Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Krievijas valsts energokompānija Inter RAO JES kopš trešdienas ir pārtraukusi elektrības piegādes Baltkrievijai, kas joprojām nav apmaksājusi savas parādsaistības par piegādāto elektroenerģiju, vēsta Interfax.

«No 29. jūnija elektrības piegāde Baltkrievijai ir pārtraukta. Mēs gaidām kārtējo maksājumu, pēc kura varēsim atjaunot piegādes pilnā mērā,» aģentūrai Reuters stāstīja kompānijas pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Krievija jau jūnija sākumā samazināja elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, bet pēc panāktās vienošanās, saskaņā ar kuru Baltkrievijai līdz 5. jūlijam jānorēķinās par elektroenerģijas piegādēm martā, aprīlī un maijā trīs maksājumu kārtās, tās atjaunoja.

Otrais maksājums netika veikts līdz 22. jūnijam, kā to paredzēja noslēgtā vienošanās, un Krievija nolēma atslēgt Baltkrievijai elektrību.

Tomēr, kā jau vēstīts, pēdējā mirklī puses spēja vienoties un elektrības piegāde Baltkrievijai netika pārtraukta. Tika paredzēts, ka Baltkrievija kārtējo maksājumu veiks līdz 27. jūnijam. Tomēr valsts nespēja norēķināties par patērēto elektroenerģiju.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Balkrievija nav nomaksājusi savu parādu par saņemto elektrību no Krievijas valsts energouzņēmuma Inter RAO JES, tāpēc uzņēmums pārtrauks elektrības piegādes Baltkrievijai naktī uz 29. jūniju, vēsta Interfax.

Energouzņēmums joprojām cer panākt «konstruktīvu dialogu» ar baltkrievu partneriem un saņemt kārtējo maksājumu, kurš ļaus «atjaunot elektroenerģijas piegādes Baltkrievijas teritorijā».

Krievija jau jūnija sākumā samazināja elektroenerģijas piegādes Baltkrievijai, bet pēc panāktās vienošanās, saskaņā ar kuru Baltkrievijai līdz 5. jūlijam jānorēķinās par elektroenerģijas piegādēm martā, aprīlī un maijā trīs maksājumu kārtās, tās atjaunoja.

Otrais maksājums netika veikts līdz 22. jūnijam, kā to paredzēja noslēgtā vienošanās, un Krievija nolēma atslēgt Baltkrievijai elektrību.

Tomēr, kā jau vēstīts, pēdējā mirklī puses spēja vienoties un elektrības piegāde Baltkrievijai netika pārtraukta. Tika paredzēts, ka Balkrievija kārtējo maksājumu veiks līdz 27. jūnijam.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko lēmums par dzelzceļa kravu pārvadājumu novirzīšanu nav ekonomiski pamatots un ir saistīts ar piekāpšanos Krievijas spiedienam.

Baltkrievija tādējādi apliecina savu lojalitāti Vladimiram Putinam. Eksperti apgalvo, ka šāds solis Baltkrievijas ekonomikai nedos gandrīz nekādus ekonomiskus labumus, jo Baltijas ostas piedāvā daudz labākus apstākļus nekā Krievija, raksta Vašingtonā bāzēts Baltkrievijas analītisks medijs Belarus Digest.

Baltijas ostas Baltkrievijai ir daudz tuvāk, tā, piemēram, kālija minerālmēsli no Beloruskali rūpnīcas līdz Klaipēdas ostai pārvar 712 kilometrus. Savukārt ceļš uz Sanktpēterburgu būtu gandrīz par 300 kilometriem garāks.

Dzelzceļa transports Krievijā ir dārgāks nekā Baltijā. Latvijā un Lietuvā dzelzceļa transports piedāvā arī labākus pakalpojumus. Savukārt Kravu pārorientēšana uz Krieviju nozīmē papildus loģistikas izmaksas, bet Sanktpēterburgas ostas ziemās aizsalst, iemeslus, kāpēc A. Lukašeno lēmums ir ekonomiski nepamatots uzskaita medijis.

Krievijas gāzes eksporta monopolists Gazprom otrdien paziņojis, ka tas parāda dēļ vēl vairāk samazinājis gāzes piegādi Baltkrievijai, ziņo RIA Novosti.

Krievijas gāzes gigants pirmdien samazināja gāzes piegādi Baltkrievijai par 15%, atsaucoties uz 200 miljonu ASV dolāru parādu, ko Minska ir uzkrājusi kopš gada sākuma. Otrdien piegāde samazināta par 30%.

Pēdējo 24 stundu laikā Baltkrievija nav veikusi nekādus pasākumus, lai atmaksātu parādu, paziņojot par Gazprom lēmumu, sacījis monopolista vadītājs Aleksejs Millers.

Baltkrievija atsakās maksāt Krievijas noteikto gāzes cenu - 169 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem par pirmo ceturksni un 185 ASV dolāri - par otro ceturksni, un tā vietā maksā 150 ASV dolārus jau kopš 1. janvāra.

Gazprom pārstāvis Sergejs Kuprijanovs sacījis, ka Baltkrievija draud sākt ņemt gāzi no tranzīta cauruļvada uz Eiropu, ja notiks tālāka gāzes piegādes samazināšana.

Balktrievijas valdība un Nacionālā banka ir nosūtījusi lūgumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) piešķirt valstij stabilizācijas kredītu, paziņojusi Baltkrievijas valdība. Aizdevuma apmērs pagaidām netiek ziņots.

No 1. jūnija Baltkrievijā darbu uzsāk SVF misija, kura izskatīs jautājumus, kas saistīti ar Baltkrievijas ekonomisko situāciju. Fonds sīkāku informāciju par aizdevuma apjomiem sniegs šodienas laikā.

Šobrīt Balkrievija veic sarunas par aizdevuma piešķiršanu trīs miljardu ASV dolāru apmērā, izmantojot Eirāzijas Ekonomiskās kopienas (EEK) starpniecību. Lēmums par aizdevuma piešķiršanu tiks pieņemts EEK pretkrīzes fonda sēdē 4. jūnijā.

Iespējams, ka līdz šim panāktās vienošanās tiks pārskatītas, jo galvenais kreditors - Krievija ir paziņojusi, ka varētu atteikties no aizdevuma piešķiršanas Baltkrievijai, ja tā turpinās iegrožot Krievijas masu mediju brīvību.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Baltkrievijai panākot vienošanos ar Ukrainu par Venecuēlas naftas transportēšanu astoņu miljonu tonnu apmērā pa naftas vadu Odesa-Brodi, būtiski sarukušas Latvijas ostu izredzes piesaistīt Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju, vēsta laikraksts Bizness&Baltija.

Jau šā gada novembrī pa naftas vadu Odesa-Brodi tiks pārsūknēti aptuveni 80 tūkstoši tonnu naftas, bet 2011. gadā kopumā pa šo naftas vadu plānots pārsūknēt astoņus miljonus tonnu Venecuēlas naftas.

Panāktā vienošanās ar Ukrainu Baltkrievijai ļaus ietaupīt aptuveni 25 līdz 30 ASV dolārus uz katru tonnu, turklāt Ukraina arī piedāvājuši atlaidi piestātnes nodevai 20 līdz 40 % apmērā.

Līdz ar to, ka liela daļa Venecuēlas naftas tranzīta tiks piegādāta caur Ukrainu, Latvijas satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta vadītājs Andris Meldups laikrakstam paudis šaubas par to, vai Latvijas kompānijas piekristu apstrādāt neliela apjoma naftas kravas Baltkrievijai. Tiesa gan, pēc viņa teiktā, Baltkrievija vēl turpināšot sarunas ar Latvijas ostām Rīgā un Venstpilī.

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines maina maršrutus, kuru gala mērķis ir Ukrainā. Turpmāk Ecolines Ukrainā centīsies iebraukt no Polijas, izslēdzot Baltkrieviju, pavēstījuši uzņēmuma pārstāvji.

Ecolines pārstāvji skaidro, ka tādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā saspīlējumu Ukrainā.

Maršruti tiks mainīti iespēju robežās. «Piemēram, uz Odesu Ukrainā no šā gada 17. jūnija pilnīgi visi pārvadājumi tiks veikti nevis cauri Baltkrievijai, kā līdz šim, bet gan tikai cauri Polijai. Savukārt pasažieri, kuru galamērķis ir Kijeva, varēs izvēlēties maršrutu pēc nepieciešamības, proti, cauri Polijai vai Baltkrievijai,» teikts Ecolines paziņojumā.

Braucot, piemēram, no Rīgas uz Odesu cauri Polijai nevis Baltkrievijai, ceļā pavadītais laiks ieilgst par trim stundām, taču divu robežu vietā ir jāšķērso tikai viena, turklāt Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešama tranzīta vīza, ceļojot cauri Baltkrievijai, ieguvumus un zaudējumus skaidro Ecolines vadītājs Andris Podgornijs. Viņš arī atzīst, ka, pasliktinoties kaimiņvalstu attiecībām, tiek ietekmēts arī robežu šķērsošanas un muitas kontroles process.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Baltkrievija informējusi, ka tā nokārtos savu parādu par gāzi ar Krieviju divu nedēļu laikā, ziņo BBC.

Kā vēstīts, Krievija vakar sāka samazināt gāzes piegādi Baltkrievijai, jo tā nav veikusi maksājumus.

Premjerministra vietnieks Uladzimirs Siamaška (Uladzimir Syamashka) sacījis, ka Baltkrievija aizņemsies gandrīz 200 miljonus ASV dolāru, kurus pieprasa valsts kontrolētais gāzes monopolists Gazprom. Taču viņš piebildis, ka Krievija ir parādā Baltkrievijai 217 miljonus ASV dolāru par gāzes tranzītu caur tās teritoriju uz Eiropu.

Krievijas prezidents vakar lika Gazprom samazināt gāzes piegādi Baltkrievijai par 15%.

Dmitrijs Medvedevs norādīja, ka ar katru dienu samazinājuma apmērs pieaugs, sasniedzot 85%, ja Baltkrievija nesāks atmaksāt savu parādus.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Baltkrievijas valdība ceturtdien nolēmusi ārvalstu attīstības banku izsniegtos aizdevumus atmaksāt valsts valūtā, jo tās piekļuve ārvalstu valūtām tikusi ierobežota rietumvalstu noteikto sankciju dēļ.

Valdības lēmums šos parādus atmaksāt Baltkrievijas rubļos pieņemts kopīgi ar valsts centrālo banku, un tas tiek darīts laikā, kad Baltkrievijai, tāpat kā Krievijai, draud ārējo parādsaistību maksātnespēja jeb defolts.

Šie pasākumi attiecas uz aizdevumiem, ko Baltkrievijai piešķīrušas tādas attīstības bankas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.

Rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ iesaldēta lielākā daļa Maskavas un Minskas ārvalstu līdzekļu un ierobežota šo valstu spēja izmantot bankas, tādējādi sarežģījot parādsaistību atmaksu.

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, ziņo Prime-Tass.

A. Lukašenko rīkojums nāk uzreiz pēc tam, kad Krievija samazināja gāzes piegādes apjomu Baltkrievijai. «Esmu pavēlējis valdībai pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu Baltkrievijas teritorijā līdz brīdim, kad Gazprom atmaksā savu parādu par tranzītu,» preses konferences laikā paziņoja A. Lukašneko.

Baltkrievija atsakās maksāt Krievijas noteikto gāzes cenu - 169 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem par pirmo ceturksni un 185 ASV dolāri - par otro ceturksni, un tā vietā maksā 150 ASV dolārus jau kopš 1. janvāra.

Forbes Russia vakar vēstīja, ka Kirgizstāna, kur jau kopš 10. jūnija notiek asiņaini nemieri, netieši ietekmējusi šā brīža Baltkrievijas problēmas ar Krieviju. Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs atrodas Minskā, jo Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko (attēlā) piešķīra K. Bakijevam politisko patvērumu. Tieši šī iemesla dēļ Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs esot devis norādījumus Gazprom noslēgt gāzes piegādi Baltkrievijai.

Krievija piešķirs Baltkrievijai aizdevumu trīs miljardu ASV dolāru apmērā, paziņojušas Baltkrievijas amatpersonas, vēsta BBC.

Baltkrievijai trīs gadu laikā tiks piešķirts 3 – 3,5 miljardu ASV dolāru liels aizdevums. Naudas līdzekļi tiks izmaksāti izmantojot Eirāzijas Ekonomiskās kopienas starpniecību.

Aizdevums Baltkrievijai būs jāizmanto privatizācijas veicināšanai. Maskava jau sen ir izrādījusi interesi par Baltkrievijas aktīviem, ieskaitot naftas pārstrādes rūpnīcas, gāzesvadu sistēmu un mobilo pakalpojumu sniedzēju.

Jau rakstīts, ka Baltkrievija aprīlī atcēla visus ierobežojumus, kas noteica Baltkrievijas rubeļa kursu starpbanku valūtas tirdzniecībai, tādējādi cerot, ka alternatīva rubeļa kursa ieviešana palīdzēs valstij pārvarēt valūtas krīzi.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.