No šā gada 20. decembra vairs nebūs iespējams lejupielādēt vienu no visu laiku populārākajiem digitālajiem mūzikas atskaņotājiem - Winamp.

Winamp īpašnieks - AOL - paziņojis, ka tiks slēgta interneta vietne winamp.com, kā arī pārtraukti visi ar Winamp saistītie tiešsaistes pakalpojumi.

«Winamp.com un ar to saistītie tiešsaistes pakalpojumi vairs nebūs pieejami pēc šā gada 20. decembra. Tāpat vairs nebūs pieejama Winamp atskaņotāja lejupielādē. Lūdzu, lejupielādējiet [Winamp - red.] jaunāko versiju pirms minētā datuma. Pievienotajā failā skatiet pēdējās Winamp versijas uzlabojumus. Paldies, ka atbalstījāt Winamp vairāk nekā 15 gadu garumā!» teikts paziņojumā winamp.com.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Uzņēmējdarbībai ir daudz priekšrocību un ieguvumu, bet ir arī savi pavisam nopietni draudi: ekonomiski aktīvāko pilsētu iemītnieku dzīve rit kā uz pulvera mucas, kas var sprāgt cilvēku nolaidības, dabas kataklizmu vai nepietiekamas kontroles gadījumā.

Ekoloģiskās nedienās cietušie no kļūdām mācās, tomēr, pat ja risku dažviet izdevies samazināt līdz minimālajam, tas tomēr pastāv. Diskusijas par bīstamu vielu klātbūtni blīvi apdzīvotās vietās no jauna aktivizējuši plāni būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Kundziņsalā. Amonija nitrāts bieži tiek izmantots pašdarinātos spridzekļos, jo tā ir brīvi nopērkama un sprādzienbīstama viela. Tiesa gan, šis objekts ne tuvu nav vienīgais bīstamais Latvijā. Valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts ir plašs – tajā galvenokārt atrodamas ar gāzes, degvielas, naftas un citu ķīmisko vielu glabāšanu saistītas vietas.

Pussabrukušais un bīstamais Gaiziņkalna skatu tornis vairs nebojās apkārtnes ainavu. Šodien, 14. decembrī, tas tika uzspridzināts un demontēts, informē Madonas novada pašvaldība.

Spridzināšanu veica Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri. Nepabeigtās būves nojaušanas darbu koordinators ir Madonas novada pašvaldība, kas no 2012. gada pavasara noslēgusi zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieci par Gaiziņkalna virsotnes nojaušanu.

Sākot no 12. decembra, atbilstoši torņa spridzināšanas darbu projektam, drošības noteikumi paredzēja, ka torņa piekļuves teritorija tika slēgta un apsargāta. Sprādziena dienā 500 metru rādiusā ap torni tika noteikta drošības josla un slēgtā teritorija.

Latvijas augstākais kalns - Gaiziņkalns atrodas Gaiziņkalna dabas parkā, kas savukārt, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Vestiena. Vēsturiski Gaiziņkalns ir iecienīts tūrisma apskates objekts, no kura paveras skaista ainava.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka vakar dažas minūtes pēc pulksten četrpadsmitiem tika saņemts pirmais ziņojums no kādas firmas Latvijā par liela daudzuma aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu no Lietuvas un Igaunijas. Tas izrādījās kārtējās, jau ceturtās pēc skaita, vīrusa Zafi versijas Email-Worm.Win32.Zafi.d epidēmijas priekšvēstnesis. Šī vīrusa bīstamība, ņemot vērā tā izplatību pasaulē, tiek vērtēta kā vidēja. Pēc SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas rīcībā esošās informācijas, kas tiek iegūta no Inbox.lv e-pasta sistēmas, kopš epidēmijas sākuma līdz pulksten 24.00 ar e-pasta vīrusiem inficēto datoru skaits Latvijā pieauga aptuveni par 50%. Pirms Zafi.d epidēmijas jau mēneša garumā katru diennakti tika reģistrētas gandrīz 1000 unikālas Latvijas IP adreses, no kurām nāk vīrusaini e-pasta sūtījumi. 14. decembrī šis rādītājs ir palecies līdz 1492 adresēm. Iespējams, ka šīs diennakts laikā tas sasniegs vai pat pārsniegs 2000. Daudzi vīrusu rakstītāji vēl arvien ar mainīgu veiksmi turpina izmantot sociālo inženieriju, nenopūloties ar jaunu tehnoloģiju izgudrošanu un cerot, ka kāda daļa lietotāju noteikti iekritīs izliktajās primitīvajās lamatās. Arī Zafi.d neatšķiras ar īpašiem jaunumiem un ekspluatē tuvojošos Ziemasvētku tēmu, izsūtot vēstules, kas ļoti līdzinās jau ierastajiem apsveikumiem ar interneta starpniecību. Vīruss izplatās ar e-pasta un koplietošanas resursu starpniecību. Izplatoties caur koplietošanas resursiem, tas meklē mapes, kuru nosaukumā ir simbolu virkne "shar", un kopē sevi tajās ar nosaukumiem “winamp 5.7 new!.exe” un “ICQ 2005a new!.exe”. Atkarībā no inficētā datora domēna, vīrusu saturošās vēstules var būt daudzās valodās. Angļu variantā, kura paraugi tika saņemti epidēmijas sākumā, inficēto vēstuļu tēma ir “Merry Chrismas!”, teksts “:) Sūtītājs”, pievienotais fails ar vienu no paplašinājumiem .bat, .cmd, .com, .pif, vai .zip, bet nosūtītāja adrese tiek viltota. “Pēdējā laikā sociālās inženierijas triki ar e-pasta vēstulēm vairs negūst tik lielus panākumus kā agrāk”, stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Tomēr tuvojoties svētkiem, kuru laikā interneta lietotāji apmainās ar milzīgu apjomu apsveikumu, šādi viltojumi, kā Zafi.d gadījumā, var izrādīties ļoti bīstami, jo daudzi jau tagad sāk saņemt pirmos īstos apsveikumus.” Datoru Drošības Tehnoloģijas rekomendē būt īpaši uzmanīgiem ar e-pasta vēstulēm pievienotiem izpildāmajiem failiem un neatvērt tos bez 100% pārliecības par to uzticamu izcelsmi, kā arī sekot antivīrusu kompāniju brīdinājumiem.

