Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Tallina, Igaunija. Šodien, 2006.gada 4. decembrī, notika jūras kabeļa Estlink - pirmā Baltijas un Ziemeļu valstu energosavienojuma svinīgas atklāšanas ceremonija.

Jūras kabelis Estlink, kas ir izbūvēts rekordātri, savieno Harku 330 kV apakšstaciju, kas atrodas ārpus Tallinas, un Espoo 440 kV apakšstaciju, kas atrodas netālu no Helsinkiem, tādējādi, pirmo reizi savienojot Baltijas valstis ar Ziemeļu valstīm.

Estlink zemūdens kabelis ir viens no Eiropas Savienības prioritātes projektiem, kas uzlabos pārrobežu savienojumu infrastruktūru, kā arī radīs daudz efektīgāku elektroenerģijas tirgu Eiropā. Tas ir pirmais kopējais Baltijas valstu un Somijas energokompāniju projekts, un tā izmaksas ir 110 miljoni eiro. Kabeļa izveidošanas mērķis, galvenokārt, bija nodrošināt elektroenerģijas tranzītu uz Ziemeļvalstīm no Baltijas. Projekts nozīmīgs arī ar to, ka tik uzlabota energosistēmas drošība un apgāde Baltijas valstīs. Estlink nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības iespējas, kā arī nodrošina iespēju elektrību iegādāties no alternatīviem elektroenerģijas avotiem, tādējādi, mazinot ražošanas jaudu iespējamo deficītu.

Igaunijā 4. decembrī, notika jūras kabeļa Estlink, pirmā Baltijas un Ziemeļu valstu energosavienojuma, svinīgā atklāšanas ceremonija.

Jūras kabelis Estlink, kas ir izbūvēts rekordātri, savieno Harku 330 kV apakšstaciju, kas atrodas ārpus Tallinas, un Espoo 440 kV apakšstaciju, kas atrodas netālu no Helsinkiem, tādējādi, pirmo reizi savienojot Baltijas valstis ar Ziemeļu valstīm.

Estlink zemūdens kabelis ir viens no Eiropas Savienības prioritātes projektiem, kas uzlabos pārrobežu savienojumu infrastruktūru, kā arī radīs daudz efektīgāku elektroenerģijas tirgu Eiropā. Tas ir pirmais kopējais Baltijas valstu un Somijas energokompāniju projekts, un tā izmaksas ir 110 miljoni eiro. Kabeļa izveidošanas mērķis, galvenokārt, bija nodrošināt elektroenerģijas tranzītu uz Ziemeļvalstīm no Baltijas. Projekts nozīmīgs arī ar to, ka tik uzlabota energosistēmas drošība un apgāde Baltijas valstīs. Estlink nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības iespējas, kā arī nodrošina iespēju elektrību iegādāties no alternatīviem elektroenerģijas avotiem, tādējādi, mazinot ražošanas jaudu iespējamo deficītu.

BankServiss ir saņēmis starptautisko organizāciju VISA un MasterCard sertifikātus, kas apliecina, ka jaunizveidotais karšu personalizācijas centrs atbilst visām starptautisko maksājumu organizāciju prasībām, kas pielīdzināmas skaidras naudas glabāšanas fiziskās un loģiskās drošības prasībām. Lai nodrošinātu personalizācijas centra izveidi un sagatavošanos viedkaršu un magnētisko karšu personalizācijai, darbinieku apmācībai BankServiss investīcijās ir ieguldījis vairāk kā 300 000 latu. BankServiss ir iegādājies personalizācijas iekārtas, kas ir gatavas lieliem apjomiem un ļaus personalizēt apmēram 1.5 miljoni magnētiskās un viedkartes viena gada laikā. BankServiss plāno apkalpot gan bankas, gan citas institūcijas, kas izsniedz magnētiskās kartes, viedkartes, lojalitātes kartes, kā arī ir gatavs nodrošināt identifikācijas karšu personalizāciju. Modernās tehnoloģijas dod iespēju gan ievadīt viedkaršu datus, gan nodrošina lāzerdruku, embosāciju un indenta druku. Pirmās kartes plānots personalizēt jau septembra beigās.

Kurzemes loka projekta ietvaros Rīgā noslēgts vērienīgs energoinfrastruktūras izbūves projekts - Kurzemes loka 330 kV kabeļa un optiskā kabeļa izbūve, informē Latvenergo pārstāvji.

Nepilnus 14 kilometrus garais pārvades tīkla posms no Imantas apakšstacijas Daugavas kreisajā krastā līdz Rīgas TEC-1 apakšstacijai labajā krastā nepilnu trīs gadu laikā tika izbūvēts 330 kV maiņstrāvas kabeļa veidā. Kabelis šķērso gan Rīgas maģistrālās ielas, dzelzceļa līnijas un arī pašu Daugavas upi.

Kopumā tehniskais projekts tika izstrādāts un realizēts 3 posmos. Pirmais posms ir 330 kV kabeļu līnija A/st. Imanta - Daugavas kreisais krasts, otrais posms - Daugavas kreisais krasts, bet trešais posms - Daugavas labais krasts.

Kurzemes loka projekts ir atjaunotās republikas laikā ievērojamākais energoinfrastruktūras projekts Latvijā, stāsta Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Latvijai jācenšas piesaistīt daļa no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētajiem 3.5 miljardiem eiro enerģētikas projektiem.

Tā šodien, uzklausot atbildīgās ministrijas pārstāvjus, lēma Saeimas Eiropas lietu komisija. Latvijai piedāvājums ir vēl jo vairāk interesants, jo 1.75 miljardi eiro paredzēti elektroenerģijas starpsavienojumiem, starp kuriem prioritārs ir Baltijas — Zviedrijas kabelis.

«Pirms būvēt starpsavienojumu, noteikti jānodrošina arī savas elektroenerģijas ražošanas jaudas pietiekamā līmenī, uzbūvējot jauno Kurzemes staciju, jo Skandināvijas valstis ir likušas saprast, ka nav ieinteresētas kabelī ar elektrības deficīta zemi. Turklāt jāizveido arī stabils Baltijas elektroenerģijas tirgus, līdz ar to pie kabeļa ar Skandināviju visticamāk tiks tā valsts, kas pirmā attīstīs savas jaudas. Pašlaik Latvija šajā situācijā ir tomēr nedaudz tālāk tikusi par Lietuvu,» tā U. Sarma.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

SIA Lattelecom iesniedzis tiesā jūras prasības pieteikumu pret kāda Liepājas zvejas kuģa īpašnieku par zaudējumu piedziņu gandrīz 110 tūkstošu latu apmērā un prasības nodrošināšanu.

2008.gada 15.septembrī tika konstatēts SIA Lattelecom piederošā jūras zemūdens kabeļa Latvija (Ventspils) – Zviedrija (Nynashamn) atsevišķu optisko šķiedru bojājums, savukārt 2008. gada 17. septembrī konstatēts jūras zemūdens kabeļa pilnīgs pārrāvums. Bojājumu vieta atradās uz kabeļa līnijas aptuveni 90 km attālumā no Latvijas Republikas krasta. Minētā jūras zemūdens kabeļa bojājuma rezultātā SIA Lattelecom tika nodarīti zaudējumi 109.99 tūkstošu latu apmērā, Db informēja SIA Lattelekom Komunikācijas daļas direktore Rita Voronkova.

Par minēto bojājumu 2008.gada 10.oktobrī SIA Lattelecom paziņoja Valsts policijai, kura 2008.gada 4.novembrī sāka kriminālprocesu. Kriminālprocesa ietvaros tika noskaidrots, ka bojājuma laikā un vietā atradās Latvijas Republikas zvejas kuģis.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Igaunijas valdība šodien piešķīrusi atļauju kabeļa Estlink2 izvietošanai, kas izmaksās 300 miljonus eiro un ļaus palielināt Igaunijas energoapgādes drošību.

Eesti Energia meitasuzņēmums būvēs augsta sprieguma kabeli starp Pjūsi pilsētu un somu Porvo, vēsta novosti.err.ee.

Kabeļa garums būs 165 km, bet tā jauda varētu sasniegt 650 megavatus, paziņojusi Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrija. Saskaņā ar plānu, kabeļa izbūve jāpabeidz līdz 2013. gadam. Projekta kopējā summa ir 300 miljoni eiro, bet jautājums par investīcijām līdz galam vēl nav nolemts. Atbilstošs iesniegums par 100 miljoniem eiro jau iesniegts Eiropas Komisijā.

Estlink2 realizācija ļaus savienot visas Baltijas valstis kopējā Ziemeļu un Rietumeiropas energoapgādes sistēmā, kas ļaus brīvi pirkt, pārdot un sadalīt elektroenerģiju. Pirms kabeļa izbūves tiks veikti visi nepieciešamie jūras dibena izpētes darbi.

Liepājā, Beberliņu teritorijā (Karostā), topošajā aktīvās atpūtas un veikborda parkā BB WakePark atklāta kabeļa veikborda trase. Šovasar sāks darboties arī kafejnīca, nākotnē gaidāmas arī citas aktivitātes.

«Beberliņos kabeļa veikbordam ir izcila ūdenstilpe, ko sen nolūkoju kā vietu, kur nākotnē varētu ierīkot šādu veikborda parku un reizē atpūtas vietu jebkuram interesentam. Esmu gandarīta arī par konstruktīvo sadarbību ar Liepājas domi, kura novērtēja mūsu iniciatīvu ieviest Liepājā ko šeit nebijušu,» sacīja aktīvās atpūtas un veikborda parka BB WakePark vadītāja Santa Vēvere.

Kabeļa veikbords ir veikborda novirziens, kurā ar veikborda dēli, slīdot pa ūdens virsmu, par vilcējspēku izmanto kabeļtrosi.

Kabeļa veikborda trases noma stundā izmaksājot Ls 20, maksimāli par šo summu, savstarpēji mainoties, var sportot pieci cilvēki.

Pēc vakar Vecrīgā notikušā grautiņa cietušie uzņēmumi un iestādes zaudējumus vēl rēķina. Kā Db norādīja a/s Latvijas balzams sabiedrisko attiecību pārstāvis Ingars Rudzītis, Latvijas balzams veikalā Smilšu ielā izdauzīti logi un izlauztas durvis, kā arī izdemolēts pats veikals.

Grautiņu radītos zaudējumus vēl rēķinās

Zaudējumi tiks aprēķināti tuvākajās dienās pēc inventarizācijas, taču, kā lēsa I. Rudzītis, tie nebūs ļoti lieli, turklāt veikals bijis apdrošināts.

Situācijas apzināšana un zaudējumu novērtēšana notiek arī Saeimā, kas vakar grautiņos cieta visvairāk, atsaucoties uz Saeimas kancelejas vadītāja teikto, sacīja Saeimas preses dienesta vadītāja Lelde Rāfelde. Precīzāka informācija būs zināma pēc dažām stundām.

Rīgas pašvaldības policijai (RPP) vakar grautiņu laikā Vecrīgā sabojātas astoņas automašīnas.Divas no tām ir tik stipri cietušas, ka nebūs vairs remontējamas, sacīja RPP preses sekretāre Inese Tīmane. RPP darbinieki grautiņos nav cietuši.

Šā gada 11 mēnešos Rīgā AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 72 trešo personu izraisītus elektroapgādes tīkla bojājumus, kas ir sagādājuši neērtības uzņēmuma klientiem, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektroapgādes tīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šā gada 11 mēnešos AS Sadales tīkls Rīgā ir reģistrējusi 60 gadījumus, kad rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātas kabeļu līnijas, un 12 gadījumus, kad ar tehniku bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes. Šādu trešo personu izraisīto elektrotīkla bojājumu dēļ neērtības izjūt uzņēmuma klienti, kuriem uz laiku, kamēr tiek veikti elektrotīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

Šogad uzņēmums vidēji ik nedēļu visā Latvijā reģistrē 13 juridisko un privātpersonu radītos elektrotīkla bojājumus. Lai novērstu šos elektroapgādes tīkla bojājumus - īpaši kabeļtīkla bojājumus, un nodrošinātu elektroapgādes atjaunošanu, jāveic piespiedu elektroapgādes atslēgums, kas apdzīvotās vietās un pilsētās ietekmē no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem lietotāju. Šie notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un attīstības darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu klientu elektroapgādi, norāda AS Sadales tīkls Tehniskais direktors Raimonds Skrebs.

Mūsdienu vadītāji atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, cīnoties ar ekonomikas krīzes sekām, kādas jebkad ir novērotas pēc Lielās depresijas periodā. Darbojoties pārmaiņu laikā ar augstu sarežģītības pakāpi, viņu ikdiena ir saistīta ar savas komforta zonas atstāšanu un nepieciešamību virzīties uz priekšu bez augošas ekonomikas vides radītām priekšrocībām. Vadītājiem trūkst skaidrības attiecībā uz vidēja un ilgtermiņa mērķiem, tie izjūt intelektuālā kapitāla trūkumu, ikdienas operatīvā darbība un stratēģija nonāk pretrunā. Tieši tāpēc līderība kā kompetence izaicinājumu pilnos laikos spēlē noteicošo lomu vadītāju kompetenču lokā. Atsaucoties uz jaunākiem pētījumiem divās pasaules vadošās biznesa skolas Carnegie Mellon un Hārvardas Biznesa Skolā (Harvard Business School), līderība kā kompetence ir absolventu panākumu pamatā 70-80% gadījumos. Aptaujājot 1600 vadītājus Eiropas valstīs, esam nonākuši pie secinājuma, ka līderība ir visvairāk pieprasītā kompetence visos vadības līmeņos.

Kas tad īsti ir līderība kā kompetence? Strādājot pie Eiropas Savienības projekta, kura ietvaros tiek izstrādātas vadlīnijas līderības kompetenču attīstībai uzņēmumos un biznesa skolās, nonācām pie secinājuma, ka līderība kā kompetence iekļauj sevī vairākas vadības prasmes (kopā aptuveni 20). Ja runājam par 3 svarīgākajām vadības prasmēm, tad tas būtu:

- Pamatprincipu/ fundamentu ievērošana uzņēmējdarbības stratēģijas veidošanā;

- Personīgo vērtību skalas izveidošana un šo vērtību piekopšana;

- Sevis apzināšanās (self-awarness) un nemitīga attīstība.

Vorens Bafets (Warren Buffett), viens no pasaules slavenākajiem investoriem, ir plaši pazīstams ar to, ka investē uzņēmumos, izvēloties tos pēc uzticamiem, bet mazāk populāriem investoru vidū kritērijiem, proti, uzņēmuma stratēģiskiem pamatprincipiem. Pēdējo desmit gadu laikā esam novērojuši tendenci, ka biznesa mērķi ar reālu un saprātīgu stratēģiju ir bijis retums. Tā vietā, vadītāji un investori piekopa «sekošana pūlim» stratēģiju un lielāku uzmanību veltīja personīgā tēla veidošanai, nevis biznesa mērķu analīzei, attiecīgi zaudējot modrību un pieņemot naivus lēmumus. Par fundamentālu tika uzskatīta agresīva stratēģija un viens vienīgs mērķis – peļņas maksimalizācija īstermiņā tika uzskatīta par veiksmīga biznesa pamatprincipiem, nepievēršot pienācīgu uzmanību vadītāju kompetenču attīstīšanai. Attiecīgi, gan biznesa skolas, gan apmācību uzņēmumi veidoja piedāvājumu, kurš atbalstītu agresīvā biznesa laikmetu. Skarbais fināls visiem ir zināms – kā jau ikvienas krīzēs apstākļos sekoja daudzu jo daudzu uzņēmumu bankrotu vilnis. Vadītāji aizdomājās, vai ar tām zināšanām un ambīcijām, kas man ir, pietiek, lai virzītos uz priekšu arī šodien?

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai. Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA “Banku Servisa Centrs” (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISA Electron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos. BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli. Prasība par bilances pieprasījuma operāciju nodrošināšanu bankas automātu tīklā izriet no starptautiskās karšu organizācijas VISA nosacījumiem, līdz ar to VISA karšu lietotāji bilances pieprasījuma operācijas varēs veikt arī ārzemēs. Savukārt, Eurocard/MasterCard norēķinu kartēm šis pakalpojums būs pieejams lokāli – Latvijas banku automātos, tā kā šī karšu organizācija nenosaka obligātu prasību starptautiskajā līmenī. Līgumus parakstījušas “Aizkraukles banka”, Akciju komercbanka “Baltikums”, “Baltic International Bank”, “Baltic Trust Bank”, “Hansabanka”, “HVB bank Latvia”, “Lateko banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, “Latvijas Krājbanka”, “Multibanka”, Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle, “Nord/LB Latvija”, “Ogres komercbanka”, “Parex banka”, “Rietumu banka”, “Sampo banka”, “SEB Latvijas Unibanka”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”. Šobrīd Latvijā bankas automātus uzstādījušas 10 bankas, kas kopā ir 867 vienības.

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Latvijā norēķini ar maksājumu kartēm arī par salīdzinoši nelieliem ikdienas pirkumiem turpina strauji augt. Pēc BankServiss datiem norēķinu skaits ar maksājumu kartēm par ikdienas pirkumiem 9 mēnešu laikā audzis par 35 % Pēc tikko noslēgušās BankServisa un piecu Latvijas vadošo komercbanku — Hansabankas, Hipotēku bankas, Latvijas Krājbankas, Parex Bankas un Latvijas Unibankas rīkotās akcijas datiem šā gada jūnijā vien BankServiss tīklā veikti jau 2.1 miljons pirkumu ar maksājumu kartēm. Akcijas laikā uz pusi palielinājies arī atkārtotu regulāru darījumu ar bankas kartēm skaits. Latvijā vidēji mēnesī ar vienu karti tiek veiktas 3 — 4 transakcijas, vidēji gadā katrs kartes lietotājs veic 26 transakcijas. Salīdzinājumam, Lietuvā vidēji ar vienu karti mēnesī tiek veikta viena transakcija, Igaunijā — astoņas un Slovākijā 1.5 transakcijas. Pēc Latvijas Bankas datiem pavisam Latvijā ir 0.9 miljoni maksājumu karšu lietotāju un to rīcībā ir 1.3 miljoni maksājumu karšu. Uz 2004. gada janvāri Latvijā bija 868 ATM un 10 268 POS termināli.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam"", Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā", noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu "Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība", kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudjumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.