Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Nekustamā īpašuma kompānija Balsts, lai veicinātu aktivitātes tirgū, ieviesusi jaunu pakalpojumu — SMS Māja — ikviens interesents, nosūtot pieprasījuma īsziņu par kādu no objektiem, ko tirgo vai izīrē Balsts, nekavējoties var saņemt informāciju par konkrēto īpašumu.

Interesentam ir jānosūta pieprasījuma īsziņa ar objektu kodu (tas atrodams uz reklāmas plāksnēm kas izvietotas pie kompānijas Balsts objektiem, kā arī citos reklāmas materiālos), un 10 sekunžu laikā viņš savā mobilajā telefonā saņems līdz pat 5 īsziņām ar objekta īpašnieka sagatavoto tekstuālo un vizuālo informāciju par attiecīgo īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma pārdevējs saņems potenciālā klienta kontaktinformāciju, lai nekavējoties varētu ar to sazināties, atbildēt uz tā jautājumiem, nosūtīt informāciju par līdzīgiem īpašumiem vai arī norunāt tikšanos, lai veiktu objekta apskati. Tādējādi efektīvi tiek organizēta atgriezeniskā saite starp nekustamā īpašuma pārdevēju un tā potenciālo klientu, — uzskata kompānija Balsts.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpina samazināties pēdējos mēnešos raksturīgajā tempā, un februāra kritums bijis 7.6 %, informē kompānija Balsts.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šobrīd ir 814 eiro/m2. Salīdzinot ar 2008. gada februāri cenas ir samazinājušās par 41.6 %. Arī pārējos tirgus segmentos cenas turpina samazināties.

«Arvien vairāk un vairāk darījumi notiek, izmantojot pircēju personiskos līdzekļus. Šobrīd tas raksturīgs jau aptuveni 50 % darījumu. Neapšaubāmi, cenas turpinās samazināties, jo jau tagad ir rajoni, kuros cena par kvadrātmetru samazinājusies līdz pat 600 eiro/m2,» prognozē Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Bankas, piešķirot kredītus, ļoti rūpīgi izvērtē klienta esošās kredītsaistības, taču gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai kredītam būtu arī galvotājs, tā nodrošinoties pret situāciju, ka kredīta ņēmējs var pēkšņi zaudēt darbu.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Nomas tirgus burtiski vārās – uzņēmēji maina telpas, pārvācas uz mazākām, lētākām, labākām. Tie, kuri nepārvācas, agresīvi kaulējas par esošo telpu nomas maksas pazemināšanu. Šis ir aktīvākais ceturksnis pēdējos piecos gados. Nomas maksas ir zemākās pēdējos 10 gados, apgalvo Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, gada sākumā tiek pieņemti būtiski lēmumi par nomājamo telpu maiņu. Tomēr telpas tiek atbrīvotas vairāk nekā tiek iznomātas, un pat uz centrālajām ielām redzamas daudz tukšu telpu.

Cenu kritums biroju un noliktavu segmentā, pēc Balsta sniegtās informācijas, pirmajā ceturksnī ir bijis 10 – 15 %. Remontēta biroju telpu cena Rīgas centrā ir 6 – 8 eiro/m2, ārpus centra – 6 eiro/m2. Jaunas noliktavas vidējā tiek iznomātas par 3.5 – 4.5 eiro/m2.

Vislielākais cenas kritums šī gada pirmajā ceturksnī bijis tirdzniecības platībām — par aptuveni 25 %. Uz Rīgas centrālajām ielām un Vecrīgā telpu nomas maksas jau ir 18 – 25 eiro/m2, — ziņo Balsts.

"Ažiotāža par nekustamo īpašumu tirgū iestājušos stagnāciju nav visai pamatota, jo kompānijas Balsts pēdējā mēneša veiktie novērojumi un pētījumi liecina par pavasarīgas aktivitātes iestāšanos," teikts Balsts izplatītajā informācijā medijiem.

"Kaut gan cenas vēl joprojām samazinās, ir jūtama to krišanās tempu samazināšanās. Februārī sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās vēl par 1,5%, sasniedzot 1394 EUR par kvadrātmetru, kas liecina par to, ka krituma temps ir saglabājies janvāra mēneša līmenī un ir pieļaujams, ka tuvāko mēnešu laikā sērijveida dzīvokļu cenu kritums varētu apstāties.

Manāma iedzīvotāju aktivitātes palielināšanās novērojama gan dzīvokļu, gan nomas tirgū, kurā potenciālie pircēji un nomnieki sākuši sarosīties, par ko liecina februāra mēneša laikā pircēju apskatīto dzīvokļu skaita palielināšanās divas reizes, kā arī ievērojams, caur kompāniju Balsts notikušo, nomas darījumu skaita pieaugums.

Dzīvokļu cenām Rīgas centrālajā daļā un jaunajos projektos ir vērojams minimāls kritums (0,08 – 0,17%), tikmēr cenām vairākos mikrorajonos pieaugums ir nebūtisks (0,03 – 0,17%), bet tomēr palielinājies, un kā raksturīgākos varētu atzīmēt Mežaparku, Mežciemu un Zolitūdi, informē nekustamā īpašuma kompānija Balsts.

Savukārt septembrī veikta iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% respondentu prognozē nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpumu, 18% - kritumu, bet 37% - uzskata, ka cenas paliks iepriekšējā līmenī.

«Balstoties uz respondentu atbildēm un esošo sabiedrības situāciju, jāsecina, ka iedzīvotājiem lielākoties ir pozitīva attieksme, kas nekustamo īpašumu tirgū rada labvēlīgu gaisotni. Darba algas sāk pakāpeniski palielināties, turklāt tās minimāli apsteidz inflāciju, arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem mēreni aug. Visi šie fakti liecina par pakāpeniskas tirgus attīstības iespējamību,» situāciju nekustamo īpašumu tirgū septembrī komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, arī novembrī sērijveida vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies vēl par 2,8% un sasniegusi 1495 EUR/m2. Tajā pašā laikā īres cenas pēdējo divu mēnešu laikā ārpus centra pieaugušas vēl par 5% un par divistabu dzīvokļa īri mikrorajonā šobrīd jāmaksā 310 – 410 LVL/mēnesī, informēja uzņēmums Balsts.

"Pēdējā gada laikā īres cenu kāpums ir bijis ļoti straujš. Salīdzinājumā ar 2006. gada novembra vidējām īres cenām, mikrorajonos tās ir pieaugušas par 30 - 35%.Tādējādi īres ikmēneša maksājums strauji tuvojas ikmēneša kredīta maksājuma apjomam, kas varētu veicināt dzīvokļu iegādi ilgtermiņa peļņas gūšanas nolūkos. Īres tirgū piedāvāto objektu skaits turpina palielināties, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir sapratuši, ka, pateicoties šī brīža tirgus situācijai, ir radusies lieliska iespēja nopelnīt. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem vēl joprojām pārsniedz piedāvājumu, kas ir saistīts ar stingrajiem kredīta saņemšanas nosacījumiem īpašuma iegādei," skaidro Balsts.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Nebanku kreditētāji tiks stingrāk uzraudzīti, liecina Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprinātie grozījumi divos noteikumos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) būs tiesības pieprasīt plašāku informāciju no nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tirgus uzraudzību un spētu labāk sekot līdzi kreditēšanas tirgus izmaiņām. Tāpat noteiktas precīzākas un stingrākas prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, nosakot gadījumus, kuros reklāma vienmēr būs uzskatāma par tādu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un PTAC kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Nekustamo īpašumu kompānija Balsts sadarbībā ar Nordea banku ir uzsākusi mājokļu tirdzniecību, izmantojot ārzemēs plaši izmantoto Atvērtais mājoklis metodi, Db.lv informēja Balsts mārketinga vadītāja Evita Strazdiņa

Atvērtais mājoklis nozīmē, ka īpašums, pie kura ir uzstādīta attiecīga norāde, visas dienas garumā ir atvērts apmeklētājiem, kuri var būt gan interesenti, gan vienkārši garāmgājēji.

"Latvijā šis pārdošanas veids ar apzīmējumu Atvērtās durvis šobrīd tiek izmantots tikai jaunajos projektos. Šo tirdzniecības veidu uz sekundāro tirgu līdz šim ir izmēģinājušas tikai pāris nekustamo īpašumu kompānijas Latvijā", stāsta SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

"Atsaucība no klientu puses bija salīdzinoši neliela, tomēr ienākušie klienti izrādīja interesi par šādu pārdošanas veidu un apliecināja, ka labprāt šāda veida pasākumos piedalītos arī turpmāk", stāsta SIA Balsts centra pārdošanas nodaļas vadītājs Gatis Kalniņš - Kalnmalis.

Komunālo maksājumu pieaugums padarījis lielo dzīvokļu pārdošanu par arvien sarežģītāku, jo pircēju interese par šāda veida dzīvokļiem sarūk ar katru mēnesi, — ikmēneša tirgus pārskatā konstatē kompānija Balsts.

emBalsts/em: Lielos dzīvokļus pārdot arvien grūtāk

Pēdējā mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena sarukusi vēl par 3.8%, sasniedzot 1 179 eiro par kvadrātmetru.

Pie lielo dzīvokļu kategorijas var pieskaitīt dzīvokļus, kuri ir ar četrām un vairāk istabām, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Baidoties no augstajām komunālo maksājumu izmaksām, pircēji biežāk pieņem lēmumu pirkt mazākas kvadratūras dzīvokļus, tādējādi izvēloties mazākas kopējās izmaksas. Arī cenu krituma ziņā lielie dzīvokļi ir līderi, dažviet šādu dzīvokļu cenu kritums sasniedz pat 45 %, — apgalvo Balsta speciālisti.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Cenu kritums sērijveida dzīvokļiem 2008. gadā ir sasniedzis 39.1%, bet kopš cenu krituma sākuma 2007. gada vidū, pusotra gada laikā vidējā cena samazinājusies par 56.2% un šobrīd ir sasniegusi 952 eiro par kvadrātmetru, Db.lv informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

"Pusotra gada laikā 56% kritums ir ļoti straujš. Kritums savos tempos ir gandrīz tikpat straujš kā kāpums vēl tikai divus trīs gadus atpakaļ. 2008. gadā praktiski apstājusies jauno projektu attīstīšana un būvniecība, kā arī daudzi projekti vēl joprojām nav izpārdoti, jo to cenas ir pārāk augstas esošajai situācijai," skaidro Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vislielākais pieprasījums 2008. gadā ir bijis pēc mazu platību dzīvokļiem, kuriem ir vairākas izolētas istabas. Savu aktualitāti zaudējuši studiju tipa dzīvokļi ar lielām platībām. Gada beigās vērojams piedāvājuma kritums sekundāro dzīvokļu tirgū, jo daļa pārdevēji vairs nav gatavi nolaist cenas un labprātāk izdod dzīvokļus uz īri.

2012.gadā ievērojamas cenu izmaiņas prognozēt nevar; gads būs «plakans», bez nozīmīgām svārstībām, un maksimālais cenu pieaugums nekustamo īpašumu tirgū, kas var tikt sasniegts dažos segmentos, ir 5%, prognozē Balsts.

Kompānija gan pieļauj, ka klientu aktivitāte palielināsies, taču reāla rezultāta no tā nebūšot. Lai gan bankas piešķir kredītus īpašumu iegādei, tos saņemt varot retais, ņemot vērā zemo maksātspēju.

Lielāko pieprasījumu Latvijā nekustamo īpašumu tirgū šobrīd veido ārvalstnieki, galvenokārt bijušo NVS valstu iedzīvotāji. Ārzemnieki izvēlas ieguldīt labos, kvalitatīvos un izdevīgos īpašumos, tādēļ arī 2012.gadā Balsts prognozē klientu aktivitātes un īpašumu cenu pieaugumu Rīgas centrā.

Centra dzīvokļi ir visveiksmīgākā investīciju iespēja ārvalstniekiem, jo atšķirībā no Jūrmalas, kur šobrīd cenas ir pārspīlēti augstas un neatspoguļo reālo tirgus situāciju, šie īpašumi esot par adekvātām un šībrīža situācijai atbilstošām cenām, pie tam šāds īpašums nākotnē var arī nest peļņu, jo to var veiksmīgi izīrēt. Balsts atgādina, ka šobrīd īres tirgū ir kvalitatīvu dzīvokļu trūkums, pieprasījums manāmi pārsniedz piedāvājumu.

Pieaugusī inflācija un likmju kāpums kredītņēmējiem dažās bankās veicinājis aktīvāku kredītbrīvdienu ņemšanu.

«Šobrīd kredītņēmēji biežāk izsaka vēlēšanos paņemt kredīta brīvdienas - to var izskaidrot ar situāciju tirgū - arvien pieaugošo inflāciju, RIGIBOR un arī EURIBOR likmju kāpumu, kredīta procentu likmju pieaugumu. Izmantojot kredīta brīvdienas, kredītņēmēji izvēlas nogaidīt un sekot līdzi, kā attīstīsies tirgus situācija,» atzina DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. DnB NORD Bankā iespējams atlikt pamatsummas atmaksu uz laiku līdz 2 gadiem. Hansabankas, kura piedāvā «brīvdienas» līdz 5 gadiem, pārstāvis Ivars Svilāns minēja, ka nav tendence būtiski augt pieprasījumam pēc kredītbrīvdienām.

Nav skumju tendenču