Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Par grāmatu izdevēja SIA «Jumava» līdzīpašnieci kļuvusi Džaila Grēna, kurai nu pieder 711 daļas jeb 9,99% uzņēmuma pamatkapitāla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim visu SIA «Jumava» kapitāldaļu īpašnieks bija uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Juris Visockis, kurš savā īpašumā paturējis 90,01% uzņēmuma kapitāldaļu.

Līdz ar izmaiņām dalībniekos, mainīta arī uzņēmuma valde. Juris Visockis no valdes locekļa iecelts par valdes priekšsēdētāju, bet Džaila Grēna iecelta par uzņēmuma valdes locekli. Tādējādi SIA «Jumava» valde tagad darbosies divu valdes locekļu sastāvā.

Gan Jurim Visckim kā valdes priekšsēdētājam, gan Džailai Grēnai kā valdes loceklei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Izmaiņas SIA «Jumava» īpašniekos notikušas 18.februārī, bet 28.februāri izmaiņas dalībniekos, kā arī valdē ierakstītas komercreģistrā.

Jumavas grāmatnīcu pārstāvji paziņojuši par grāmatnīcu koncepta maiņu un pirmās e-grāmatnīcas atvēršanu Latvijā.

Paredzēts, ka Jumava grāmatnīcās, kuru nosaukums mainīts uz Jumava Pluss, no augusta sākuma būs iespēja iegādāties digitālās grāmatas, tāpat tajās paredzēta pieeja bezmaksas internetam. E-grāmatnīcā Jumava pluss varēs iegādāties Latvijas izdevniecību digitālās grāmatas. Zīmols Jumava pluss turpmāk apvienos grāmatnīcas Jumavas grāmatnīca Rīgā un Aizkraukles grāmatnīca.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, jaunā Jumavas grāmatnīcu koncepcija tapusi, ņemot vērtā sociālo tīklu un jauno mediju ietekmi, un ar Jumava pluss uzņēmums cer veidot sociāli aktīvu vidi. «Sekojot līdzi laika prasībām, ir pašsaprotami, ka veidojam plašāku piedāvājumu ar digitālām precēm,» norāda Jumava vadītājs Juris Visockis.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Grāmatu izdevējam SIA "Jumava" Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai, komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaunais nodrošinājums reģistrēts ceturtdien, 25.maijā.

Tādējādi šobrīd uzņēmumam ir divi aktīvi nodrošinājumi. Aizliegumu pamatkapitāla samazināšanai, komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai VID piemēroja kompānijai 2019.gada maijā.

Pēc VID publiskotās informācijas, šogad 24.maijā "Jumava" bija VID administrēto nodokļu parāds 35 731 eiro apmērā.

2021.gadā "Jumava" strādāja ar 416 62 eiro apgrozījumu un 41 646 eiro peļņu. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

"Jumava" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 14 228 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Juris Visockis (90,01%) un Džaila Grēna (9,99%).

Grāmatu izdevējam SIA «Jumava» piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājums piemērots ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes šī gada 8.maijā pieņemto lēmumu. Komercreģistrā šis nodrošinājums ierakstīts 16.maijā.

Šis ir vienīgais šobrīd aktuālais SIA «Jumava» nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2019. gada 7.maiju uzņēmumam bija nodokļu parāds 25,5 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994. gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro, 90% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Juris Visockis, bet 10% kapitāldaļu īpašniece ir Džaila Grēna.

2018. gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 485 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 11 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 16 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 63 tūkstošus eiro.

Grāmatu izdevējam SIA «Jumava» pirmdien, 3.septembrī, piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Nodrošinājums piemērots, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Tuņņa 29.augusta pieprasījumu.

Šis ir otrais SIA «Jumava» piemērotais nodrošinājums. Šī gada janvārī ar Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu uzņēmumam tika piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Šis nodrošinājums joprojām ir aktuāls.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 26.augustu uzņēmumam bija nodokļu parāds 35,5 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994.gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Juris Visockis.

2017.gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 529 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 9153 eiro. Tas nodarbināja 17 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 55 tūkstošus eiro.

Otrdien, 11.septembrī, atcelts grāmatu izdevējam SIA «Jumava» iepriekš piemērotais nodrošinājums - aizliegums visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Šis nodrošinājums tika reģistrēts 3.septembrī, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Tuņņa 29.augusta pieprasījumu.

SIA «Jumava» gan joprojām ir aktuāls aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kurš piemērots šī gada janvārī ar Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.septembri uzņēmumam bija nodokļu parāds 28 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994.gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Juris Visockis.

2017.gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 529 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 9153 eiro. Tas nodarbināja 17 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 55 tūkstošus eiro.

Valsts policija pabeidz izmeklēšanu tā dēvētajā «Nanotehnoloģiju lietā», par ko tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu saistībā ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu piegādi Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas Satiksme». Par minēto noziedzīgo nodarījumu aizdomās tiek turētas četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti. Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija.

Izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Grāmatu apgādā SIA Zvaigzne ABC par jaunu dalībnieci kļuvusi apgāda pārstāve Zane Kilbloka, liecina Lursoft informācija.

Zane Kilbloka ar divu tūkstošu latu lielu ieguldījumu par grāmatu apgāda dalībnieci kļuvusi 8. augustā. Z. Kilblokai pieder 1,48% Zvaigzne ABC daļu. Pārējie 33 mazākumakcionāri saglabājuši savu statusu.

Savukārt savu dalību apgādā pārtraukusi Santa Svaža, kura par Zvaigzne ABC dalībnieci bijusi no 2010. gada 18. marta, līdz šī gada 8. augustam.

Db.lv jau vēstīja, ka Zvaigzne ABC pērn palielinājusi apgrozījumu par 8%, bet tās peļņa pieaugusi pat deviņas reizies.

Apgāda darbībai būtisku uzlabojumu deva tā produkcijas apjoma daļas palielināšana, kas tiek pārdota savos veikalos, līdz ar to naudas aprite kļuva efektīvāka un izmaksas – mazākas, grāmatas nav jāatdod starpniekiem, kam ir ilgs norēķinu termiņš un iespējama pat naudas nesamaksāšana.

Latvijas loteriju organizētājs Latvijas Loto plāno piedalīties Eiropas mēroga spēlē, kurā Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt lielus laimestus, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Pašlaik viņa vēl neatklāja konkrētu spēli, taču norādīja, ka ir projekts, kurā kopā piedalīsies dažādas Eiropas valstis un būs iespējams iegūt lielus laimestus. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs piedalīties Eiropas mēroga spēlē un laimēt miljonus, apliecināja Kubli.

Atbildot uz jautājumu, kad tas notiks, Latvijas Loto vadītāja konkrētu laiku nenosauca, vien minēja, ka "ilgi nebūs jāgaida".

Runājot par pašreizējo Latvijas Loto sadarbību ar citu valstu loteriju rīkotājiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja klāstīja, ka sadarbība tiek veidota, piemēram, preču un tehnoloģiju piegādē.

«Mūsu lielākais sadarbības partneris ir amerikāņu kompānija Scientific games. Taču mēs skatāmies arī uz citiem sadarbības partneriem - kur ir labāka prece, labāka cena, izdevīgāki nosacījumi,» viņa sacīja. Tāpat laba sadarbība «Latvijas Loto» ir ar kaimiņvalstu loteriju uzņēmumiem.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Izglītības un zinātnes ministrija pēkšņi izrādās nobažījusies, ka Latvijas skolas gandrīz pusi no mācību literatūras iegādājas no viena izdevēja. DB vērtējumā tas ir pārspīlēti.

Pēc ministrijas lūguma Konkurences padomei (KP) jāpēta un jāizsaka atzinums par aptuveno faktu, ka virs 48% no visiem drukātajiem mācību līdzekļiem tiek iegādāti Apgādā Zvaigzne ABC. Pirmais konkurences uzraugu ieteikums ministrijai varētu būt vēlējums uzmanīgākai attieksmei pret izvēlēto metodoloģiju - ieskata gūšanai ir «nejauši atlasīts» zināms mācību iestāžu daudzums.

Tas nu ir drusku amizanti, ka ministrija ir dabūjusi vairāk datu, nekā spēj apstrādāt un uz sava aptuvenā ieskata bāzes prasa KP rīcību. KP nav vis šāds tāds kantorītis, bet gan varas ziņā potenciāli draudīgs iestādījums, un, pirms darīties ar šādiem asiem rīkiem, pilnīgs faktu materiāls būtu absolūts priekšnoteikums. Pagaidām IZM aplēses par apspriežamā apgāda daļu tirgū ir tikai provizoriskas.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Valsts policijas kratīšanas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) veiktas kriminālprocesā, kas izdalīts no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās RS «nanoūdens» krimināllietas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuru apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka, izvērtējot tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā iegūtās ziņas, šogad 3.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un jauna kriminālprocesa sākšanu, proti, iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Jaunais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Šajā izdalītajā kriminālprocesā procesa virzītājs veica kratīšanas, līdz ar to par citiem jautājumiem ieteicams vērsties ENAP, norādīja Eiduka.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA komentārus par izmeklēšanu nesniedza. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, iepriekš preses brīfingā taujāts, vai šīs nedēļas kratīšanas saistītas ar kādu jau zināmu lietu, atbildēja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu informāciju.

Šā gada 1.ceturkšņa ieņēmumi azartspēļu un izložu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu uzrāda ļoti nelielu kāpumu – 3,9% un sasniedz 43 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši tikai par 1,7%, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 8,4%, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – par 92,2% un sasniedz 937 tūkstošus eiro.

Ja šos pašus rādītājus salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, tad nozares ieņēmumos vērojams būtisks kritums, ko varētu ietekmēt eiro ieviešana, un kas atstāj ietekmi uz spēlētāju paradumiem piedalīties spēlē ar noteiktas nominācijas naudas zīmēm un monētām. Šajā gadījumā ieņēmumi no azartspēlēm veido 86,8% no 2013.gada 4.ceturkšņa ieņēmumiem, tajā skaitā, ieņēmumi no azartspēļu automātiem tikai 84,8% no iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumiem. Ieņēmumi no spēļu galdiem nav būtiski samazinājušies, jo vērojams kazino apmeklējumu skaita pieaugums.

Ceturtdien, 30.jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Vakcinācijas loterijas likumprojekts, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar fondu 1,218 miljoni eiro.

VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā. Ir paredzēti vairāku veidu laimesti.

Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiks Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.

2011. gada pirmajā pusgadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) izsniegusi 110 atļaujas preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai, savukārt loteriju organizēšanai izsniegto apstiprinājumu skaits salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusgadu ir samazinājies par 35, 7 %.

IAUI apkopotā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusgadu būtiski – par 26 % - samazinājies klientu pievilināšanai piedāvāto laimestu fondu lielums. Vidēji vienas loterijas fonds šogad bijis 3800 Ls.

Strauji sarucis preses izdevumu organizēto loteriju skaits – pērn preses izdevumi organizēja 353 loterijas, bet šogad – vairs tikai 190 loterijas.

Jāatgādina, ka jau vairākus gadus preču un pakalpojumu loterijām, kuru laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, ir nepieciešama IAUI izsniegta atļauja, bet loterijām, kuru laimestu fonds ir mazāks par pustūkstoti Ls, vajadzīgs apstiprinājums.

Valsts nodeva par preču un pakalpojumu loterijām šī gada pirmajos sešos mēnešos aprēķināta 90 565 Ls apmērā, kas ir par 29, 9 % mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.

Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.

Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.

Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Arī akciju tirgus dalībnieki var mācīties no loterijām

Periodiski pasaulē dzirdams par kādu gigantisku naudas summu, ko kāds ir laimējis loterijā. Nupat, piemēram, ASV loterijā laimēti 1,54 miljardi ASV dolāru, ko skaidrā naudā uz rokas gan izdotos pārvērst «vien» par 878 miljoniem. Eksperti norāda - pareiza investēšana, protams, nebūtu jāuztver kā loterija. Šajā pašā laikā cilvēku masas domāšana mēdz iet pa kādām noteiktām sliedēm, kas nozīmē, ka ieguldītāji var gūt zināmas mācības arī no tiem, kas mēdz krist šajā azartā.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs raksta – pēdējo nedēļu ASV loterijas biļešu pirkšanas trakums apstiprinājis vairākas lietas, kas raksturīgas mūsu dabai, – viena ir tā, ka tiekšanās pēc nauda nebūt nesaistās vien ar «pliku» vēlmi nodrošināt sev labklājību, un otra – cilvēki nesaprot varbūtības. «Pat, ja loterijas biļetes nepērkat un to negrasāties darīt, cilvēku vērošana, kas to dara, var sniegt zināmas mācības,» piebilst minētais eksperts.