Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Kapitālismam ir īstie līdzekļi cīņai ar nevienlīdzību, jo tas rada nodokļu ieņēmumus labklājības sadalīšanai, vizītes gaitā Berlīnē sacīja uzņēmuma «Microsoft» dibinātājs un filantrops Bils Geitss.

Viņš atzina, ka tikai ar grūtībām spēj iztēloties sistēmu, kas tikpat labi kā kapitālisms spētu nodrošināt medicīnu un elektrību, gādāt par iedzīvotāju lasīt un rakstītprasmi.

«Nav liecību, ka alternatīva sistēma strādā labāk,» žurnālistiem Berlīnē sacīja Geitss.

Kapitālisma sistēma pieļauj nodokļu līmeņa noteikšanu bagātību sadalīšanai, viņš skaidroja.

Valstis, kas iet citu ceļu, daudzu vērtējumā cieš neveiksmi. Ziemeļkorejiešiem ir «šausmīga dzīve», bet Venecuēlas piemērs ir liecība tam, kas notiek, ja ir fiksētas cenas, skaidroja Geitss.

Viņš ieradies Berlīnē uz paša līdzdibinātās iniciatīvas «Grand Challenges» ikgadējo sanāksmi.

Ilgstoši par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Geitss šobrīd žurnāla «Forbes» bagātnieku sarakstā ieņemt otro vietu aiz tīmekļa tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa.

Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) ir viens no turīgākajiem cilvēkiem pasaulē, kura bagātība tiek lēsta 81 miljarda ASV dolāru apmērā.

B. Geitss joprojām ir bagātākais cilvēks ASV, tikko apstiprināja izdevums Forbes. Šis ir jau 21. gads pēc kārtas, kad B. Geitss var lepoties ar šo titulu.

B. Geitss savu atpazīstamību pasaulē kaldinājis jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad kopā ar Polu Allenu (Paul Allen) sāka datorrevolūciju. Un, kā raksta Business Insider, šim cilvēkam ir visas pieaugušo cilvēku spēļmantiņas, kādas vien varētu vēlēties, ieskaitot privāto lidmašīnu.

Tomēr viņa bagātībai pieaugot, B. Geitss arvien vairāk pievērsies labdarībai, ziedojot miljardiem dolāru projektiem caur Bila un Melindas Geitsu fondu.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis moderni dievināt Apple līdzdibinātāju Stīvu Džobsu un vairāk vai mazāk - kritizēt Microsoft līdzdibinātāju Bilu Geitsu, bet Marks Cukerbergs peld pret straumi, raksta Business Insider.

«Kad es augu, Bils Geitss bija mans varonis,» TechCrunch konferencē paziņojis sociālās vietnes Facebook līdzdibinātājs.

Uz to Maikls Aringtons, kurš Cukerbergu intervēja, atbildēja: «Ak, vai tiešām? Viņš ir kā Dārts Veiders. Viņš nav Lūks Skaivolkers. Viņš ir sliktais puisis.»

«Nē, viņš nav,» aizstāvības cīņā meties Cukerbergs. «Bils Geitss vadīja vienu no visvairāk uz misiju orientētajām kompānijām. Microsoft bija lieliska misija. Uzlikt datoru uz katra galda un katrās mājās,» viņš turpinājis.

Tehnoloģiju kompānijas līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss piedāvājis 100 tūkstošus ASV dolāru jebkuram, kas radīs jauna veida prezervatīvus, raksta ABC News.

Aplēsts, ka prezervatīvus pasaulē izmanto 750 miljoni cilvēku, tomēr to ierastais dizains bieži ticis kritizēts par to, ka liela daļa baudas tiek ziedota par labu drošībai. Tāpēc Bila un Melindas Geitsu fonds izsludinājis konkursu, kura ietvaros jebkurš var izveidot «jaunākās paaudzes» prezervatīvu. Uzvarētājs saņems naudas balvu 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kā arī tam būs pieejams miljons dolāru liels finansējums sava izgudrojuma ražošanas uzsākšanai.

«Mēs meklējam jaunas paaudzes prezervatīvus, kas ievērojami saglabā baudas aspektus un kuriem ir uzlabota lietošana, piemēram, labāks dizains vai iepakojums. Tāpat nepieciešams, lai to neietekmētu kultūru barjeras, kā arī tas būtu izgatavots no drošiem un jauniem materiāliem,» teikts Bila un Melindas fonda izveidotajā interneta vietnē Grand Challenges.

Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss intervijā telekanālam CNN paudis viedokli, ka miljardieriem būtu jāmaksā ievērojami lielāki nodokļi, jo viņi visvairāk iegūst no pastāvošās sistēmas.

Svētdien publiskotajā intervijā Geitss, kurš tiek uzskatīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, sacīja, ka savā mūžā samaksājis nodokļos vairāk nekā desmit miljardus ASV dolāru.

Viņš kritizēja nesenās izmaiņas ASV nodokļu politikā, tostarp uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšanu.

Geitss sacīja, ka «samaksājis nodokļos vairāk nekā jebkurš cits, vairāk nekā desmit miljardus dolāru», bet pauda pārliecību, ka valdībai vajadzētu prasīt no miljardieriem vēl lielākus nodokļus.

Viņš sacīja, ka nodokļu reformas, kas tika pieņemtas decembrī, nāk par labu bagātajiem, lai gan republikāņi apgalvo, kas tās palīdzēs vidusšķirai.

«Cilvēki, kas ir turīgāki, saņem ievērojami vairāk labumu nekā vidusšķira vai tie, kuri ir nabadzīgi,» norādīja Geitss.

Žurnāls Forbes nesen publicēja ASV bagātāko iedzīvotāju sarakstu, kas pats par sevi ir materiāls, no kura uzņēmēji var «izlobīt» veiksmīga biznesa pamatprincipus, taču 20 pašu bagātāko amerikāņu saraksts piedāvā īpašas atziņas...

Interneta vietne Stumbleupon.com publicējusi četrus, viņuprāt, nozīmīgākos priekšnosacījumus miljardu pelnīšanai.

1. Kā savas izaugsmes pamats jāizvēlas uzņēmējdarbība

Pašam savs uzņēmums ir labākais veids, kā kļūt bagātam Amerikā. Izanalizējot 20 ASV bagātāko cilvēku sarakstu, var secināt, ka visi 20 pie savas bagātības tikuši ar sava uzņēmuma palīdzību. Sarakstā nav nedz rokzvaigžņu, nedz banku vadītāju, nedz nekustamā īpašuma aģenti, nedz režisori, nedz rakstnieki, nedz sportisti, nedz ārsti vai biržu mākleri.

2. Jādarbojas tehnoloģiju jomā

Ja nolemts dibināt uzņēmumu, ASV vislabāk darboties tehnoloģiju nozarē, jo 8 no 20 bagātākajiem – Bils Geitss (Bill Gates), Lerijs Elisons (Larry Ellison), Lerijs Peidžs (Larry Page), Sergejs Brins (Sergey Brin), Maikls Dels (Michael Dell), Stīvs Balmers (Steve Ballmer), Pauls Alens (Paul Allen), Džefs Bezoss (Jeff Bezos) – ir tehnoloģiju kompāniju dibinātāji.

Microsoft Corp. līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) un miljardieris investors Vorens Bafets (Warren Buffett) uzsāk kampaņu, lai pierunātu citus Amerikas miljardierus atdot vismaz pusi no savas bagātības labdarībai, vēsta The Associated Press.

V. Bafets, kurš ir Berkshire Hathaway Inc. priekšsēdētājs un vadītājs, norādījis, ka viņš ir ļoti apmierināts ar savu lēmumu 2006.gadā atdot 99% no viņa aptuveni 46 miljardu ASV dolāru bagātības labdarībai.

Bijusī Bill & Melinda Gates Foundation vadītāja Patija Stounsifere (Patty Stonesifer) stāstījusi The Associated Press, ka labdarības ideju B. Geitss un V. Bafets popularizē jau gadu.

Draugi un kolēģi filantropijas jomā lūdz cilvēkus solīt ziedot vai nu savas dzīves laikā, vai nāves brīdī.

Viņi lēš, ka šo centienu rezultātā varētu iegūt 600 miljardus ASV dolāru.

Lielākā daļa no līdz šim uzrunātajiem miljardieriem esot atbalstījuši kampaņu. Četri pārtikuši pāri jau esot paziņojuši par savu apņemšanos ziedot.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Facebook vadītājs Marks Cukerburgs labdarībai ziedojis sociālā portāla akcijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ziedojumu saņems organizācija Silicon Valley Community Foundation, kas nodarbojas ar dažādu grantu izsniegšanu.

M. Cukerbergs un viņa sieva Priscilla jau pirms diviem gadiem pavēstīja, ka lielāko daļu savu ienākumu ziedos labdarībai, vēsta Bloomberg. Pāris jau ziedojis 100 miljonus dolāru izglītības reformai Ņuarkā, Ņūdžersijas štatā. Par šo naudu reģionā tika atvērtas četras vidusskolas un vienpadsmit sagatavošanas skolas.

Savā Facebook lapā M. Zukerbergs arī norāda, ka viņš pievienojies multimiljonāru Bila Geitsa un Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros bagātnieki tiek aicināti ziedot pusi savā rīcībā esošo bagātību labdarībai.

Facebook vadītāja ziedojumu atzinīgi uzņēmuši filantropijas eksperti, kas norādījuši, ka M. Cukerberga rīcība, iespējams, kalpos kā piemērs citiem gados jaunajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmējiem, kuri salīdzinoši maz nodarbojas ar labdarību.

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Ministrijas vēl apspriedīs piedāvājumu noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem virs 10 tūkstošiem latu nepieciešams valdības akcepts.

Pret veidu, kā plānots uzlabot valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, iebilda Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. «Tā ir problēmas pārdeleģēšana bez risināšanas,» teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka ziedojumi būtu jāiekļauj uzņēmumu kopējā stratēģiskajā plānošanā.

Būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā

koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Microsoft dibinātājs Bils Geitss Forbes veidotajā bagātāko amerikāņu sarakstā palielinājis savu pārsvaru pār investoru Vorenu Bafetu, ziņo BBC.

Kāpjot Microsoft akciju vērtībai, Geitsa bagātības apmērs pieaudzis par 3 miljardiem ASV dolāru līdz 59 miljardiem ASV dolāru, pat neraugoties uz viņa filantropijas centieniem.

Savukārt Bafeta bagātība sarukusi par 11 miljardiem ASV dolāru līdz 39 miljardiem ASV dolāru. Tas saistīts ar viņa kompānijas Berkshire Hathaway vērtības samazināšanos.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims šogad jau trešo gadu pēc kārtas, žurnāla Forbes izveidotajā pasaules miljardieru sarakstā ieņēmis pirmo vietu.

K. Slima īpašuma vērtība tiek lēsta 69 miljardu ASV dolāru apmērā, akciju vērtības krituma dēļ gada laikā tā ir samazinājusies par pieciem miljardiem dolāru (pirms gada 74 miljardi).

Otro vietu Forbes sarakstā ieņēmis ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geitss, kura īpašuma vērtība tiek lēsta 61 miljarda ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, B. Geitsam savu kapitālu izdevies audzēt par četriem miljardiem dolāru.

Trešo vietu žurnāla sarakstā ieņem ASV investors Vorens Bafets, kura bagātība gada laikā sarukusi no no 50 miljardiem ASV dolāru, līdz 44 miljardiem dolāru.

Trīsdesmit astoņi ASV miljardieri ir apņēmušies atdot vismaz 50% no savas bagātības labdarībai – tāds ir kampaņas, kuru uzsāka investors Vorens Bafets (Warren Buffett ) un Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), pašreizējais rezultāts, vēsta BBC.

Starp šiem miljardieriem ir, piemēram, Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs (Michael Bloomberg) un CNN dibinātājs Teds Tērners (Ted Turner).

Tīmekļa vietnē The Giving Pledge (Došanas solījums) uzskaitītas visas ģimenes un personas, kas apņēmušās atbalstīt projektu.

Saskaņā ar vietnē sniegto informāciju solījums ir «morālas saistības» nevis «juridisks līgums».

Kampaņa tika sākta jūnijā, lai pārliecinātu ASV miljardierus atdot labdarībai vismaz pusi no viņu bagātības savas dzīves laikā vai pēc nāves.

Apakšveļas ražotāja, kompānijas Spanx dibinātāja Sāra Blekleja (Sara Blakely) kļuvusi par pirmo sievieti miljardieri, kas pievienojusies Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa un ASV investora Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros turīgi cilvēki labdarībai novēl pusi savas bagātības.

V. Bafeta un B. Geitsa aizsāktajai kustībai pievienojušies vēl deviņi bagātnieki, kas vienojušies labdarībai ziedot vismaz pusi sava īpašuma. Starp tiem ir arī S. Blekleja, kura 41 gada vecumā kļuva par miljardieri, tādējādi kļūstot par jaunāko sievieti pasaulē, kas ieguvusi šādu statusu.

Spanx dibinātāja pavēstījusi, ka ar labdarību vēlas atbalstīt sievietes. «Kopš tā laika, kad es biju maza meitenei, es vienmēr zināju, ka palīdzēšu sievietēm. Es nekad neaizmirsīšu, ka pasaulē ir miljoniem sieviešu, kurām liktenis neizdalīja tik labas kārtis, kā man,» sacījusi miljardiere. S. Blekleja jau iepriekš ziedojusi ievērojamas naudas summas sieviešu atbalstam.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Finanšu ministrija (FM) līdz 11.aprīlim aptaujās sabiedrību, lai noskaidrotu sabiedrības un nevalstisko orgnizāciju viedokli par valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem un dāvinājumiem. Anketu var aizpildīt FM mājas lapā www.fm.gov.lv, un tās mērķis ir meklēt optimālu sistēmu ziedojumu piešķiršanai un izlietošanai, tādēļ aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota sistēmas uzlabošanai, ziņo FM.

Pašreizējā ziedojumu piešķiršanas kārtība ir jāuzlabo, jo sabiedrībai nepieciešams pilnvērtīgāk tajā iesaistīties, turklāt ir nepieciešams nodrošināt fiskāli atbildīgu politiku, lēmumu aptaujāt sabiedrību un nevalstiskās organizācijas skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. «Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ziedojumu piešķiršanai ir jābūt caurskatāmākai, turklāt sistēmai ir jādarbojas saskaņā ar valstī noteiktajā prioritātēm,» viņš stāsta.

Par piemēru šobrīd pastāvošās ziedojumu sistēmas nepilnībai FM min AS Latvijas Valsts meži. Zemkopības ministrija var kompetenti izvērtēt ziedojumus, kas atbilst nozares prioritātēm, taču Latvijas Valsts meži var ziedot arī citām nozarēm, piemēram, kultūrai vai izglītībai. Tā kā citām ministrijām nav noteikts pienākums vērtēt, akceptēt vai noraidīt ziedojumus, tad gala lēmumu šādos gadījumos pieņem finanšu ministrs, pamatojoties uz valsts sabiedrības kapitāldaļsa turētājas atzinumu.

«Krievija tagad ir pārvērtusies par «kriminālu valsti»,» sacījis viens no savulaik lielākajiem investoriem Krievijā un kvēlākajiem Krievijas valdības un prezidenta atbalstītājiem, vēsta BBC.

Ar šādiem vārdiem Bils Brovders (Bill Browder) no kompānijas Hermitage Capital reaģējis uz ziņām, ka viņa jurists Sergejs Magnitskis miris cietumā Krievijā, kur gadu turēts bez apsūdzības. S. Magnitskim cietumā bija radušās veselības problēmas, kuras diagnosticējis cietuma ārsts, bet tad jurists pārvietots uz citu cietumu, kur viņam liegta medicīniskā palīdzība. «Tie viņam sacīja, ja Tu parakstīsi šādu nepatiesu atzīšanos, tad mēs Tev nodrošināsim ārstēšanu, citādi - nē,» apgalvo B. Brovders. Jurists rakstījis neskaitāmas sūdzības par viņam liegto medicīnisko palīdzību, kuras sākumā ignorētas, vēlāk noraidītas.

Db.lv jau rakstīja, ka B. Brovders interneta vietnē YouTube šā gada oktobrī ievietoja video, kas apsūdz Krievijas valdību un amatpersonas augstā korupcijā. Tas kļuva par vienu no skatītākajiem YouTube klipiem Krievijā. B. Brovders tādējādi cerēja panākt, ka video starptautiskā ietekme radīs spiedienu uz Krievijas varas iestādēm, lai tās ieklausītos viņa sūdzībās par zādzību, gangsterismu un valdības korupciju.

ASV programmatūras miljardieris Bils Geitss devis grūdienu Spānijas nīkuļojošajai būvniecības nozarei, investējot nelielu daļu no savas 50 miljardu eiro bagātības Barselonā bāzētajā kompānijā Fomento de Construcciones y Contratas (FCC), ziņo thelocal.es.

Pasaulē otrs bagātākais cilvēks iegādājies 6 procentus no lielos parādos esošā Spānijas celtniecības uzņēmuma FCC, samaksājot 113,5 miljonus eiro.

Šis darījums padarījis Microsoft līdzdibinātāju par FCC otru lielāko akcionāru aiz kompānijas uzņēmuma priekšsēdētājas Esteras Koplovicas, Spānijas otras bagātākās sievietes.