Kāds 18 gadus vecs vācietis policijai atzinies, ka esot interneta tārpa Sasser autors, ziņo aģentūra Wired News. Jauneklim konfiscēta visa datortehnika, taču viņš pats pagaidām nav apcietināts. Sasser, kas izplatās tiešā ceļā caur interneta pieslēgumiem un tādēļ no tā grūtāk izvairīties, radījis lielas nepatikšanas datortīklos vairākas pasaules valstīs. Zviedru prese pagājušā nedēļas nogalē vēstīja, ka Sasser paralizējis sociālās pārvaldes datortīklus un tādēļ varot kavēties bērnu pabalstu, dzīvokļu piemaksu u.c. sociālo pabalstu izmaksas. Sasser arī traucējis somu apdrošināšanas koncerna If darbu, izsitot no ierinda tā datorvadīto telefonu sistēmu. Kamēr citi pēdējā laikā radītie t.s. interneta tārpi «vairojās» ar e-pasta palīdzību un tos varēja novērst filtrējot vai neatverot aizdomīgu pastu, Sasser izmantoja neaizsargātus interneta piekļuves punktus, t.s. portus. Sasser galvenais kaitējums ir inficēta datora pārslogošana ar sevis izplatīšanu, meklējot citus datortīklus, kur ieperināties. Šādi pārslogoti datori pēc laika sākā nekontrolējami izslēgties un pārlādēties. Vācijas policijai ir aizdomas, ka 18 gadīgais interneta huligāns ir saistīts ar citiem «tārpu» autoriem. Tiek izmeklēti pavedieni uz agrākiem uzbrukumiem internetam.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Uzņēmējdarbībai ir daudz priekšrocību un ieguvumu, bet ir arī savi pavisam nopietni draudi: ekonomiski aktīvāko pilsētu iemītnieku dzīve rit kā uz pulvera mucas, kas var sprāgt cilvēku nolaidības, dabas kataklizmu vai nepietiekamas kontroles gadījumā.

Ekoloģiskās nedienās cietušie no kļūdām mācās, tomēr, pat ja risku dažviet izdevies samazināt līdz minimālajam, tas tomēr pastāv. Diskusijas par bīstamu vielu klātbūtni blīvi apdzīvotās vietās no jauna aktivizējuši plāni būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Kundziņsalā. Amonija nitrāts bieži tiek izmantots pašdarinātos spridzekļos, jo tā ir brīvi nopērkama un sprādzienbīstama viela. Tiesa gan, šis objekts ne tuvu nav vienīgais bīstamais Latvijā. Valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts ir plašs – tajā galvenokārt atrodamas ar gāzes, degvielas, naftas un citu ķīmisko vielu glabāšanu saistītas vietas.

Pussabrukušais un bīstamais Gaiziņkalna skatu tornis vairs nebojās apkārtnes ainavu. Šodien, 14. decembrī, tas tika uzspridzināts un demontēts, informē Madonas novada pašvaldība.

Spridzināšanu veica Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri. Nepabeigtās būves nojaušanas darbu koordinators ir Madonas novada pašvaldība, kas no 2012. gada pavasara noslēgusi zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieci par Gaiziņkalna virsotnes nojaušanu.

Sākot no 12. decembra, atbilstoši torņa spridzināšanas darbu projektam, drošības noteikumi paredzēja, ka torņa piekļuves teritorija tika slēgta un apsargāta. Sprādziena dienā 500 metru rādiusā ap torni tika noteikta drošības josla un slēgtā teritorija.

Latvijas augstākais kalns - Gaiziņkalns atrodas Gaiziņkalna dabas parkā, kas savukārt, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Vestiena. Vēsturiski Gaiziņkalns ir iecienīts tūrisma apskates objekts, no kura paveras skaista ainava.

Balstoties uz kāda ekonomikas profesora aprēķiniem, avīzes New York Times komentētājs Džons Tīrnijs (John Tierney) uzskata, ka nāves sods hakeriem būtu eknomiski pamatotāts un sabiedrībai izdevīgāks, nekā sodīt slepkavas ar nāvi. Dž. Tīrnijs atsaucās ASV Ročesteras universitātes (University of Rochester) profesoru Stīvenu Landsburgu, kas aprēķinājis - nāves soda izpilde pret vienu slepkavu sabiedrībai nes t.s. atturēšanas vērtību (deterence value) 100 miljonu $. Savukārt hakeri izdara daudz lielāku kaitējumu. Savukārt hakeru nodarītais posts aprēķināts kā 50 miljardi $ gadā. Pieķerot un izpildot nāves sodu pret tika vienu no 500 hakeriem ietaupītu līdzīgu summu, turklāt arī atturētu lielu daļu nesodīto hakeru no turpmākas darbības. Tomēr ar šo piemēru Dž. Tīrnejs «dzen velnu« ar lasītaju un pasaka – patiesais sods, kas pienāktos hakeriem «kautkas briesmīgāks par nāvi», proti savu nedarbu seku novēršana, tūkstošiem izputinātu cieto disku atjaunošana, «izčakarētu« failu sakārtošana u.tml. Turklāt hakerim pienāktos to darīt ar vecu, lēnu un apkaunojoši «nekrutu» tehniku, raksta amerikāņu komentētājs. Viņa pārdomas izraisīja, viņaprāt, mīkstais sods ko kāda Vācijas tiesa piesprieda globāli postošā interneta tārpa Sasser autoram.

Parādījies rets, pret Apple Computer Mac OS X operāciju sistēmu vērsts datortārps, kas izplatās ar čata programmatūru iChat. Par to vēsta avīzes «Washington Post» interneta portāls un citi avoti. Tārps, kas kaitē Macintosh datoru darbībai bet nav uzskatāms par sevišķi bīstamu, maskējas kā lejuppārlādējams fails, kas it kā piedāvā jaunākās, vēl tirgū nepieejamas Mac OS versijas ekrānattēlus. Tikai 5 % no ASV datorlietotājiem ir Macintosh tipa datori, tādēļ hakeriem, kas raksta tārpus ļauna prieka pēc, nav lielas jēgas «piņķerēties» ar šādiem pasākumiem. Tomēr datu drošības eksperti brīdina – Mac OS X tārps var būt tikai pirmais, ne pārāk veiksmīgais eksperiments, kas vēsta par plašāku pret Macintosh sistēmām vērstu uzbrukumu vilni.

Krievijas datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti atklājuši, ka daļa trojieša Duqu programmatūras ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā un aicina programmētāju kopienu palīdzēt tās izpētē.

Kaspersky Lab norāda, ka Duqu ir sarežģīta kaitīgā programma, kuru izveidojuši skandalozu popularitāti ieguvušā datortārpa Stuxnet autori. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt uzbrucējiem konfidenciālas informācijas zagšanu. Analizējot Duqu darbību, Kaspersky Lab pieņem, ka tā veidotāju galvenais mērķis bijis informācijas zagšana par automatizētām vadības sistēmām, kuras izmanto dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ziņu vākšana par vairāku Irānas organizāciju komerciālajiem sakariem.

Viens no svarīgākajiem ar Duqu saistītajiem neatrisinātajiem jautājumiem – kā šis trojietis pēc upura datora inficēšanas veic informācijas apmaiņu ar saviem komandserveriem. Kaspersky Lab eksperti atklājuši, ka daļa no koda, kas ir atbildīgs par saziņu ar komandserveri, ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā, un nosauca šo sektoru par Duqu Framework.

Pētnieki atklājuši sarežģītu kiberspiegošanas programmatūru, kas vāca privātus datus no Rietumāzijas valstīm, piemēram, Izraēlas un Irānas.

Kaspersky Lab pētnieki pauž, ka, visticamāk, programmatūru finansējusi kāda valsts, tomēr nav pilnīgi pārliecināta par kiberieroča Flame izcelsmi. Programmatūra nav radīta naudas zagšanai no bankas kontiem, tā ir citādāka nekā līdz šim atklātās programmas, norāda Vitālijs Kamlaks no Kaspersky Lab.

