Šogad ceļot visvairāk vēlas itāļi. Pieci no sešiem austriešiem vēlas doties atvaļinājumā. Spāņi turpretī dodas visilgākajos, bet austrieši visīsākajos atvaļinājumos. Tādus datus ir paudis uzskatu pētīšanas institūts IFOP, veicot pētījumu pēc apdrošināšanas firmas Europ Assistance pasūtījuma. Pētījumā piedalījās pavisam 2 113 personas (sākot no 18 gadiem) no Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas un Itālijas. Austrieši šogad pēc itāļiem ir otra ceļot mīlošākā tauta Eiropā. Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% austriešu šogad vēlas doties atvaļinājumā. No septiņām pētītajām valstīm vēl lielāks skaits ceļotgribētāju - 87% bija tikai Itālijā. Vācija ar 82% ierindojas pa vidu. Vismazāk izteiktā tieksme uz ceļošanu bija francūžiem (72%), ko pētījuma veicēji skaidro ar to, ka viņiem ir vairākas brīvas dienas pēc kārtas gadā un 35 stundu darba nedēļa. Zem vidusmēra rādītāja ierindojās arī beļģi ar 77%. Svarīgs motīvs austriešu ceļojuma mērķa vietas izvēlē ir naktsmītnei un gastronomiskajam piedāvājumam, tad seko drošība – 36% austriešu atzina, ka viņi nedotos atpūtā uz valsti, kur tikko būtu noticis terora uzbrukums. 56% austriešu plāno pavadīt savu vasaras atvaļinājumu kādā no Eiropas valstīm, bet 45% savā dzimtajā zemē. Jāatzīmē, ka atvaļinājums pie jūras austriešiem jau sen nav vairs iemīļotākais ceļojumu mērķis. Visumā ir vērojama tendence, ka lēmums par ceļošanu tiek pieņemts pēdējā brīdī. Pētījumu rezultāti atklāj, ka gandrīz viens no trīs aptaujātajiem atzina, ka rezervēšanu veic īsi pirms atvaļinājuma. Saskaņā ar IFOPdatiem, 44 % respondentu gribēja doties ceļojumā uz divām nedēļām, 16% uz trīs un 20% uz vairāk nekā trīs nedēļām. Gandrīz visi aptaujātie tika izteikuši vēlēšanos sava atvaļinājuma laikā visu uzmanību veltīt vienīgi atpūtai. Vienīgi franči savā ceļojumu dienas plānā iekļauj ievērojamu vietu apskati un jaunu kultūru iepazīšanu, kā piemērām, Baltijas valstu iepazīšanu. Turpretī austriešiem svarīgi ir pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Aptauja tika veikta telefoniski laika posmā no šī gada 14. līdz 23. aprīlim. Avots: Eiropa.lv

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Laikraksts D­iena pētījis, kas bija investors veiksmīgajam Māra Gaiļa nekustamā īpašuma biznesam Ķīpsalā.

"Neoficiāli par to runāja jau sen. Tomēr konkrētu apliecinājumu tam, ka būtisku artavu ekspremjera, viena no savulaik ietekmīgā Latvijas ceļa līderiem Māra Gaiļa uzplaukušajam nekustamā īpašuma biznesam devis Ventspils mērs Aivars Lembergs nebija. Par abu saiknēm ļāva spriest tikai pirms pāris mēnešiem atklātībā nonākušais Lihtenšteinas Firsta apgabaltiesas lēmums par Lemberga seniora un juniora īpašumu arestu un pret viņiem par naudas legalizēšanu šai valstī sākto kriminālprocesu.

Pats M.Gailis saistību ar A.Lembergu vai vēl vairāk Lembergu ģimenes naudu, kas ieguldīta vērienīgajos Ķīpsalas attīstības projektos noliedz. Viņš dzelžaini turas pie frāzēm: "ar Lembergu esam tikai paziņas" un "mans investors bija Austrijas kompānija."

