Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Papīra dokumentu pārveidošanu elektroniskā formātā nevar uzskatīt par digitālu valsts pārvaldi, norāda Latvijas mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš uzsver, ka ideja par digitālu valsts pārvaldi ir jautājums par izpratni. «Daudzos iestāžu gaiteņos dominē uzskats, ka, ja mēs papīra dokumentus pārveidojam par elektroniskiem dokumentiem, tad mums ir digitālā valsts pārvalde. Patiesībā tā nemaz nav, jo ir jāmaina paši procesi. Papīra dokumentus tikai pārceļot elektroniskā vidē nekas nemainās,» skaidroja Binde.

Binde atzīmēja, ka valsts pārvaldē ir jāpaaugstina kompetence informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. «Lielākā daļa neveiksmīgo e-projektu ir tiešā veidā saistīta ar pasūtītāja nekompetenci un iepirkuma sistēmas dīvainībām. Ja vienu lielu sistēmu sadala četrās daļās un izsola četriem dažādiem izstrādātājiem, tad nav arī nekāds brīnums, ka rezultātā šīs četras daļas kopā nestrādā. Drīzāk būtu liels brīnums, ja tās patiešām kopā strādātu,» uzsvēra Binde.

Pirmās komerciālās ātrgaitas interneta 5G tehnoloģijas sistēmas Latvijā varētu parādīties 2020.gadā; lēna interneta laikmets ir garām, intervijā norāda mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais Telefons (LMT) vadītājs Juris Binde.

«Patlaban notiek visi sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu veiksmīgu 5G tehnoloģijas ieviešanu. Aprīkojums 5G ieviešanai pašreiz vēl ir attīstības posmā – notiek prototipa un standartu izstrāde,» skaidro J. Binde.

Uz jautājumu, kurš no mobilo sakaru operatoriem varētu pirmais ieviest 5G Latvijā, J. Binde atbildēja, ka nevar spriest par citiem operatoriem, taču LMT 5G tehnoloģija noteikti būs.

LMT vadītājs uzsvēra, ka ir ļoti būtiski sagatavot infrastruktūru – maģistrālos tīklus datu pārraidei, optisko tīklu un citus. «Mūsu apņemšanās ieviest 5G šodien nozīmē t, ka mēs gatavojam nepieciešamo aprīkojumu. Ir tīkla infrastruktūra un ir aprīkojums. Lielāko daļu aprīkojuma iespējams arī pārbaudīt ar 4G ātrumu. Ja šie procesi ir izstrādāti, tad tos viegli ir pielāgot arī nākamajam līmenim,» uzsvēra Binde.

Latvijai nav jēgas atlikt eiro ieviešanu, jo valsts ekonomika ir ļoti cieši integrējusies Eiropā. Lai gan lats ir viens no valsts simboliem, tas nekad īsti nav bijis neatkarīgs, sacīja telekomunikāciju operatora Latvijas Mobilais telefons vadītājs Juris Binde.

Sarunā ar Latvijas Radio J. Binde norādīja, ka viņš aicina maksimāli izvērtēt eiro ieviešanas plusus un mīnusus, kas ir jebkura liela projekta neatņemama sastāvdaļa. «Protams, jebkura nacionālā valūta ir viens no valsts simboliem līdzīgi kā konstitūcija, himna un karogs. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Latvijas lats nevienu brīdi nav bijis īsti neatkarīgs,» sacīja LMT vadītājs.

Viņš atgādināja deviņdesmitos gadus, kad pēc Latvijas rubļa ieviešanas, šī valūta bijusi samērā nestabila un neskaidra. Līdztekus Latvijas rublim kā maksāšanas līdzeklis bijis arī ASV dolārs. Lats bijis piesaistīts starptautiskajam valūtas grozam SDR, bet pēc tam eiro. «Faktiski lats kā ekonomikas vadīšanas instruments tā īsti nekad nav bijis izmantots. Tas vienmēr bijis saistīts, pie tam ar ļoti šauru koridoru, pie kādas no citām valūtām,» norādīja J. Binde.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Ir divas iespējas – vai nu jūs cenšaties konkurēt ar robotiem, vai esat tie, kas šos robotus ražo

Tā nākotnes perspektīvu iezīmē LMT prezidents Juris Binde, viesojoties DB Uzņēmēju klubā ar lekciju «Piektā elementa pasaule: Atmiņas par pasauli». Kā jau noprotams, piektais elements ir 5G tīkls un tā ir atsauce uz Lika Besona filmu ar Milu Jovoviču galvenajā jomā.

