Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.

Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pirmdien publicētie dati par 2016.gadu.

Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,8% no kopējiem izdevumiem jeb 734,2 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,6% no izdevumiem jeb 620,1 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4,2% no izdevumiem, kas ir 1,033 miljardi eiro.

Baltijas valstīm seko Čehija un Polija (abās valstīs 3,6% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Ungārija un Somija (abās valstīs 2,9%), kā arī Islande, Slovākija un Luksemburga (visās valstīs 2,5%).

Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 0,9%), Austrijā (1,3%) un Portugālē (1,4%).

Kopīgā izmeklēšanā Kaspersky Lab, Eiropols un Interpols ir atklājuši nepieredzētu kibernoziedzīgu operāciju, kuras ietvaros uzbrucēji ir nozaguši miljardu ASV dolāru. Kiberzagšana ir turpinājusies divus gadus un skārusi aptuveni 100 finanšu iestāžu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šajā skandalozajā incidentā ir vainojams starptautisks Krievijas, Ukrainas, vairāku Eiropas valstu, kā arī Ķīnas kibernoziedznieku grupējums, vēsta Kaspersky Lab.

Noziedzīgais grupējums, kas ir ieguvis nosaukumu Carbanak, izmantoja mērķuzbrukumiem raksturīgus paņēmienus, taču atšķirībā no daudziem citiem incidentiem šī laupīšana iezīmē jaunu posmu: tagad kibernoziedznieki var zagt naudu tieši no bankām, nevis lietotājiem.

Bandas Carbanak kibernoziedznieku darbība ir skārusi aptuveni 100 banku, maksājumu sistēmu un citu finanšu iestāžu gandrīz 30 valstīs, tostarp ASV, Krievijā, Vācijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Honkongā, Taivānā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā, Indijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Pakistānā, Nepālā, Marokā, Islandē, Īrijā, Čehijā, Šveicē, Brazīlijā, Bulgārijā un Austrālijā.

Eiropas Komisija ES dalībvalstīm atprasa kopumā 115,2 miljonus eiro lauksaimniecības veicināšanas politikai dotās naudas. Tā kā daļa šīs naudas ir jau atmaksāta, pašlaik runa ir par 54,3 miljoniem.

Šo naudu jāieskaita atpakaļ ES budžetā, jo tās izlietojums vai nu neatbilst ES noteikumiem vai zemkopības tēriņu kontroles procedūrai. Dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt ES fondu naudas izmantošanas atbilstību Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) noteikumiem, un EK savukārt ir jānodrošina, lai tas tiešām tā notiktu.

Portāls egovmonitor.com ziņo, ka pēc EK lēmuma lauksaimniecības naudu būs jāatmaksā Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Nēderlandei, Polijai, Portugālei, Somijai, Zviedrijai un Lielbritānijai. Latvijas šai sarakstā nav.

Ziemeļīrijā, Belfāstā pieaug bažas, kuras izraisa Austrumeiropas gangsteru pieaugošā «armija» pilsētas ielās, atsaucoties uz Sunday World, vēsta portāls Baltic Ireland.

Laikraksts informējis, ka bandas priekšgalā, kura ir atbildīga par narkotikām, prostitūciju un krāpšanos ar kredītkartēm, atrodas «muskuļots vīrs no bijušās Padomju Latvijas».

Laikraksts norādījis, ka viņš ir valsts ienaidnieks numur viens, jo darbojas noziedzīgajā impērijā, kas plešas no Frankfurtes līdz Amsterdamai, Dublinai un tagad arī Belfāstai. Sunday World esot zināma šī cilvēka identitāte, bet juridisku iemeslu dēļ tā nevar tikt atklāta.

Laikraksts veicis īpašu izmeklēšanu un atklājis ārvalstu noziedznieku bandu skaita satraucošo pieaugumu. Tās tirgo narkotikas un ir iesaistītas cilvēku tirdzniecībā un prostitūcijā.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Mums patīk skaidra nauda – šādus uzrakstus Anglijā uz veikalu durvīm pamanījis ne viens vien. Vai šie uzraksti neliek aizdomāties, ka britiem ir daudz dziļāki iemesli izstāties no Eiropas Savienības, nekā sabiedrība nojauš? Bet šoreiz ne par britiem, bet par Latviju. Vienkārši uzraksts – mums patīk skaidra nauda – ir kā pierādījums, ka arī attīstītās un stabilās ekonomikās novērtē īstās naudas smārdu.

Esmu aizdomājusies par to, kas notiktu, ja visi pasaules iedzīvotāji gribētu vienlaikus izņemt no saviem kontiem naudu. Iestātos haoss. Latvijā jau ir bijuši precedenti, kad iedzīvotāji ažiotāžas dēļ steidz izņemt skaidru naudu un pie bankomātiem veidojas garas rindas. Atgriezīsimies uz mirkli 2011. gada decembrī – Latvijā daudzos Swedbank bankomātos nav iespējams izņemt naudu. Pēc nedēļas nogales pirmdienas rītā tiek ziņots, ka nauda ir pieejama 130 bankomātos, bet 170 bankomāti vēl nav uzpildīti. Svētdienas laikā no bankomātiem tika izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu un panikai ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši klientu. Pirms astoņiem gadiem notikusī Swedbank ažiotāza 2019. gada februārī izskatās pavisam savādāk, jo notikumiem ir cits fons. Šodien Swedbank tāpat kā citām bankām būs jāpierāda, ka toreiz starp Dānijas Danske Bank un Zviedrijas Swedbank Igaunijas struktūrvienībām nav notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa tiek lēsta 3,8 miljardu eiro vērtībā. Publiski gan tiek uzsvērts, ka netīrās naudas darījumi varētu būt notikuši Baltijas struktūrvienībās un Igaunijas reputācija nav tik ļoti cietusi kā Latvijas.

Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Finansējums ir paredzēts šā gada četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim. 6 944 658 eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 824 eiro IZM radusi savā budžetā.

Tagad Finanšu ministrijai vēl jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par finansējuma pārdali. Ja tā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebildīs apropriācijas pārdalei, ministrija varēs to veikt.

Minimālā atalgojuma paaugstināšana attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības skolotājiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.

Šīs nedēļas vētras nodarījušas apjomīgus postījumus prestižajiem vīna dārziem Francijas slavenajā vīna reģionā Burgundijā, ziņo thelocal.fr. Šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad vīna reģionu skar vētras, un viens ražotājs to jau nodēvējis par katastrofu. Taču vētras nerimšoties.

Vasaras vētra ar krusu dažos īpašumos esot izpostījusi līdz pat 70% augu, žēlojušies vietējie vīna ražotāji.

Otrdienas vētras, kuras atnesa spēcīgu krusu apvienojumā ar stipru vēju, radījušas plašus postījumus dažās no Francijas pazīstamākajām vīna vietām, ieskaitot Côte de Beaune, Volnay, Pommard un Savigny-les-Beaune.

«Tā ir katastrofa. Tie ir zaudējumi vismaz 30-40 procentu apmērā, un varētu pieaugt līdz 70 procentiem,» stāstījis kāds vīna ražotāju pārstāvis. Pēc viņa stāstītā, spēcīgā krusa var nodarīt tādus bojājumus vīna dārziem, kas var ilgt līdz pat trim gadiem.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no tām ir atklājusi «melnās kases», kur netiek dokumentēta naudas plūsma.

Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ka «melnās kases» konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībās. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas «melnās kases».

Līgatnes pašvaldību patlaban vada Vienotības pārstāvis Ainārs Šteins.

Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, Valsts kontrolei nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot «melnās kases» apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.

Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.

Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.

Ar katru dienu arvien vairāk tirgotāji izjūt lielāko kļūdu, ko eiro ieviešanā ir pieļāvusi Latvijas Banka un Latvijas valdība. Tā ir nepareizi saplānotā sīknaudas masa apritē, kas pārpludinājusi veikalu kases un pircēju makus. Ja šī Latvijas Bankas kļūda vēl nebūtu nekas traģisks, tad to papildina komercbanku augstie tarifi par sīknaudas iemaksāšanu kontā.

Tā savā paziņojumā medijiem norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), piebilstot, ka katrs var veikt eksperimentu un pamēģināt lūgt samainīt sīknaudu pret banknoti veikalā vai doties monētas iemaksāt savā bankas kontā.

Asociācija atgādina, ka jau pirms nepilna gada tā piedāvāja Latvijas Bankai līdzdarboties eiro ieviešanas plānošanā. Toreiz banka esot atteikusi atteica. Līdzīgi rīkojusies arī valdība, kad LTA pirms pusgada vērsās pie tās pārrunāt komercbanku līdzatbildību eiro ieviešanas procesā, konkrēti – neņemt komisijas maksu par monētu ieskaitīšanu kontā.

Līdz ar to LTA atkārtoti aicina, tagad jau jauno valdību, «novērst eiro ieviešanas kļūdu un neērtības gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem».

Liela daļa iedzīvotāju ir tērējusi komercbankās esošos uzkrājumus, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Patlaban galvenās tautsaimniecības nozares, tādas kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un rūpniecība demonstrē noturīgu pieaugumu pēdējos mēnešos. Tas ļauj sagaidīt, ka arī atlikušajos gada mēnešos ekonomiskā izaugsme valstī saglabāsies samērā augsta, lai gan izaugsmes tempi tomēr mazināsies augstākas bāzes un nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmē, paredz LB pārstāvis, piebilstot, ka jāatzīmē nozarē vērojamās pozitīvās aktivitātes – turpinās jaunu ražotņu atklāšana, jaunu produktu izstrāde un jaunu tirgu apgūšana.

Labie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji ļāva gaidīt arī labāku, kā iepriekš prognozēts, ekonomisko izaugsmi, tāpēc dati par IKP gada pieaugumu par 5.3% šī gada 3. ceturksnī nav pārsteigums, uzsver I. Rimšēvičs, norādot, ka tomēr apstrādes rūpniecības tempu samazinājums liecina, ka pilnīgi izvairīties no nelabvēlīgās ārējās vides ietekmes Latvijai tomēr nākotnē var arī neizdoties. Tāpēc gada beigās tomēr var gaidīt izaugsmes tempu piebremzēšanos palēnināšanos. Tomēr arī ņemot vērā šo sagaidāmo piebremzēšanos, kopumā 2012. gadā IKP izaugsme sagaidāma 5% apjomā, paredz LB.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.