Jaunākais izdevums

Jūrmalas mērs izrādījis ekskluzīvu labvēlību SIA BL ±pašumi, grozot zemes nomas līguma nosacījumus un atbrīvojot firmu no neizpildītajām saistībām.

Mazpazīstamās firmas BL Īpašumi līgums par zemes gabala Dārzkopības 19 nomu uz tuvākajiem 99 gadiem ir viens no jau apcietinātā Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka mantojuma līgumiem. Gan šis, gan līgums ar SIA Martium noslēgti 2004. gadā. Pirms trim gadiem slēdzot zemes nomas līgumu, tajā paredzēts nosacījums: "Viena gada laikā no Līguma noslēgšanas dienas izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai domē viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projektu", taču, tā kā uzņēmums to neizpildīja, R. Munkevics dažas nedēļas pēc stāšanās amatā vienpersoniski, bez domes balsojuma, šo punktu grozīja, nosakot, ka BL Īpašumi projektu var iesniegt līdz šī gada 1. novembrim.

R. Munkevics, jautāts, kāpēc izrādījis šādu pretimnākšanu firmai, norāda, ka šādi labojis iepriekšējās domes vadības neizdarību, kas neesot reaģējusi uz investora iesniegumiem. Tiesa gan, Jūrmalas domes juridiskās pārvaldes sniegtā informācija neuzrāda, ka BL Īpašumi, redzot, ka gada laikā nepaspēs izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai dokumentus, būtu nākuši klajā ar iniciatīvu pagarināt termiņu. ·āds iesniegums seko tikai 2006. gada aprīlī, kad nokavēts jau vairāk nekā gads.

Nebeidz izdabāt

To, ka šis "investors" nemaz necentās radīt līgumā solīto atpūtas un tirdzniecības centru, liecina fakts, ka pirms vairāk nekā gada nekustamo īpašumu tirgū šis zemes gabals piedāvāts iegādei. Db rīcībā ir arī dokumenti, kas apliecina, ka BL ±pašumi jau dažus mēnešus pēc nomas līguma parakstīšanas 2005. gada janvārī nolīgst firmu, kas apņemas realizēt šo īpašumu. Taču R. Munkevics tomēr par vienu no saviem pirmajiem darbiem mēra amatā izvēlas šai firmai dot labvēlīgākus nosacījumus un šī gada februārī vēlreiz izpalīdz firmai, nu jau pieslīpējot līguma nosacījumus tam, ko reāli tur vēlas būvēt vieglas peļņas tīkotāji. Tā līgumā jēdziens "viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projekts" tiek aizstāts ar "daudzfunkcionāla viesnīcu un biroju ēku kompleksa projektu". Kā Db iepriekš atzina projekta arhitekti, uzsvars sešstāvu projektā tiks likts uz "apartamentiem", kas Jūrmalas gadījumā nozīmē dzīvokļus, kuri tiek iegādāti kā viesnīcas domājamā daļa.

Jūrmalas mērs pats šo shēmu detalizēti izskaidroja arī intervijā Latvijas radio, norādot uz bezspēcību likuma robu priekšā, taču tajā pašā laikā divreiz groza līguma nosacījumus ar uzņēmumu.

Būtiski, ka gan BL Īpašumi, gan SIA Martium nomātie zemes gabali atrodas teritorijā, kur dzīvojamā apbūve nav paredzēta. Šobrīd jau no kokiem atbrīvotajās platībās netālu no Līvu Akvaparka saskaņā ar attīstības plānu būtu jābūt darījumu apbūvei. BL Īpašumi vairākkārt vērsušies ar lūgumu mainīt zonējumu šim zemes gabalam, padarot to par jauktu dzīvojamo teritoriju, taču saņēma attīstības plāna grozījumu izstrādes darba grupas atteikumu. Taču praksē tas netraucē skaņot projektu, kas šajā zonā nav atļauts.

Nekorekta rīcība

R. Munkevics arī uzskata, ka domes saistošie noteikumi viņam ļauj lēmumus par miljoniem latu vērtu zemes gabalu attīstību pieņemt vienpersoniski, šos jautājumus neizskatot domes sēdē. Tikmēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičuls Db norādīja, ka šāda rīcība ir nekorekta un pretrunā ar likumu par pašvaldībām. Viņš uzsver, ka gadījumā, kad nomnieks nav izpildījis savas saistības, bija jābūt atklātai diskusijai par to, vai līgums ir jālauž, kādas ir iespējas tiesāties: "Varbūt uz šī zemes gabala attīstīšanu pa šo laiku būtu radies vēl kāds cits pretendents."

50 tūkst. eiro - par šādu summu kukuļdevēji novērtē mēra posteni Jūrmalas pašvaldībā, jo tieši tik piedāvāja eksmēram Inesei Aizstrautai par iespēju palikt amatā.

Kā jau vēstīts, marta beigās prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret Larisu Sviridovu, SIA Martium līdzīpašnieci, kas mēģinājusi piekukuļot I. Aizstrautu.

Šis fakts gan nebūtu neparasts, ja I. Aizstrauta jau iepriekš klaji nebūtu paudusi negatīvu attieksmi pret šo investoru plāniem, kuriem fundamentāli bija nepieciešama zemes gabalu apvienošanas atļauja, lai varētu realizēt tieši tik vērienīgu dzīvojamā nama projektu, kā iecerēts. I. Aizstrautas krēsls "stipri šūpojās" jau vismaz mēnesi pirms mēra oficiālās maiņas - pa šo laiku domē bija izveidojusies jauna "koalīcija" astoņu deputātu sastāvā, kuriem bija lēmumu pieņemšanas pārsvars domes 15 deputātu pulkā. Tādējādi, lai panāktu vēlamā lēmuma pieņemšanu, investoram būtu "jāvēršas" pie lielāka deputātu skaita, nekā bija nepieciešams I. Aizstrautai krēsla saglabāšanai.

Martium līdzīpašniece piedāvāja I. Aizstrautai 50 tūkst. eiro sadalīšanai ar vēl diviem deputātiem, kas par šo kompensāciju būtu gatavi saglabāt atbalstu I. Aizstrautai un attiecīgi attieksmes maiņu pret Martium būvniecības iecerēm Jūrmalā. Šeit gan stāsts par kukuļdošanas aizkulisēm Jūrmalas domē apraujas, līdz savu vārdu teiks prokuratūra, kas šobrīd veic izmeklēšanu par kukuļdošanu valsts amatpersonai, par ko var piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Drīz pēc šiem notikumiem pametot mēra krēslu, I. Aizstrauta publiski uzsvēra, ka drīz būs redzams, cik veiksmīgi projekts Viestura ielā, par kuru dots kukulis, virzās uz priekšu. Db jau vēstīja, ka nesen dome arī deva zaļo gaismu abu zemes gabalu Viestura 15a un 15b apvienošanai - tādējādi Martium var realizēt iecerēto deviņstāvu apartamentu projektu bez izmaiņām projektā, kas būtu jāveic, ja zemes gabali netiktu apvienoti. Nu jau arī saņemts iesniegums Jūrmalas būvvaldē par projekta nulles cikla saskaņošanas uzsākšanu.

I. Aizstrautas pēctecis Raimonds Munkevics tālākajā plauktā noglabāja dienesta pārbaudes atzinumus, kas atklāja būtiskus pārkāpumus šī projekta saskaņošanā jau kopš pirmsākumiem. Vainīgās amatpersonas tā arī netika publiski nosauktas. R. Munkevics norādīja, ka saskaņā ar darba likumdošanu sodu būtu varējis piemērot tikai iepriekšējais pilsētas mērs (kurš atlaists dienā, kad pabeigta dienesta pārbaude), tāpēc vainīgie sodīti ar rājienu.

Galvenā arhitekta apstiprinātais ēkas augstums un stāvu skaits plānošanas uzdevumā nosvītrots un ar roku ierakstīti pavisam citi apbūves rādītāji.

Tāds izskatās dokuments, uz kā pamata Jūrmalā top nelikumīgs daudzdzīvokļu nams.

Valsts būvinspekcija konstatējusi, ka ar šādu rīcību ir pārkāpti plānošanas noteikumi, jo Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Staņislavs Skirmants rādītājus noteicis pretrunā ar Apbūves noteikumiem pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās. Apbūves noteikumi paredz maksimālo ēkas augstumu 12 m un stāvu skaitu 2 ar jumta izbūvi. Taču S. Skirmants šo prasību ignorējs un apbūves noteikumos, ar roku labojot, plānošanas uzdevumā noteicis 3 stāvu skaitu, nenorādot maksimālo augstumu. Vēlāk no domes saņemtajā skaidrojumā teikts, ka šī rīcība vērtējama kā "acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas", un būvniecība Mežotnes ielā 2 atbilst likuma prasībām.

Sekas redzamas šodien

Šie notikumi Jūrmalas būvvaldē risinājušies gandrīz pirms diviem gadiem, taču šīs brīvās noteikumu interpretācijas sekas top redzamas šodien, kad pasūtītāja SIA Nams IC objektā jau tapuši trīs stāvi un, pēc projekta spriežot, taps vēl ceturtais (kas gan tiks dēvēts par terasi, taču reāli plānots viena stāva augstumā un apjomā).

Pēc neauglīgām sūdzībām Jūrmalas domē un Būvvaldē apkārtējo māju iedzīvotāji vērsušies Valsts būvinspekcijā, kas pēc objekta apskates un iepazīšanās ar dokumentāciju darbus apturējuši, gaidot Jūrmalas domes lēmumu par iespēju darbus turpināt vai izmantojot Būvniecības likumā paredzēto, - šajā gadījumā nojaukt trešo stāvu, lai tas atbilstu "jumta izbūves" definīcijai - nepārsniedzot 66 % no pirmā stāva platības.

Vajadzētu nojaukt

Šobrīd Jūrmalas būvinspekcijai ir cits vadītājs - Vita Zvejniece, kura nevar iedomāties viņas pienākumu toreizējā izpildītāja S. Skirmanta motivāciju, šādi rīkojoties. Lietā sākts administratīvais process un tiek gaidīta atbilde no pasūtītāja - vai viņš ir ar mieru izdarīt izmaiņas projektā, apbūves rādītājus nosakot atbilstoši apbūves noteikumiem, savukārt, ja pasūtītājs nepiekrīt izmaiņām, apelējot pie tiesiskās paļāvības principa, tas var doties uz tiesu. Valsts būvinspekcija skaidro, ka neatkarīgi no stāvu skaita interpretācijas maksimālais ēku augstums 12 metri sasniegts jau šobrīd un tālāka celtniecība nav pieļaujama, gluži otrādi - vajadzētu samazināt arī trešā stāva būvapjomu.

Šībrīža likumdošana nosaka, ka lēmums par būvniecības atļaušanu vai apturēšanu jāpieņem Jūrmalas domei. Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas sektora vadītāja Anda Kraukle skaidro, ka Valsts būvinspekcija ir tiesīga tikai vienreiz pieņemt lēmumu par darbu apturēšanu objektā. Tālākais ir atkarīgs no pašvaldības. Taču, ja tā ignorē pieļautos likuma pārkāpumus un pretrunu ar spēkā esošajiem Apbūves noteikumiem, Valsts būvinspekcijai nav nekādu tiesību šo lēmumu apturēt. Grozījumi likumdošanā gan esot rosināti, taču šo acīm redzamo likuma robu, kas ierobežotu pašvaldību patvaļu, Saeima neesot vēlējusies atbalstīt, saka A. Kraukle.