Krievijas Kaspersky Lab un Starptautiskās Telesakaru apvienības (International Telecommunications Union, ITU) pētnieki norādījuši, ka kiberspiegošanas programma Flame darbojās kopš 2010. gada augusta. Noziedzīgā programmatūra ļauj zagt svarīgus datus, tostarp ekrānā redzamo informāciju un informāciju par sistēmām, pret kurām vērsti uzbrukumi, datorā saglabātās datnes, lietotāju kontaktinformāciju un pat sarunu audioierakstus. Tas padara šo programmatūru par vienu no sarežītākajiem un daudzfunkcionālākajiem līdz šim atklātajiem kiberuzbrukumu veikšanas līdzekļiem. Nozagtie dati tiek nosūtīti vadības serveru tīklam, kas ir izvērsts dažādās pasaules daļās, skaidro Kaspersky Lab pārstāvji.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atšķirībā no pirmajām pavasara dienām, kas iezīmējās ar vienveidīgo, galvenokārt "cilvēka faktoru" ekspluatējošo pasta tārpu I-Worm.Mydoom, I-Worm.NetSky un I-Worm.Bagle epidēmijām, maijs atnāca ar daudzām kaitīgām programmām, kuru izplatīšanās notika, pateicoties tehniskām ievainojamībām, nevis sociālajiem faktoriem. Pagājušā mēneša svarīgākie notikumi - viena jauna ievainojamība, kuru jau aktīvi izmanto vīrusu rakstītāji, un uzreiz divi principiāli jauni kaitīgo programmu paveidi. 2004. gada aprīļa vidū Microsoft publicēja informāciju par kritisko LSASS ievainojamību, kura ļauj ļaundarim izpildīt datorā jebkuru kodu. Vīrusu rakstītāji «operatīvireaģēja», izlaižot brīvībā tārpu Worm.Win32.Sasser - pirmo kaitīgo programmu, kura izmantoja jaunatklāto ievainojamību. Tā parādījās 30. aprīlī un jau nākamajā dienā izraisīja plašu epidēmiju. Pieklusa pasta tārpu (I-Worm) kari, vīrusu rakstītāji ķērās pie jauno iespēju izmantošanas, un pavisam drīz Internetā parādījās iespaidīgs kaitīgo programmu pulks; tās visas izplatījās, izmantojot minēto ievainojamību.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab, atsaucoties uz aģentūru ZDNet informē, ka pagājušajā trešdienā Kanādas policija arestējusi 16 gadīgu pusaudzi, kuru tur aizdomās par tārpa Randex radīšanu, kas ļauj izmantot svešus datorus spama izsūtīšanai. Randex dzimtas tārpi izplatās lokālajos un globālajos tīklos caur pieejai atvērtajiem resursiem. Tārpa oriģinālā versija varēja iekļūt datoros tikai caur IRC-kanāliem un failu apmaiņas tīkliem Kazaa un LimeWire. Taču vēlāk vīrusu rakstītāji to modificēja, un tagad Randex, līdzīgi kā Sasser un Lovesan, izmanto ievainojamības Windows operētājsistēmā. Kaitīgā programma vīrusa autoriem sniedz praktiski pilnīgu kontroli pār inficēto datoru. "Viņi var strādāt ar jūsu konfidenciālajiem datiem, nolaupīt tos vai no jūsu datora izsūtīt tūkstošiem paziņojumu ar spamu", - atzīmē antivīrusu eksperti. Aizdomās turamā par Randex radīšanu arests kļuva iespējams, pateicoties neatkarīga eksperta IT drošības jomā, Tonija Koivunena darbam, kurš izsekoja kaitīgās programmas aktivitāti vairāku mēnešu garumā.

Zemā ūdens līmeņa dēļ kuģošana Rīgas kanālā kļūst bīstama un pasažieru kuģīšu kapteiņiem nākas lavierēt starp šķēršļiem dzelmē, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.

Ūdens līmenis pilsētas kanālā esot par 40 centimetriem zemāks nekā vidēji ierasts. Kuģotāji stāsta, ka tagad esot pat iespēja ar kuģa apakšu aizķert zemūdens akmeņus. Viens šāds bīstamais objekts tagad atrodoties vien 80 centimetrus no ūdens virsmas. Tieši tik liela ir arī laivu iegrime, tāpēc, lai to neaizķertu, kapteiņiem tas jāapbrauc.