Prezentāciju J. Binde iesāk, sakot, ka par 5G runā teju visi, taču reti kurš saprot, ko tas īsti nozīmē. «Atbildot uz jautājumu, kas ir tehnoloģijas, es teiktu, ka tās ir materializētas zināšanas. Tās rada vidi, kurā iespējams saņemt un apstrādāt informāciju. Sākot no 2013. gada, globālais mobilo datu patēriņš līdz šim laikam ir ar eksponenciālu pieaugumu. Īpaši tas jāteic par LTE vidi (4G tīkls). 63% no visiem radītajiem un pārraidītajiem datiem ir mobilajos bezvadu tīklos, un 51% no tiem rada dažādas ierīces,» skaidro J. Binde.

«Uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaide Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» savu uzskatu pauž Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents Juris Binde atbild: «Mērķtiecīgi tiek ignorēts fakts, ka nodokļu atlaide tiks piemērota tikai 2017. gadā, pēc projekta pabeigšanas, nevis šogad, lai «glābtu grimstošo uzņēmumu»».

Valstij nav jāsubsidē «treknākais» mobilo sakaru operators, tādējādi deformējot konkurenci nozarē, tā LMT piešķirto uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu komentē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. «Ir skaidri zināms, ka 4G tīklu visi operatori attīsta arī bez valsts atbalsta, bet valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami. Ar šādu atbalstu diemžēl netiks nedz veicināta ekonomiskā attīstība reģionos, nedz radītas jaunas darba vietas, turklāt LMT neradīs eksporta produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs ārvalstu sakaru iekārtu piegādātāji,» skaidro V. Vancovičs, uzskaitot, ka Latvijas reģionālajai attīstībai prioritāri ir sakārtoti ceļi, elektrības pieejamība, skolas un slimnīcas, un tikai pēc tam – jaunākās paaudzes 4G tīkls, kas tāpat tiek attīstīts. «Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojamo LMT peļņas kritumu un klientu aizplūšanu pēdējā gada laikā, šādas atlaides piešķiršana rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošanas,» akcentē Tele2 vadītājs.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) šogad izdevās apsteigt iepriekšējo divu gadu līderi saldumu ražotāju Laima un ierindoties Uzņēmumu reputācijas topa pirmajā vietā. LMT prezidents Juris Binde pēc topa prezentācijas pasākuma norādīja, ka jebkurš no topa pirmo piecu vietu ieguvējiem ir pelnījis ieņemt pirmo pozīciju.

Taujāts par reputāciju veidojošiem faktoriem, J. Binde norādīja, ka tie slēpjas ikdienas sīkumos, turklāt reputācijai nāk par labu, ja uzņēmums atturas no konkurentu nomelnošanas. Uzzini vairāk, skatoties video!

Jāņem vērā, ka maija beigās LMT un Tele2 vadītāji publiski apmainījās viedokļiem par UIN atlaides piešķiršanu LMT. «UIN atlaide LMT rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents J. Binde ieteica Tele2 vadītājam divas alternatīvas – «pēc vecmāmiņu metodes paņemt cukurgraudiņu ar desmit baldriāna pilieniem un nomierināties vai arī pašiem ķerties klāt tīkla attīstībai reģionos, bet var arī abas,» rezumēja J. Binde.

21. septembrī pie mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons (LMT) ēkas Ropažu ielā 6, Rīgā norisinājās Latvijā radītu militāro inovāciju prototipu prezentācija. LMT sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) attīsta vairākus valsts aizsardzības inovāciju projektus, tai skaitā mobilo lietotni Viedsargs militārajai saziņai, kā arī īpašus sensoru, mākslīgā intelekta un datorredzes risinājumus.

Viedsarga projekts šobrīd ir izstrādes stadijā, kas tiek veidots kā informācijas platforma valsts aizsardzības jomas dalībniekiem. Tā būs speciāli pielāgota militārajām vajadzībām un ar īpašu risinājumu datu aizsardzībai. LMT prezidents Juris Binde stāsta, ka Viedsarga platformā ir integrēta karte, kurā var attēlot nepieciešamos objektus un personas, kā arī ziņojumu apmaiņas un saņemšanas funkcija. «Attīstoties 5G mobilo sakaru tehnoloģijām, tiek izstrādāti arvien vairāk dažādi sensori skaņas, kustības, objektu informācijas ieguvei un novērošanai. Tas ļauj izveidot militāro lietu internetu, izmantojot šos sensorus Viedsarga platformā,» atklāj Binde. Atsevišķa mobilās lietotnes funkcionalitāte var būt ietverta arī bez interneta pieslēguma, taču pamatā produkts paredzēts izmantošanai mobilo sakaru tīklā.

Šogad pieaudzis Latvijas Mobilā telefona (LMT) tīklā lietoto viedtālruņu skaits un pārraidīto datu apjoms. Šobrīd «gudrās» sakaru ierīces lieto vairāk nekā 190 tūkstoši LMT klientu, kamēr gada sākumā attiecīgo lietotāju skaits bija 137 tūkst., DB informē LMT prezidents Juris Binde. LMT sagaida, ka viedtelefonu skaits operatora tīklā turpmāk tikai pieaugs.

«Raugoties tuvākajā nākotnē varam prognozēt, ka nākamajos 3-5 gados pieaugs mobilā interneta lietošanas apjoms. Augot 4G pārklājumam, mobilais tīkls kļūs par nopietnu konkurentu fiksētajiem pieslēgumiem, jo lietotāji aizvien vairāk novērtēs to, ka ātrgaitas internets vienmēr ir pa rokai. Kas attiecas uz populārākajām nodarbēm tīmeklī, tad pirmās divas vietas ieņem pārlūkprogrammas lietošana un e-pastu sūtīšana vai saņemšana. Trešā visbiežāk lietotā funkcija ir navigācijas sistēma, kam seko sociālie tīkli un Mobilā TV,» skaidroja J. Binde.

Kā šā gada lielāko notikumu nozarē viņš atzīmē bezlimita pieslēgumus, ko ieviesa LMT un kam sekoja konkurenti. «Tas ietekmē ne tikai mobilo sakaru operatorus, bet arī fiksēto sakaru klientus, jo fiksētā balss pieslēguma vietā tagad var brīvi izmantot pieslēgumu Brīvība un, neskaitot minūtes, zvanīt gan mobilo, gan fiksēto pieslēgumu klientiem,» pārliecību pauda J. Binde.

Telekomunikāciju uzņēmums LMT sāks piedāvāt viedtelevīziju, trešdien preses konferencē informēja kompānijas vadītājs Juris Binde.

Investīciju apmēru uzņēmums neatklāj, taču J. Binde indormēja, ka pakalpojuma ieviešanai veltīti aptuveni divi gadi.

«Mēs esam pionieri šajā jomā, un pa mūsu taku ies konkurenti,» viņš piebilda. J. Binde skaidroja, ka viedtelevīzijā saturu varēs organizēt klients, tā ir atvērta sistēma.

Līdzīgi kā telefonsaziņa ir attīstījusies no fiksētajiem sakariem līdz mobilajiem tālruņiem un tālāk — uz viedtālruņiem —, tā arī TV pakalpojumu tirgū attīstība ir notikusi no analogās uz digitālo, interaktīvo televīziju un tagad tehnoloģiju konverģences rezultātā sasniegusi jaunu attīstības līmeni — LMT viedtelevīziju, norāda LMT vadītājs.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Mobilo sakaru operators «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākamgad fokusēsies uz jaunu biznesa virzienu attīstību, investējot izpētē un attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Juris Binde.

«Starp tuvākajām iecerēm minami dronu pakalpojumu risinājumi, kam ir milzīgs potenciāls lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, loģistikā. Pašlaik vēl notiek izpētes darbi dažādās nozarēs, bet jau drīzumā redzēsim dronu pakalpojumus arī darbībā,» atklāja Binde.

Viņš arī norādīja, ka uzņēmums paplašinās viedtelevīzijas piedāvājumu un citus jaunus piedāvājumus mobilo risinājumu izmantošanai gan darbam, gan atpūtai. Tāpat turpināsies darbs militāro un drošības tehnoloģiju attīstībā.

«2018.gadā turpināsim gatavoties 5G ieviešanai, lai tai brīdī, kad 5G tehnoloģijas būs standartizētas Eiropas un pasaules līmenī, LMT kā viens no pirmajiem operatoriem ieviestu tās savā tīklā un lai Latvijas klienti varētu izmantot jaunākās sakaru iespējas un nostiprināt savu konkurētspēju. Jāņem vērā, ka 5G ieviešana ir izaicinošs projekts globālā mērogā. Viens pats to nevar izdarīt ne viens uzņēmums, ne viena valsts. Tas ir kopīgs, globāls darbs – no standartu izstrādāšanas līdz tehnoloģijas testiem un prototipu veidošanai. Esam gandarīti, ka LMT tīkla infrastruktūru par atbilstošu 5G tehnoloģiju testēšanai ir atzinusi un par sadarbības partneri izvēlējusies »Nokia«, tāpēc LMT ir viens no 5G tehnoloģiju testētājiem,» par vēl vienu attīstības virzienu sacīja Binde.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

«Trīs operatori ir diezgan optimāls skaits. Divi būtu par maz, bet četri jau par daudz,» tā, runājot par mobilo sakaru operatoru skaitu Latvijā, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis LMT prezidents Juris Binde.

«Ir arī negatīvi piemēri - Dānija, kur uz aptuveni 5 miljoniem iedzīvotāju ir 8 operatori un vēl kādi 50 virtuālie operatori. Tur šī cīņa notiek vēl briesmīgāk un rezultāts ir tāds, ka Dānijā ir diezgan sliktas kvalitātes pakalpojums,» viņš skaidrojis.

«Telekomunikācijas ir ilgtermiņa bizness, un reālais atmaksāšanās laiks, atkarībā no tehnoloģijas, ir ne mazāks par pieciem gadiem,» intervijā norādījis LMT prezidents.

Jautāts par LMT informatīvo tālruni - to sazvanīt ir diezgan sarežģīti, J. Binde atbildējis: «Šī ir problēma, ar kuru cīnāmies visu laiku, jo neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku strādātu šajā informatīvajā dienestā, vienmēr viņu izrādās par maz. Daudzos gadījumos cilvēkiem vienkārši gribas parunāties ar dzīvu operatoru, un tas rada šo pārslodzi. Šobrīd tas jūtams vairāk, jo līdz ar viedtālruņu un sarežģītāku lietotņu izplatību rodas arvien vairāk jautājumu. Mūsu speciālisti cenšas palīdzēt konfigurēt telefonu tā, lai tas normāli pildītu savas funkcijas.»

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

«Mūsu mērījumi rāda, ka GSM mobilo sakaru tīkls pārklāj 99% valsts teritorijas, trešās paaudzes UMTS tīkls nosedz 90%. Bet... tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī telekomunikāciju tīkli nekad nebūs pabeigti – palielinoties lietotāju skaitam, tīkls jāpastiprina arī tajās vietās, kur pārklājums jau ir,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis LMT prezidents Juris Binde.

Uz jautājumu: «Vai tas jāsaprot tā, ka tur, kur līdz šim runāja pa tālruni, bet tagad izmanto internetu, «gaisa koridors par šauru»?» Binde atbildējis: «Jā. Turklāt jaunāko modeļu telefoniem jeb viedtālruņiem diemžēl ir zemāka jutība nekā piecus septiņus gadus veciem modeļiem. Tas nozīmē, ka ir vietas, kur vecie modeļi uztvēra bez problēmām, bet viedtālruņi vairs neuztver. Tāds tehnisks paradokss: viedtālruņi piebūvēti ar daudzām dažādām funkcijām, bet antena nav veiksmīgi iebūvēta. Operatori spiesti paplašināt tīklu, kaut gan objektīvi tā kvalitāte nav pasliktinājusies.»

Runājot par to, kā tas iespējams, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, bet klientu skaits palielinās, LMT prezidents stāstījis:

Dalība projektā Biznesa eskalators koka aksesuāru un rotaļlietu ražotājam Smuklietas deva iespēju trenēt pārdošanas un komunikācijas prasmes

Smuklietas radītāja Elīna Binde-Dzelzīte par t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektu Biznesa eskalators bija dzirdējusi, jo pērn tajā piedalījās viņai zināmās Kokmaizītes, kas paralēli saviem produktiem tirgoja arī Smuklietu rotaļlietu Alfrēds Stiprinieks.

«Jau biju dzirdējusi, kā tas notiek, un nolēmu, ka pamēģināt ko jaunu un interesantu nekad nenāk par ļaunu,» viņa stāsta. Iepriekšējā Smuklietas tirdzniecības pieredze aprobežojās galvenokārt ar Kalnciema ielas un Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņiem Rīgā. Uzņēmuma produkcija nopērkama vairākos vietējo preču un suvenīru veikaliņos. «Tā ir cita pieredze. Tirdziņā publika ir mērķtiecīga – viņi nāk ar domu iegādāties kaut ko interesantu, dabīgu. Tā uzreiz ir cita saruna. Taču te, Alfā, ir jāpiesaista cilvēks, lai saruna vispār sāktos,» salīdzina E. Binde-Dzelzīte.