Valsts varētu cīnīties

Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis min piemērus, kad valsts ir iejaukusies nelikumīgā būvniecībā un iesaistījusies tiesvedībā, taču tas tā notiek gadījumos, kad likumpārkāpumi ir ļoti nopietni - piemēram, patvaļīga būvniecība kāpu zonā vai citi liela apmēra bojājumi dabai.

Tomēr arī gadījumos, kad runa ir par pilsētas apbūves noteikumu neievērošanu, iespējams cīnīties ar likumu pārkāpējiem: I. Pilmanis skaidro, ka būvniecība objektā jāaptur, līdzko pašvaldībā saņemts iesniegums par iespējamo pārkāpumu. Taču, kā redzams no iedzīvotāju un institūciju sarakstes Mežotnes ielas objektā gadījumā, būvniecība netikvien netika apturēta, bet dome atbildi uz iedzīvotāju sūdzībām sniedza pēc vairāk nekā diviem mēnešiem. Un arī gadījumā, ja dome "nesaredz" savu institūciju pretlikumīgo rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieņem lēmumu reformēt pašvaldības

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldības varēs aizliegt savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus

, 12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras stikla škiedra kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana 

, 02.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras stikla škiedra kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 11.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra 11. maija akcionāru sapulces lēmumi

2007.gada 11.maijā notika akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta

revidenta atzinums, 2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

1. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes,

padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS „Valmieras

stikla šķiedra” padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu.

Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

1. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL (septiņi simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit viens lats).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par A/s Latvijas tilti akcionāru pilnsapulcē pieņemtiem lēmumiem

, 15.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas tilti kārtējā akcionāru pilnsapulcē, kas notika

2007.gada 11.maijā, tika pieņemti sekojoši lēmumi:

1.Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu apstiprināt piedāvātos AS Latvijas tilti

Statūtu grozījumus un Statūtus.

AS Latvijas tilti Valdes piezīme: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši:

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

„3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lode A/S -Kontrolpaketes pārdošana - 82.8% akciju

, 23.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES SĒDES DARBA KĀRTĪBA 2007.GADA 30.AUGUSTĀ

, 24.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex Index - strauji samazinās uzņēmēju optimisms

, 16.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā ir strauji samazinājies Latvijas uzņēmēju optimisms, kas liecina par pieaugošajām bažām, vērtējot valsts ekonomikas attīstību, ļauj secināt Parex index - lielākā regulārā Latvijas uzņēmēju aptauja. Tā vērtība pēdējā pusgada laikā samazinājusies par 5.68 punktiem, kas ir lielākais nepārtrauktais kritums indeksa vēsturē un trešais zemākais rezultāts (55.20) kopš indeksa izveides 2004. gadā. Tostarp šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība samazinājusies par 2.36 punktiem.

Šajā ceturksnī salīdzinoši zemu ir nokrities gan nākotnes indekss (57.04), kas atspoguļo uzņēmēju prognozes nākamajiem 6 mēnešiem, gan arī tagadnes indekss (53.36), kas atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu. Nākotnes indeksam šis ir otrais sliktākais rezultāts, bet tagadnes indeksam - trešais sliktākais rezultāts indeksa vēsturē.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Nākotnes indeksa kritums liek papildus aizdomāties. Ja šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmēji vēl domāja, ka esošā situācija ir sarežģīta, bet nākotnē raudzījās salīdzinoši optimistiski, tad šobrīd arī nākotnes prognozes ir būtiski pasliktinājušās. Savukārt investīciju apjoma apakšindeksa atrašanās savā viszemākajā pozīcijā ļauj domāt, ka uzņēmēji ir satraukti par kredītresursu pieejamības ierobežošanu, jo tas var apdraudēt papildu finansējuma iegūšanu no bankām, lai realizētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūlija beigām sasniedza 751.3 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%.

