Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina cipari, kas runā paši par sevi. 2016.gadā IKT eksporta pieaugums bija vairāk nekā 30%. Nozare attīstās daudz straujāk nekā valsts ekonomika kopumā (IKP pieaugums 2%). Turklāt IKT nozare palīdz uzlabot konkurētspēju un ietekmē arī citu nozaru attīstību nākotnē. Tāpēc nākotnē arvien vairāk pieaugs pieprasījums pēc plaša spektra IKT speciālistiem. Nonākam pie potenciālās izglītības problēmas. Ja nestimulēsim eksakto zinātņu nepieciešamību pamatskolā (datorika, matemātika, fizika, ķīmija u.c), gaidīt IKT studēt gribētājus augstskolās ir naivi.

Es uzskatu, ka valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā ir nepieciešams likt vēl konkrētāku uzsvaru augsto tehnoloģiju izmantošanai, t.sk. IKT. Vēl nākotnē gribētos redzēt kultūras paradigmas maiņu no negatīvā uz pozitīvo. Citiem vārdiem: pareizāk būtu likt lielāku uzsvaru uz labi paveiktajiem projektiem, un stipri mazāk uzsvērt to, kas nav izdevies. Piemēram, pozitīvs fakts, ka valstī ir pieejami aptuveni 500 dažādi epakalpojumi. Tas nav maz, bet elektronisko pakalpojumu pieejamību valstī ir jāturpina attīstīt.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina projekti, kurus esam veiksmīgi paveikuši, un mēs turpinām attīstīties.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Pašreiz ieguldām laiku un enerģiju, lai veidotu jaunu konceptu mūsu pakalpojumu portfelim. Ir saprotams, ka IKT projektu nozīme uzņēmumos pieaug un lēmumi par to virzīšanu reāli tiek pieņemti uzņēmumu vadības līmenī. Vadības cilvēki vēlas precīzi ieraudzīt ieguvumus un atdevi (ROI utml).

Kā piemērs ir ES personu datu aizsardzības regulas (GDPR) prasību īstenošana uzņēmumos. Esam izveidojuši jaunu pakalpojumu grozu, kas palīdz risināt GDPR potenciālās problēmas gan no juridiskā, gan procesualā aspekta, gan personāla izglītošanas jautājumiem un beidzot ar IT funcionālo risinājumu. Jebkurš IT rīks mūsdienās spēj sniegt maksimālo ieguvumu tikai tad, ja tas ir korekti integrēts visā uzņēmumā.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, var, esam atrodami Linkedin, jo šis portāls ir orientēts uz biznesu un nodarbinātību. Tā ir mūsdienu iespēja atrasties starp dažādu nozaru profesionāļiem, un papildus rīks būt pamanāmiem, kad kādam ir nepieciešami IT risinājumi.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Mērķtiecība, neesmu gatavs padoties – dažkārt tas var «nogalināt» ☺

- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Noteikti panākt uzņēmuma izaugsmi balstītu uz gudriem IT pakalpojumiem un eksportu. Ja šobrīd mūsu eksporta rādītāji sasniedz tikai nepilnu miljonu € gadā, ceru, ka tuvāko trīs gadu laikā tie būs vismaz 30% no uzņēmuma kopējā biznesa, tam turpinot augt.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Jābūt gatavam sasniegt vajadzīgo rezultātu, uzņemties atbildību, komunicēt un strādāt komandā.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Iepriekš strādāju IBM korporācijas labā. Gribējās iziet ārpus noliktā šablona, uzņemties vairāk atbildības, riskēt un paveikt vairāk. Korporācijās bieži svarīgs ir process un forma. Man svarīgāks šķiet rezultāts. Pēc IBM nonācu Datakom.

Darba karjeru uz līguma pamata sāku 16 gados, darot dažādus palīgdarbiņus. Viens no pirmajiem darbiem bija mērnieka palīgs un datu bāzes administratora palīgs.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Uzņēmuma nosaukums radies jau tālajā 1994. gadā, kad to dibināja toreizējais īpašnieks. Logo darbības laikā ir transformējies un mainījies, taču nosaukums palicis sākotnējais.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Nepiedot nav risinājums, bet strupceļš. Tā ir lieka bagāža, ko cilvēki mēdz nesāt ilgi, pat visu dzīvi. Ir problēmas, ir konstruktīvi risinājuma varianti. Nekļūdās tie, kas nedara. No kļūdām mācās, iet uz priekšu. Ja sistemātiski nesanāk, tad jāmeklē citu darbošanos, atbildību.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Tuvākā laikā prezentēsim jaunu konceptu IT infrastruktūras pakalpojumu sniegšanā. Ticu, ka šis modelis ļaus precīzāk saprast, ko sniedz IT ārpakalpojums un kāda tam vērtība ikdienas biznesā.

- Vai Jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Krīzes situācijās mums var sākt traucēt mūsu pašu prāts, kas var sākt darboties iracionāli. Tāpēc ir svarīgi saprast un novērtēt konkrēto situāciju un ieraudzī galveno problēmas cēloni. Patiesas informācijas iegūšana, racionāla un analītiska apstrāde var palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Esmu savas valsts patriots. Vienmēr patīkami pārsteidz ziņas par sasniegumiem, kas apstiprina, ka mūsu nācijai piemīt kaut kas īpašs, ņemot vērā mūsu populāciju (<2mlj iedzīvotāju). Izcilu sasiegumu Eiropas un pasaules līmenī mums ir daudz. Tie ir mūsu studenti, skolotāji, sportisti, mūziķi, zinātnieki, uzņēmēji. Es nevēlos sākt saukt nevienu konkrēti, jo, visticamāk, kādu aizmirsīšu, tas nebūs pareizi.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Noteikti ne molekulārā virtuve. Domāju, ka vienkāršas lietas nav nepieciešams sarežģīt. Manuprāt, ja ēdiens sāk kļūt par kaut ko līdzīgu kultam, tas ir pārspīlēti. Man patīk vienkāršs, bet labi gatavots ēdiens. Ikdienā patīk paēst nevis «degustēt»☺

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Mana mīļākā grāmata ir Bībele, tā ir pasaulē vispopulārākā grāmata, tulkota vairāk nekā 2000 valodās. Personība - Jēzus Kristus.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Izcils sniegums, augsti standarti, cilvēku vienotība, stipras ģimenes, garīga tīrība.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Neesmu loteriju klients. Ja pēkšņi izrādītos, ka sagadīšanās pēc esmu laimējis, visdrīzāk ziedotu kādam kristiešu draudzes projektam.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Rituāls saistās ar simbolisku, mehānisku darbību, kam varētu būt kulta nozīme. Tādu nav.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Nesen dēls izstāstīja..

Skolā notiek ķīmijas stunda.

Pēc praktiskā darba skolotāja izsauc Anniņu. Jautā: «Kādā krāsā tev sanāca šķidrums pēc ķīmiskās reakcijas?»

Anniņa atbild: «Sarkani-rozā». Skolotāja: «Malacis, teicami. Deviņi, sēdies!»

Skolotāja izsauc nākamo: «Pēterīt, kādā krāsā tev sanāca šķidrums pēc reakcijas?»

Pēterītis: «Oranžīgi sarkans.» Skolotāja: «Labi, sēdies! Astoņi.»

Skolotāja jautā Jānim: «Kādā krāsā ir tavs šķidrums?» Jānis atbild: «Melns.»

Skolotāja: «Divi! Klase gulties!!»

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Būt mūsu valsts patriotiem un mācīt to saviem bērniem. Darboties ar mērķi uzlabot kopējo vidi, ne tikai «savu mazdārziņu», pozitīvi ietekmēt cilvēkus sev apkārt un valsti kopumā.

- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.

No 18.-20.augustam notiks ikgadējie Rīgas svētki 2017 ar daudz dažādiem jaukiem pasākumiem visai ģimenei. Īpaši ieteiktu 19.augustā no plkst 14:00 apmeklēt Rīgas Ziedoņdārzu. Tur būs daudz jauku pārsteigumu.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom un Datakom Software audzē apgrozījumu

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Datlex" uzņēmumu grupai, kurā ietilpst pašmāju informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas SIA "Datakom" un SIA "Datakom Software", apgrozījums pērn pieaudzis par 28%, sasniedzot 16,9 miljonus eiro.

Kopējā peļņa samazinājusies no 1,58 līdz 1,12 miljoniem eiro, kas tiek skaidrots ar būtiskām investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā.

"Apgrozījums lielākoties audzis, pateicoties pašu izveidoto risinājumu - "TikiTaka POS", "TikiTaka Pay" un "GDPR-in-a-box" - attīstībai. Turpinām tos attīstīt, tai skaitā "TikiTaka" kases un kases sistēmu produktus. Nākotnē pieaugumu sagaidām gan vietējā, gan ārējos tirgos, pastiprināti strādājot pie Vācijas tirgus apgūšanas", komentē SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks.

Uzņēmumā liels uzsvars tiek likts uz produktivitātes audzēšanu, nodrošinot uzņēmumos esošo rīku apvienošanu, drošu darbu attālināti un analītikā balstītus mērījumus patiesai darbinieka efektivitātei. Kopējais "Datakom" eksports 2019. gadā audzis līdz 2,67 miljoniem eiro - to veido preču un pakalpojumu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" peļņa 2020. gadā bijusi 881 000 eiro, kas ir divas reizes vairāk, nekā 2019. gadā, kad peļņas rādītājs bija 418 000 eiro. Uzņēmums nodokļos valstij pērn samaksājis 1,72 miljonus eiro – par 6,8% vairāk, nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma finanšu dati par 2020. gadu liecina, ka kopējais apgrozījums no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas bija 12,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,53% mazāk, nekā vēl gadu iepriekš.

