Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzdevis IZM Informācijas tehnoloģiju departamentam uzsākt atvērtā koda programmatūras lietošanu.

IZM paziņojumā minēts, ka tas darīts, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un tās padotības iestāžu darba un mācību procesa vajadzībām, kā arī identificētu iespējamos riskus, kas novēršami, lai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārietu uz pilnīgu atvērtā koda programmu lietošanu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 tūkstoši lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 tūkstošus latu gadā.

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Valsts budžeta ekonomijas kontekstā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē trešdien apspriedīs programmatūras izvēli valsts sektorā.

Šobrīd publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra – valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs, norāda E-lietu ministres Signes Bāliņas pārstāvošais sekretariāts. Latvijā pēdējā laikā aktuāls jautājums ir par to, cik valsts ietaupītu, ja atteiktos no Microsoft programmatūras, arī laikraksts Db akcijas ietvaros kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus ierosinājums par bezmaksas programmatūras izmantošanu. Komentējot šos ierosinājumus E-lietu ministre Signe Bāliņa Db uzsver, ka valsts budžeta ekonomijas kontekstā ir būtiski izvērtēt visus iepriekš minētos faktorus, tādēļ attiecīgais jautājums tiks apspriests Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē 9.oktobrī un nākamajā Elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes sēdē. S.Bāliņa uzskata, ka biroja programmatūras izvēlē ir jāņem vērā tās nepieciešamā funkcionalitāte, izmaksas un savietojamība ar esošajām sistēmām un dokumentu standartiem. Tāpat ļoti būtisks nosacījums programmatūras izvēlē ir lietotāju prasmes un ieradumi.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Nevaru piekrist tam, ka atvērtā koda programmas veicinās IT sektora attīstību, - pasaulē un arī Latvijā šāda tendence nav novērota, tā intervijā Kapitāls norāda Microsoft Latvia vadītāja Daiga Trumpe.

«Atvērto kodu vairāk izvēlas uzņēmumi un privātpersonas, kam funkcionalitāte nav tik būtiska un kas ir pietiekami zinoši, lai pašu spēkiem uzturētu savu IT saimniecību. Jā, ir atvērtā koda lietotāji, taču tas ir paralēls, ne dominējošs virziens,» sacīja D. Trumpe.

Viņa vērsa uzmanību, ka ir jānošķir divas lietas – atvērtās tehnoloģijas un atvērtā koda programmatūra.

Proti, atvērtās tehnoloģijas ļauj savienot dažādu ražotāju produktus, integrēt tos, un šī savietojamība ir būtisks nosacījums inovāciju attīstībai. Arī Microsoft ir atvērtās tehnoloģijas.

«Runājot par atvērtā koda programmatūru, gribu uzsvērt, ka konkurence ir laba lieta, jo ļauj ražotājam pilnveidot savu piedāvājumu un klientiem izvēlēties, protams, tik tālu, ka šis izvēles process tiek balstīts uz reālo biznesa vajadzību un racionālu piedāvājumu atbilstības izvērtēšanu, nevis uz emocijām un populistiskiem saukļiem, ka kaut kas šajā pasaulē ir pilnīgi par brīvu,» norādīja D. Trumpe, vienlaikus uzsverot, ka Microsoft ir gatavs pierādīt savu produktu priekšrocības.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.

No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.

Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.

SIA CEnOS vēlas panākt, lai inženiermodelēšanu uzņēmumi izmanto biežāk, ieviešot tajā atvērtā koda risinājumus, kas būtu pieejami plašākam kompāniju lokam nekā līdz šim, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Ticam atvērtā koda programmatūrai un tam, ka inženieriem jānodarbojas ar inovācijām – palīdzam to darīt vienkāršāk. Industrija kļūst liberālāka, izmantot programmatūru tajā būs lētāk un ērtāk. Līdz ar to valstis, kam tradicionāli ir mazāks ražošanas budžets, varēs veiksmīgāk konkurēt. Arī Latvijai tā ir iespēja,» uzskata Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks.

Uzņēmums apzinās, ka lielās kompānijas nav gatavas riskēt, tāpēc tradicionāli izmanto komerciālu programmatūru, kam var uzticēties, pie kā ir pieradušas, kas atbilst tirgus standartiem. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumiem alternatīvi risinājumi ir iespēja būt konkurētspējīgiem, tāpēc tie ir atvērtāki attiecībā uz šādiem piedāvājumiem. «Un tā ir mūsu niša,» viņš saka.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Atvērtā koda programmatūra var būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas IT jomā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, nomaiņu, tomēr ir neskaidrības par šo kodu mainījušo personu iepriekšējām saistībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība jau ir akceptējusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kurš dos iespējas jebkuram cilvēkam iegūt jaunu personas kodu bez dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. DB jau rakstīja, ka jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par šiem grozījumiem gan vēl gala vārds būs jāsaka Saeimai.

«No personas datu aizsardzības viedokļa šāda personas koda nomaiņas iespēja ar tādu, kas nesatur datus par personas vecumu, nav slikta ideja, jo līdzīgi procesi notiek arī citās valstīs, tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem vismaz pašlaik nav skaidru atbilžu,» situāciju raksturo personas datu aizsardzības eksperts un SIA E - sabiedrības risinājumi valdes loceklis Māris Ruķers. Ja parlaments attiecīgos grozījumus akceptēs, tad no 2017. gada jebkurš cilvēks varēs nomainīt savu personas kodu gluži tāpat, kā pašlaik pasi, mainot uzvārdu – reģistrējot laulību – un samaksājot attiecīgu valsts nodevu. «Neredzu problēmas ar valsts iestāžu pārbaudēm par personas kodu mainījušajiem cilvēkiem, bet redzu jautājumus no privātsektora par to, kā viņi varēs pārbaudīt šo cilvēku saistības, un cik tas izmaksās,» atzīmēja M. Ruķers. Viņam nav informācijas par to, vai ar privātuzņēmējiem notikusi kāda saruna – diskusija – par šādu tēmu. «Jautājums jau nav par dzimšanas datuma slēpšanu, jo valsts iestādes ar pieeju reģistriem to zinās, bet gan – par privātsektora iespējām identificēt personas kodu nomainījušo personu,» turpina M. Ruķers. Viņš uzskata, ka privātsektoram tāpat nāksies uzglabāt gan pašreizējo, gan arī jauno personas kodu. «Naivi ir uzskatīt, ka veco kodu neviens vairs negribēs zināt, jo būs jānoskaidro personas iepriekšējās saistības utt.,» uzskata M. Ruķers. Viņaprāt, valstij vajadzētu pārskatīt gadījumus, kad tiek pieprasīts un publiskots personas kods. Līdz ar to būtu jāprecizē, kas tad ir tā cilvēku grupa, kuras personas koda izmantošana saistībā ar dzimšanas datuma izpaušanu pašreiz rada un radīs privātuma aizskārumu, piemēram, komersantu amatpersonu datu publicēšana oficiālajā publikācijā.

Latvijas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi ir gatavi nekavējoties ieviest uz atvērtā pirmkoda bāzētus IT risinājumus valsts un pašvaldību iestādēs, gan ietaupot valsts līdzekļus, gan arī efektivizējot valsts pārvaldes iestāžu darbību, informē Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs.

Šonedēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) notika seminārs, kurā Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji iepazīstināja valsts un pašvaldību uzņēmumu IT vadītājus ar reāliem risinājumiem, kurus būtu iespējams nekavējoties ieviest valsts un pašvaldību iestādēs.

«Viens no biežāk dzirdamajiem argumentiem pret AP programmatūras izmantošanu valsts iestādēs ir tāds, ka nav neviena nopietna uzņēmuma, kas uzņemtos atbildību par šīs programmatūras nevainojamas funkcionalitātes nodrošināšanu un servisu. Tomēr šis apgalvojums ir mīts, jo Latvijā ir vairāki uzņēmumi ar lielu pieredzi AP risinājumu ieviešanā privātajā sektorā, kuri ir gatavi savu pieredzi izmantot arī valsts un pašvaldību jomā,» uzsver LATA valdes loceklis.

Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka personas koda veidošana atbilst Fizisko personas datu aizsardzības likumam un tajā nav saskatāms pārkāpums, tomēr vienlaikus DVI nenorāda, vai Latvijas prakse atbilst labās prakses paraugam.

«Jautājums par iespējamu personas koda maiņu, aizstājot to ar citu identifikatoru, kas nesatur personas dzimšanas datumu tika skatīts saistībā ar Vienoto fizisko personu reģistra koncepciju un elektronisko pārvaldi. 2010.gada 16.novembrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde organizēja diskusiju par šo jautājumu, vienlaicīgi norādot uz iespējamajiem risinājumiem saistībā ar personas kodu,» komentē DVI direktore Signe Plūmiņa.

Tiesa, DVI nav norādījusi, ka attiecīgais jautājums tika pārrunāts arī Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Sponsorējot tādus informāciju tehnoloģiju (IT) gigantus kā Microsoft, Latvija tērē miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas, raksta TvNet.

Gluži tāpat kā Firefox interneta pārlūks var aizstāt Internet Explorer, arī pārējām Microsoft ražotajām programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.

Atvērtais koda jeb open source programmatūras izmantošana nozīmē lielu līdzekļu ietaupījumu, tā secinājušas daudzas pasaules valstis.

2007.gada valsts budžeta paskaidrojamos Microsoft minēts 12 reizes. Programmatūras licencēm Ministru kabinets pērn drīkstēja tērēt 15 675 latus, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs – 6437 latus, Finanšu ministrija – 744 553 latus, Iekšlietu ministrija – 897 092 latus, Izglītības un zinātnes ministrija – 596 125 latus, Zemkopības ministrija – 475 176 latus, Satiksmes ministrija – 64 240 latus, Tieslietu ministrija – 656 029 latus, Kultūras ministrija – 191 836 latus, Veselības ministrija – 108 012 latus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicinājis Banku augstskolu veikt pētījumu par finanšu ieguvumiem, izmaksām un riskiem atvērtā koda programmatūras izmantošanas jomā.

«Šobrīd sabiedrībā norisinās diskusijas par atvērtā koda programmatūras izmantošanu valsts pārvaldē un izskan dažādi, nereti pretrunīgi viedokļi. Skaidrību šajā jautājumā var viest vienīgi zinātniski pamatots izvērtējums, ko esmu lūdzis veikt Banku augstskolu, kurai ir atbilstošs zinātniskais potenciāls,» norāda ministrs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir gatava Banku augstskolai sniegt pētījuma veikšanai nepieciešamo informāciju un iesaistīt ministrijas speciālistus.

Ministrija norāda, ka atzinīgi vērtē Banku augstskolas rektores prof. Tatjanas Volkovas iepriekš pausto viedokli par nepieciešamību ņemt vērā iespējamos riskus un ekonomisko efektu, risinot jautājumu par atvērtā koda programmatūras izmantošanu, kā vienu no iespējamiem izdevumu samazinājumu virzieniem.

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.