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup tiek uzskatīti par vieniem no potenciālajiem Ventspils naftas (VN) valsts akciju paketes pircējiem, vēlas, lai akciju izsole tiek pārcelta, jo izsoles pašreizējais modelis un laiks esot nepiemēroti.«VN akciju pārdošana šobrīd ir nepareizais ceļš — neesmu gan valdības konsultants, tomēr saprotu, ka valdība beidzot vēlas tikt galā ar šo problēmu. Tomēr šis ceļš ir nepareizs,» sarunā ar Db norādīja Herberts Kords (Herbert Cordt) — viens no austriešu investoru grupas uzņēmējiem. Viņš uzsvēra, ka valdībai būtu jābūt ieinteresētai pārdot VN par maksimālo vērtību, tomēr šobrīd VN vērtība esot savā zemākajā punktā. «Nesaprotu, kāpēc valdība grib pārdot VN tagad — brīdī, kad tās vērtība ir viszemākā, pie tam īsi pirms vēlēšanām,» vaicā H. Kords, atgādinot, ka uzņēmumam tā arī nav izdevies atjaunot naftas plūsmu pa cauruļvadu.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Liepājas koncertzāles Lielais dzintars tehniskā projekta izstrādes līgums ir parakstīts, Db uzzināja Liepājas domē.

Tā vērtība ir 2.8 miljoni latu. Līgumu parsktījušas visas ieinteresētās puses - austriešu arhitekts Folkers Gīnke, Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna un aģentūras Jaunie Trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone.

Sarunas par līgumu ar austriešu arhitektu ilga vairāk nekā gadu. Liepājas dome plāno šim mērķim šogad piesaistīt kredītlīdzekļus. Koncertzāles projekta vizrība sākta 2004. gadā, kad F. Gīnkes projekts Lielais dzintars ieguva ievērību Venēcijas biennālē.

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup vēlas iegūt kontroli pār Ventspils naftu (VN), šobrīd praktiski jau esot vienojušies par Ventbunkera vairākuma akciju iegādi, kas ļautu iegūt kontroli pār VN, neiegādājoties valstij piederošās akcijas. Tādējādi krietni var sarukt interese par VN valstij piederošo 38.62 % akciju izsoli, kura notiks šogad 5. oktobrī. Iepriekš austrieši izteica neapmierinātību ar VN valstij piederošās izsoles laiku un modeli, norādot, ka izsole ir jāpārceļ, un ieteica uzsākt sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem «pa tiešo». Gadījumā, ja izsole netiktu atcelta, austrieši pieļāva iespēju, ka izsolē nepiedalīsies. Tagad zināms, ka viņiem ir «rezerves plāns», kurš visticamāk ļaus iegūt kontroli pār VN. «Iegūstot kontroli pār Ventbunkeru, mēs kontrolēsim arī Latvijas naftas tranzītu (LNT) un līdz ar to arī nedaudz vairāk nekā 48% VN akciju. Lai iegūtu vairākumu VN, mums atliks tikai iegādāties mazāk nekā 2% tirgū,» sarunā ar Db skaidro austriešu uzņēmējs Herberts Kords, kurš savus darījumus risina kopā ar diviem citiem Austrijas partneriem — pretrunīgu un skandalozu reputāciju ieguvušo uzņēmēju Martinu Šlāfu un Jozefu Tausu.

Austriešu uzņēmēju grupa, kas kopā ar Citigroup, tiek uzskatīti par vieniem no potenciālajiem Ventspils naftas valsts akciju paketes pircējiem, iespējams, izsolē nepiedalīsies, jo viņus neapmierina izsoles laiks un modelis. Vaicāts, vai austrieši piedalīsies izsolē, ja tās noteikumi un termiņš paliks spēkā, viens no austriešu uzņēmējiem Herberts Kords atbildēja nenoteikti. «Mēs vēl nezinām, vai piedalīsimies izsolē, ja tā notiks kā plānots. Tas vēl ir jāapspriež. No pašreizējā skatījuma drīzāk nē, bet redzēsim,» tā H. Kords, piebilstot, ka valdībai jāsaglabā objektivitāte un nevar ļauties emocijām, pat ja «valdībai visas Ventspils lietas apnikušas un viņi beidzot grib tikt galā ar šo situāciju».

Pagājušā gadā austrieši tika veikuši 13,5 miljonus atpūtas ceļojumus (sākot ar vienu nakšņojumu) un ceļojumu iegādei izdevuši 12,6 miljardus eiro. Kā liecina Austrijas statistikas pārvaldes dati, tad 51% austriešu tika izvēlējušies atpūtu paši savā valstī. No kopējo izdevumu apjoma tieši 3,5 miljardi eiro tika tērēti atpūtas ceļojumiem Austrijā, bet 9,1 miljardi eiro ārvalstu ceļojumiem. Vairāk kā puse no visiem atpūtas ceļojumiem attiecas uz personu galvenajiem brīvdienu ceļojumiem ar četriem un vairāk nakšņojumiem (59,3%), bet attiecīgi īso ceļojumu apjoms sastāda 40,7%. Austriešu visiecienītākais ceļojumu mērķis 2003. gadā bija Itālija (gan galveno, gan īslaicīgo ceļojumu mērķa vietu izvēlē). Īsajos ceļojumos austrieši labprāt devās arī uz Vāciju, kā arī Ungāriju, Čehiju, Horvātiju un Slovēniju. Turpretī garāku ceļojumu veikšanai iecienīta vieta 2003. gadā izrādījās Horvātija, kurai seko Grieķija, Spānija, Vācija un Turcija. Austrijas statistikā papildus tiek uzskaitīti arī darījumu ceļojumi. Papildus atpūtas ceļojumiem austrieši (vecumā virs 15 gadiem) tika veikuši 3,9 miljonus komandējumu un darījumu ceļojumus ar vismaz vienu nakšņojumu. Visvairāk darījumu ceļojumu tika veikti Austrijas valsts robežās (55%), bet ārvalstu darījumu ceļojumi sastāda attiecīgi 45%. Darījumu ceļotāju izdevumi sasniedz nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro, kur viena trešā daļa tika izdoti Austrijā (0,7 miljardi eiro), bet divas trešdaļas ārvalstīs (1,4 miljardi eiro). Gan iekšzemes ceļojumos, gan ārvalstīs galvenokārt darījumu ceļotāji tika veikuši vismaz trīs nakšņojumus (85,7% iekšzemes ceļojumos un 71,3% ārvalstu ceļojumos). Visbiežāk austrieši darījumu braucienos 2003. gadā tika devušies uz Vāciju (41,3%), ar lielāku atkāpi seko Itālija, Šveice, Francija, Čehija un Lielbritānija. Avots: Eiropa.lv

Elektrības un gāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijušas sestās zemākās starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām par vienu kilovatstundu (kWh) Latvijā pirmajā pusgadā bija 0,1378 eiro, kas ir zemākā cena starp Baltijas valstīm, bet sestā zemākā cena starp ES valstīm.

Igaunijā elektroenerģija 2013.gada pirmajā pusē maksāja 0,1351 eiro par kWh, kas ir trešā zemākā cena ES, bet Lietuvā 0,1370 eiro, kas ir ceturtā zemākā cena.

Elektroenerģijas tarifi, ieskaitot visus nodokļus, ES valstīs ir ļoti atšķirīgi. Vismazāk elektrība pirmajā pusgadā maksāja Bulgārijā - 0,0924 eiro par kWh, bet visvairāk Dānijā - 0,3 eiro.

ES mājsaimniecībām kWh elektroenerģijas vidēji maksā 0,201 eiro, savukārt eirozonā elektrības cena veidoja 0,213 eiro.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Grozījumi Imigrācijas likumā ceļ gaismā faktu, ka īpašumu kadastrālā vērtība joprojām mēdz būtiski atšķirties no tirgus vērtības, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim «svaigākie» šā likuma grozījumi nav būtiski ietekmējuši tirgu, bet nākotnē aptaujātie tirgus dalībnieki saskata zināmu risku.

Pašreizējās izmaiņas (likums ir papildināts ar jaunu prasību) paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādāto nekustamo īpašumu kopējai kadastrālajai vērtībai to iegādes brīdī ir jābūt ne mazākai par 30 tūkst. latu, bet citur Latvijā tai ir jābūt ne mazākai par 10 tūkst. latu.

Tas varētu radīt zināmu darījumu «aizķeršanos», uzskata aptaujātie, jo ne visiem pieprasītajiem īpašumiem kadastrālā vērtība atbilst šīm prasībām. Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs teic, ka neesot problēmu ar īpašumiem Jūrmalā, jaunajiem projektiem Rīgas centrā. Taču ir īpašumi renovētās mājās, kur tirgus vērtība atbilst uzturēšanās atļauju saņemšanas kritērijiem, bet kadastrālā vērtība ir zemāka par minimāli noteikto.

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Cūkgaļas cena Latvijā aprīlī bija vidēji par 16% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena aprīlī bija vidēji par 14,9% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada aprīlī bija par 17,8% zemāka, Vācijā - par 16,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 15,7% zemāka, Lietuvā - par 12,4%, bet Igaunijā - par 7,4% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji aprīlī bija 147,04 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 143,73 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena aprīlī vidēji bija 148,69, Vācijā - 147,90 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 142,58 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 142,43 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Jaunie rekordi: vairāk kā četru gadu zemākā cena jenās 102.18 jenu rajonā, zemākā cena pret eiro kopš tā ieviešanas, zemākā cena pret latu kopš 1995. gada 51.53 santīmu līmenī, 9 mēnešu zemākā cena pret mārciņu (nav tālu pēdējo 12 gadu zemākais līmenis). Vainīgie atrasti. Tie ir ķīnieši, kuri it kā paziņoja, ka sakarā ar dolāra vērtības straujo kritumu viņi krietni esot samazinājuši ASV vērtspapīru uzkrājumus. Baumas, bet ar to pietika lai tirgus dalībnieki strauji atbrīvotos no dolāriem. Šorīt gan tirgū bija vērojama peļņas fiksēšana, kas diezgan strauji lika dolāra vērtībai atgriezties vakar redzētajos līmeņos. Dienas vidū dolāra vērtība jau bija atgriezusies virs 103 jenu atzīmes, lētāka bija arī mārciņa un eiro. Latvijā dolāra cena dienas vidū svārstījās pie 51.8 santīmu līmeņa. Šodien piektdiena un līdz vakaram vēl daudz kas var mainīties. Un ja nu ķīnieši tiešām sāk atbrīvoties no dolāriem? Kā saka mans kolēģis pietiek, ka katrs ķīnietis pārdod pa vienam dolāram. Ķīna vainīga, ka eiro šodien tika pie jauniem rekordiem. Ķīnai ir pasaulē otrās lielākās ārvalstu valūtu rezerves Ė 515 miljardu ASV dolāru vērtībā un tirgū klīst runas par ķīniešu nodomu lielu daļu šo rezervju pārvērst eiro. Tāpat eiro cenai palīdz runāšana par Ķīnas juaņas un dolāra attiecību atbrīvošana. Pašreiz viens dolārs maksā aptuveni 8.28 juaņas un amerikāņi uzskata, ka pašreizējā situācija pasaulē padara Ķīnas eksportu negodīgi lētu. Kā būs tālāk grūti spriest, bet pēdējais eiro rekords ir 1.3329 dolāru rajonā. Ja tirgū sāksies spekulācijas par Ķīnas nākamo rīcību eiro vērtība var atkal augt. Dienas vidū eiro cena Latvijā bija zem 68.5 santīmu atzīmes. Svārstību amplitūda pret dolāru dienas pirmajā pusē bija no 1.332 līdz 1.319 dolāru atzīmēm. Visu termiņu latu Rigibor likmes šodien ir nedaudz pazeminājušās. Joprojām saglabās inversā procentu likmju ienesīguma līkne. Viena mēnešu latu procentu likme ir augstāka par viena gada likmi. Valūtu tirgū joprojām viss notiek aiz mūsu valsts robe?ām. Lata vērtība pret SDR valūtu grozu saglabājas augstā līmenī. Straujā tempā joņojot mārciņas vērtība šodien pārkāpa 1.90 dolāru atzīmi. Nu vairs nav tālu līdz 1.9142 dolāru atzīmei, kura pēdējo reizi tika redzēta 1992. gada rudenī. Tomēr, kad tika atspēkotas baumas par ķīniešu rīcību, mārciņas cena nogāzās par vairāk kā vienu centu. Dienas vidū mārciņas vērtība bija 1.889 dolāru līmenī, kas ir diezgan tālu no rīta sasniegumiem. Latvijā pat tā īsti mēs nedabūjām izbaudīt mārciņas cenas atrašanos virs 98 santīmu atzīmes, jo šis fakts notika pirms darba laika sākuma. Tomēr pārāk tālu mārciņas cena no 98 santīmu līmeņa atkāpusies nav. Kronas vērtība Latvijā rīta pusē bija tuvu pie 7.7 santīmu līmeņa un tikai straujā dolāra vērtības pakāpšanās lika kronas vērtībai atgriezties vakardienas līmeņos. Toni tirgū nosaka dolāra veselība un ziņas no Āzijas. Eiro un kronas attiecības nav būtiski mainījušās. Eiro cena svārstās pie 8.93 kronu līmeņa un eiro nespēja izlauzties virs 8.95 kronu līmeņa liecina par iespējamo 8.90 kronu līmeņa sasniegšanu.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Cūkgaļas cena Latvijā maijā bija vidēji par 23,3% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena maijā bija vidēji par 18,6% zemāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī. Dānijā cūkgaļas cena šā gada maijā bija par 21,3% zemāka, Vācijā - par 20,6% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, Polijā - par 21,6% zemāka, Lietuvā - par 13,1%, bet Igaunijā - par 11,3% zemāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī.

Cūkas liemeņa tirgus cena ES vidēji maijā bija 141,59 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 140,86 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cūkas liemeņa tirgus cena maijā vidēji bija 154,91 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 144,97 eiro par 100 kilogramiem, Igaunijā - 143,59 eiro par 100 kilogramiem, Polijā - 137,94 eiro par 100 kilogramiem, bet Dānijā - 127,14 eiro par 100 kilogramiem.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu trešo gadu pēc kārtas atzīta enerģētikas kompānija Latvenergo, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību IBS Prudentia un NASDAQ OMX Riga veiktais pētījums.

Latvenergo vērtība 2011.gadā ir 973,95 miljoni latu, kas gan ir par 4,58% mazāk nekā 2010.gadā, kad energokompānijas vērtība bija 1,02 miljardi latu.

Tāpat kā pērn, vērtīgāko uzņēmumu saraksta otro vietu ieņem AS Swedbank, kuras vērtība šogad ir 573,05 miljoni latu. Tas ir par 33,94% vairāk nekā pagājušajā gadā, kad bankas vērtība bija 400,96 miljoni latu.

Savukārt trešo vietu saglabājis Latvijas Dzelzceļš ar uzņēmuma vērtību 440,42 miljoni latu, kas ir par 14,11% vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 385,96 miljoni latu.

Par vienu vietu uz augšu vērtīgāko uzņēmumu topā šogad pakāpušies Latvijas Valsts meži. Šogad uzņēmuma vērtība palielinājusies par 40,37% un kopumā ir 395,15 miljoni latu.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".