Tehnoloģijas

Atklāj slepenus naudas pretviltošanas rīkus

Juris Kaža [email protected], 24.05.2004

Jaunākais izdevums

Vairākās attēlu apstrādes programmās un printeros atklāti slepeni, vai vismaz mazpubliskoti naudas viltošanas novēršanas rīki – par to raksta žurnāls Wired savā maija numurā. Wired raksta, ka datormākslinieki un maketētāji sākuši pamanīt, ka populāra attēlu apstrādes programma Photoshop CS neatvēra failus, kuros attēlota 20 $ zīme. Bet ilgākas klusēšanas, programmas izstrādātājs Adobe atzinās, ka Photoshop iekļāvis 10 valstu centrālo banku izstrādātu pretviltošanas programmatūru. Pateicoties lētiem skeneriem, digitālajām kamerām un foto kvalitātes un izšķīruma printeriem, pēdējos gados ievērojami paplašinājušās iespējas «mājas apstāķļos» radīt un tiražēt gandrīz perfektus naudas zīmju attēlus. Tie var noderēt dažādu automātu apmānīšanai, arī maksājumiem apstākļos, kur viltus naudas saņēmēji ir neuzmanīgi. Novērotāji arī pamanījuši, ka vairāki dārgi Hewlett Packard (HP) printeru modeļi neizdrukā naudas attēlus, bet šī attēla vietā izraksta Eiropas Centrālās bankas interneta adresi, kur atrodama informācija par naudas zīmju attēlu likumīgu un nelikumīgu lietošanu. Baumo arī, ka līdz šī gada beigām, visi jaunie skeneri (kas ielasa attēlus datoros) būs aprīkoti ar naudas previltošanas programmatūru. Wired arī ziņo, ka HP pētot veidos, ka attēla izdrukā sagrozīt zaļas (ASV naudas) krāsas toņus tā, ka jebkura amerikāņu naudas attēla izdruka izskatītos aizdomīga. Vienlaikus šī aizsargprogrammatūra nesakropļotu citus attēlus, kur daudz zaļas krāsas. Savukārt Xerox krāsu kopētāji jau kopš 1994. gada ir aprīkoti ar pretviltošanas programmatūru, kuru var iestādīt, lai tā pazītu jebkuras valsts naudas zīmes, teikts Wired rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apgrozībā laidīs pret viltošanu labāk aizsargātas 10 Ls banknotes

Žanete Hāka, Db, 29.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka no 1. oktobra sāks laist apgrozībā jauna laidiena 10 latu naudas zīmes, kurā iestrādāti citu nominālu banknotēs jau izmantoti pretviltošanas elementi, informēja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Latvijas Banka nepieciešamības gadījumā papildina viena vai otra nomināla banknošu un monētu krājumus, lai nodrošinātu tautsaimniecības pieprasījumu pēc attiecīgā nomināla naudas zīmēm, vienlaikus arī pastiprinot naudas drošību pret viltošanu. Visas Latvijas Bankas izlaistās naudas zīmes – banknotes un monētas – Latvijā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Jaunā naudas zīme būs vēl labāk aizsargāta pret viltošanu. Naudas zīmē ir iestrādāts piecu latu un 20 latu banknotēs jau lietots pretviltošanas elements – iedobta zīme. Banknotes priekšpusē virs caurskata zīmes – ozola lapas – iespiesti divi nomināli 10. Nomināls 10 jaunās naudaszīmes priekšpusē iespiests ar speciālo krāsu, kas atkarībā no apskates leņķa rada krāsu maiņas optisko efektu. Jaunās naudas zīmes nodrukāšanas gads ir 2008, un uz tās ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka no 2007. gada 21. maija sāks laist apgrozībā jaunas 100 latu naudas zīmes, kas no iepriekšējām atšķiras ar vairākiem pretviltošanas elementiem, biznesa portālu Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viens no tiem ir siltumzīme - siltuma iedarbībā, proti, sasildot pirkstos, nominālvērtības skaitlis 100 aversa kreisajā apakšējā stūrī maina tonalitāti.

Jauns 100 latu naudas zīmju laidiens nepieciešams, lai varētu apmierināt pieprasījumu pēc šī nomināla naudas zīmēm, kam līdz šim bijis tikai viens, 1992. gada, laidiens. Naudas zīmes mūžs atkarībā no lietošanas intensitātes un nominālvērtības ir apmēram 1–5 gadi, arī skaidrās naudas apjoms apgrozībā pašlaik aug par vairāk nekā 20% gadā, kas aptuveni atbilst arī Ls 100 naudas zīmju skaita pieaugumam. 2006. gadā no apgrozības izņemtas un iznīcinātas pusmiljons 100 latu banknošu, bet kopš Ls 100 laišanas apgrozībā 1994. gadā – 7.3 miljoni banknošu.

Jaunā naudas zīme būs vēl labāk aizsargāta pret viltošanu. Tajā ir izmantotas divas jaunas drošības pazīmes – siltumzīme un drošības lodziņš. Līdzīgi kā citām jaunāko laidienu banknotēm uzlabots viens no svarīgākajiem pretviltošanas elementiem – metalizēto joslu ar uzrakstiem Latvijas Banka aizvieto platāka metalizēta josla ar uzrakstiem Ls 100 un hologrammām. Jaunās naudas zīmes nodrukāšanas gads ir 2007. Uz banknotes ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Latvijas Banka iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm

Žanete Hāka, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas viltotājiem Latvijas lati nepievilcīgi

, 07.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī 2009. gadā Latvijā atklāts neliels skaits viltotu latu naudas zīmju – 3 895, kuru kopējā viltojuma summa bijusi 15.12 tūkstoši lati, kas ir nedaudz mazāka nekā iepriekšējā gadā.

Visa 2009. gadā atklāto viltojumu summa veido procenta tūkstošdaļas (0.002%) no apgrozībā esošajiem latiem, liecina Latvijas Bankas informācija, kas balstīta uz Valsts policijas datiem. 2008. gadā kopumā atklātas 7239 viltotas naudas zīmes.

Tendence, ka gadā Latvijā atklāj dažus simtus viltotu banknošu un vairākus tūkstošus monētu, ir nemainīga, un to nav ietekmējusi ekonomikas lejupslīde. Naudas viltošana nerada nekādus draudus Latvijas tautsaimniecībai.

Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju, 2009. gadā, līdzīgi kā 2008. gadā visvairāk viltotas 1 Ls monētas – attiecīgi 2684 un 5607.

Zemo viltojumu izplatību nodrošina vairāki faktori – augstā Latvijas naudas pretviltošanas aizsardzība, nelielā latu apgrozības teritorija, kā arī sekmīgais policijas darbs viltojumu atklāšanā, uzskaita Centrālā banka. Liela nozīme tam, lai viltojumi tiktu savlaicīgi konstatēti un atkārtoti nenonāktu apgrozībā, ir arī augstas tehnoloģijas naudas šķirošanas iekārtām Latvijas Bankas filiālēs – aptuveni septītā daļa visu viltojumu tiek atklāti Latvijas Bankā, kas ir pēdējais posms naudas aprites ciklā, pirms tā atkal tiek laista apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka plaši informēs par naudas pretviltošanas pazīmēm

Inguna Šķepaste [email protected], 17.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar šomēnes Latvijā atklāto 100 latu banknošu viltošanas gadījumu Latvijas Banka šonedēļ plaši informēs sabiedrību par pretviltošanas pazīmēm, kas palīdz atšķirt īstas naudaszīmes no viltotām. Lai informētu iespējami daudz iedzīvotāju, televīzijā tiks pārraidīts videoklips par 100 un 50 latu banknošu drošības pazīmēm, kuras konstatējamas bez īpašām palīgierīcēm. Lai arī kopumā viltojumu skaits pret naudas daudzumu apgrozībā Latvijā ir niecīgs un naudas viltošana nerada nekādus draudus Latvijas tautsaimniecībai, ar a/s Hansabanka palīdzību maija pirmajā nedēļā atklāto viltojumu apjoms gan pēc summas, gan skaita ir lielākais kopš lata atjaunošanas. Operatīvi ir veikta šo viltojumu analīze un banku informēšana. Lata naudas zīmēs ir iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi, kas ļauj pārliecināties par to īstumu, aplūkojot naudu pret gaismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens uz Krieviju slepenus dokumentus nav vedis

Gunta Kursiša, 18.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzņēmumi var veicināt izaugsmi jau šodien un nākotnē

Roberts Bednarskis, Meta direktors Centrālajā un Austrumeiropā, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmdevējiem Latvijā tagad ir iespēja ar Meta strādāt tieši. Jau gadiem ilgi uzņēmumi ir izmantojuši Meta produktus, lai visā pilnībā pielietotu savu potenciālu, pateicoties radošiem veidiem, kā uzrunāt potenciālos klientus. Tas arī nav pārsteigums - ar vairāk nekā 3,8 miljardiem cilvēku, kas tās izmanto katru mēnesi, augstu iesaistīšanās līmeni un izaugsmi, tādas mūsu platformas kā Facebook un Instagram ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt savu biznesu.

Latvijas un Baltijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi, šķiet, to lieliski zina un turpina pārsteigt mūs ar savām inovācijām un izpratni par uzņēmējdarbību. Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā, tie maksimāli izmanto savus talantus un izaugsmes iespējas. Daudzi no tiem ar saviem produktiem iekaro pasaules tirgus, un viena no lietām, kas to padara par iespējamu, ir labi pielāgota reklāmas stratēģija.

Mēs zinām, ka uzņēmumu vadītājiem ir darba pilnas rokas, tāpēc strādājam, lai padarītu reklāmu pēc iespējas vienkāršāku un iedarbīgāku. Esam pielāgojušies uzņēmumu vadītāju un patērētāju vajadzībām, kā arī ieguldījuši līdzekļus jaunās iespējās, kas ļauj uzņēmumiem un patērētājiem sazināties, piemēram, Reels jeb īsos video. Tas viss kopā ar pamācībām un neskaitāmām uzņēmumiem draudzīgām funkcijām nozīmē, ka jebkura izmēra uzņēmumi var sākt mārketinga aktivitātes gandrīz nekavējoties. Uzņēmumu vadītāji un mārketinga speciālisti Latvijā tagad var tieši īstenot reklāmas kampaņas, izmantojot Meta Business Manager, kas visu procesu padara vēl vienkāršāku un efektīvāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Latvijas Bankas eksperti konstatējuši 26 viltotas 20 Ls naudas zīmes, pērn visā gadā atklāti 32 šo banknošu viltojumi.

20 Ls naudas zīmju viltojumi, visticamāk, nākuši no viena avota un izgatavoti, izmantojot skenētu īstas banknotes attēlu un to izdrukājot ar tintes druku, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Viņš skaidro, ka viltojumu skaits ir neliels un tie no īstām banknotēm atšķirami, vienkārši apskatot naudu pret gaismu un pārbaudot galvenās pretviltošanas pazīmes. Viltojumos trūkst banknoti caurvijošās metalizētās joslas un slēptā attēla ar nomināli. Arī ūdenszīme šīm naudas zīmēm ir ievērojami vājāka un nekvalitatīvāka nekā īstai banknotei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Microsoft ļauj Latvijas studentiem iespēju bez maksas lejuplādēt profesionālo programmatūru

, 12.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Microsoft Latvia sadarbībā ar ISIC valsts svētkos ir sagādājis dāvanu Latvijas studentu saimei, nodrošinot iespēju bez maksas lejuplādēt un lietot virkni vērtīgu programmu, ar kuru palīdzību radīt pašiem savas web lapas un izstrādāt daudz un dažādus citus IT risinājumus, informē Microsoft Latvia.

Microsoft DreamSpark ir projekts, kas ikvienam studentam visā pasaulē neatkarīgi no izvēlētā studiju virziena vai universitātes, nodrošina iespēju par velti lejuplādēt izstrādes un dizaina rīkus, un sākot ar 18.novembri šī unikālā iespēja dota arī Latvija studentiem – reģistrējoties web lapā DreamSpark.com un ievadot savu ISIC kartes numuru, kas apstiprina piederību skolnieku un studentu saimei, ikviens no 62 000 ISIC kartes lietotājiem Latvijā var lejupielādēt bezmaksas profesionālos Microsoft izstrādes rīkus.

DreamSpark programmas ietvaros studenti var lejupielādēt tādus izstrādes un dizainera rīkus kā Visual Studio Pro (2005 un 2008), Expression Studio, XNA Game studio, Windows Server 2003 Standard, SQL Server 2005 izstrādātāja versiju, Virtual PC 2007 u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru