8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

No 2008.gada 1.janvāra komersanti varēs pieteikties atzītā komersanta statusa saņemšanai, kas ļaus tiem - atbilstoši saņemtā sertifikāta veidam - izmantot noteiktas priekšrocības, kārtojot muitas formalitātes jebkurā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī. Piešķirot komersantam atzītā komersanta statusu, tas tiek uzskatīts par uzticamu partneri ar muitu saistīto darbību jomā, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Pieteikties atzītā komersanta statusa saņemšanai varēs jebkurš komersants, kas ir reģistrēts Kopienas muitas teritorijā, veic ar muitu saistītas darbības un atbilst šādām prasībām un kritērijiem: ievēro muitas prasības, tam ir atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, atbilstoši maksātspējas rādītāji, kā arī nodrošināta atbilstība noteiktiem drošības un drošuma standartiem.

Atzītā komersanta statusa piešķiršanas kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.648/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kā arī Komisijas Regula (EK) Nr.1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

Lai atvieglotu preču kustību pāri muitas robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū, atzītā komersanta sertifikāta turētājiem muitas procedūru piemērošanā būs plašākas pilnvaras.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu.

Atzītais komersants ir tāds komersants, kas ir godprātīgs starptautiskās tirdzniecības dalībnieks, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts 5 komersantiem), cer FM. Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka atzītā komersanta sertifikāta turētājs, ja viņš vienlaikus ir arī vietējās muitošanas atļaujas turētājs, varēs vietējās muitošanas procedūru piemērot attiecībā uz precēm, uz kurām citos apstākļos vietējās muitošanas procedūru piemērot nav atļauts (piemēram, zāles).

CNNmoney izveidojis sarakstu ar 2007. gada labākajām mašīnām.

Sarakstā iekļuvušas automašīnas, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus ASV Apdrošināšanas institūta drošības testos un guvušas labākās patērētāja atsauksmes.

Par labāko mašīnu kompaktajā klasē atzīta Honda Fit. Tās cena ir starp 14 000 un 16 000 USD. Galvenais šīs mašīnas trumpis ir tās mazais benzīna patēriņš, un tā ir ļoti kompakta.

Par labāko mašīnu vidējā klasē ar cenu zem 20 000 USD atzīta Honda Civic. Tās cena ir starp 17 000 un 23 000 USD. Pēc patērētāju domām, šajā mašīnā ir mājīgs interjers un tai ir laba vadāmība. Pirmo vietu šajā klasē Civic ieņēma arī tāpēc, ka tai bija ļoti labi drošības testu rezultāti.

Salacgrīvas jūrmalā 23. augustā notiks otrais pasākums akcijas Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ietvaros.

Nūjošana ir sportiskas pastaigas ar speciāli veidotām atbalsta nūjām.

Pārgājiena sākums ir Salacgrīvā, iepretim Melnalkšņu parkam, plkst.11.30. Organizatori norāda, ka ikviens, kurš nūjo vai vēlas iemācīties nūjot, ir laipni aicināts piedalīties (informācija: www.nujosana.lv)

Akcija Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ir organizētu dažāda veida nūjošanas pasākumu kalendārs ar mērķi apceļot interesantas Latvijas vietas un iepazīt dažādas vides, kur var nodarboties ar nūjošanu. Nūjošanas pasākumos varot piedalīties jebkurš.

Otrā pasākuma maršruts ir: Salacgrīva (iepretim Melnalkšņu parkam) - Kraujas jūrakmens - Svētciema akmeņu saliņa - Svētupe - Salacgrīva.

Piektdien, 6.jūlijā, plkst.12:30 Daugavā pie Rīgas Pasažieru ostas tiks atklāta 2007.gada Latvijas jūras burāšanas čempionāta regate.

Regate notiks vairākos posmos - pirmajā dienā būs jāsasniedz Salacgrīva, bet galamērķis arī šogad būs Pērnava. Salacgrīvā burātāji izrādīs savu prasmi, sacenšoties īsajās distancēs.

Regate notiks tikai saskaņā ar starptautiski atzītu handikapa sistēmu ORC-Club un TEXEL (daudzkorpusu jahtām), kas palielina tās pieejamību ārvalstu jahtām un paaugstina regates atpazīstamību. Latvijas Jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 ir iekļauts starptautiskajā ORC-Club regašu kalendārā .

2006.gadā regatē piedalījās 26 Latvijā reģistrētas un 4 Igaunijā reģistrētas jahtas, kopā 177 sportisti. Čempions A grupā - jahta Fortuna, B grupā - jahta Beauty,

E grupā - Wiki, F grupā Igaunijas jahta Wesipruul.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Ražošanu pārtraukušā un par maksātnespējīgu atzītā zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 darbības atjaunošanai plānots piesaistīt investoru. Mērķis ir atrast ieguldītāju, kas uzņēmumu iegādājas īpašumā un sakārto ražošanu tajā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.«Jau vairāki investori ir izrādījuši interesi par šprotu ražošanu Latvijā. Manuprāt, viņiem izdevīgs varētu būt sekojošs modelis: investors nopērk Salacgrīva'95 īpašuma kopumu, iegulda iekārtās un sakārto uzņēmumu tādā līmenī, lai tas atbilstu Eiropas Savienības standartiem zivju konservu ražošanai. Pēc tam jaunie īpašnieki uzņēmumu nodod apsaimniekošanai Brīvajam vilnim. Mēs ar savu preču zīmi pēc īpašnieku pasūtījuma ražojam gatavo produkciju. Ekonomiskais efekts, kas būtiski ietekmēs pašizmaksu, slēpjas tajā, ka strādās viena saldētava, laboratorija, administrācija, tirgus speciālisti, kas jau ir Brīvajam vilnim. Savukārt, ja investors uzskatīs, ka viņš grib ražot pats, līdztekus tiešajai ražošanai uz viņu gulsies arī minētie blakus izdevumi, kā rezultātā viņa produkcija vairs nebūs rentabla. Turklāt iestājas arī papildus konkurence uz izejvielu. Ja ir šāds modelis, es redzu apbpusēju efektu, — gan tam, kas investē uzņēmumā, gan ražotājam — Brīvajam vilnim. Investors neriskē, jo uzņēmums ir viņa īpašums,» savu viedokli skaidro a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Taču līdz uzņēmuma izsolei un pārdošanai jaunam īpašniekam vēl pagarš ceļš ejams. Maksātnespējīgās a/s Salacgrīva'95 administratore Vija Ritenberga norāda, ka pirmā uzņēmuma kreditoru sapulce varētu notikt ātrākais jūlijā, kad kreditori lems par uzņēmuma likteni, kas, visticamāk, varētu būt bankrots.

Birmingema atzīta par Eiropas visgarlaicīgāko pilsētu, kamēr Londonā tikusi pie titula – pilsēta ar vissliktāko virtuvi. Šādi secinājumi izdarīti TripAdvisor pētījumā, kurā aptaujāti 2 963 Eiropas iedzīvotāji.

Neskatoties uz slikto ēdienu un to, ka tā arī atzīta par dārgāko galapunktu Eiropā, Londona aptaujā tomēr ieguvusi Eiropas visaizraujošākās pilsētas statusu.

Roma atzīta par tūristiem vispievilcīgāko pilsētu, tāpat arī par labāko Eiropā atzīta arī Romas virtuve. Tajā pat laikā gan Roma atzīta arī par Eiropas pilsētu, kurā ir visgrūtāk orientēties.

Par visbīstamāko pilsētu Eiropā atzīta Stambula, kamēr par drošākajām trim atzītas Ženēva, Cīrihe un Londona.

CNNMoney.com izveidojis 2006.gada automašīnu topu, kurā iekļautas vairākas kategorijas: drošākā automašīna, vismazāk degvielu patērējošā, vislabāk pārdotā, visvairāk zagtā un citas. Par viszagtāko automašīnu pagājušajā gadā ASV atzīta 1991.gada Honda Accord.

Par visdrošāko automašīnu atzīta Subaru Legacy. Šāds lēmums tiek pamatots ar labajiem rezultātiem trieciena testos, elektronisko stabilitātes kontroli un dizainu, kas nodrošina automašīnas stabilitāti.

Kā vismazāk degvielas tērējošā automašīna, kas tiek pārdota ASV, atzīta Toyota Prius. CNNMoney.com uzskata, ka Prius ir arī viskomfortablākā un praktiskākā ģimenes mašīna.

Vislabākā otrreizējas pārdošanas vērtība ir Mini Cooper. "Laba otrreizējās pārdošanas vērtība nav īpaši pievilcīgs iemesls, lai iegādātos tādu mazu, smieklīgu automašīnu kā Mini, bet tās smieklīgais izskats ir liela daļa no iemesla, kādēļ tās vērtība ir tik stabila," norāda CNNMoney.com.

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi naudas līdzekļus 18 348 latu apmērā maksātnespējīgās AS Grīva Salacgrīvā darbinieku prasījumu apmierināšanai, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Darbinieku prasījumu apmierināšana saistīta ar darba samaksu par trim mēnešiem, apmaksāto atvaļinājumu, cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu.

Ar Limbažu rajona tiesas 2007.gada 2.maija spriedumu AS Grīva Salacgrīvā pasludināta par maksātnespējīgu no 2007.gada 12.marta un par administratoru tika apstiprināts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Elvis Dubavs.

Pamatojoties uz likumu Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, Maksātnespējas administrācija piešķīrusi naudas līdzekļus 18 348 latu apmērā 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

AS Grīva Salacgrīvā, kas bija viens no lielākajiem uzņēmumiem Limbažu rajonā, komercdarbība bija saistīta ar kokapstrādi.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

8. septembrī notiks maksātnespējīgā uzņēmuma a/s Salacgrīva’95 izsole — vēsta Limbažu rajona Auseklis. Izsoli rīko Latvijas krājbanka, kas ir vienīgais nodrošinātais kreditors. Objekta sākumcena ir 914 000 latu. Par bijušā zivju pārstrādes un stividorpakalpojumu uzņēmumu interesi esots izrādījuši trīs četri investori. Db jau 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.

Studenta gados, vairākkārt atjaunojoties studijām Latvijas Universitātē, lai tādējādi izvairītos no dienesta armijā, portāla Draugiem.lv radītājam Agrim Tamanim piederēja «šņabja bode» Salacgrīvā, kas bija uzņēmēja pirmais bizness.

«Man piederēja sava šņabja bode, kurā biju arī pārdevējs. Ik pa laikam uz turieni brauca bobiks ar cilvēkiem, kas mani meklēja. Attaisīju sava kioska mazo lodziņu un uz jautājumu «Kur ir Agris Tamanis?» atbildēju, ka dažreiz viņš te mēdz būt, bet šobrīd nav. Bet ar šņabja bodi mums gāja baigi labi – kopā ar Ati Krūzi, kurš, tāpat kā es, bija ticis pie kaut kāda kapitāla, tirgū pārdodot pašgatavotas loterijas biļetes, uztaisījām vienu veikalu un pēc tam atvērām otru Salacgrīvā blakus grāmatu veikalam kur gāja vēl labāk. Atvērām veikalu arī Svētciemā, tādā neapdzīvotā laukumā, taču tur to nodedzināja vietējie bandīti – bija taču deviņdesmitie gadi,» par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā žurnālam Playboy stāsta Tamanis.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Šveices pilsēta Cīrihe Economist Intelligence Unit pētījumā Worldwide Cost of Living tikusi atzīta par pasaules dārgāko pilsētu. Iepriekš par dārgāko bija atzīta Japānas galvaspilsēta Tokija, kas šā gada februāra pētījumā ieņēmusi otro vietu.

Šveice jau iepriekš bija viena no dārgākajām pasaules valstīm, taču Cīrihes augstā pozīcija skaidrojama ar pieaugušo investīciju apmēru Šveices frankos, kas eirozonas parādu krīzes apstākļos tiek uzskatīta par relatīvi drošu valūtu, vēstīts pētījumā, ziņo CNN.

Trešās un ceturtās pasaules dārgākās pilsētas statusu dala Šveices Ženēva un Japānas Osaka, bet piektajā vietā iekļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Pusi no pasaules dārgāko pilsētu desmitnieka ieņem Āzijas un Klusā okeāna reģiona pilsētas.

Par sesto dārgāko pasaules pilsētu atzīta Francijas galvaspilsēta Parīze, sesto un septīto vietu ieņēmušas Austrālijas pilsētas Sidneja un Melnburna, devītajā vietā iekļuvusi Singapūra, bet desmitajā – Vācijas Frankfurte. Dzīves dārdzība pieaugusi arī Ķīnas pilsētās – piemēram, Šanhaja apsteigusi Ņujorku un iekļuvusi 42 vietā.

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus, bet preces jāeksportē vismaz gadu.

Kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos 6 tūkst. eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma, veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8.novembrī, izsludināts grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos par vienkāršo muitošanu, kas nosaka atzītā komersanta statusa piešķiršanas un sertifikāta izsniegšanas kārtību saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī paredz citas izmaiņas noteikumos, informēja Finanšu ministrija.

No 1.janvāra atzītā komersanta (AK) statusu piešķirs un AK sertifikātu izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde. Visās ES dalībvalstīs atzīto statusu saņēmušajam komersantam piešķir atvieglojumus muitas kontrolē saistībā ar drošību un drošumu un/vai piemēro muitas noteikumos paredzētos vienkāršojumus. Statuss ir apliecinājums tam, ka komersants līdz šim ievērojis muitas prasības, uztur atbilstīgu komerciālās vai transporta uzskaites sistēmu, kas pieļauj attiecīgu muitas kontroli, kā arī pierāda viņa maksātspēju.

Tāpat no noteikumiem paredzēts svītrot prasību, ka muitas deklarācijas elektroniski iesniedz persona, kas saņēmusi muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu, lai atvieglotu muitas deklarāciju elektronisku iesniegšanu komersantam, kurš ir saņēmis vietējās muitošanas atļauju.

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.