Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde.
Foto: LETA
«Mūsu mērījumi rāda, ka GSM mobilo sakaru tīkls pārklāj 99% valsts teritorijas, trešās paaudzes UMTS tīkls nosedz 90%. Bet... tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī telekomunikāciju tīkli nekad nebūs pabeigti – palielinoties lietotāju skaitam, tīkls jāpastiprina arī tajās vietās, kur pārklājums jau ir,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis LMT prezidents Juris Binde.
Uz jautājumu: «Vai tas jāsaprot tā, ka tur, kur līdz šim runāja pa tālruni, bet tagad izmanto internetu, «gaisa koridors par šauru»?» Binde atbildējis: «Jā. Turklāt jaunāko modeļu telefoniem jeb viedtālruņiem diemžēl ir zemāka jutība nekā piecus septiņus gadus veciem modeļiem. Tas nozīmē, ka ir vietas, kur vecie modeļi uztvēra bez problēmām, bet viedtālruņi vairs neuztver. Tāds tehnisks paradokss: viedtālruņi piebūvēti ar daudzām dažādām funkcijām, bet antena nav veiksmīgi iebūvēta. Operatori spiesti paplašināt tīklu, kaut gan objektīvi tā kvalitāte nav pasliktinājusies.»
Runājot par to, kā tas iespējams, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, bet klientu skaits palielinās, LMT prezidents stāstījis:
«Pirmkārt, uz datu pakalpojumu lietotāju rēķina – arvien vairāk internetu lieto gan mobilajā telefonā, gan datorā. Otrkārt, attīstās M2M (Machine-to-Machine) virziens – arvien vairāk tehnoloģisko procesu vadībai un datu savākšanai izmanto mobilos sakarus. Piemēram, Latvenergo tagad uzstāda jaunās paaudzes elektrības skaitītājus, kuros iebūvēta GSM programmatūra, kas regulāri pārraida datus par patērēto elektroenerģiju uz uzskaites centru. Inspektoriem vairs nav jāstaigā pa mājām, lai pārbaudītu skaitītājus, un tas, protams, dod ekonomisko efektu. Siltumskaitītājus uzstāda Rīgas siltums, signalizāciju – apsardzes firmas, globālās pozicionēšanas sistēmas tiešsaistē – automašīnās.
Pirmais, ar ko sākām, bija meteodatu noraidīšana – daudzās vietās uz Latvijas ceļiem ir uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, ko mūsu tīkls savieno ar viņu centru. Ja temperatūras pazemināšanās ir straujāka kopā ar mitruma pieaugumu, tad skaidri var prognozēt apledojumu un ceļa dienests var izsūtīt kaisītājus, pirms vēl melnais ledus izveidojies. Ieguvums ir acīmredzams – ietaupīts kaisāmais materiāls un, pats galvenais, novērstas iespējamās autoavārijas.»
Jautāts, kāda ir vidējā latvieša spēja izmantot mobilā tālruņa iespējas, Binde atbildējis: «Šobrīd ne pārāk liela, bet kā ikvienā jomā vienmēr ir tāda neliela lietotāju grupa, kas ļoti ātri uztver jaunumus un gatavi visu izmēģināt («early adaptors»). Nākamā grupa vispirms grib kārtīgi pārliecināties un tad izmantot. Un tad ir iedzīvotāji, kuri nekad neko vairāk par zvanīšanu un varbūt kādu īsziņu neizmantos. Iemesli? Zināšanu un prasmju trūkums, varbūt arī ieradums.»
Sekojiet ziņām