IT uzņēmuma DEAC pētījums atklāj, ka 2008.gada beigās surogātpasta jeb SPAM sūtījumu apjoms jau veido 93.3% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, kas ir par 2.3% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas sniegtais paziņojums.

DEAC norāda, ka Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. Kompānijas apkopotā statistika liecina, ka 2003.gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bija surogātpasts, 2006.gada jūnijā attiecīgais īpatsvars pieauga līdz 90.2%, bet pērnā gada sākumā SPAM sūtījumu skaits veidoja 91%.

DEAC gan piebilst, ka nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, bet ir tendence, ka tas turpina pieaugt.

Pētījumā DEAC speciālisti ir arī secinājuši, ka surogātpasta sūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pēdējā laikā SPAM sūtījumus ir grūtāk filtrēt.

«SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucooties uz News.com informē, ka ptrdien prezentēta jauna tehnoloģija cīņai ar surogātpastu; tā paredzēta aktīvai pretdarbībai datoriem, kuri tiek izmantoti lielu surogātpasta apjomu sūtīšanai. Programma FairUCE konstatē, kuri datori ir surogātpasta avots, un visas nelūgtās vēstules nosūta tiem atpakaļ, tādā veidā palēninot to darbību un kavējot jauna surogātpasta sūtīšanu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kāda sistēma «ražo» surogātpastu, jo vairāk trafika tā saņem atpakaļ no FairUCE, kuru IBM piedāvā bez maksas lejupielādēt savā tīkla vietnē. Pētījums, kuru veikusi kompānija IBM, liecina, ka 76% februārī nosūtītā e-pasta esot bijis surogātpasts, bet katra četrdesmit sestā vēstule tikusi bloķēta, jo tajā bijis vīruss vai cits ļaundabīgs saturs. Taču šie skaitļi, lai cik lieli tie būtu, patiesībā liecina, ka surogātpasta apjoms bijis mazāks nekā janvārī, kad surogātpasts veidoja 83% no visa e-pasta vēstuļu apjoma. Filtrēšanas tehnoloģija, kuru FairUCE izmanto -pasta vēstuļu «likumīguma» noteikšanai, izmanto identifikācijas datu kontroles instrumentus, konstatējot ceļu līdz surogātpasta avotam. Kad ir noteikta «vainīgā» datora IP adrese, sistēma izveido sūtītāja profilu. Marks Huberts, kurš vada IBM AlphaWorks – tiešsaistes grupu, ko IBM izmanto, lai izstrādātājiem un citiem interesentiem izplatītu FairUCE līdzīgas jaunās tehnoloģijas, apgalvo, ka surogātpasta sūtītāju sodīšana neesot kompānijas galvenais nolūks. «Izstrādājām šo tehnoloģiju galvenokārt tādēļ, lai saņēmējiem palīdzētu tikt vaļā no surogātpasta. Skaidrs, ka tas ir savā ziņā agresīvs paņēmiens, taču tas tīklā nerada lielu trafiku; mūsu nolūks nav pārējā trafika vai ienākošā e-pasta traucēšana. Mēs nevis mēģinām uzbrukt surogātpasta sūtītājiem, bet vienkārši palīdzam iztīrīt in-box.»

Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.

Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Antivīrusu kompānija Kaspersky Lab ziņo, ka konstatēti pirmie surogātpasta sūtījumi, kuros par reklāmas informācijas nesējiem tiek izmantoti mp3 audiofaili. Šādu sūtījumu paraugus analītiķi konstatējuši Eiropas e-pasta trafikā.

Kompānijas ekspertu atklātais mp3 surogātpasts ierindojams tā sauktā "stock" surogātpasta kategorijā - tā mērķis ir noteiktas kompānijas akciju reklāma un vērtības palielināšana. Pirmoreiz šādi "stock" neprasītie sūtījumi parādījās pērnā gada augustā un kopš tā laika stabili ieņem pirmo vietu pēc inovatīvu piegādāšanas paņēmienu skaita; inovatīvās metodes ļaunprāši pielieto, lai apietu surogātpasta filtrus un citus līdzekļus, kas tiek izmantoti aizsardzībai pret neprasītiem sūtījumiem. Piemēram, tieši "stock" surogātpasta izplatītāji pirmie pielietoja neprasītu sūtījumu izplatīšanu PDF dokumentu un speciāli kropļotu grafisko failu veidā, kurus tobrīd surogātpasta filtri vēl nespēja detektēt.

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

Kopš šā gada augusta globālie surogātpasta apjomi samazinājušies par teju 50%, ko veicinājis surogātpastu izsūtīšanas robotu izstrādātāju arests, kā arī darbs pie cita veidu surogātpastu sistēmu slēgšanas, vēsta BBC.

Datorsistēmu drošības tehnoloģiju izstrādātāja Symantec veiktais pētījums liecina, ka surogātpasta apjomi globālajā tīmeklī pēdējo trīs mēnešu laikā samazinājušies par 47%. Līdzīgu tendenci novēroja arī kompānija Kaspersky Lab, kas ziņo, ka surogātpasts no visiem izsūtītajiem e-pastiem kopš šā gada jūlija veido vien 81,1%.

Pēdējo mēnešu laikā datorsistēmu drošības kompānijas veikušas vairākus veiksmīgus pasākumus pret surogātpasta izsūtīšanas sistēmu veidotājiem un uzturētājiem.

Par vienu no lielākajiem panākumiem tiek uzskatīts sistēmas Pushdo jeb Cutwail slēgšana. Šī surogātpasta sistēma darbojusies kopš 2007. gada, un tiek lēsts, ka caur to plūdusi aptuveni 10% liela daļa no globālā surogātpasta apjoma.

SIA Datoru drošības tehnoloģijas speciālisti Latvijā konstatējuši simtiem botu tīklā iesaistītu inficētu datorsistēmu, caur kurām lielā apjomā tiek izplatītas surogātpasta vēstules ar saitēm uz inficētām interneta vietnēm un piedāvājumiem izplatīt surogātpastu par maksu. Zombēto datorsistēmu sarakstā nokļuvuši gan mājas lietotāju datori, gan lielāko Latvijas uzņēmumu, mācību un valsts iestāžu datortīkli, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Ļoti daudzi interneta lietotāji Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir saņēmuši e-pasta sūtījumus krievu valodā ar aicinājumu apskatīt fotogrāfiju arhīvu un saiti uz failu My_foto.exe. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka, neskatoties uz ārzemju e-pasta adresēm nosūtītāja laukā, vēstules pārsvarā ir nākušas no datoriem tepat Latvijā.

Liela skaita vienā dienā saņemto surogātpasta vēstuļu automatizēta analīze uzrādīja neiepriecinošus faktus – sūtījumi ar saitēm uz interneta vietnēs izvietotām kaitīgajām programmām masveidā tika izplatīti no 368 unikālām Latvijas IP adresēm. Aiz vairākām no šīm IP adresēm atrodas simti vai pat vairāk par tūkstoti datoru – tātad reālais botu tīklā iesaistīto (zombēto) datoru skaits var būt mērāms pat tūkstošos.

2007. gada sākumā DEAC serveros spam sūtījumi veidoja 91% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas, Db.lv informēja DEAC mārketinga daļas vadītājs Mārtiņš Vilisters.

IT uzņēmuma DEAC apkopotā statistika liecina, ka 2003. gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bijis surogātpasts, 2006. gada jūnijā tas pieauga līdz 90,2%, savukārt 2007. gada sākumā mēstuļu skaits sasniedzis jau 91% atzīmi.

Spams rada milzīgus finanšu līdzekļu zaudējumus arī uzņēmumiem, savukārt mēstuļu izsūtīšana pašam to sūtītājam nemaksā praktiski neko.

"Spam sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet spam filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas spam sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, vai, piemēram, spam izsūtīšanas nolūkiem veidoti vīrusi iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas," skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab atsaucoties uz AFP informē, ka 26 pasaules valstis ar ASV priekšgalā izvērsušas globālu projektu Operation Spam Zombies. Kopīgās iniciatīvas ietvaros virkne valstu ir nolēmušas apvienot savus pūliņus cīņā ar pasaules problēmu, par kādu ir kļuvis surogātpasts. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta datoriem – zombijiem, kuri nosūta surogātpastu bez īpašnieka ziņas. Šīs iniciatīvas ietvaros ASV Federālā tirdzniecības komisija, piedaloties citām iestādēm, ir organizējusi informatīvus sūtījumus interneta piegādātājiem. Rezultātā 3000 kompānijām tika nodota informācija par jauno projektu. Bez tam, vēstulēs bija atrodama virkne rekomendāciju, kurām sekojot, pēc iniciatīvas dibinātāju domām, zombiju datoru skaits varētu līdzināties nullei. Konkrēti, kā nepieciešamie pasākumi, kādus obligātā kārtā ir jāpieņem interneta piegādātājiem, bija rekomendēts pastāvīgs pasta serveru monitorings un, kā sekas to datoru bloķēšana, kuri tikuši pamanīti liela apjoma elektroniskās korespondences izsūtīšanā. Atbloķēšana notiktu tikai pēc detalizētas lietas apstākļu noskaidrošanas. Bez ASV, projektā piedalās lielākā daļa Eiropas valstu, tādas kā Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, kā arī Austrālija, Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija, Panama, Peru un Taizeme. Statistika, no savas puses, liecina par to, ka surogātpasts sastāda 60% no kopējā elektroniskā pasta apjoma pasaulē. Bet surogātpasta filtru uzstādīšanai tiek tērēti miljardiem ASV dolāru, tāpat kā arī tam, lai novāktu surogātpasta ziņojumus no pasta serveriem. Antivīrusu eksperti apgalvo, ka 50% surogātpasta tiek sūtīts no datoriem - zombijiem.

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.

2005. gada pirmajā ceturksnī no visiem e-pasta sūtījumiem Latvijā 67 % ir bijuši surogātpasts, kamēr citur pasaulē surogātpasts ir 50 % no visiem e-pasta sūtījumiem. Līdz šim vidēji no katriem trīs e-pastiem, divi bijuši surogātpasts, kas ir augsts rādītājs, tomēr pēdējie dati pārspēj visas prognozes un surogātpasta izplatība kļūst nekontrolējama, norāda IT kompānijas — DEAC (Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Pērn novembrī tika pieņemts «Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums», kas aizliedza komerciālu un citu ziņojumu sūtīšanu bez e-pasta saņēmēja atļaujas. Taču likums nespēj ierobežot surogātpasta izplatību Latvijā, jo lielākais vairums surogātpasta tiek iesūtīts tieši vai pastarpināti no ārvalstīm. Latvijā visbiežāk sastopamās surogātpasta tēmas ir līdzekļi, kas uzlabo seksuālo dzīvi, piedāvājumi ātri zaudēt svaru, medikamentu piedāvājumi, piedāvājumi iegādāties datortehniku un programmatūru, kā arī dažādi interneta pakalpojumi; e-reklāmas; semināri, kursu piedāvājumi; atpūta un ceļojumi, u.c.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija no vārda mēstule atvasinājusi un kā terminus pieņēmusi vārdus mēstuļot (to spam) un mēstuļotājs (spammer). Angļu vārda drive latviskā atbilsme turpmāk būs dzinis.

2007. gada 1.–3. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (ITTEA) sadarbībā ar portālu www.termini.lv rīkoja aptauju par veiksmīgāko un neveiksmīgāko IT terminu. 11. maija sēdē ITTEA izvērtēja aptaujas rezultātus.

Pavisam aptaujā bija piedalījušies 205 balsotāji un iesūtīti 460 dažādi termini. Balsotāju skaits esot uzskatāms par pietiekamu, lai spriestu par tendencēm un liktu dažus terminus vēlreiz izvērtēt, taču ne tik reprezentatīva, lai izdarītu kategoriskus spriedumus.

Caurskatot veiksmīgākos terminus, ITTEA atzīmē, ka balsotāju vislielāko atzinību izpelnījušies latviska skanējuma termini (lejupielāde, dators, izvēlne, veiktspēja, atjauninājums, rīkjosla, tiešsaiste, savietojamība, lejuplāde, mēstule).

Drošības eksperti jau ilgāku laiku ir centušies apturēt surogātpastu, kas pašlaik veido ap 90% no e-pastu plūsmas. Lai gan «spameri» slēpjas aiz tūkstošiem interneta vietņu un aizsega uzņēmumiem, lai izplatītu Viagru, somu pakaļdarinājumus un nelegālu programmatūru, gandrīz visas transakcijas par šīm precēm notiek izmantojot tikai trīs bankas – Azerbaidžānā, Sentkitsā un Nevisā, kā arī Latvijā, secināts Kalifornijas Universitātes pētījumā.

Turklāt gandrīz katru surogātpasta darījumu apstrādā kredītkaršu kompānijas, piemēram, MasterCard vai Visa.

ASV Kalifornijas pavalsts pētnieku komanda izmantoja priekšapmaksas Visa kartes, lai iegādātos dažādas preces, kuras ikdienu milzīgos apmēros reklamē surogātpasta izsūtītāji. Pētnieki pēc tam izsekoja preču piegādes un naudas transakciju ceļus un nonāca pie dramatiska atklājuma.

95% no visām transakcijām, kas tiek veiktas par «spameru» precēm, notiek caur trijām bankām – Azerbaidžānas Azerigazbank, Sentkitsas un Nevisas Nacionālo banku un Latvijas DnB Nord.

Caur DnB Nord tiek veiktas tādu tīklu transakcijas, kā, piemēram, EvaPharmacy, Online Pharmacy un USHealthcare.

ASV joprojam atrodas globālā mēstuļu (surogātpasta) sūtīšanas topā, taču to «tirgus daļa» sarūkot, liecina antivīrusu un pasta filtrēšanas programmatūras kompānijas «Sophos» pētījums.Par to raksta portāls News.com. No ASV avotiem rodas 24.5 % pasaules surogātpasta, bet Ķīna ieņem otro vietu ar 22.3 %. Trešā vietā ir Dienvidkoreja ar 9.7 %. Vēl 2004. gadā vairāk nekā 40 % pasaules mēstuļu nāca no ASV. Pētījumā arī konstatēts, ka arvien lielāku daļu surogātpasta izplata t.s. zombētie datori, kuros ieperināti t.s. trojas zirgi jeb pa internetu izplatītas programmiņas, kas neaizsargātus datorus padara pieejamus ļaundariem. Parasti «labi» zombēts dators izplata surogātpastu tā saimniekam nemanot – piem., kantora datori to dara naktī un brīvdienās, ja nav izlēgti vai atslēgti no interneta. Surogātpasts joprojam ir milzu problēma un dažviet sastāda 80 % no visa elektroniskā pasta, ko saņem uzņēmums. Tas praktiski nozīmē, ka dažviet pasta šķirošanai (arī ja to izdarījuši filtri, lai nepieļautu kļūdas) tiek izniekoti 80 % darbinieka apmaksātā laika.

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka svētdien savā mājā tika atrasts Maskavas uzņēmuma "Angļu sarunvalodas centrs" direktora Vardana Kušnira līķis. Nāve, saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, iestājusies no daudzkārtējiem sitieniem pa galvu. Notiek izmeklēšana. Galvenā versija – nogalinātā komerciālā darbība. "Angļu sarunvalodas centrs" ir pazīstams kā visaktīvākais surogātpasta piegādātājs Runetā, šī uzņēmuma darbinieki, izmantojot nepilnīgo Krievijas likumdošanu attiecībā pret interneta reklāmu, ar sava vadītāja ziņu vairākus gadu garumā ir izmantojuši atklāti uzmācīgas savas firmas reklamēšanas metodes. Pastāvīgi ir tikuši lietoti daudzi surogātpasta sūtījumi, surogātpasta kontaktu mēģinājumi caur ICQ, faksa sūtījumi un citas tamlīdzīgas metodes. Kā pretdarbība šīm aktivitātēm ir ticis nodibināts pat speciāls centrs cīņai ar "Angļu sarunvalodas centru" un rīkotas akcijas ar mērķi traucēt uzņēmuma darbu. Jāatzīmē, ka arī interneta lietotāji Latvijā ir saņēmuši neskaitāmas vēstules no šī bēdīgi slavenā uzņēmuma.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

«Protams, ka klientu sms saturam mums piekļuves nav un nemaz nedrīkst būt. Mēs runājam par klientiem un darbiniekiem, kas paši pie mums ir vērsušies,» Db norādīja Bite Latvija Sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa. Viņa atzīmēja, ka klientu sms saņemšanas laiks par Latvijas Mobilais telefons (LMT) tarifu plānu Brīvība sakrīt, tad secinājumi ir nepārprotami.

«Gan mūsu darbinieki, gan arī mūsu klienti vērsās pie mums ar jautājumu kāpēc LMT viņus spamo ar savām reklāmām, turklāt vēl uzdodas par «draugu». Šo klientu un darbinieku saņemtās īsziņas bija pilnīgi identiskas. Un arī dienas, kad cilvēki bija saņēmuši šīs īsziņas pilnībā sakrīt ar īsziņu tūkstošiem, kas konkrētajā laikā tika sūtītas uz Bites tīklu no LMT. Šādu reklāmas īsziņu sūtīšana bez cilvēku piekrišanas ir pretlikumīga,» skaidroja L. Grafa.

Arī Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs DB apliecināja, ka Tele2 ir saņēmis klientu sūdzības par vienveidīgu spamu, kā arī pusei Tele2 darbinieku ir sūtītas identiskas reklāmas īsziņas, tādēļ arī operators izdara secinājumus par vienādu spam sms tekstu sūtīšanu. «Tele2 sms saturs nav pieejams, varam tikai noteikt, cik klientu ir saņēmuši īsziņas no konkrēta avota,» tā V. Vancovičs.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, informé, ka kompānijas BindView pētniecības grupas Razor vadītājs Marks Lavless kādā ISACA (Information Systems Audit and Control Association) sanāksmēm savā referātā ir runājis par to ka, šobrīd daudzi hakeri ielaužas sistēmās, lai gūtu labumu sev vai nodarītu ko ļaunu; tādus angļu valodā dēvē par "black-hat" hakeriem. "Black-hat" atrastos aizsardzības pārvarēšanas paņēmienus izmanto paši vai arī pārdod citiem par naudu, bet reizēm atdod apmaiņā pret kaut ko sev noderīgu. "Grey-hat" hakeri bez administratora vai izstrādātāja ziņas uzlauž datorsistēmas un "izķidā" programmatūru - ar nolūku atrast tīkla vai programmatūras problēmas. Agrāk daudzi šādi hakeri darbojās paši par sevi, taču šodien viņus algo mafija, ārvalstu valdības un surogātpasta izplatītāji. Kā apgalvo Lavless, melnajā tirgū paņēmiens jeb "exploit", kurš ļauj izmantot zināmu ievainojamību, maksā 100-500 ASV dolāru. Bet šāda cena turas tikai līdz brīdim, kamēr "exploit" kods parādās publiskajos forumos; pēc tam tas viss vairs nav pat plika graša vērts. Nezināmas ievainojamības izmantošanas paņēmiena kods, protams, ir daudz vērtīgāka manta. Šādu paņēmienu cena jau ir starp 1000 un 5000 ASV dolāru. To pircēji ir ārvalstu valdības, vietējās un ārzemju organizētās noziedzības pārstāvji, kā arī kompānija iDefense, kura uzpērk "exploit" un par tiem informē savus klientus. Savukārt saraksts, kurā ir 5000 IP adrešu, maksā no 150 līdz 500 ASV dolāru. Katra no šīm adresēm ir ar spiegu programmu inficēts dators, kas gatavs kļūt par paklausīgu "zombiju". Ja melnajā tirgū kāds vēlas iegādāties 1000 aktīvu kredītkaršu numurus, tad šāds saraksts maksā no 500 līdz 5000 ASV dolāru. Dažas tīkla vietnes pāris numuru pat atsūta par brīvu, lai var pārbaudīt "preci" un nav jāpērk kaķis maisā. Savukārt citās vietnēs, pēc Lavlesa teiktā, atrodami kredītkaršu numuru tirgotāju reitingu saraksti - kaut kas līdzīgs eBay Inc. Kopumā cenas gan ir pieaugušas kopš tā laika, kad ASV slepenais dienests sācis operāciju "Firewall" (Ugunsmūris) - nelegālo hakeru organizāciju Shadowcrew, Carderplanet un Darkprofits darbības izmeklēšanu. Bet cik nopelna "black-hat", kas strādā surogātpasta izplatītāju interesēs? Kā stāsta Lavless, pieredzes bagāta "black-hat" gada alga šajā jomā ir no 100 000 līdz 200 000 dolāru. Diezgan iespaidīga summa, tomēr pieķertam hakerim tā dažās nedēļās aiziet advokātu honorāros. Turklāt ne jau visi "black-hat" pelna simt tūkstošus. InfoWorld žurnālists ir runājis ar Bilu Henkoku, Savvis Communications Corp. drošības direktoru, kurš uzskata, ka daži no šiem hakeriem savu amatu piekopj nebūt ne no laba prāta. Henkoks pastāstījis par kādu hakeri no Austrumeiropas, kura ģimenes locekļiem krievu mafija draudējusi, lai piespiestu viņu strādāt noziedznieku labā. "Šis gadījums, manuprāt, liecina par to, ar cik sarežģītu problēmu mums ir darīšana," atzinis Henkoks.