«Vienā vietā pie Stockmann ir tāds liels būvgruzis, ko pašu spēkiem mums nav iespējams izvilkt. Rīgas dome ir informēta par šo situāciju, bet pagaidām risinājumi nav bijuši,» raidījumam stāstīja kuģīšu Amber Riga un Aurora īpašnieks Māris Klaužs.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis, ka nelegālajā apritē parādījies spirts, kas nav lietojams uzturā un ir veselībai bīstams, jo tā sastāvā ir viela, ko izmanto logu mazgājamo vai pretaizsalšanas šķidrumu ražošanā transporta līdzekļiem.

To VID Muitas kriminālpārvaldes izmeklētāji secinājuši, saņemot ekspertīzes slēdzienu divās no ierosinātajām administratīvo pārkāpumu lietām, kas tika ierosinātas pēc tam, kad februārī kādā teritorijā Lubānas ielā, Rīgā aizturēja aptuveni pusotru tonnu šķidruma ar spirtam raksturīgu smaržu, 13 litrus degvīna un 49,32 tūkst dažādu marku cigaretes ar Krievijas akcīzes markām.

Laboratorijā atklājies, ka izņemtais šķidrums ar spirtam raksturīgo smaržu ir etilspirts, kura sastāvā ir 3,2 tilp.% izopropanols, kas tiek pielietots spirta denaturēšanai, un 0,05 tilp.% propilēnglikols, kas tiek izmantots sabiedrībai pazīstamo logu mazgājamo vai pretaizsalšanas šķidrumu ražošanā transporta līdzekļiem.

«Varu pateikt, ka summa, ko no valsts budžeta saņem Latvijas zinātne, ir apmēram līdzvērtīga ar viena vidēja izmēra Vācijas institūta budžetu. Mēs dzīvojam pilnīgi citu skaitļu pasaulē, lai izpildītu prasības, ko izvirza Rietumos,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, prof. Dr. Juris Ekmanis.

«Neviens zinātnieks Latvijā nav kļuvis miljonārs. Piedevām kā zinātnei, tā augstākajai izglītībai pāri klājas iespaidīgs birokrātijas presings. Tur pamatuzstādījums – ja zinātnieks vai pasniedzējs kaut kādā veidā pretendē uz budžeta latiem, tad viņš ir potenciāli aizdomīgs. Kontrolējams, novērojams, it kā viņš sēdētu un domātu, kā man kaut ko noblēdīt. Tas ir dziļi aizvainojoši, un visu laiku nākas attaisnoties. Zinātnieks raksta atskaites, precizē, vāc tramvaja biļetes kā pierādījumus, ka braucis no objekta uz objektu, – slīkst papīru jūrā. Tikko satiku slavenu akadēmiķi. Viņš saka – izmisums, es taču pie zinātnes netieku! Rakstu, rakstu, jo esmu dabūjis valsts pasūtījumu – nemitīgi jātaisnojas. Tas nenogalina fiziski, bet tas jaunos galīgi no Latvijas izdzīs ārā. Šis ir tas bīstamais paņēmiens, kā dabūt jaunos prom, – ar birokrātiju. Vācijā viņi ieiet laboratorijā, saka – vajag tādu un tādu aparātu. Labi, nopirksim – viņiem atbild. Zinātnieki ķeras pie darba, strādā, nedomājot ne par atskaitēm, ne tabelēm,» skaidrojis Zinātņu akadēmijas prezidents.

Savienoto Valstu Federālā rezervju banka lēš, ka šā gada trešajā ceturksnī biržās notikušās akciju cenu krišanās dēļ Amerikas mājsaimniecības zaudējušas 2,4 triljonus dolāru. Tas ir viens no skaidrojumiem amerikāņu salīdzinoši nelielajam Ziemassvētku iepirkšanās optimismam šogad.

Arī ASV Tirdzniecības departaments ziņo, ka par spīti tradicionālajai iepirkšanās sezonai, kas Amerikā sākas pirms Pateicības dienas novembra ceturtajā ceturtdienā un turpinās līdz Ziemassvētkiem, mazumtirdzniecības apjomu pieaugums ir aizvien krities, novembrī pret iepriekšējo mēnesi sasniedzot vien 0,2%. Septembrī un oktobrī mazumtirdzniecības pieaugums attiecīgi bijis 1,3% un 0,6%. Laikraksts The New York Times vērtē, ka novembra salīdzinoši sliktie finanšu rādītāji mazumtirdzniecībā varētu būt dēļ šogad sevišķi lielajām atlaidēm, ar ko tirgotāji sacentušies par klientu piesaistīšanu.

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā neprognozējamos laika apstākļus, kad braukšanai bīstamais laiks var sākties agrāk un beigties vēlāk, ir jāmaina spēkā esošā likumdošana par ziemas riepu izmantošanu, nosakot, ka tās jālieto no 1. novembra līdz 1.aprīlim, rosina Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Nepietiekams riepu protektora dziļums, līdz pēdējam brīdim atlikta ziemas riepu nomaiņa rudenī un pārsteidzīga automašīnas aprīkošana ar vasaras riepām ir nopietns drauds satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka visas automašīnas ar ziemas apstākļiem paredzētām riepām jāaprīko no 1. decembra līdz 1. martam, bet dabai likumus neviens neraksta. Aizvadītajā rudenī, temperatūrai turoties ap nulli vai nokrītot nelielos mīnusos, braukšanai bīstami laika apstākļi pieturējās jau no oktobra vidus.

«Šobrīd jau 12 dienas drīkst likumīgi braukt ar vasaras riepām, taču aiz loga jau otro diennakti puteņo un ceļi šobrīd nav braucami ar vasaras riepām. Bail pat iedomāties, cik daudzi no šodienas autovadītājiem jau paspējuši izmantot šo likuma doto iespēju. Neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes drošības speciālisti aicina autovadītājus būt saprātīgiem un sezonai atbilstošas riepas mainīt, vadoties pēc reālajiem laikapstākļiem, dzīvē situācija atšķiras, norāda E. Tavars.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Iecerētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus, liks sadales elektrolīniju operatoram AS Sadales tīkls sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību, radot papildu izmaksas, norāda Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Šāds pienākums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādīja, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbotos, jānodrošina viņiem algas, automobilis, degviela.

«Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas jautājums, kā segt papildu izmaksas. Tas nozīmē, ka jāņem no kapitālieguldījumu programmām. Esam rēķinājuši ietekmi uz sadales pakalpojumu tarifiem - procentuāli tā ir maza, viens procents, bet, pārvēršot latos, sanāk pietiekami iespaidīgs cipars,» teica Pinkulis.

Trešdien, 7. septembrī, patiesi ekskluzīvā pirmizrādē Latvijā tika atklāts jaunās paaudzes Range Rover Sport. Baudot iespēju klātienē iepazīt Range Rover sportiskā SUV izcilo dizainu un tehnoloģijas, viesi gremdējās lieliskā atmosfērā, kuru jo īpašu padarīja prezentācijas vieta.

Pasākums notika FBO Riga biznesa aviācijas centrā, kur klienti, auto žurnālisti, Land Rover pārstāvji, auto cienītāji un partneri spožu lidaparātu ielenkumā noskatījās satriecošu priekšnesumu, kura vizuālie un skaņas efekti neatstāja vienaldzīgu nevienu. Savukārt par neaizmirstamu svētku gaisotni rūpējās 36. Līnija & Chivas Regal.

Ilgi gaidītā trešās paaudzes Range Rover Sport prezentācija bija turpinājums jaunā modeļa nervus kutinošajai starptautiskajai debijai. Atgādinām, ka tajā Džeimsa Bonda jaunākās filmas kaskadiere ar jauno Sport veica pasaulē pirmo braucienu augšup pa applūdinātu Kárahnjúkar dambja pārgāzni Islandē, kur ūdens plūst ar intensitāti 750 tonnas minūtē. Biedējošais un ārkārtīgi bīstamais izaicinājums tika pārliecinoši pārvarēts un apliecināja jaunā Range Rover Sport spējas un tehnoloģijas, kas to padara par visu laiku jaudīgāko Range Rover.