardus dolāru, jo kompānijas akcija cena saruka par 7,1%. Viņa bagātības apmērs patlaban ir 10,6 miljardi dolāru, kas ir par 3,9 miljardiem mazāk nekā gada sākumā.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Šonedēļ 20 Krievijas bagātākie cilvēki ir zaudējuši 10 miljardus ASV dolāru no savas bagātības, jo centrālās bankas lēmums celt likmi ir pamatīgi iedragājis rubli un licis valsts akciju indeksam RTS sarukt līdz zemākajam punktam kopš 2009. gada marta, raksta Bloomberg.

Kopumā šajā gadā miljardieri zaudējuši 62 miljardus dolāru savas bagātības, liecina Bloomberg Billionaires Index. Viņiem patlaban pieder 174 miljardi dolāru.

Lielākais zaudētājs bijis Krievijas otrā lielākā dabasgāzes ražotāja Novatek vadītājs Leonīds Mihelsons – viņa bagātība kopš gada sākuma mazinājusies par 8,7 miljardiem dolāru. Viņa kopējais bagātības apmērs ir 9,2 miljardi dolāru.

Otru smagāko zaudējumu piedzīvojis Genādijs Timčenko – šogad zaudējot 7,8 miljardus dolāru. Viņam pieder 23,5% no Novatek akcijām.

Savukārt trešais lielākais kritums bijis Vladimira Lisina bagātībai – viņš ir OAO Novolipetsk Steel lielākais akcionārs un vadītājs. Uzņēmuma akcijas cena šajā gadā ir sarukusi par 42%, samazinot viņa bagātību par 7,5 miljardiem dolāru.

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss ir bagātākais cilvēks ASV, liecina žurnāla Forbes izveidotais bagātāko amerikāņu saraksts. B. Geitsa bagātība šogad sasniegusi 66 miljardus ASV dolāru.

Microsoft dibinātājam seko ASV investors Vorens Bafets, kurš var lepoties ar 46 miljardiem ASV dolāru. Savukārt trešais bagātākais amerikānis ir programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 41 miljardu ASV dolāru.

Ceturto un piekto vietu ieņem ASV konglomerāta Koch Industries īpašnieki un vadītāji, brāļi Čārlzs Kohs (Charles Koch) un Deivids Kohs (David Koch), kuriem katram pieder 31 miljards ASV dolāru.

Forbes izveidotā saraksta sestajā vietā iekļuvusi ASV mazumtirdzniecības ķēdes Walmart dibinātāja Sema Voltona (Sam Walton) dēla Džona Voltona (John Walton) atraitne Kristija Voltone (Christy Walton). Viņas rīcībā ir aptuveni 28 miljardi ASV dolāru.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Pasaules 50 bagātākie cilvēki kontrolē ievērojamu pasaules ekonomikas daļu – 1,46 triljonus ASV dolāru, raksta Business Insider.

Pētījumu kompānija Wealth-X veikusi ikgadējo pētījumu, apkopojot informāciju par pasaules bagātākajiem cilvēkiem, ņemot vērā šo personu aktīvus, pielāgojot tos valūtu kursiem, vietējai nodokļu sistēmai un citiem faktoriem.

Jaunākais pētījums liecina, ka 29 no 50 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē ir no ASV, un aptuveni ceturdaļa bagātību radījusi tehnoloģiju sektorā. Lai iekļūtu šajā sarakstā, bagātības apmēram jābūt vismaz 14,3 miljardi dolāru. Jāatzīmē, ka lielākā daļa šo cilvēku nav piedzimuši jau bagāti, un vairāk nekā divas trešdaļas savu bagātību radījuši paši.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir 50 pasaulē bagātākie cilvēki!

Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

86% no 2017. gadā veiktajiem 141 sākotnējiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību, turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums par kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu (ICOs, Initial Coin Offerings) investīciju atdevi.

Pētījums parāda, ka 2017. gadā 141 veikto kriptovalūtu monētu sākotnējo piedāvājumu portfeļa kopējā vērtība laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2. septembrim ir zaudējusi 66%, bet 43 no šiem kriptovalūtu monētu piedāvājumiem konkrētajā laika periodā ir zaudējuši vairāk nekā 90%.

Turklāt, EY pētījums atklāj, ka tikai 29% no 2017. gadā veikto kriptovalūtu sākotnējo piedāvājumu projektiem tirgū ir ieviesuši reālu kriptovalūtas produktu vai vismaz tā prototipu, kas ir tikai par 13% vairāk nekā to skaits 2017. gadā. Proti, 71% no visiem investoriem izsludinātajiem kriptovalūtu projektiem, par kuriem piesaistītas investīcijas tirgū, patiesībā nav vispār nekāda produkta piedāvājuma.

ASV žurnāls Forbes izveidojis pirmo sarakstu ar pasaulē bagātākajiem cilvēkiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kurā pirmo vietu ieņēmis datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss.

Trešdien publiskotajā Forbes sarakstā norādīts, ka no 100 pasaulē turīgākajiem cilvēkiem IT nozarē 51 ir no ASV, bet 33 no Āzijas un astoņi no Eiropas.

Šo 100 cilvēku kopējā bagātība veido 842,9 miljardus dolāru (774,5 miljardus eiro), bet minimālajam turības apjomam, lai iekļūtu šajā sarakstā, jāsasniedz divus miljardus dolāru.

Geitss, kurš jau vairākkārt ticis atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku, ieņem šī saraksta 1.vietu ar bagātību 79,6 miljardu dolāru apmērā.

Viņam seko biznesa programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 50 miljardiem dolāru, bet trešajā vietā ierindojies ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss, kura turība šogad pieaugusi par aptuveni 13 miljardiem dolāru un veido 47,8 miljardus dolāru.