"Eiropas Komisijas finansētās Phare programmas ieviešana Latvijā ir beigusies. Šobrīd jau varam secināt, ka tās ieviešana nesusi būtiskus pozitīvus rezultātus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr dažkārt piliens darvas mēdz sabojāt medus mucu," norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras preses sekretāre Sanda Bergmane-Behmane.

Tāds varot izrādīties vienīgais neveiksmīgais Phare 2003. gada Nacionālās programmas projekts Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveide, kuru īsteno biedrība Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs.

2005. gada 23.augustā tika noslēgts līgums par šī projekta ieviešanu līdz 2006. gada 30. novembrim (līguma kopējā summa ir 2 965 314,42 eiro, tajā skaitā Phare finansējums 1 999 641,45 eiro, valsts pamatbudžeta dotācija 647 231,56 eiro un saņēmēja finansējums 318 441,41 eiro). Šajā datumā Jelgavā bija jābūt uzceltam piecstāvu namam, kurā atbilstoši apmācīta personāla uzraudzībā darbotos iekārtas būvmateriālu testēšanai, sertificējot būvmateriālus eksportam uz ārvalstīm.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Formāli raugoties, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav līdz galam realizējis pirms vairākiem gadiem vēl Alekseja Loskutova laikā sākto Eiropas Savienības PHARE programmas projektu integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei, vēsta portāls pietiek.com.

Tas Latvijas valstij draudot ar Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā 1,18 miljonu eiro (aptuveni 826 000 latu) lielā finansējuma atmaksu, decembrī vēstulē premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) brīdinājusi Finanšu ministrija (FM). Portālam esot zināms, ka, ņemot vērā saistības, kuras valsts uzņēmusies pret EK, un iespējamos valsts budžeta zaudējumus, FM aicinājusi Ģenerālprokuratūru līdz maijam izvērtēt projekta rezultātus.

Piektdien līdz galam nerealizētā PHARE projekta sakarā beigusies dienesta pārbaude pret KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš bijis atbildīgs par projekta ieviešanu, un pirmdien gaidāms lēmums, vai tiks ierosināta disciplinārlieta. Netiekot izslēgta arī vēršanās Ģenerālprokuratūrā par amatpersonas bezdarbību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 21 588 Ls, bet Iekšlietu ministrijai – 3368 Ls, kas nepieciešami, lai pabeigtu jau 2003. gadā uzsākto Phare projektu.

To paredz otrdien pieņemtais valdības lēmums.

Jāatgādina, ka tieši ar Phare projektu saistīto dokumentu neiesniegšanu un iespējamos zaudējumus valstij KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis izmantoja kā argumentu, lai ierosinātu disciplinārlietu pret savu vietnieku Alvi Vilku, kurš nu jau atlaists no darba KNAB.

No valdības sēdē notikušajām diskusijām noprotams, ka jau pērn KNAB piešķirti līdzekļi Phare projekta pabeigšanai, taču birojs projektu nav pabeidzis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Šogad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika pabeigta Tematisko pārbaužu atbalsta informācijas sistēmas izstrāde, kuras koncepcija un galvenās tehniskās prasības tika izstrādātas Eiropas Savienības Phare 2003.gada nacionālās programmas projekta "Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pilnveidošana" mērķsadarbības līguma ietvaros sadarbībā ar Nīderlandes nodokļu un muitas administrācijas ekspertiem, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Projekta mērķis bija izveidot efektīvu kontroles sistēmu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un paaugstināt nodokļu kontroles darba efektivitāti, izmantojot informācijas tehnoloģiju atbalstu.

Lai Tematisko pārbaužu atbalsta informācijas sistēmu varētu pielietot nodokļu kontroles darbā uz vietas pie nodokļu maksātāja, bija nepieciešami gan portatīvie datori, gan printeri. Izmantojot Phare programmas piešķirto finansējumu, jau 2006.gada nogalē tika iegādāti 40 portatīvie datori par kopējo summu 43,8 tūkstoši eiro (t.sk.., 31,3 tūkst. eiro ES Phare finansējums un 12,5 tūkst. eiro Latvijas valsts budžeta līdzdalības finansējums), bet par valsts budžeta līdzfinansējumu ? portatīvie printeri.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

25. novembrī Liepājā, folkloras centrā Namīns, notiks noslēguma seminārs vairāk nekā pusgadu ilgušajam bezdarbnieču apmācību projektam, kura laikā 30 liepājnieces ar Eiropas Savienības PHARE programmas un pašvaldības atbalstu apguva dažādas amatnieku prasmes, informē Gunta Jākobsone, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste. 26 kursu beidzējas kļūs par pilntiesīgām amatniecēm, saņemot apliecinājumu – amatnieku kartes. Tas dos iespēju jaunajām amatniecēm tirgot savus izstrādājumus gadatirgos, veicinot individuālo uzņēmējdarbību pilsētā, kā arī turpināt apgūt amata gudrības Zeļļa diplomam. Pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti sadarbībā ar Liepājas Amatnieku biedrību un Igaunijas Tautas mākslas un amatniecības centru, ar PHARE 2002 programmas Pārrobežu sadarbība Baltijas jūras reģionā atbalstu šogad pirmo reizi organizēja apmācības kursus sievietēm – bezdarbniecēm: māmiņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma sievietēm ar iespēju iegūt zeļļa vai meistara diplomu, lai viņas varētu uzsākt individuālo uzņēmējdarbību un atgriezties darba tirgū. Kursantēm bija iespēja izvēlēties dažādus mācību virzienus – aušanu, rokdarbus, šūšanu, zīda apgleznošanu, floristiku. Kursu programmas izstrāde notika sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameras izglītības daļu, konsultējoties ar Igaunijas Tautas mākslas un amatniecības centra darbiniekiem. Projekta finansējums: 59 500 eiro, no tā 80% sedz PHARE 2002 Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai, 20% Liepājas pašvaldība.

Ir parakstīta vienošanās starp LR Finanšu ministriju un Tūrisma attīstības valsts aģentūru par līdzfinansējumu 222 763,00 EUR apmērā projekta „Vienotas tūrisma informatīvās sistēmas izveidošanas veicināšana Latvijā – informatīvie stendi dabas, kultūras un vēstures tūrisma objektos” īstenošanai. Tūrisma attīstības valsts aģentūras sagatavotais projekts PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas ietvaros ir saņēmis PHARE Reģionālās uzraudzības komitejas atbalstu PHARE finansējuma un valsts pamatbudžeta dotācijas saņemšanai. Projekta mērķis ir veicināt dabas, kultūras un vēstures objektu izmantošanu tūrisma produktu piedāvājumā un jaunu produktu radīšanā nodrošinot vienotu, kvalitatīvu, atpazīstamu un tūristu prasībām atbilstošu informācijas vidi šajos tūrisma objektos. Projekta laikā plānots apzināt dažādus Latvijas dabas, vēstures un kultūras tūrisma objektus, novērtēt to tūrisma potenciālu un projekta mērķiem atbilstošākos objektus aprīkot ar tūrisma informācijas sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru. Projektu plānots realizēt 2006.gada laikā un tā kopējais apjoms ir 234 488 EUR.

2006. gadā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) administrēja četru Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanu Latvijā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Phare programma, Pārejas programma un Šengenas konvencijas finanšu instruments.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Latvijai ir pieejams kopš tās iestāšanās ES – 2004. gada 1. maija. ERAF līdzekļi 2004. - 2006. gada programmēšanas periodam ir 382 043 677 eiro jeb 268 501 824 Ls.

Kopš 1997. gada 21. oktobra CFLA kopumā ir bijusi atbildīga par 26 dažādu Phare programmu ieviešanu, kurām paredzētais finansējums ir bijis vairāk kā 200 milj. eiro. 2006. gadā tika noslēgti 99 apakšlīgumi Phare projektu ietvaros, par kopējo ES līdzfinansējuma summu 10 745 586 eiro.

Līgumu slēgšana un ieviešana 2004. gada Pārejas programmas ietvaros faktiski tika uzsākta 2005. gadā. Līgumu slēgšana 2004. gada Pārejas programmas ietvaros tika pabeigta 2006. gada 15. decembrī, un to ieviešana turpināsies līdz 2007. gada 15. decembrim. 2006. gadā tika noslēgti 22 līgumi par kopējo summu 3 693 056 eiro. Kopā 2004. gada Pārejas programmas ietvaros bija pieejami 6,7 miljoni eiro.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Vidējā darba samaksa un vidējā vecuma pensija visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, strādājošo un pensionāru pirktspēja ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā, tomēr tā ir būtiski augstāka nekā pirms 10 gadiem. 2013. gadā strādājošo vidējā reālā darba samaksa (ar inflāciju koriģētā darba samaksa) salīdzinājumā ar 2003. gadu bija par 57% lielāka Latvijā, par 52% lielāka Lietuvā un par 50% Igaunijā.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās Eiropas Savienībā, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu. Visās Baltijas valstīs ienākumu pieauguma tendences šajā laika posmā bija līdzīgas, lai gan sākuma pozīcijas bija diezgan atšķirīgas. 2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%.

Lai gan nākotnē projektu izvērtēšanas termiņš noteikts ne vairāk kā trīs mēneši, reāli uzņēmējiem tāpat var nākties gaidīt krietni ilgāk. Ņemot vērā vēl arvien no jauna pienākošos protestus par gauso izvērtēšanas laiku, Finanšu ministrija (FM) paziņojusi "labo vēsti", ka no nākamā gada projektu izvērtēšanas termiņš būs 3 mēneši. Taču realitāte var nebūt tik rožaina.

