Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Jau trešo reizi Latvijā notiks Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com". Šogad Vadības konferences tēma būs "Patiesi sirsnīga vadība" - kā rūpēties par darbiniekiem un izrādīt tiem patiesu cieņu, nezaudējot godīgumu un atklātību, vērtējot darbinieku paveikto. Starp konferences runātājiem būs ne tikai Latvijas izcilākie vadītāji, bet arī pieredzējuši ārvalstu vadības speciālisti.

Natālija Gavriļenkova, "Hansa Conferences" izpilddirektore: "Šogad Vadības konferences tēma ir veltīta patiesi sirsnīgai vadībai, jo mūsdienās vadītājs vairs nav tikai hierarhijas piramīdas smaile, vadītājam ir jāspēj iedvesmot un motivēt darbiniekus. Ar savām pētījumu atziņām un praktisko pieredzi sirsnīgā un patiesā vadībā konferencē dalīsies vairāki ārvalstu lektori, kā arī Latvijas veiksmīgākie vadītāji.".

Fastleader Vadības konferencē tiks prezentēti Fastleader.com jaunākā vadības stilu pētījuma rezultāti. Konference norisināsies 2007.gada 26. un 27.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija".

Konferences goda viesi

Gareth Jones ir Eiropas vadošais eksperts organizāciju kultūrā un vadībā. Viņš ir iekļuvis pasaules ietekmīgāko biznesa domātāju topā - Thinkers 50. G.Jones ir autors rakstam "Why Should Anyone Be Led by You?", kas ieguva Harward Business Review prestižo McKinsey balvu par labāko rakstu. 2006.gadā iznākusī grāmata ar tādu pašu nosaukumu ir piecu gadu ilgušā pētījuma kulminācija par autentisku vadību.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Viņa norādīja, ka VID velta būtiskus resursus ēnu ekonomikas apkarošanai, un šogad viena no prioritātēm ir aplokšņu algu apkarošana. Šādi riski pastāv restorānu jeb ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.

«Ja kopumā skatās uz uzņēmējdarbību, tad vairāk nekā puse darba devēju valstī nodarbina savus darbiniekus zem minimālās mēnešalgas. Savukārt ēdināšanas jomā 65% darba devēji algu aprēķina zem minimālās algas, bet 20% maksā no minimālās līdz 700 eiro, kas, protams, arī nav liels atalgojumus un pastāv aplokšņu algas riski,» sacīja VID pārstāve.

Viņa stāstīja, ka Rīgas un Pierīgas restorānos biežāk atklātās nepilnības ir - netiek precīzi uzskaitītas darbinieku nostrādātās stundas, netiek reģistrēti visi darījumi ar kases aparātiem, kā arī tiek nodarbināti nereģistrēti darbinieki.

Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» Inženiertīklu pārvaldes vadītājs Vjačeslavs Paramonovs aģentūrai LETA atsacījās atbildēt uz jautājumiem, saistībā ar izmeklēšanu par 90 961 eiro izkrāpšanu no pašvaldības aģentūras.

Paramonovs nekomentēja savu iesaisti kriminālprocesā, nesniedza informāciju par drošības naudas iemaksāšanu un neatbildēja arī uz citiem jautājumiem, norādot, ka notiek izmeklēšana, un ar jautājumiem jāvēršas Valsts Policijā (VP).

No amata atstādina Ogres namsaimnieka direktoru

Papildināta - Atklāj vērienīgu krāpšanu Ogres Namsaimniekā; aizturētas 11 personas

Kā ziņots, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizdomās par «Ogres namsaimniekam» piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 961 eiro apmērā aizturējusi 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus. Veicot izmeklēšanas darbības, policija noskaidroja, ka, visticamāk, izkrāptie naudas līdzekļi tiek legalizēti, tos pārskaitot uz trešo personu bankas kontiem.

28. un 29. jūnijā Daugavpilī notiek starptautiska konference "Latvija - tilts starp ES un NVS. Uzņēmējdarbības perspektīvas Latgalē". Konferences mērķis ir apspriest Latgales attīstības iespējas, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ekonomiskās iespējas, informē Daugavpils domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja Inga Goldberga.

"Ar šo konferenci mūsu pilsēta piesaka sevi jaunā kvalitātē - Daugavpils ir gatava kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, tas nav vienas dienas darbs un līdz šim notikumam ir noiets garš ceļš," saka Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode. Konferencē piedalīsies vairāk nekā simts uzņēmēju un politiķu no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm.

Šī ir pirmā šāda mēroga konference, kurā piedalīsies tik ietekmīgi Krievijas un citu valstu uzņēmēji, kuri ir gatavi runāt par konkrētiem sadarbības projektiem. "Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka Daugavpils ir sadarbībai atvērta pilsēta un Daugavpils domes darbs ir virzīts uz konkrētu rezultātu," atzīst Krievijas Federācijas ģenerālais konsuls Daugavpilī Nikolajs Vihļajevs.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

10.oktobrī notiks ikgadējā konference par Biznesa Inteliģences pielietojumu uzņēmējdarbības analīzē un vadībā, Db.lv informēja SIA DataEksperts direktors Māris Svilāns.

Konferencē apskatītās tēmas: inovācijas datu analīzē un informācijas piegādē vadībai, budžetēšanas sistēmu ieviešana, kā arī tiks analizēta vairāku uzņēmumu praktiskā pieredze biznesa datu analīzē.

Konferences mērķauditorija ir uzņēmumu vadība, finanšu vadītāji un biznesa analītiķi. Konferences notiks latviešu un angļu valodā.

