Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.

Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.

Atzīmējot 10 gadu jubileju, pie viesnīcas Hotel Bergs ieejas iekārtots kāpostlauks.

Viesnīcas Hotel Bergs grafiskā atpazīstamības zīme jeb logo ir kāposts kā atgādinājums tam, ka pilsētbūvnieks Kristaps Bergs Berga Bazāru 1887. gadā sāka īstenot vietā, kur tolaik pletās Rīgas priekšpilsētas kāpostu lauki.

Pēc turpat 130 gadiem vēsture atgriezusies, un Elizabetes, Marijas un Dzirnavu ielu ieskautā Berga Bazāra centrā atkal ir kāpostlauks, kuru atbilstoši mūsdienīgai pilsētvidei un Berga Bazāra šodienas konceptam iekārtojusi Berga Bazāra dārzniece Maija Strazdiņa, katram Berga Bazāra pastāvēšanas gadam veltīdama pa kāpostgalvai.

126 kāpostgalvas speciāli esot izmeklētas zemnieku lielsaimniecībā Kaži, Svitenē, netālu no Rundāles.

Berga bazāra rīkotajam zemnieku tirdziņam atkal tiek likti sprunguļi - tirdziņa organizētāji nav saņēmuši Rīgas Domes atļauju rīkot tirgošanos 14. jūnijā. Kā Db informēja Berga bazāra tirdziņa organizatore Kristiāna Skābarde, atteikums pamatots ar Likumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

K. Skābarde ir nesapratnē, kāpēc atļauja nav dota, jo citi pilsētas tirgi strādā kā parasti. "Nerīkojam ne izpriecas, ne tingeltangeļus, zemnieki atbrauc, notirgo savu preci un tirgus ir beidzies. Aizliegums ir nesaprotams. Un tas notiek laikā, kad premjers saka, ka mazie ražotāji ir jāatbalsta," tā K. Skābarde. Viņa piebilda, ka Berga bazāra līdzīpašniece Ieva Laukers saņēmusi asu kritiku no Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga par viņas centieniem rast iespēju zemniekiem brīvi tirgoties 14. jūnijā. Db jau iepriekš ziņoja par pastiprinātām kontrolēm Berga bazāra rīkotajā zemnieku tirdziņā, kas satrauca gan tirgus apmeklētājus, gan tirgotājus. Pēc publikācijas Db situācija ir normalizējusies, piebilda K. Skābarde.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Sadarbībā ar biedrībām «Berga Bazārs» un «Slow Food», kā arī ar restorānu »Vincents» ir rasta iespēja atjaunot «Zaļā tirdziņa» tradīcijas Rīgas centrā. Šoreiz zaļie zemnieki pulcēsies Berga Bazārā vienlaicīgi ar antikvāro tirdziņu «Bazārs Berga Bazārā». Šogad tirdziņš norisināsies katra mēneša otrajā sestdienā: 14.oktobrī, 11.novembrī, 9.decembrī un arī 16.decembrī. Īpašu uzmanību «Zaļajā tirdziņā» piesaistīs restorāna «Vincents» pavāri un Elmārs Tannis, piedāvājot pavāru mākslas demonstrējumus no bioloģiski ražotiem produktiem. Berga Bazārs atrodas pašā Rīgas centrā un ir pieejams no Dzirnavu, Elizabetes un Marijas ielu puses. Saglabājot vēsturisko saturu un īpašo gaisotni, Berga Bazārs šobrīd ir moderns starptautiska līmeņa komercdarbības, tirdzniecības, atpūtas un dzīvojamais centrs, ko diendienā apmeklē daudz rīdzinieku, lai strādātu vai pavadītu brīvo laiku. Aicinām izmantot šo unikālo iespēju tikties ar bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem aci pret aci! Zaļajā tirdziņā apmeklētāji varēs iegādāties plašu klāstu bioloģiski audzētus un sertificētus produktus: dārzeņus, augļus, sieru, pienu, olas, gaļu, tējas, medu, maizi un citus, kas ir dabīgi iegūti, nelietojot ķīmiski sintezētus minerālmēslus un pesticīdus.

Naudas trūkums nav arguments, jo pat krīzes apstākļos ir daudz iespēju palīdzēt. Ir desmit no rīta, taču starp labdarības veikala Otrā Elpa grāmatu un apģērbu rindām jau līkņā vairāki cilvēki.

Kāds vecs vīrs šķirsta žurnālus un uzmanīgi pārlasa kaudzītē salikto mūzikas ierakstu vāciņus, bet steidzīga studente, šķiet, nozogot dažas minūtes no lekciju sākuma, ieskrējusi izšķirstīt kičīgo apģērbu skapi, ar sajūsmu vērojot visu, kam piedien apzīmējums «kā no vecmāmiņas pūra». Šķiet, atrast šeit kaut ko konkrētu būs sarežģīti, toties uziet necerētas pērles — vieglāk par vieglu.

Sev un citiem

Veikals Otrā Elpa ir īsts rotaļu laukums tiem, kuri savā garderobē vēlas ieviest Vivjenas Vestvudas cienīgus akcentus, tiem, kuri mūsdienīgam dzīvokļa interjeram gatavi piešaut kādu asumiņu. Te nejauši var atrast patiesus brīnumus, šķietami bezjēdzīgas, taču savā šarmā neatkārtojamas mantas. Viens otram līdzās rindojas pavisam mūsdienīgs kokteiļu šeikeris, koka Lāč-plēsis un māla podi. Ja kāds raibo šurumburumu apzināti vēlētos savākt vienuviet, tam būtu jāvelta gadi, taču cilvēku spontānā gatavība kaut ko ziedot citu labā visus šos priekšmetus ar dīvainu likumsakarību sarindojusi tieši Otrās Elpas plauktos. Taču nejauciet — tā nav humpala, kas par lētu naudu piedāvā viltotu šiku. Šo veikalu tā īsti nevar nosaukt pat par second-hand, lai gan jaunu mantu te praktiski nav. Visas šeit redzamās preces kāds ir atnesis un ziedojis, kāds — nopircis, bet iegūtā nauda — nodota labdarībai.

Šodien tika sveikti gadskārtējā skatlogu, ēku fasāžu un priekšlaukumu noformējumu konkursa Ziemassvētki 2007 uzvarētāji, informēja Rīgas dome.

Galveno prēmiju 500 Ls apmērā par skaistāko skatloga noformējumu saņēma veikals Stenders Berga bazārā (veicināšanas prēmija – 150 Ls - skatloga noformētājai Ievai Lemešonokai). Savukārt galveno prēmiju par ēkas fasādes noformējumu saņēma advokātu birojs Loze, Grunte un Cers (veicināšanas prēmija noformētājai Baibai Rudzītei).

Īpašu domes atzinības rakstu par ieguldījumu galvaspilsētas vizuālā tēla veidošanā 2007. gadā saņēma VAS Latvijas dzelzceļš - par Dzelzceļa tilta mākslinieciskās izgaismošanas realizēšanu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, pasniedzot uzvarētājiem atzinības rakstus, uzsvēra, cik būtisks ir iestāžu un namu īpašnieku ieguldījums pilsētas svētku vizuālā tēla veidošanā. Viņš pateicās konkursa dalībniekiem un izteica cerību, ka nākotnē pašvaldības un privāto uzņēmēju sadarbība Rīgas izgreznošanā svētku laikā kļūs aktīvāka.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.

Līdz šā gada 1.septembrim Rēzeknes uzņēmums Galda spēļu darbnīca plāno sērijveida ražošanā ieviest piecas galda spēles, kuras padomju laikā ražoja rūpnīcā Straume, sacīja Galda spēļu darbnīcas īpašnieks Andris Mejers.

«Vecāki arvien biežāk saprot, ka, pavadot laiku tikai pie datora, bērns gudrāks nepaliek, bet, spēlējot kādreiz populārās galda spēles, bērna attīstība rit veiksmīgāk, turklāt tās parasti spēlē divatā vai četratā, kas nozīmē arī sociālo kontaktu,» savu ideju skaidro Mejers.

Viņš piebilda, ka veikalos ir pieejams plašs klāsts ar mūsdienīgām galda spēlēm, taču sarunās ar tirgotājiem radās doma, ka būtu labi pircējiem piedāvāt arī padomju laikā rūpnīcā Straume ražotās spēles. «Kopš šī gada pavasara darbojos Rēzeknes Biznesa inkubatorā, un jau ir gatavi spēļu paraugi,» piebilda Mejers.

Mejers prognozē, ka vecās Straumes spēles izdosies ieviest ražošanā līdz šā gada 1.septembrim. Patlaban ir doma sākt ražot kādreiz populārās spēles Zvēru loto, Jautrie ugunsdzēsēji, Kurš pirmais?, Jūras kauja un Izšūšana.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Ik gadu Berga Bazārs Ziemassvētku laikā ir gaiši izgreznots un piedāvā patīkamu un nesteidzīgu dāvanu iegādi mazajos boutique-tipa veikaliņos un galerijās. Stendera ziepju fabrika, Kanēļa konditoreja un Emīla Gustava Šokolāde ir tikai daži no Berga bazārā atrodamajiem veikaliem, kafejnīcām un restorāniem, kur atpūsties pēc iepirkšanās vai tikties ar draugiem.

Jau kopš 2005.gada decembra viesnīcas Hotel Bergs Vasaras terase Adventa laikā pārtop par Ziemas terasi. Gāzes sildlampas un pledi nodrošina siltumu no ārpuses, savukārt, karstvīns vai karsts ābolu-kanēļa dzēriens – no iekšpuses. Daudziem jau ir kļuvis par tradīciju doties uz Hotel Bergs Ziemas terasi, lai sajustu patiesu Ziemassvētku „garšu” ar piparkūkām, Ziemassvētku mūziku, karstvīnu un draugu satikšanu. Tā kā pēdējos gadus arvien apmeklētāki un populārāki kļuvuši tradicionālie Mārtiņa Rītiņa rīkotie Zaļie tirdziņi un Bazārs Berga Bazārā katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, šogad decembrī Hotel Bergs Ziemas terase darbosies reizē ar šiem pasākumiem. Restorāna Bergs šefpavārs Kaspars Jansons piedāvās speciālu ēdienkarti izmantojot attiecīgajā sestdienā Zaļā tirdziņa ekoloģisko lauksaimnieku atvesto produkciju,. Būs iespējams nobaudīt kartupeļu – puravu – trifeļu pastas krēmzupu, Latvijas lauku kartupeļu pankūkas ar biezpienu un auksti kūpinātu lasi un desertu – ar citronu-vaniļas sīrupā sautētiem mandarīniem un siera krēmu.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Latvijas pārtikas preču veikalā iDille gūtā pieredze un mazliet drosmes ļauj atvērt jaunu saldējuma kafejnīcu jeb saldējumnīcu Buržuja brokastis

«Būt buržujam mūsu izpratnē ir idilliska sajūta – dari to, ko gribi, nevis to, ko vajag, t.i., no rīta iedzer sidru vai nesteidzīgi apēd kūku ar kafiju. Tāpēc mums nav vajadzīgi visi cilvēki, kas skrien garām centrālajai stacijai, mēs koncentrējamies uz dzīves baudītājiem,» raksturo Gaitis Burba, saldējumnīcas Buržuja brokastis un Latvijas preču veikala iDille īpašnieks.

Izmanto pieredzi

Pagājušā gada vasarā Rīgas centrā Berga bazārā Skrīveru mājas saldējuma darinātāja Lelde Sotniece bija atvērusi īstermiņa saldējuma kafejnīcu. «Šis ir tā paša projekta turpinājums, bet jaunā ietinamajā papīrā – kopā ar Andrito kafiju, eko kūkām un Latvijas vīniem un sidriem. Tikai ar saldējumu ziemas sezonā būtu grūti. Mēs tikāmies, runājām un sapratām, ka jāizmanto mūsu zināšanas – viņiem ražošanā, mums tirdzniecībā,» saka Gaitis. Viņš uzskata, ka nevajag visu darīt pašiem, tāpēc saldējums ir no Skrīveriem, kūkas cep Beķereja, kafiju grauzdē Andrito kafijas grauzdētavā, bet vīnu un sidru piegādā citi Latvijas ražotāji. «Visu nevajag darīt pašiem – tie ir milzīgi ieguldījumi. Nolēmām piedāvāt atsevišķas augstas kvalitātes mums pašiem mīļas lietas,» saka Gaitis.

Vācijas aģentūra DPA vēsta par Latvijas iedzīvotāju pavasara aizraušanos ar bērzu sulām.

«Latvijas iedzīvotāju rudens sēņošanas mānija plašajos mežos ir daudz aprakstīta, bet pavasara bērzu sulas sezona ir tikpat iecienīta nacionālā laika pavadīšana,» raksta aģentūra. «Bruņojušies ar īpašiem rokas urbjiem, spaiņiem sulas vākšanai un koka tapām, simtiem cilvēku aprīlī steidzas mežā, lai iegūtu viegli saldeno sulu.»

Aģentūras korespondenta Gaujas Nacionālajā parkā sastaptais Gints ar meitu Lauru atturas izpaust savus pilnos vārdus, taču uzstāj, ka ir ļoti saudzīgi pret kokiem aizsargātajā teritorijā. «Mēs nekad neizmantojam tos pašus kokus divus gadus pēc kārtas un mēs vienmēr tos pienācīgi aizveram,» stāstīja Gints.

Zemnieku izaudzēto bioloģisko produkciju, iespējams, varēs nopirkt arī Mežaparkā un Ķīpsalā, kur paredzēts rīkot zemnieku tirdziņus.

Kā pastāstīja Berga bazāra rīkotā zemnieku tirdziņa organizatore Kristiāna Skābarde, patlaban notiek aktīvas darbības, lai jau šovasar šādu tirdziņu atvērtu Mežaparkā netālu no Zooloģiskā dārza.

Aptauja liecinot, ka zemnieki šādu ideju atbalsta un būtu gatavi tirgoties. Vēl gan esot nepieciešams atrisināt dažas tehniskas un organizatoriskas lietas.

Tirdziņš Berga bazārā notiek jau trešo gadu un izraisījis lielu rīdzinieku interesi par ekoproduktiem. Tiesa gan, tirdziņa rīkotāji ne reizi vien saskārušies ar kontrolējošo dienestu neadekvātu rīcību, pastiprināti pārbaudot tirdziņā notiekošo.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā Uzņēmumu reģistrā klusi tiek veiktas divas izmaiņas LDZ ritošā sastāva serviss valdē. Par valdes priekšsēdētaju kļūst Svetlana Berga, bet par vienu no trijiem valdes locekļiem Ivars Rullis. Pēdējais nāk no dzelceļnieku vidus, savukārt valdes priekšsēdētājai Svetlanai Bergai ar darbu dzelzceļu nav bijis nekāds sakars.

Latvijas dzelzceļam ir četri meitas uzņēmumi. Viens no lielākajiem LDZ ritošais sastāva serviss. 2009. gadā tā apgrozījums bija 66 miljoni latu un krīzes laikā, kad Latvijas dzelzceļam izdevās saglabāt kravu apjomu, arī LDZ ritošā sastāva serviss spēja nodrošināt tehnisko pamatu. Finanšu rādītāji neliecina, ka uzņēmumā būtu nopietnas problēmas, kas prasītu valdes nomaiņu. Šogad pirmajos mēnešos kravu apjoms pieaudzis par 20 procentiem.

Satiksmes ministrs saka, ka par izmaiņām meitas uzņēmumu valdēs Latvijas dzelzceļa vadība ministru personīgi neinformējot. Viņš tik zinot, ka Bergai ir ievērojama pieredze finanšu grāmatvedībā un uzņēmuma vadībā. To, ka Bergas amats būtu Zaļo zemnieku pateicība saskaniešiem par valsts prezidenta balsojumu Augulis noliedz.

Jaunā gardēžu tūre pa Rīgas restorāniem pārēšanos nesola.

Trīs stundas gida pavadībā ar pilsētas apskati un nelielām uzkodām un dzērieniem - tā varētu raksturot jauno Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) un Rīgas domes tūrisma piedāvājumu. Restorāni sola sniegt ieskatu nacionālajā virtuvē, tomēr speķa pīrāgus un pelēkos zirņus jāiet ēst citur - gardēžu tūrē dominē kanapē maizītes un saldie groziņi.

Izvēlies tīkamāko

Izstrādāti trīs maršruti, kuriem var pieteikties viesnīcās un Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrā. Tur pieejamas arī kartes ar informāciju par maršrutiem, kas darbosies arī kā 10 % atlaižu kartes projektā iesaistītajos restorānos. Izstrādājot maršrutu, domāts, lai piedāvātās uzkodas neatkārtotos, stāstīja LVRA Restorānu nodaļas vadītāja Dace Dēnava. Maršruti pieskaņoti tūristu intereseipar Rīgas skaistājām vietām, tāpēc piedāvājumā ir Vecrīga, salīdzinoši garāks pārgājiens no Berga bazāra līdz Alberta ielai, kā arī brauciens uz Pārdaugavu, apjūsmojot koka arhitektūru. No gastronomiskā viedokļa Pārdaugava gan izskatās paplāna, tāpēc palīgā ņemts ne tikai restorāns Gastronome tirdzniecības centrā mc2 Krasta ielā, bet arī Rīgas Centrāltirgus, kurā gan īpaša cienāšana nav paredzēta.

Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.

Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.

Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.

Izjūt tēlu smaržās

Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Pasaules ekonomikai, šķietami esot trauslākajai pēdējās desmitgades laikā, arī šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Latvijai izaugsmi sola IT un sakaru tehnoloģijās.

Globālais kredītrisku apdrošināšanas uzņēmums "Coface", vienuviet pulcējot ekonomikas ekspertus no visas pasaules, februārī iezīmēja galvenās tendences pasaules ekonomikā 2020. gadā, kuras ietekmēs gan tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas, gan pašreizējā, koronavīrusa izraisītā krīze Ķīnā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomists Gžegožs Silevičs (Grzegorz Sielewicz) atzīmē to, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana un 5G ir kas tāds, ar ko Latvija un Baltijas valstis kopumā demonstrē savu sagatavotību. Esot lieliski paveikts valsts mājasdarbs jeb sagatavošanās darbi.

"Coface" Ziemeļeiropas reģiona ekonomiste Kristiane fon Berga (Christiane von Berg) atzīmē, ka, lai gan Centrāleiropas valstīs tehnoloģijas lielā mērā ir labi attīstītas, vietām tur vēl joprojām nav tik labi izstrādāta interneta infrastruktūra kā Ziemeļu reģionos un Baltijas valstīs. "Attiecībā uz digitalizāciju visiem nevajadzētu sekot Vācijas piemēram, bet gan palūkoties, ko dara Baltijas valstis!" tā uzskata K. fon Berga.

Valmieras pilsētas vēsturiskā centra rekonstrukcijas laikā pie ēkas Bastiona ielā 24 atsegta bruģētata iela, kas atrodas pie atraktā 14.gs. senpilsētas Ziemeļu aizsargmūra. Arheoloģe Tatjana Berga skaidro, ka atsegtā iela ir senākā iela Valmierā – tā bruģēta 16.gs. Iela tika aizbērta 17.gs., vienlaikus aizberot arī pilsētas aizsargmūri. Tatjana Berga informē, ka, atrokot mūri, atsegta arī šaujamlūka. Minētie objekti vēl šobrīd atklāti apskatei. Savukārt, turpinot rekonstrukcijas darbus, laukumā starp lielveikalu „Valmiera” un Hanzas sienu, atsegtas divas 15.gs. celtas ēkas – dzīvojamā māja ar divām istabām un saimniecības ēka. Dzīvojamā mājā atrasts divgadīga bērniņa skelets. T. Berga domā, ka bērns, iespējams, gājis bojā, noslēpjoties mājā, kas degusi no lielgabala izraisīta šāviņa. Mājas teritorijā atrastas vairākas senlietas – svilpīte, pareizticīgo krustiņi, keramikas lauskas un monētas. Izrakumi notikuši pat vairāk nekā 3 metru dziļumā. Kopumā atrastas vairāk nekā 100 senlietas, kas datējamas ar 14.-17.gs. Jau ziņots, ka vasarā Valmieras pilsētas vēsturiskā centra rekonstrukcijas laikā teritorijā starp Valmieras Kultūras centru un lielveikalu „Valmiera” atrakta unikāla, ar 14.gs. datējamā senpilsētas aizsargmūra daļa 25 metru garumā. Mūra fragments, kas atsegts šovasar ir pagājusajā gadā atraktā aizsargmūra turpinājums.

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvusi Ilze Berga.

Viņas galvenā atbildības joma būs nodokļu konsultāciju nodaļas vadība.

Līdz šim I.Berga bijusi KPMG Baltics direktore nodokļu konsultāciju nodaļā. I.Bergai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze nodokļu konsultāciju jomā, strādājot ar dažādiem nodokļu jautājumiem, īpaši specializējoties starptautisko tiešo nodokļu piemērošanā, transfertcenu jomā, kā arī nodokļu strīdu risināšanā.

“Mūsdienās straujāk mainās ne tikai biznesa vide un tas, kā strādā uzņēmumi, bet attīstās arī nodokļu regulējums un nodokļu administrēšanas izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan arī nodokļu administrācijām. Lai varētu labāk atbalstīt mūsu klientus ar tiem tikt galā, KPMG nodokļu speciālistu komanda aizvien aug un attīstās, un specializējas privātpersonu nodokļu, netiešo nodokļu, transfertcenu, kā arī darījumu konsultāciju jautājumu specifikā. Starptautiskajā biznesā bieži nepieciešams izvērtēt vairāk kā vienas jurisdikcijas nodokļu ietekmi uz darījumu, kur cieši sadarbojamies ar KPMG nodokļu speciālistiem 145 citās jurisdikcijās. Un nenoliedzami arī nodokļu administrēšanā lēnām ienāk digitālie instrumenti un risinājumi, kur starptautiskā pieredze rāda, ka liela ietekme ir tieši valsts proaktiviatātei nodokļu administrēšanas digitalizācijas jomā,” norāda Ilze Berga.