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Kompānija Rimi Baltic vada 222 veikalus Baltijā, no kuriem 67 atrodas Igaunijā, 95 – Latvijā un 60 – Lietuvā.

Pārdošanas apjomi neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 225.5 9%

Rimi Latvia 368.7 21%

Rimi Lietuva 157.1 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 751.3 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūlijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimi baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām

, 10.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 553.1 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 23%.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 175.0 5%

Rimi Latvia 259.8 33%

Rimi Lietuva 118.3 33%

Rimi Baltic grupa, kopā 553.1 23%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2007. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 32.3 3%

Rimi Latvia 48.3 35%

Rimi Lietuva 21.3 35%

Rimi Baltic grupa, kopā 101.9 23%

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes CMAS kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 26.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt valdes un padomes ziņojumus.

2. Apstiprināt 2006.gada pārskatu.

3. Veikta 2006.gada peļņas sadale. Pieņemtie lēmumi:

3.1. Izmaksāt dividendēs no uzņēmuma 2006.gada peļņas 0.10 Ls uz akciju. Kopējā

izmaksājamā summa 43800.00 Ls (četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti lati).

Atlikusī peļņa novirzīta uzņēmuma attīstības vajadzībām.

3.2. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2007.gada 28.maijs, bet izmaksas

datumu 2007.gada 30.maijs.

3.3. Padomes un valdes locekļiem par labiem darba rezultātiem 2006.gadā piešķirt

prēmiju fondu 6000.00 Ls apmērā, tālāku naudas sadali atstājot uzņēmuma

padomes kompetencē.

4. Valdes un padomes locekļi atbrīvoti no atbildības par darbību 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz maija beigām sasniedza 521.9 miljonus EUR. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 16%, Db.lv informēja SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz maija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 155,5 9%

Rimi Latvia 255,2 21%

Rimi Lietuva 111,2 15%

Rimi Balticgrupa, kopā 521,9 16%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada maijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 34,7 14%

Rimi Latvia 55,0 22%

Rimi Lietuva 23,6 11%

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi Baltic pārdošanas apjoms pieaudzis par 15%

, 08.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 636.7 miljonus eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%, Db.lv informē Zane Eniņa, SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 190.6 9%

Rimi Latvia 312.2 20%

Rimi Lietuva 133.8 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 636.7 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 35.1 9%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko aizvadītie XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV deju svētki izmaksājuši aptuveni 4 miljonus latu, taču precīzu naudas izlietojuma pārskatu Kultūras ministrija sola pēc mēneša, raksta Diena.

Lai arī iepriekš izskanējuši pretrunīgi viedokļi par izmaksātajiem honorāriem, kur aizgājuši vairāki desmiti tūkstoši latu, Dziesmu svētku biroja pārstāve un Rīgas domes kultūras departamenta direktore Diāna Čivle uzsver, ka "budžets tērēts apdomāti, saprātīgi un taupīgi". Tas attiecoties gan uz tehnikas izmaksām, gan mākslinieku honorāriem.

Paši Dziesmu svētku biroja vadošie cilvēki, kas ir Romāns Vanags, Zanda Ķergalve, Diāna Čivle un Brigita Rozenbrika, arī saņēmuši pamatīgus atalgojumus. Minēto cilvēku atalgojums sniedzies pāri 30 000 latu.

Dziesmu svētku algas un honorāri*

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas lielākie zemes saimnieki Uļmans, Fokerots un Kokalis

Dienas Bizness, 10.11.2011

No kreisās: Mihails Uļmans (Foto: Dienas Mediji arhīvs), Modris Fokerots (Foto: Dienas Mediji arhīvs), Valentīns Kokalis (Foto: LETA)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbību uzsākusi Parex Asset Managament pārstāvniecība Kazahstānā

, 24.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alma-Atā (Kazahstāna) darbību uzsākusi Parex Asset Managament (PAM) pārstāvniecība, kas oficiāli reģistrēta šī gada vasaras sākumā. Tās galvenie darbības virzieni būs tirgus izpēte un klientu piesaiste, informējot par PAM sniegtajiem pakalpojumiem un investīciju iespējām Latvijā, Baltijā un citās valstīs, kurās darbojas Parex grupas uzņēmumi.

Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: „Parex Asset Management

pārstāvniecības atvēršana Kazahstānā ir loģisks turpinājums mūsu kompānijas

paplašināšanās stratēģijai NVS valstu tirgos. Tā, piemēram, šogad saviem

investoriem sākām piedāvāt jaunu fondu, kurā var investēt Centrālās un

Vidusāzijas kompāniju akcijas. Kazahstānas tirgus ļoti strauji attīstās, un mēs to uzskatām par perspektīvu un interesentu gan no klientu piesaistes viedokļa,

gan ņemot vērā vietējo aktīvu cenas pieaugumu. Tāpēc jaunās pārstāvniecības

attīstībā plānojam ieguldīt lielas investīcijas, lai iekarotu pienācīgu tirgus

daļu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir kļūt par stabiliem un uzticamiem dalībniekiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies kompāniju zīmolu konkurss Baltic Brand Formula 2007, kurā kā spēcīgāko nacionālo zīmolu atzina saldumu firmu Laima, savukārt interneta portāls draugiem.lv, kurš pastāv tikai trīs gadus, ieguva otro vietu.

Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā kārtā rezultātus noteica patērētāji, kuri konkursa ietvaros tika aptaujāti un noskaidrots viņu viedoklis par zīmoliem atsevišķās nozarēs. Otrās kārtas un reizē arī gala rezultātus noteica sešu locekļu ekspertu komisija.

Kā labākie savās nozarēs tika atzīti dzērienu kompānija Aldaris, apģērbu firma Lauma, automašīnu ražotājs Audi, Hansabanka, būvmateriālu veikals Depo, celtniecības kompānija Kalnozols, degvielas uzpildes stacija Statoil, telekomunikāciju kompānija Lattelecom, mobilo telefonu ražotājs Nokia, televīzijas kanāls LNT, tirdzniecības centrs Alfa, kā arī sadzīves elektronikas kompānija Samsung.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju komercbanka Baltikums starpperioda finanšu informācija

, 08.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Akciju komercbanka Baltikums neauditētie finanšu rādītāji uz 2007.gada

31.jūliju:

Aktīvi 86 901 860 LVL

Kredīti 21 318 601 LVL

t.sk. kredīti mājsaimniecībām mājokļa iegādei 389 745 LVL

t.sk. hipotekārie kredīti 879 916 LVL

Noguldījumi 56 822 627 LVL

o t.sk. no mājsaimniecībām 1 958 608 LVL

Kapitāls un rezerves 943 664 LVL

Pārskata gada peļņa 1 316 950 LVL

Aktīvi pārvaldīšanā 1 289 267 LVL

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VEF Radiotehnika RRR kārtējās akcionāru sapulces lēmumi 

, 02.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šo paziņojam, ka š.g. 30.aprīlī notika AS VEF RADIOTEHNIKA RRR akcionāru kārtējā pilnsapulce.

Pilnsapulces darba kārtība:

1.Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.Padomes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

3.Zvērināta revidenta ziņojums.

4.2006.gada pārskata apstiprināšana.

5.2006.gada peļņas sadale.

6.AS VEF RADIOTEHNIKA RRR 2007.gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana.

7.Zvērināta revidenta apstiprināšana.

8.Izmaiņas AS VEF Radiotehnika RRR Padomes sastāvā.

9. AS VEF Radiotehnika RRR organizatoriski-saimnieciskās struktūras pilnveidošana.

Pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt Akciju Sabiedrības Valdes ziņojumu, apstiprināt Akciju Sabiedrības Padomes ziņojumu.