Var ieilgt

Proti, 3 mēnešus sāks skaitīt no brīža, kad projektu pieteikšanās termiņš būs beidzies. Tādējādi tie, kas savus projektus būs iesnieguši pirmie, dabūs gaidīt visilgāk, jo šie projekti ierēdņu plauktos gaidīs, kamēr visi finansējuma pretendenti būs iesnieguši savus projektus, un tad vēl trīs mēnešus. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko skaidro, ka programmām, kur vajadzētu būt vislielākajai projektu apritei, piemēram, Inovāciju programmai, uzsaukumi tiks izsludināti bieži, taču "lēnākām" aktivitātēm, piemēram, biznesa inkubatoru izveidei, projektu pieņemšana varētu tikt izsludināta arī reizi divos gados.Turklāt uzņēmumiem adresētajās programmās projektu pieteikumi tiks izvēlēti, salīdzinot tos savā starpā. R. Aleksejenko šādu izvērtēšanas principu ironizējot dēvē par "skaistuma konkursu". ·āda metode izvēlēta pēc vairākkārt izskanējušās kritikas par "pirmais brauc, pirmais maļ" principu, kas lika uzņēmējiem četras diennaktis stāvēt rindās. Rindas kārtība tiks piemērota tādās programmās kā finanšu instrumenti vai atbalsts dalībai izstādēs.

Šī gada 21.maijā OMX Baltijas vērtspapīru tirgū stāsies spēkā jauna vērtspapīru sarakstu struktūra. Vērtspapīru sarakstos tiks veiktas divas būtiskas izmaiņas: tiks izmainītas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un notiks Baltijas Otrā saraksta un Brīvā saraksta apvienošana, Db.lv informēja OMX Group pārstāve Aija Brasliņa.

Lietuvā izmaiņas biržas noteikumos vēl jāapstiprina vērstpapīru komisijai.

Restrukturizācijas projekts ir nākamais solis pretim vienota Baltijas vērtspapīru tirgus izveidei. Pašreiz Baltijas tirgū tiek kotētas 99 uzņēmumu akcijas ar kopējo tirgus kapitalizāciju virs 14 miljardiem eiro. Izmaiņas esošajā sarakstu struktūrā ir nepieciešamas, lai harmonizētu tirgus struktūru un kritērijus visās Baltijas valstīs, tādejādi palielinot to atbilstību investoru interesēm.

Baltijas Oficiālais saraksts

Visās trijās Baltijas valstīs stāsies spēkā vienotas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā. Nākotnē Baltijas Oficiālā saraksta emitentiem būs jāatbilst vienam no diviem likviditātes kritērijiem: brīvā publiskā apgrozījumā būs jāatrodas vai nu vismaz 25% akciju vai arī akcijām, kuru tirgus kapitalizācija ir lielāka par 25 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Tiesu administrācija un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs 2008. gada 14.martā noslēdza starpresoru vienošanos par elektronisku datu apmaiņu starp Tiesu informatīvo sistēmu (TIS) un Sodu reģistru. Turpmāk TIS datus par tiesu nolēmumiem centralizēti, elektroniskā formā iesniegs Sodu reģistram. Datu apmaiņu tiesās iecerēts ieviest divu mēnešu laikā pēc vienošanās noslēgšanas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim tiesu nolēmumu norakstus papīra formā tiesas pa pastu nosūtīja Iekšlietu ministrijas Informācijas centram datu reģistrēšanai Sodu reģistrā. Datu apmaiņa elektroniski būtiski uzlabos tiesu darba efektivitāti un samazinās tiesu personāla slodzi dokumentu un sūtījumu sagatavošanā. Paredzams, ka elektroniskā datu apmaiņa arī uzlabos abu reģistru – TIS un Sodu reģistra – datu kvalitāti, informēja Tiesu administrācija.

TIS tiešsaistes režīmā Sodu reģistrā iesniegs datus par krimināllietu izskatīšanas gaitu un rezultātiem, notiesātajiem piespriesto sodu, drošības līdzekļiem, kā arī par personām noteiktajiem administratīvajiem sodiem. Datu apjoms, kādu TIS iesniegs Sodu reģistram noteikts Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos Nr. 687 Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Otrdien Rīgā, Pulka ielā 3 renovētā ēkā ar svinīgu lentes griešanu un simbolisku atslēgu nodošanu atbildīgajām personām tika atklāts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kura īstenošanā ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro, Db.lv informēja Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas centra korespondente Egita Kancāne.

Cilvēces mūžsenais sapnis - nodrošināt rezerves daļas cilvēka ķermeņa bojāto audu un orgānu aizvietošanai – nu sāk piepildīties arī Latvijā. Jaunajā centrā pētnieki nākotnē veiks biomateriālu un medicīnisko implantu izstrādi un importēto implantu pārbaudes atbilstoši standartam ISO 10993. Pētnieku sadarbību ar uzņēmumiem sekmēs centra telpās izvietotais augsto tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā zinātnieku vadībā ir izveidota un vairāk nekā 20 gadu attīstīta biomateriālu un biomehānikas skola, izglītība un pētniecība. RTU zinātnieku rīcībā ir biomateriāli, kas ir daudzkārt pārbaudīti ar mikrobioloģijas šūnu testiem, dzīvnieku testiem un klīniskām pārbaudēm. Jau vairāk nekā 10 gadu Latvijas zinātnieku izstrādātie implanti tiek implantēti ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu pacientiem, kuru skaits pārsniedz 1000. Mediķi atzīst, ka implantācijas operācijas, kurās izmantoti RTU izstrādātie un RSU pētnieku pārbaudītie implanti, ir ļoti sekmīgas.