Konferences lektori:

- Sean Farrington (Business Objects Nordic AB direktors, Zviedrija);

- Harri Häkämies (BusinessObjects, Baltijas reģiona vadītājs, Somija);

- Māris Svilāns (DataEksperts valdes loceklis, Latvija);

- Gundars Gulbis (DataPro valdes loceklis, Latvija);

- Anneli Pille (ProEkspert Klientu attiecību vadītāja, Igaunija);

29. un 30. novembrī Eiropas Savienības Mājā Aspazijas bulvārī 28 notiks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā starptautiskā konference Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940-1968 (Atpakaļ pie Baltijas atmiņas: zaudētais un iegūtais literatūrā 1940-1968), liecina sniegtā informācija medijiem.

Baltijas literatūras izpētei veltītas konferences katru otro gadu rīko Igaunijas, Latvijas un Lietuvas literatūras institūti un pētniecības centri, šī konference ir jau septītā.

Konferences pamatideja ir ielūkoties 20.gs. otrās puses Baltijas literatūrā, par hronoloģisko izejas punktu ņemot 1940.gadu. Šajā periodā kaut kas tika neatgriezeniski zaudēts, bet izpaudās arī vēlme literatūru saglabāt un attīstīt; iespējams runāt par divām paralēlām literatūrām – padomju varai pakļautajās republikās un trimdā. 1968.gads ar tā politiskajiem notikumiem un Prāgas pavasari, kas iezīmēja lūzuma punktu arī rakstniecības attīstībā, būs kā simboliska „stop” zīme šajā konferencē aplūkotajai tematikai.

Rīgā norisinās konference TechChill Baltics, kurā piedalās IT nozares starptautiski eksperti un kurā tiek vērtēti Baltijas labākie start-up uzņēmumi ar investīciju piesaistīšanas potenciālu.

Konferences galvenie mērķi ir veidot sadarbību starp pieredzējušiem nozares ekspertiem no Latvijas un ārvalstīm, dalīties ar zināšanām un kontaktiem, kā arī iepazīstināt iespējamos investorus ar potenciāliem pasaules līmeņa IT produktiem, kas tapuši Baltijas valstīs, informē konferences organizatori.

TechChill Baltics konferencē piedalās 18 speciālisti no dažādām pasaules valstīm, tostarp Andreass Ens (Andreas Ehn) no Wrapp, agrāk darbojies arī Spotify, Bens Holmss (Ben Holmes) no Index Ventures, Roijs Vella (Roy Vella) no PayPal, Džims Brikmans (Jim Brikman) no LinkedIn un citi. Latviju konferencē pārstāvēs FMS grupas valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, kā arī TechHub Riga priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Valmiermuižas alus īpašnieks Aigars Ruņģis, spēļu izstrādātāja start-up MightyFingers valdes priekšsēdētājs Guntis Šmaukstelis un citi.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Latvijas Universitātē (LU) no 16. līdz 18.decembrim notiks Austrumeiropā nebijuša mēroga konference, kas veltīta metaforas pētniecībai, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Pasākums ir Trešais starptautiskais LU Vēstures un filozofijas fakultātes Kognitīvo zinātņu un semantikas centra rīkotais simpozijs, kas tapis sadarbībā ar Kanzasas Valsts universitāti un ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.

Konference ir veltīta metaforas pētniecībai, jo metafora kā pētījuma objekts ir kļuvusi aktuāla dažādu akadēmisku disciplīnu ietvaros – valodas filozofijā, lingvistikā, kognitīvajās zinātnēs, antropoloģijā, socioloģijā, psiholoģijā u.c.. Metafora vairs netiek uzskatīta tikai par tēlainas izteiksmes līdzekli literatūrā. Pētījumi kognitīvajās zinātnēs parāda, ka cilvēka domāšana savā būtībā ir metaforiski strukturēta. Metafora ir veids, kā cilvēks sakārto savu pieredzi un piešķir nozīmi apkārt esošajām lietām. Konferences mērķis ir pievērsties metaforas filozofiskajiem un semantiskajiem aspektiem.

Lai uzņēmēji varētu laicīgi sagatavoties Eiropas struktūrfondu naudas apgūšanai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šā gada 11.decembrī rīko Vislatvijas konferenci Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai. Tajā pirmo reizi vienkopus koncentrētā veidā varēs uzzināt par visām iespējām kā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbības veicināšanai.

„Jau janvārī LIAA uzsāks projektu iesniegumu pieņemšanu pirmajās valsts atbalsta programmās, kurās kopumā uzņēmēji līdz 2013.gadam varēs saņemt 261,5 miljonus latu,” stāstīja LIAA direktors Andris Ozols. "Konference būs iespēja klātienē uzzināt visus būtiskākos jaunumus par valsts atbalsta programmām un noskaidrot jebkurus interesējošos jaunumus no LIAA, Ekonomikas, Finanšu un Zemkopības ministrijas vadošajiem speciālistiem,“ viņš norādīja.

Bez ministriju pārstāvjiem konferencē piedalīsies arī tādu pazīstamu uzņēmēmu kā SIA Emīla Gustava šokolāde un SIA Pūre Food pārstāvji, kas iepazīstinās ar savu pieredzi valsts atbalsta programmu īstenošanā.

Labrīt!

Šorīt Rīgā vietām migla, gaisa temperatūra +1 grāds.

Latvijā

Laikraksts Dienas bizness raksta par elektrības ražošanas subsīdijām. Ekonomikas ministrijai (EM) ierosinot pasākumus elektroenerģijas ražotāju subsīdiju ierobežošanai, pasākumu rezultātā iespējamais 20 miljonu latu sloga samazinājums būs vērojams tikai «uz papīra».

Lūdzot rast risinājumu uzņēmumu dzīvotspējas apdraudējumam, par kādu ir uzskatāms uz 1. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (SEN), 28 koģenerācijas staciju vadītāji ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām.

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.