2. Apstiprināt Akciju Sabiedrības revidenta ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Latvijas tilti kārtējās akcionāru sapulces lēmumprojekti

, 25.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka atver filiāli Zviedrijas pilsētā Malmē

, 24.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā, un jau ceturto pēc kopskaita vecās Rietumeiropas valstīs. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā. Atgādinām, ka Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā.”

Līdz šī gada augusta sākumam Zviedrijā Parex banka noguldījumos bija piesaistījusi 30 miljonu eiro, kas ir 4.5 reizes vairāk nekā gada sākumā. Patlaban banka Stokholmas filiālē apkalpo 2 200 klientus. Plānots, ka līdz gada beigām, ņemot vērā Malmes filiāles darbības uzsākšanu, Parex banka dubultos piesaistīto noguldījumu apjomu un arī klientu skaitu. Parex bankas jaunajā Malmes filiālē sākotnēji strādās 3 darbinieki. Kā nākamo Parex banka plāno atvērt filiāli Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā pēc Stokholmas - Gēteborgā, kā arī, iespējams, vēl kādu norēķinu grupu pašā Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomam +18%

, 10.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz februāra beigām sasniedza 194.7 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 18%, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz februāra beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro, Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 57.6, 8%

Rimi Latvia 94.8, 23%

Rimi Lietuva 42.3, 23%

Rimi Baltic grupa, kopā 194.7, 18%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada februārī katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro, Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 28.7, 9%

Rimi Latvia 47.6, 26%

Rimi Lietuva 21.2, 24%

Rimi Baltic grupa, kopā 97.5, 20%

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parex bankas peļņa pusgadā - 16,5 miljoni latu

, 26.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka šogad pirmajā pusgadā strādājusi ar 16,5 miljonu latu peļņu, kas ir par 81,6% lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Bankas aktīvu apjoms 2007.gada 30.jūnijā bija 2,7 miljardi latu, kas ir par

14,6% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Parex banka kredītportfelis jūnija

beigās bija 1,6 miljardi latu, savukārt noguldījumos Banka bija piesaistījusi

1,6 miljardus latu.

Parex bankas kapitāls un rezerves šogad jūnija beigās bija 205,8 miljoni latu.

Parex bankas lielākie akcionāri ir bankas vadītāji Valērijs Kargins un Viktors

Krasovickis.

Papildu informācija:

Viktors Zaķis,

Korporatīvo komunikāciju speciālists

Tālrunis 7010141 vai 29476754

e-pasts: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parex Baltijas jūras fonda akciju bāzes valūta mainīta uz EUR

, 30.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 26.jūlijā Lietuvas Vērtspapīru komisija pieņēma izmaiņas Parex Baltijas jūras fonda akciju noteikumos, kas paredz bāzes valūtas maiņu no litiem uz EUR. Tādējādi turpmāk fonda daļu izplatīšana, kā arī vērtspapīru cenu norēķināšanās un publikācijas tik veikta eiro valūtā.

Parex Baltijas jūras fonda akcijas ir reģistrētas Lietuvā un patlaban ir trešais lielākais investīciju fonds šajā valstī. Fonda pārvaldnieks ir kompānija Parex investiciju valdymas (Lietuva) - kompānijas Parex Asset Management meitas uzņēmums Lietuvā. Fonda ieguldījumu apliecības tiek kotētas Rīgas un Viļņas fondu biržās.

Kompānijas Parex investiciju valdymas (Lietuva) vadītājs Rolandas Sungaila: "Fonda bāzes valūtas maiņa uz eiro ļaus palielināt Parex Baltijas jūras fonda akciju pievilcību starptautisko investoru vidū, kas gala rezultātā labvēlīgi atsauksies uz fonda aktīvu pieaugumu.”

Kopš fonda darbības sākuma (08.07.2004.) kompānija Parex investicijų valdymas

Komentāri

Pievienot komentāru