ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi lietotāju informāciju interneta gigantu tostarp Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros, liecina laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši dokumenti.

Laikraksta rīcībā nonākuši slepeni dokumenti, kas apliecina, ka NSA un FIB bijusi pieeja deviņu lielāko ASV interneta kompāniju serveriem, kur abas organizācijas ieguvušas lietotāju video un audio materiālus, fotogrāfijas, e-pastu saraksti u. c. failus. Tas devis iespēju ASV varasiestādēm izsekot potenciālus teroristus.

Informācija iegūta programmas ar kodētu nosaukumu PRISM ietvaros. Programma tika izveidota iepriekšējā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā laikā, lai ar tās palīdzību atklātu iespējamu apdraudējumu valsts interesēm. Pirmais PRISM sadarbības partneris bija kompānija Microsoft. Programma galvenokārt paredzēta ārvalstnieku interneta komunikāciju novērošanai, kas iet caur ASV serveriem.

Tikmēr interneta kompānijas, kuras esot saistītas ar PRISM uzsver, ka par šo programmu neko nezina, un nav ļāvušas valdībai iegūt tiešu pieeju saviem serveriem, kā arī reaģējušas tikai uz tiesas pieprasījumiem pēc informācijas. Izskanējušo informāciju noraidījušas gan Facebook, gan Apple, Microsoft un Google.

Pēc šādas informācijas nonākšanas atklātībā NSA direktors Džeims Klappers pavēstīja, ka ar PRISM iegūtie dati ir vieni no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem izlūkošanas datiem, kurus ievāc ASV, un ir paredzēti, lai valsti aizsargātu no plaša apdraudējuma spektra. NSA arī norāda, ka dokumentu nonākšana atklātībā rada jaunus riskus amerikāņu drošībai.

Iepriekš izskanēja, ka ASV federālā valdība uzkrājusi informāciju par tālruņu zvaniem, kas veikti valstī. Apkopotie dati satur informāciju par tālruņu numuriem, laiku, datumu un zvana ilgumu. Varasiestādes uzsver, ka sarunas saturs nav ticis uzglabāts. Informāciju par tālruņu zvaniem ASV varasiestādes izmantojot, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par teroristu aktivitātēm. Tālruņa sarunu datubāzi ASV varasiestādes drīkst izmantot tikai antiterorisma izmeklēšanā.

Pilsonisko brīvību organizācijas kritizējušas abas programmas, tās nosaucot par vēl nepieredzētu ielaušanos ASV iedzīvotāju privātajā dzīvē. «Tā ir programma, kurā nezināms skaits nevainīgu cilvēku padarīti par valdības aģentu nepārtrauktas novērošanas upuriem,» sacīja Amerikas Pilsonisko brīvību arodbiedrības juridiskā direktora vietnieks Džamēls Džafers (Jameel Jaffer).

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra