«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Viņš pauda, ka pašlaik sarunas par apvienošanās jautājumu tiek risinātas caur plašsaziņas līdzekļiem. «Kokina kungs [Gatis Kokins, Lattelecom padomes priekšsēdētājs] šobrīd ir izvērsis ārkārtīgi plašu kampaņu, un diemžēl ļoti daudzos gadījumos šī informācija ir ļoti tālu no patiesības,» norāda J. Binde. Kā piemēru viņš min izskanējušo informāciju, ka Lattelecom biznesa samazinājums ir apmēram 15 miljoni latu, bet LMT vēl vairāk - 30 milj. Ls. Tomēr LMT gadījumā samazinājumu nosaka ārējie faktori. Tāpat tiek pausts, ka LMT apgrozījums pēdējos astoņos gados ir samazinājies par 37%, bet patiesībā 2004. gadā LMT apgrozījums bija 149 milj. Ls, bet 2012. gadā – 129 milj. Ls, tātad samazinājums bijis vien 13% apmērā, uzsver J. Binde.

Runājot par LMT peļņas un apgrozījuma samazinājumu 2012. gadā, J. Binde skaidro, ka tas galvenokārt ir saistīts ar faktoriem, kas ir ārpus mobilo operatoru kontroles iespējām. Divas trešdaļas no šī apgrozījuma samazinājuma veido starpsavienojuma tarifa samazinājums, ko direktīvā kārtā ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. «Piemēram, laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam starpsavienojuma tarifi ir samazinājušies sešas reizes – no 6,2 santīmiem minūtē 2008. gadā līdz 1,1 santīmam no 2013. gada 1. aprīļa,» norāda J. Binde.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra