Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess publiski nosodījis baumas par Igaunijas kronas devalvāciju un norādījis, ka tā tiek biedēta tauta, raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

Tā vietā būtu jāpārskata savas iespējas un jāturas kopā, uzskata Ilvess.

"Pirmām kārtām, visiem - valdībai un parlamentam, uzņēmumiem, ģimenēm un katram cilvēkam jāizjūt personiskā atbildība. Ja mēs to darīsim, tad noteikti tiksim visam pāri. Tieši tāpat, kā esam pārvarējuši jau agrāk vēl sliktākus laikus," teicis Ilvess.

Viņš norādījis uz globālām cikliskām problēmām, kas pierāda, ka Igaunija ir daļa no pasaules ekonomikas.

Swedbank makroekonomikas analītiķe Marisa Lauri (Maris Lauri) norāda, ka deflācija ir labāka nekā devalvācija, jo deflācijas gadījumā Igaunija varētu paturēt tās labo reputāciju. "Devalvācija atstātu smagas sekas uz visu [Igaunijas] ekonomiku, un tas ir sliktāk nekā deflācija," sacīja M. Lauri.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Drošības policija ir noskaidrojusi personas, kas izplatīja baumas par iespējamo nacionālās valūtas devalvāciju un šobrīd cenšas rast pierādījumus, kas apliecinātu šo personu pretlikumīgos nolūkus.

Viens no kriminālprocesiem ir par kāda laikraksta izplatīto informāciju par lata devalvāciju, kas neatbilst patiesībai. Sīkāku informāciju par aizdomās turētajām personām DP neatklāj, taču brīdina, ka ik vienam vajadzētu būt uzmanīgam un esošajā ekonomiskajā situācijā pārdomāt, pirms sākt atstāstīt dzirdēto par iespējamajām norisēm ekonomikā.

Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat sešiem gadiem.

Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) nav atbalstījis lata devalvāciju sarunās ar Latvijas valdību.

K. Rozenbergs norāda, ka lata devalvācijai Latvijā būtu nopietnas sekas reģionālā līmenī, jo, piemēram, varētu ciest tirgus uzticēšanās ārvalstu bankām, kuras investē Baltijā un līdzīgās valstīs. Tādēļ Latvijas izvēli par labu piesaistei noteikti atbalsta visas ieinteresētās puses ārvalstīs. Kristofs Rozenbergs arī uzsver, ka devalvācija daudz nemazinātu Latvijas vajadzību pēc ārējā finansējuma. Tāpat ir apšaubāms, vai devalvācija strauji veicinātu eksportu. Viņš atzīst, ka programmā paredzētā apjomīgā fiskālā korekcija atbilst citviet novērotai veiksmīgai pieredzei, kas ir zināms pamats uzskatīt, ka valūtas piesaiste netiks apdraudēta.

Liepājas Apbalvojumu konsultatīvā padome no 63 pieteiktiem kandiātiem noteikusi 15 liepājniekus, kurus pilsētas dzimšanas dienā - 18.martā - godinās kā Gada liepājniekus.

Starp 15 gada liepājniekiem ir arī jaunā uzņēmēja Madara More - SIA Wooly World valdes priekšsēdētāja un īpašniece - par jaunu biznesa ideju, veiksmīgi uzsāktu uzņēmējdarbību un eksportu, starptautiskiem panākumiem - Zviedrijas biznesa gada balvu par sociāli atbildīga biznesa veidošanā. Titulu saņems arī SIA Karlshamn Express Baltic valdes priekšsēdētājs Oļegs Bambuļaks – par mecenātismu, renovējot ēkas Jūras ielā 28/30, sponsorējot Karostas katedrāles restaurācijas darbu, atbalstot sporta deju klubu Aura, interešu centru Cerība bērniem, interešu centru Pēcskola, doktorātu Hiltests, hokeja komandu un Liepājas Svēta Nikolaja Jūras Katedrāli.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Runas par iespējamo lata devalvāciju, kas neļāva Latvijai pārdot nevienu no Valsts kases piedāvātajiem valsts vērtspapīriem, veicina Latvijā «uzblīdušo» banku akciju kritumu, kā arī Zviedrijas kronas un vairāku eiro piesaistīto valūtu vērtības samazināšanos.

Jau ziņots, ka valsts vērtspapīru izsolē netika pārdots neviens no Valsts kases piedāvātajiem valsts vērtspapīriem 50 miljonu latu vērtībā.

Arī ziņas par ārvalstu ekspertu un mūsu pašu politiķu izteikumiem par iespējamo lata devalvāciju atstājušas savas pēdas akciju un valūtu tirgos.

Zviedrijas krona attiecībā pret eiro, kam piesaistīts lats, trešdien, 3. jūnijā, zaudēja 1.5% savas vērtības. Kronas vērtība patlaban ir tuvu zemākajai tās vērtībai pēdējo sešu nedēļu laikā. Kopš 1. jūnija Zviedrijas krona attiecībā pret eiro zaudējusi 3.7% savas vērtības. Līdzīgu iespaidu notikumi Latvijā atstājuši arī uz Polijas un Ungārijas valūtām, kas vakar pret eiro nokritās par attiecīgi 0.8% un 2.7%. Samazinājās arī Čehijas valūta – par 0.3%.

Īstermiņā straujo patēriņa cenu pieaugumu Igaunijā nebūs iespējams apkarot, savukārt nākotni pašlaik ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kā mainīsies dažādu resursu cenas pasaules tirgos.

Tādēļ pagaidām igauņi prognozē, ka kronas ar eiro tiks aizstātas ne ātrāk kā 2012. gadā. To intervijā Db atzīst Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars (Ivari Padar).

Jau vairākus gadus Igaunija tika minēta kā pozitīvais piemērs – valsts, kuras budžets jau ilgstoši tiek veidots ar pārpalikumu, valsts ar vismazāko ārējo parādu visā Eiropas Savienībā. Kāds ir iemesls tam, ka pēdējos mēnešos Igaunijā ir tik augsta inflācija – šī gada novembrī ap 10 %?

Mūsu vēsturiski augstākā inflācija ir bijusi 1075 % 1991. gadā. Pašlaik, protams, inflācija ir diezgan augsta un realitāte ir tāda, ka 2008. gada pirmajā pusgadā mēs prognozējam ap 10 % augstu inflāciju. Tā ir problēma visā Eiropā. Protams, eirozonas valstīs inflācija nav tik augsta, tomēr tā ir ap 3 %. Tāda ir realitāte. Augstai inflācijai ir diezgan daudz iemeslu. Baltijas valstīs viens no galvenajiem iemesliem ir cenu izlīdzināšanās ar pārējo ES. Vēl viens inflācijas dzinējs ir degvielas cenas un pārtikas cenas pasaules tirgū.

Lai gan starptautiskie finanšu tirgi lielā mērā nomierinājušies, pēc vakardienas Swedbank paziņojuma par vienu no saviem scenārijiem, kurš paredz lata devalvāciju 15% apmērā, starptautiskie eksperti ar jaunu sparu metušies atbalstīt lata devalvācijas ideju.

Piemēram, investīciju kompānija Pacific Investment Management Company (Pimco) uzskata, ka Latvijai un tās starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu apspriest kontrolētu lata devalvāciju, lai aizsargātu valsts sociālo sektoru un atbalstītu eksportu.

«Tur, kur ir skaidri redzama reālā valūtas kursa neatbilstība un kur valūtas kursa režīma maiņai par iemeslu kalpo efektivitātes uzlabošana un konkurētspējas veicināšana starptautiskajos tirgos, devalvācija ir apsverama iespēja,» norāda Pimco eksperts Eiropā Endrjū Bosomvorts (Andrew Bosomworth).

Šādai idejai piekrīt arī RBC Capital Markets un Barclays Capital eksperti, norādot, ka lata devalvācija vismaz 15% apmērā tiks veikta līdz 2010. gadam ar mērķi palielināt Latvijas eksporta apjomus un samazināt budžeta deficītu laikā, kad valsts ekonomika sarūk ātrākajos tempos pēdējās desmitgades laikā.

«Es gribētu redzēt kaut vienu izsvērtu pierādījumu, ka šīs zāles, ko sauc par devalvāciju, dotu kādu labumu krīzes ārstēšanā Latvijai,» intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Devalvācija kā instruments tiešām esot zāles un daudz kur pasaulē tiekot pielietots, taču Latvijai šis instruments neder, norādīja T. Tverijons. Komentējot publikācijas zviedru presē par lata devalvāciju, T.Tverijons pauda, ka šie izteikumi, viņaprāt, ir izrauti no konteksta un viņam nav skaidrs, kā cilvēkiem neapnīk tā nelaimīgā runāšana par lata devalvāciju. «Ja jau tik viegli varētu risināt problēmas, vai tad premjers un Latvijas Bankas vadītājs būtu tik stulbi un to nebūtu jau izdarījuši?» vaicāja T. Tverijons.

Pēc viņa teiktā, jebkādas runas par lata devalvāciju ir jāuztver mierīgi. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents ir pārliecināts: ja Latvija iegūtu no nacionālās valūtas devalvācijas, tad tas jau sen būtu izdarīts. «Valsts nekad nebankrotēs, tās ir pārspīlētas bažas. Vai zināt pasaulē kādu valsti, kas ir bankrotējusi. Kam nav ko darīt, var runāt, bet labāk stāstīt anekdotes par ko var pasmieties, nevis tādas bēdīgas muļķības,» tā viņš.

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Krievijas Centrālā banka ir atzinusi nacionālās valūtas devalvācijas neizbēgamību. Varasiestādes tikai sola to, ka "tā nebūs pārāk asa", ziņo Fontanka.ru.

Krievija plāno rubļa devalvācijuRubļa vērtības vienmērīgu samazināšanos paredzēts panākt ar uzkrātajām zelta un valūtas rezervēm. Taču eksperti uzskata, ka jau tuvāko trīs - četru mēnešu laikā dolāra attiecība pret rubli būs viens pret trīsdesmit.

Krievijas Centrālā banka norāda, ka iemesls valūtas devalvācijai galvenokārt ir lielais kapitāla aizplūdums. Db.lv jau rakstīja, ka šī gada oktobrī no Krievijas aizplūdis kapitāls kopumā 50 miljardu ASV dolāru apjomā. Šī gada septembrī no valsts aizplūda kapitāls 24.6 miljardu ASV dolāru apjomā.

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Lai arī līdz šim Drošības policija ir uzsākusi kriminālprocesus saistībā ar baumu izplatīšanu, taču līdz reālai baumotāju sodīšanai šīs lieta līdz šim nav nonākušas, Db.lv pastāstīja Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse – Krūmiņa.

Viena no pēdējā laika skaļākajām lietām saistībā ar baumu izplatīšanu, neskatoties uz notikumiem saistībā ar Swedbank, bija ierosinātais kriminālprocess pret Ventspils augstskolas lektoru un ekonomistu Dmitriju Smirnovu, kurš tika turēts aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju 2008.gada rudenī.

Kriminālprocess pret Smirnovu tika izbeigts, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Augstskolas pasniedzējs tika aizturēts saistībā ar 2008.gada rudenī vietējā laikrakstā Ventas Balss ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni. Toreiz viņš norādīja: «Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV. Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim - vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot!»

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Lai stiprinātu e-komercijas uzņēmumu tirgus pozīcijas par apvienošanos paziņojuši interneta veikala «220.lv» īpašniece «Pigu grupa» un Polijas tiešsaistes tirgotājs «Morele.net» informē «Pigu.lt» pārstāve Raimonda Strazdauskaite.

Jaunā partnerība ir balstīta uz sadarbību, kā arī «Pigu» un «Morele» grupas uzņēmumi stiprinās savas pozīcijas, daloties ar zināšanām un labās prakses piemēriem mārketingā, loģistikā, biznesa operācijās un uzņēmējdarbības automatizācijā.

Abu uzņēmumu vadība prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā «Pigu» un «Morele» jaunizveidotās grupas kopējais gada apgrozījums sasniegs miljardu eiro. Lai finansētu uzņēmumu izaugsmi, IT sistēmu integrāciju un attīstību, kā arī citus sadarbības projektus, investēs 13 miljonus eiro.

«Pigu» Lietuvā ir internetveikals «Pigu.lt», tās meitasuzņēmums Latvijā «Pigu Latvia» pārvalda internetveikalu «220.lv», bet meitasauzņēmums Igaunijā «DLB Trading» pārvalda internetveikalu «Kaup24.ee».

Drošības policija (DP) izbeigusi pēc baumošanas par Swedbank finanšu problēmām sākto kriminālprocesu.

Kā informēja DP, kriminālprocess tika sākts pagājušā gada 12.decembrī pēc Krimināllikuma 194.1 panta - par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Swedbank finanšu stāvokli.

Savukārt šā gada 20.jūlijā DP pieņēma lēmumu izbeigt minēto kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Kā ziņots, neilgi pēc kriminālprocesa sākšanas izmeklētājiem bija vairākas versijas par to, kurš varētu būt vainojams saceltajā panikā. Cita starpā baumošanas kriminālprocesā liecinieka statuss tika piemērots Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS).

Jelgavas novada domes administrācijai īsi pirms baumu viļņa augstākā punkta sasniegšanas bija dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta Swedbank uz Valsts kasi. Līdzīgi rīkojās arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums un Apple oficiālais izplatīšanas partneris Latvijā piektdien uzsāks Apple planšetdatoru iPad tirdzniecību.

Neoficiāli DB tapis zināms, ka piektdien arī Latvijas Mobilais telefons (LMT) saviem klientiem piedāvās iespēju tikt pie iPad. Tiesa, oficiālus komentārus LMT šobrīd nesniedz.

Latvijā pirmo iPad varēja iegādāties 2010.gada maija beigās Elkor tirdzniecības vietās. Šobrīd Elkor mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka planšetdators iPad 64GB 3G maksā 749,99 Ls, planšetdators iPad 64GB – 639,99 Ls, bet planšetdators iPad 16GB 3G – 559,99 Ls.

Kamēr vairums prognožu liecina, ka Apple 2011. gadā pārdos 45 līdz 48 milj. iPad, pati kompānija prognozē lielāku pieprasījumu, tāpēc pasūtījusi kopumā 65 milj. iPad ekrānu, ziņo Apple Insider.

Baumošana, augstprātīga un iedomīga izturēšanās no kolēģu puses, kā arī aprunāšana ir tas, kas visvairāk traucē radīt labvēlīgu mikroklimatu kolektīvā, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. Aptaujā 23% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka visvairāk savos kolēģos necieš baumošanu un aprunāšanu, 21% atzīmēja augstprātību un iedomību, bet 12% nepatīk uzbāzība, kā arī cigarešu vai sviedru aromāts.

Tāpat aptaujātie kā darba vidi un produktivitāti degradējošas iezīmes atzīmēja skaļas telefonsarunas, pārāk biežas kafijas pauzes darba laikā, biežu darba kavēšanu, kā arī ēšanu pie darba galda.

23% aptaujāto savu ideālo kolēģi saskata tādā cilvēkā, kurš ir savas jomas profesionālis. 22% respondentu ideālais darbabiedrs asociējas ar personu, kurai piemīt laba humora izjūta un neatsaka palīdzību grūtībās, bet 11% svarīgs ir motivēšanas faktors - ideālais kolēģis palīdz motivēt strādāt un attīstīt sevi.

Aptaujā 79% respondentu atbildēja, ka viņu darbā šobrīd ir vai kādreiz bijis ideāls kolēģis, bet 21% savos kolektīvos nav saskatījuši ideālo kolēģi, savukārt ar savu ideālo kolēģi laiku ārpus darba pavadījuši 66% aptaujāto, bet 34% to vēl nav darījuši.

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».

Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.