Hakeru grupējums LulzSec ir izveidojis telefona līniju, kuru izmantojot tā atbalstītāji var ieteik potenciālus mērķus, vēsta BBC. Grupējums apgalvo, ka jau ir veicis uzbrukumus ieteiktajiem mērķiem.

Uzbrukumi esot bijusi daļa no notiekošās akcijas, kuru grupējums nosaucis par «Titānika pārņemšanas otrdienu». LulzSec ir ieguvusi plašu ievērību pēc pēdējās nedēļās veiktajiem uzbrukumiem Sony, Nintendo un ASV Senāta interneta vietnēm.

Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter, hakeru grupējums raksta, ka otrdien vien esot saņēmis 5 tūkstošus zvanu un 2,5 tūkstošus balss ziņojumu. Interesantus, kas piezvana uz LulzSec «uzlaušanas karsto līniju» sagaida iepriekšierakstīts audio ziņojums, no kāda, kas sevi sauc par Pjēru Dubē.

Ekonomiskā krīze iezīmējusi strauju bezpajumtnieku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), vēsta laikraksts Diena.

Bez pajumtes palikušo cilvēku skaits palielinājies lielākajā daļā ES valstu, un tās nespējot palīdzēt tūkstošiem krīzes upuru, kuriem nepietiek vietu pārpildītajās patversmēs. Daudzi bez mājām palikušie tikmēr papildina skvoteru rindas, patvaļīgi apmetoties tukšos dzīvokļos, mājās un pat biroju ēkās. Risinājumu tam atradusi Francija - lai mazinātu bezpajumtnieku problēmas, valsts lēmusi legāli tiem atvēlēt neapdzīvotās platības, raksta laikraksts.

Strauji pieaugušās cenas nekustamo īpašumu tirgū esot novedušas Franciju pie bezpajumtnieku krīzes. Lai gan aplēses vēstot, ka ielās mitinās ap 190 tūkstošiem cilvēku, nevalstiskās organizācijas norādot, ka vēl ap 400 tūkstošiem bez mājokļa palikušo spiesti uzturēties pie radiem vai draugiem. Par dzīvojamās platības trūkumu valstī sūdzēties nevarētu, jo pērn vairāk nekā divi miljoni īpašumu Francijā bija tukši, taču krīzē cietušajiem nepietiek naudas, lai samaksātu par mājokli, skaidro Diena.

Bezpajumtnieku skaits Dānijā kopš 2009. gada palielinājies par 23 procentiem, atsaucoties uz Dānijas Nacionālā sociālo pētījumu centra sniegto informāciju, vēsta thelocal.dk.

Augošais bezpajumtnieku skaits ir arvien aktuālāka problēma Dānijā, liecina pētījumi.

Saskaņā ar aplēsēm patlaban Dānijā ir 6138 bezpajumtnieki. Tas ir pieaugums par 23 procentiem, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bezpajumtnieku skaits bija 4998.

Lielākais bezpajumtnieku skaita pieaugums reģistrēts vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem - kopš 2013. gada reģistrēts kāpums par 29%.

Lielākā daļa no bezpajumtniekiem ir vīrieši, piektdaļa no visiem bezpajumtniekiem ir ārzemnieki.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Spānijas pilsētā Barselonā bāzēta sociālo uzņēmumu grupa pieņem darbā bezpajumtniekus, lai nodrošinātu ekskursijas tūristiem Katalonijas galvaspilsētā, vēsta thelocal.es.

Pastaigu ekskursiju projekta dibinātāja ir Barselonas iedzīvotāja Līza Greisa. Tā pamatā ir līdzīgs projekts, kas jau tiek īstenots Bātā, Lielbritānijā. «Es zināju, ka Barselona būs perfekta vieta bezpajumtnieku pastaigu tūrisma projektam. Pilsētas lielākā vērtība ir tūrisms, bet te arī arvien aktuālāka kļūst bezpajumtnieku problēma. Mūsu ekskursijas palīdz palielināt patērētāju apziņu par atbildīgu tūrismu,» viņa stāstījusi.

Projekta gidus izvēlas bezpajumtnieku labdarības organizācija. Pēc tam šie cilvēki tiek speciāli apmācīti, bet īpaši tiek cienītas zināšanas, kuras viņi guvuši to gadu laikā, kurus pavadījuši, dzīvojot uz ielām.

Kompānijas Sony interneta vietnes drīzumā varētu tikt pakļautas hakeru uzbrukumam, kas būs jau trešais uzbrukumus kompānijai pēdējā mēneša laikā, vēsta CNet.

Līdz šim neidentificēts hakeru grupējums ir paziņojis, ka gatavojas uzbrukt Sony. Hakeru niknumu izsaucis veids, kādā kompānija ir centusies atrisināt iepriekšējo uzbrukumu sekas.

Hakeri savus plānus ir apsprieduši izmantojot interneta tērzēšanas retranslēšanas sistēmu (IRC). Ja šis uzbrukums izdosies, hakeru rīcībā varētu nonākt dati par Sony klientiem.

Jau rakstīts, ka aprīlī kompānija piedzīvoja divus hakeru uzbrukumus, kuru rezultātā no kompānijas serveriem tika nozagta personīga informācija par aptuveni 100 miljoniem lietotāju.

Vismaz 68 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 170 guvuši ievainojumus uzbrukumā iepirkšanās centram Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Uzbrukumu sarīkoja islāma fundamentālistu grupējums al-Shabab.

Grupējuma kaujinieki iepirkšanās centrā Westgate gūstā sagrābuši nezināmu skaitu cilvēku, kurus solījuši nogalināt, ja Kenijas drošības spēki centīsies ielauzties ēkā. Uzbrukumu grupējums ārvalstnieku un bagāto kenijiešu vidū iecienītajam tirdzniecības centram sarīkojis, atriebjoties par Kenijas bruņoto spēku militārajām operācijām kaimiņos esošajā Somālijā.

Grupējums jau iepriekš brīdinājis, ka gatavojas veikt uzbrukumus Kenijā, ja Somāliju nepametīs šīs valsts karaspēks. Kenijas karaspēks pilsoņu kara izpostītajā Somālijā atrodas Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijas ietvaros. Kenijas karaspēks Somālijā vairākkārt guvis virsroku pār al-Shabab grupējumu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas martā, veicot 30 kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros. Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, informē VID.

Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas, kā arī pārtikas eļļas, iepirkšanu no ES ražotājiem, galvenokārt Polijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, par cenu ar 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un tās pārdošanu ar PVN gaļas izstrādājumu ražotājiem, tai skaitā arī lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Veicot šīs darbības, noziedzīgais grupējums realizēja gaļu un pārtikas eļļu par zemāku cenu, nekā tā ir vidēji tirgū legālās izcelsmes produkcijai. Šāda veida gaļas iepirkšana varētu radīt šaubas par tās kvalitāti un atbilstību prasībām. VID izmeklēšanas ietvaros pārbaudīs arī informāciju par iespējamu gaļas izcelsmi no citām valstīm.

Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Hakeru grupējums Anonymous ir nolēmis veidot savu sociālo portālu, kā atbildi tam, ka ticis izslēgts no Google jaunās sociālās vietnes Google+, vēsta Los Angeles Times.

Grupējumam ir slēgta pieeja ne tikai Google+, bet gan arī pārējiem Google pakalpojumiem, tādiem kā Gmail, Google Calendar, Picasa, YouTube utt.

Anonymous jau ir izveidojis 17 biedru komandu, kas veidos hakeru sociālo tīklu AnonPlus. «Projekts ir paredzēts visiem cilvēkiem, kas vēlas labāku internetu,» norāda grupējums.

Anonymous sevī apvieno vairākus biedrus, kuri sevi sauc par «haktīvistiem», viņi nodarbojas ar «interneta brīvību nodrošinošām aktivitātēm». Pēc tam, kad vairākas kompānijas, piemēram, PayPal un Visa, atteicās sadarboties ar Wikileaks, interneta aktīvistu grupējums pret tām veica uzbrukumus, lai tās sodītu.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

#Ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, uzskata advokāts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru sestdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šovakar neatbrīvos no izolatora, aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Šovakar atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja piektdienas vakarā.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

Uzņēmējs Māris Martinsons, kuru piektdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), svētdienas vakarā atbrīvots no izolatora.

Iespējams, ka šovakar atbrīvos arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru KNAB aizturēja sestdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Simtiem tūkstošu mājokļu bez elektrības, liftiem un ūdensapgādes Sanpaulu (São Paulo) Brazīlijā nav palikuši tukši, tajos ievācoties cilvēkiem, kas sevi dēvē par Bezpajumtnieku kustību (Movimento dos Sem-Teto).

Ziņu aģentūra Reuters dzīvi šajās mājās iemūžinājusi fotoattēlos.

Bezpajumtnieku kustības dalībnieki ievākušies, piemēram, kādreizējās skolas vai izbijušas viesnīcas telpās. Tā, piemēram, vairāk nekā 1200 cilvēku dzīvo Sanpaulu rajonā, kurš kopš 2012. gada oktobra ir pasludināts par sprādzienbīstamu metāna piesārņojuma dēļ.

Savukārt aptuveni 3,5 tūkstoši cilvēku «okupējuši» desmit tukšas celtnes Sanpaulu centrā.

Dažkārt Bezpajumtnieku kustības dalībnieki tiek izlikti no pamestajām ēkām – par to rūpējas Brazīlijas policija.

Kopumā Sanpaulu ir aptuveni 290 tūkstoši tukšu īpašumu, citējot Brazīlijas Statistikas institūta (Brazilian Statistic Institute, IBGE) datus, vēsta Reuters.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, īstenojot nelikumīgu valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma samazināšanu, nodarīja kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Kā informē VID, noziedzīgais grupējums noziedzīgajos nodarījumos iesaistīja savus radiniekus un tuvus paziņas, un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos līdzekļus izmantoja greznas dzīves nodrošināšanai, pērkot īpašumus, ekskluzīvas automašīnas un dodoties eksotiskos ceļojumos.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji trīs šā gada jūnijā uzsāktu kriminālprocesu ietvaros pagājušajā nedēļā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu. Minēto kriminālprocesu laikā tika veiktas 87 kratīšanas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

Ķīna otrdien pieprasīja, lai ASV atteiktos no pieprasījuma izdot Kanādā aizturēto telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei» finanšu direktori Menu Vaņdžou, un sāka vainot ASV šajā lietā, kas ir ļoti kaitējusi Ķīnas attiecībām ar Kanādu.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina sacīja, ka Menas lieta ne tuvu nav parasta un ka izdošanas līgums starp Kanādu un ASV ierobežo «Ķīnas pilsoņu drošību un leģitīmās tiesības un intereses».

Hua sacīja, ka Ķīna pieprasa, lai ASV atsauktu Menas aizturēšanas orderi un «neizteiktu Kanādas pusei oficiālu izdošanas pieprasījumu».

Mena, kas ir arī «Huawei» dibinātāja meita, 1.decembrī pēc ASV pieprasījuma tika aizturēta Kanādas pilsētā Vankūverā.

Vašingtona plāno oficiāli pieprasīt Menas izdošanu, lai viņa ASV atbildētu uz apsūdzībām banku maldināšanā par šī uzņēmuma darījumiem Irānā, pret kuru ir noteiktas ASV sankcijas.

Vairāk nekā 140 augstskolu mācībspēku un bijušo diplomātu ir parakstījuši atklātu vēstuli ar lūgumu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam atbrīvot Kanādas pilsoņus Maiklu Kovrigu un Maiklu Spavoru, kas decembrī tika aizturēti Ķīnā un tiek turēti apcietinājumā kā apsūdzētie «nacionālās drošības apdraudēšanā».

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.