Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

No 30. maija līdz 5. jūnijam Latvijā un visā Eiropā norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa 2016, kas aicina iestādes, organizācijas un privātpersonas pieteikt to īstenotas aktivitātes vai pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību un Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas (European Sustainable Development Week – ESDW) 2016 tematika šogad ir saistīta ar 2015. gadā apstiprināto globālo ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtību līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietvertajiem 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Sustainable Development Goals jeb SDGs). Dienaskārtība 2030 identificē galvenos ilgtspējas izaicinājumus, ar ko pasaule šobrīd saskaras vides, sociālā un ekonomiskā dimensijā un kas prasa tūlītēju rīcību no visām iesaistītajām pusēm visos lēmumu pieņemšanas un izpildes līmeņos. Līdz ar to šī gada tematiskās kategorijas ESDW 2016 pieteikumiem ir Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus eiro, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) publiskās un privātās partnerības (PPP) valsts galvenā autoceļa projektam «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» kā jaunās politikas iniciatīvai 2015. –2017.gadā tiks piešķirts finansējums no valsts budžeta (zemju iegādei un administratīvo izmaksu segšanai) un atbalstītas valsts budžeta saistības 23 gadu garumā, tad uzsākt PPP iepirkuma procedūras veikšanu projekta īstenošanai, – šādu Ministru kabineta rīkojuma projektu uz rītdienas valdības sēdi virza SM.

Virza pirmo ceļu būves PPP projektu  

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus...

Projekta īstenošanai plānoto partnerības iepirkuma līguma līgumcenu paredzēts noteikt 159,7 milj. eiro apmērā (bez PVN), nepieciešamo zemju iegādei tiek prasīti 13,8 milj. eiro, bet iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai – 600 tūkst. eiro, kopsummā ilgtermiņa saistībām sasniedzot 174,1 milj. eiro. Projekta atbalstīšanas gadījumā zemju iegādei un administratīvajām izmaksām nākamgad valsts budžetā vajadzētu paredzēt 1,653 milj. eiro, 2016. gadā – 5,765 milj. eiro, bet 2017. gadā – 7,109 milj. eiro.

Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) neatbalsta projekta tālāku virzību, turpinot uzturēt savus iebildumus. Sadārdzinājums ir pārlieku liels salīdzinājumā ar līdzšinējo ceļu būvniecību, norāda PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters Bolēvics. PKC savos iebildumos raksta, ka šobrīd «nav lietderīgi uzsākt jaunu ceļu būvniecību, bet ir nepieciešams novirzīt resursus jau esošās infrastruktūras sakārtošanai», to pamatojot ar faktu, ka ikgadējie tautsaimniecības zaudējumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, braucot pa sliktiem ceļiem, kopā ir 844 milj. eiro, uzkrātais neveikto darbu deficīts uz ceļiem ir 3,745 miljardi eiro, 62% no autoceļiem pēdējo 18 gadu laikā nav veikti nekādi remonti, un no valsts pārziņā esošajiem 943 tiltiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 531 tilts. PKC arī grib redzēt pamatojumu Ķekavas apvedceļa izmaksām – 12,43 milj. eiro (bez PVN) par vienu autoceļa kilometru.

Visu rakstu Virza pirmo ceļu būves PPP projektu lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness (7.lpp.).

Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Ministru Kabineta (MK) izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un optimizācijas pasākumiem 2017., 2018. un 2019. gadam, informē Finanšu ministrija.

Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veido 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – 1 218,5 miljonus eiro. Tāpat valdība vienojās precizēt finansējumu aizsardzībai atbilstoši IKP pieauguma prognozēm.

Ministrijas un neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2017. gadam – 747,3 miljoni eiro, 2018. gadam – 860,9 miljoni eiro un 2019. gadam – 1 134,2 miljoni eiro un pieprasījumus pārējām JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem par kopējo summu 2017. gadam 56,1 miljoni eiro, 2018. gadam – 65,4 miljoni eiro un 2019. gadam – 84,3 miljoni eiro.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Lielo ostu projektiem Satiksmes ministrija pieprasījusi 91,5 miljonus latu nākamajā plānošanas periodā. Reformu partija uzskata, ka tas ir neproporcionāli daudz un vēlas papildu līdzekļus zinātnei un uzņēmējdarbības veicināšanai.

No Satiksmes ministrijas sākotnēji pieprasītajiem 306,5 mil. Ls Latvijas lielo ostu projektu vajadzībām Nacionālā attīstības plāna (NAP) proritāšu finansējuma ietvaros Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) šobrīd piedāvā vien 91,5 milj. Ls. Taču arī šis skaitlis nav akmenī cirsts, jo turpināsies koalīcijas partneru diskusijas par naudas sadali NAP prioritātēm. Jāuzsver, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāds būs Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2014. – 2020. gadā. Līdz ar to patiesībā pagaidām tiek dalīta neesoša nauda.