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Zemā ūdens līmeņa dēļ kuģošana Rīgas kanālā kļūst bīstama un pasažieru kuģīšu kapteiņiem nākas lavierēt starp šķēršļiem dzelmē, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.

Ūdens līmenis pilsētas kanālā esot par 40 centimetriem zemāks nekā vidēji ierasts. Kuģotāji stāsta, ka tagad esot pat iespēja ar kuģa apakšu aizķert zemūdens akmeņus. Viens šāds bīstamais objekts tagad atrodoties vien 80 centimetrus no ūdens virsmas. Tieši tik liela ir arī laivu iegrime, tāpēc, lai to neaizķertu, kapteiņiem tas jāapbrauc.

«Vienā vietā pie Stockmann ir tāds liels būvgruzis, ko pašu spēkiem mums nav iespējams izvilkt. Rīgas dome ir informēta par šo situāciju, bet pagaidām risinājumi nav bijuši,» raidījumam stāstīja kuģīšu Amber Riga un Aurora īpašnieks Māris Klaužs.

Šā gada 9 mēnešos Valsts meža dienests izsniedzis sanitāros atzinumus 1906.4 ha bojā aizgājušu mežaudžu nociršanai, kas ir par 749.3 ha vairāk nekā analogā periodā pērn. Šajā gadā valsts mežos sanitārie atzinumi izsniegti 379.5 hektāru platībā, bet citu lietotāju mežos 1526.9 ha platībā, attiecīgi 20% un 80% no kopējās bojāto mežaudžu platības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. No bojā gājušajām audzēm 2004. gada 9 mēnešos lielāko daļu sastāda kaitēkļu radītie bojājumi – 728.4 ha jeb 39% no visiem bojājumiem, pārsvarā šo kaitējumu nodara egļu astoņzobu mizgrauzis un priežu lūksngrauzis. Šajā gadā pieaugušas pārliecīga mitruma dēļ bojā gājušās audzes, kas izveidojušās bebru darbības rezultātā - 398.8 hektāru platībā jeb 21% no kopējiem bojājumiem. Vēja darbības rezultāta radītie bojājumi - kopumā 305.0 ha jeb 16% no kopējiem bojājumiem, kas salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir mazāk. Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone skaidro, ka bojā aizgājušo mežaudžu platību pieaugums skaidrojams ar to, ka iepriekšējos gados Latvijas mežus skāra vēja postošā darbība, tā rezultātā radās labvēlīgi apstākļi, lai savairotos bīstamais stumbra kaitēklis – egļu astoņzobu mizgrauzis, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis, ka nelegālajā apritē parādījies spirts, kas nav lietojams uzturā un ir veselībai bīstams, jo tā sastāvā ir viela, ko izmanto logu mazgājamo vai pretaizsalšanas šķidrumu ražošanā transporta līdzekļiem.

To VID Muitas kriminālpārvaldes izmeklētāji secinājuši, saņemot ekspertīzes slēdzienu divās no ierosinātajām administratīvo pārkāpumu lietām, kas tika ierosinātas pēc tam, kad februārī kādā teritorijā Lubānas ielā, Rīgā aizturēja aptuveni pusotru tonnu šķidruma ar spirtam raksturīgu smaržu, 13 litrus degvīna un 49,32 tūkst dažādu marku cigaretes ar Krievijas akcīzes markām.

Laboratorijā atklājies, ka izņemtais šķidrums ar spirtam raksturīgo smaržu ir etilspirts, kura sastāvā ir 3,2 tilp.% izopropanols, kas tiek pielietots spirta denaturēšanai, un 0,05 tilp.% propilēnglikols, kas tiek izmantots sabiedrībai pazīstamo logu mazgājamo vai pretaizsalšanas šķidrumu ražošanā transporta līdzekļiem.

«Varu pateikt, ka summa, ko no valsts budžeta saņem Latvijas zinātne, ir apmēram līdzvērtīga ar viena vidēja izmēra Vācijas institūta budžetu. Mēs dzīvojam pilnīgi citu skaitļu pasaulē, lai izpildītu prasības, ko izvirza Rietumos,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, prof. Dr. Juris Ekmanis.

«Neviens zinātnieks Latvijā nav kļuvis miljonārs. Piedevām kā zinātnei, tā augstākajai izglītībai pāri klājas iespaidīgs birokrātijas presings. Tur pamatuzstādījums – ja zinātnieks vai pasniedzējs kaut kādā veidā pretendē uz budžeta latiem, tad viņš ir potenciāli aizdomīgs. Kontrolējams, novērojams, it kā viņš sēdētu un domātu, kā man kaut ko noblēdīt. Tas ir dziļi aizvainojoši, un visu laiku nākas attaisnoties. Zinātnieks raksta atskaites, precizē, vāc tramvaja biļetes kā pierādījumus, ka braucis no objekta uz objektu, – slīkst papīru jūrā. Tikko satiku slavenu akadēmiķi. Viņš saka – izmisums, es taču pie zinātnes netieku! Rakstu, rakstu, jo esmu dabūjis valsts pasūtījumu – nemitīgi jātaisnojas. Tas nenogalina fiziski, bet tas jaunos galīgi no Latvijas izdzīs ārā. Šis ir tas bīstamais paņēmiens, kā dabūt jaunos prom, – ar birokrātiju. Vācijā viņi ieiet laboratorijā, saka – vajag tādu un tādu aparātu. Labi, nopirksim – viņiem atbild. Zinātnieki ķeras pie darba, strādā, nedomājot ne par atskaitēm, ne tabelēm,» skaidrojis Zinātņu akadēmijas prezidents.

Savienoto Valstu Federālā rezervju banka lēš, ka šā gada trešajā ceturksnī biržās notikušās akciju cenu krišanās dēļ Amerikas mājsaimniecības zaudējušas 2,4 triljonus dolāru. Tas ir viens no skaidrojumiem amerikāņu salīdzinoši nelielajam Ziemassvētku iepirkšanās optimismam šogad.

Arī ASV Tirdzniecības departaments ziņo, ka par spīti tradicionālajai iepirkšanās sezonai, kas Amerikā sākas pirms Pateicības dienas novembra ceturtajā ceturtdienā un turpinās līdz Ziemassvētkiem, mazumtirdzniecības apjomu pieaugums ir aizvien krities, novembrī pret iepriekšējo mēnesi sasniedzot vien 0,2%. Septembrī un oktobrī mazumtirdzniecības pieaugums attiecīgi bijis 1,3% un 0,6%. Laikraksts The New York Times vērtē, ka novembra salīdzinoši sliktie finanšu rādītāji mazumtirdzniecībā varētu būt dēļ šogad sevišķi lielajām atlaidēm, ar ko tirgotāji sacentušies par klientu piesaistīšanu.

Ņemot vērā pēdējo gadu laikā neprognozējamos laika apstākļus, kad braukšanai bīstamais laiks var sākties agrāk un beigties vēlāk, ir jāmaina spēkā esošā likumdošana par ziemas riepu izmantošanu, nosakot, ka tās jālieto no 1. novembra līdz 1.aprīlim, rosina Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Nepietiekams riepu protektora dziļums, līdz pēdējam brīdim atlikta ziemas riepu nomaiņa rudenī un pārsteidzīga automašīnas aprīkošana ar vasaras riepām ir nopietns drauds satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka visas automašīnas ar ziemas apstākļiem paredzētām riepām jāaprīko no 1. decembra līdz 1. martam, bet dabai likumus neviens neraksta. Aizvadītajā rudenī, temperatūrai turoties ap nulli vai nokrītot nelielos mīnusos, braukšanai bīstami laika apstākļi pieturējās jau no oktobra vidus.

«Šobrīd jau 12 dienas drīkst likumīgi braukt ar vasaras riepām, taču aiz loga jau otro diennakti puteņo un ceļi šobrīd nav braucami ar vasaras riepām. Bail pat iedomāties, cik daudzi no šodienas autovadītājiem jau paspējuši izmantot šo likuma doto iespēju. Neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes drošības speciālisti aicina autovadītājus būt saprātīgiem un sezonai atbilstošas riepas mainīt, vadoties pēc reālajiem laikapstākļiem, dzīvē situācija atšķiras, norāda E. Tavars.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Iecerētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus, liks sadales elektrolīniju operatoram AS Sadales tīkls sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību, radot papildu izmaksas, norāda Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Šāds pienākums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādīja, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbotos, jānodrošina viņiem algas, automobilis, degviela.

«Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas jautājums, kā segt papildu izmaksas. Tas nozīmē, ka jāņem no kapitālieguldījumu programmām. Esam rēķinājuši ietekmi uz sadales pakalpojumu tarifiem - procentuāli tā ir maza, viens procents, bet, pārvēršot latos, sanāk pietiekami iespaidīgs cipars,» teica Pinkulis.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.