PKC un SM sarunu rezultātā tapušais piedāvājums paredz atbalstīt pa diviem publiskās infrastruktūras projektiem katrā no lielajām ostām apmēram 30 milj. Ls apmērā. Kopumā katra no ostām nākamajā plānošanas periodā gan plāno investēt ievērojami lielāku summu – ap 130 milj. Ls, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdē norādīja SM valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča.

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi papildu cilvēkresursus reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) – kā jaunas politikas iniciatīvas pieprasījumu, gatavojot nākošā gada budžetu. «No VARAM puses to atbalstīsim, jo pretējā gadījumā būs apdraudēta valsts koplietošanas IKT risinājumu darbības nodrošināšana. Taču budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vispirms vērtēs Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, un par to lems valdība, izskatot nākošā gada budžetu. Piebildīšu, ka to darījām arī pirms gada, bet netikām sadzirdēti,» DB skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Daudz būs atkarīgs arī no tā, kas jaunajā valdībā ieņems ministra posteni VARAM, un no viņa izpratnes par IKT nozares jautājumiem. Adekvāti resursi informācijas sistēmu un koplietošanas risinājumu uzturēšanai un darbināšanai joprojām nav piešķirti, DB neslēpj VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. DB jau rakstīja, ka līdz šim e-vidē valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atšķiras, kā vājās vietas IT nozare izceļ lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājumu, kā arī nepietiekamo kapacitāti.

Pozitīvākam rezultātam privātajam sektoram bez valdības un Satiksmes ministrijas ieinteresētības neiztikt

Kas kopīgs nelegālo ieceļotāju/bēgļu problēmai ar Latvijas pasažieru pārvadājumiem vai mūsu tranzīta koridoru? Tas, ka mūsu valdība lielā mērā vienaldzīgi vai bezpalīdzīgi no malas noskatās attiecīgajās jomās notiekošajā, bet ievārītās ne-darīšanas putru strebj citi. Līdzīgi kā cilvēku migrācijas gadījumā, transporta nozarē lietas notiek neatkarīgi no tā, vai valdības koalīcijai un tās satiksmes ministram Anrijam Matīsam ir kāds plāns, ko ar to visu darīt.

Piemēram, e-maksājumu izmantošana norēķiniem sabiedriskajā transportā pasaulē, visticamāk, ies plašumā. Tas, vai tie ir e-taloni, bankas sīkmaksājumu kartes, mobilais telefons vai visi kopā, ir gaumes vai tehnikas jautājums. Par nozari atbildīgā ministrija šajā jomā līdz šim tā arī nav ne vēlējusies, ne spējusi izstrādāt ne stratēģiju, ne konkrētus soļus jauno tehnoloģiju likšanai lietā, lai samazinātu viltojumu un citas krāpniecības radītos zaudējumus valsts budžetam. Gadiem ritot, SM klāstījusi, ko tā negrib, vai, gluži pretēji, – ka grib tikai perfektu, visaptverošu sistēmu. Un rezultātā nav nekādas. Tāpēc pašvaldības un pārvadātāji sadarbībā ar ieinteresētajām bankām paši ievieš savus modeļus. Tāpēc nepieciešamos normatīvos aktus izstrādā Pārresoru koordinācijas centrs, nevis nozares ministrija. Protams, var jau vainot vienas vai otras bankas lobiju, bļaut, ka pasažieru pārvadātājiem vienalga, jo viņi tāpat visus izdevumus prasīs apmaksāt no budžeta. Taču tā vietā, lai bremzētu attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos no nākamā gada, SM drīzāk vajadzētu caur Autotransporta direkciju parūpēties, lai pārvadātāji nepērk trīsreiz vai četrreiz dārgākus risinājumus, ja tirgū pieejami lētāki.

Kopējie valsts kapitālsabiedrību rādītāji 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, izņemot apgrozījumu un investīcijas, uzrāda augšupejošu tendenci, kas skaidrojams ar kopējās ekonomiskās izaugsmes tempu pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, liecina jaunākais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārskats.

Centrs ik gadu veido pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošajām kapitāla daļām iepriekšējā gadā.

«2016. gads sniedzis atzinīgu vērtējumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas īstenošanai arī starptautiskā līmenī, 1. jūlijā Latvijai kā pilntiesīgai dalībvalstij iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Šī kvalitātes zīme jau paveiktajam uzliek arī atbildību turpināt uzlabot pārvaldību, darbības efektivitāti un celt aktīvu vērtību, kļūstot par vienu no labās prakses paraugiem arī citām valstīm,» tā Pēteris Vilks, PKC vadītājs.

Dati rāda, ka būtiski pieaug tādi atdeves rādītāji kā pašu kapitāla un aktīvu atdeve, peļņas un apgrozījuma attiecība, turklāt pieaugums panākts, neraugoties uz apgrozījuma samazinājumu un aktīvu vērtības pieaugumu bilancē. Rentabilitāte pieaugusi no 5% uz 6,3%, pašu kapitāla atdeve – no 4,4% uz 4,9%. Arī dividendēs samaksāts vairāk – 164,4 milj. eiro 2016. gadā, salīdzinot ar 134,5 milj. eiro 2015.gadā.

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji valstij piederošajos uzņēmumos.

Proti, valsts kapitālsabiedrībām būs skaidri jādefinē sasniedzamie finanšu mērķi. Šī iniciatīva ir rezultāts tam, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir konstatējis gadījumus, ka valsts uzņēmumos nav stratēģiski noteiktu vai atbilstoši apstiprinātu finanšu mērķu. Attiecīgi, ja nav skaidrības par mērķiem, tad nevar veikt darbības novērtējumu. Šīs iniciatīvas loģika ir saprotama, taču uzņēmumu finanšu mērķtiecīga un vienotos principos balstīta plānošana var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli – dažādas uzņēmumu prioritātes, atšķirīga tirgus situācija, uzņēmumu tirgus pozīciju atšķirīgs briedums, naudas plūsmas, dividenžu un investīciju politikas var būt kardināli atšķirīgas. Piemēram, uzņēmumu dividenžu sadales vai kapitāla piesaistes politiku tieši ietekmē tā izaugsmes potenciāls – vai uzņēmumam ir, kur augt.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Pirmajā Nacionālās attīstības padome sēdē tās dalībnieki vienojās par turpmāko padomes darba organizāciju un padomē skatāmajiem jautājumiem. Vienlaikus padomes pārstāvji uzsvēra padomes ieguldījumu valsts attīstības virzībā pretim Latvijas Nacionālajā attīstības plānā no 2014.–2020. gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem un nolēma, ka padome jāsasauc vismaz reizi ceturksnī, informē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

Sēdes laikā PKC iepazīstināja padomes dalībniekus ar NAP2020 īstenošanu un ar to saistītajām aktualitātēm, sniedzot padziļinātu analīzi par vienu no trim NAP2020 stratēģiskajiem rādītājiem – dabiskais pieaugums jeb Tautas ataudze. Sanāksmes laikā padome vienojās, ka PKC sniegs kvalitatīvo analīzi par vienu no valsts attīstības vidēja termiņa prioritātēm – Tautsaimniecības izaugsme, izvērtējot tajā iekļauto sasniedzamo rādītāju virzību pretim NAP2020 noteiktajiem valsts attīstības mērķiem līdz 2020. gadam.

Sanāksmes laikā Finanšu ministrija iepazīstināja padomes pārstāvjus ar 2016.– 2018. gada budžeta veidošanas plānu, informējot klātesošos arī par Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanu jaunajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam, salīdzinot to ar iepriekšējā perioda investīciju no Eiropas Savienības fondiem izlietojumu.

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

No 2023.gada 1.marta plānots likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru (PKC), pievienojot to Valsts kancelejai (VK), lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, paredz VK sagatavotais rīkojuma projekts.

Kā norāda VK, izvērtējot iestāžu funkcijas, secināms, ka tās ir līdzīgas un saistītas, tāpēc ir jāskata, kā padarīt efektīvāku minēto funkciju veikšanu valstī kopumā, apvienojot resursus un esošās iestrādes vienā iestādē, tādējādi arī samazinot valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinot valdības centru.

Ņemot vērā VK radniecīgo funkciju veikšanu, PKC esot pievienojams Valsts kancelejai. Iecerēts, ka tādējādi tiks stiprināts valdības centrs, lai tas spētu sniegt efektīvu atbalstu Ministru prezidentam lēmumu pieņemšanā, nodrošināt Ministru kabineta nosprausto mērķu sasniegšanu un vienlaikus nodrošināt starpresoru darba koordināciju, modernu stratēģisko plānošanu, valsts pārvaldē nozīmīgu reformu ieviešanu un to īstenošanas uzraudzību.

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas perioda pirmajos gados. Savukārt valsts tos redz kā pēdējo izeju, ja nebūs nepieciešamā finansējuma no Eiropas fondiem vai valsts budžeta.

Ja pietiekamā apjomā 2014.gadā nebūs ceļu būves projektu, ko finansētu valsts vai līdzfinansētu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari kopumā, bet mazākās ceļu būves kompānijas varētu arī bankrotēt, norāda uzņēmēji. Kā vienīgo izeju viņi redz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus. Savukārt valsts pret PPP izturas ļoti piesardzīgi, un labāk gribētu izmantot ES fondu naudu, jo tas būtu lētāk, kā arī cer uz autoceļu fonda atjaunošanu.

Iekļaujot PPP kā vienu no infrastruktūras obektu finansējuma veidiem Nacionālajā attīstības plānā (NAP), nākamajā plānošanas periodā valsts šādus projektus gan pieļauj, bet nesola, ka tādi tiks īstenoti. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) nav ne par, ne pret PPP, bet redz to kā potenciālu iespēju līdzekļu piesaistei, ja valstij šāda nepieciešamība rodas, norāda PKC konsultants Valters Bolēvics. NAP līmenī gan neprādīsies konkrēti projekti, kuros PKC ieteiktu PPP izmantot, jo tas jau būs valdības un attiecīgas nozares ministra kompetences un izvēles jautājums.

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.