Kā norāda SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks, tad "aizvadītajā gadā kompānija turpināja iesākto stratēģiju, piedāvājot tirgū un viešot klientiem risinājumus ar augstāku pievienoto vērtību un lielāku pašu pakalpojumu apjomu". Izvēlētā stratēģija sevi attaisnojusi – lai arī samazinājies apgrozījums, toties pieaugusi kompānijas rentabilitāte.

"Covid-19 pandēmija noteikti ir atstājusi sekas. Īpaši kritiska situācija bija 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad uzņēmēji apturēja investīcijas jaunos risinājumos bailēs par nākotni. Visu aizvadīto gadu IT ārpakalpojumu segmentā daļa klientu cīnījās par izdzīvošanu. Bet bija arī labie piemēri, kur tieši krīzes periods ļāva patiesi izvērtēt ārpakalpojuma priekšrocības un pāriet uz tiem. Šis bija arī komandas izaugsmes gads. No dziļas lejupslīdes Covid-19 krīzes sākumā, līdz straujākajai izaugsmei gada beigās. Pateicoties gudriem IT risinājumiem un komandai, kas tos prata nogādāt līdz klientam esam pamatīgi paaugušies," 2020. gadu uzņēmuma darbā vērtē J. Čupriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom plāno iekarot Somijas un Zviedrijas tirgu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA "Datakom" 2022. gadu noslēdza ar 13,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un pelņu 1,54 eiro miljonu apmērā. Tas panākts, pilnveidojot piedāvāto produktu un pakalpojumu apjomu gan vietējā, gan eksporta tirgos.

Pērnais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, vērtējot no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, salīdzinājumā ar 2021. gadu, izdevies palielināt gan apgrozījumu, gan peļņas rādītājus (2021. gadā apgrozījums sasniedza 12,58 miljonus eiro, peļņa 1,16 miljonus eiro). Otrkārt, uzņēmums turpinājis attīstīt jaunus IT risinājumus un iespējas, kā arī pilnveidojis jau esošos produktus un pakalpojumus, piemēram, “Worry-free digital workspace” un “Tiki-Taka Pay". Treškārt, savai komandai uzņēmums piesaistījis jaunus profesionāļus.

“Turpinām attīstīt mākoņu platformu sadzīvošanu kopā. Viss paliek arvien vairāk hibrīds un atšķirīgs, taču mūsu kompetence ļauj dažādām vidēm sadarboties un izmantot labākās priekšrocības. Savienojot un būvējot jaunas lietas – būtisku nozīmi pievēršam automatizācijai, tādejādi padarot IT komandas uzņēmumos efektīvākas, kas ļauj noturēt cilvēkus augstajos konkurences apstākļos. Jau vairāku gadu garumā daudz tiek runāts par drošību, – proti, jo tālāk ejam, jo vairāk aspektu jāņem vērā. Tāpēc mūsu projektu komandā meklējam un savienojam risinājumus, kas ļauj izprast vienkāršotā veidā drošības jautājumus vadības grupai un ar augstu automatizācijas pakāpi par IT drošību rūpēties gan esošajām organizāciju IT komandām, gan nodrošinot ārpakalpojuma servisa risinājumus kopā ar labākajiem tehnoloģiskajiem produktiem,” saka SIA “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.

Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.

Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.

Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir arī "Lufthansa Group" meitasuzņēmums "LSG Sky Chefs", kas nodrošina ēdināšanu "airBaltic" u.c. kompānijām.

"Vairāki simti termināļu jau ir darbībā, pieņem maksājumus visā pasaulē 50 nodokļu zonās," teic Edijs Tanons, informācijas tehnoloģiju kompānijas "Datakom" biznesa attīstības vadītājs. Pēc viņa teiktā tirgus produktu ir pieņēmis labi un klientu skaits pamazām aug. Nākamgad paredzēts aktīvāk reklamēties, lai klientu skaits augtu straujāk.

"Investīcijas šī produkta izstrādē jau esam atpelnījuši. Gada laikā esam tikuši no nulles līdz reālam biznesam, bet nākamgad ceram tikpat tikt eksportā ar augstas pievienotās vērtības produktu," teic E. Tanons. Interese no potenciālajiem klientiem ārzemēs jau esot un uzņēmums fokusējas uz Rietumvalstīm - Vāciju, Itāliju, Franciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Edijs Tanons, «Datakom» inovāciju direktors ar plaukstas lieluma kases aparātu Tiki-Taka Pay.

Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay, pielāgojoties citu valstu prasībām, tiks piedāvāts arī ārpus Latvijas valsts robežām, informē uzņēmumā.

Kā pirmās eksporta valstis ir Vācija, Lietuva un Igaunija.

Visā Eiropā šobrīd tiek ieviestas stingrākas prasības attiecībā uz kases aparātiem un sistēmām – jaunus noteikumus ievieš ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Francijā un citās valstīs. «Kā patriotisks Latvijas uzņēmums, mēs sākam ar Latvijas tirgu, kur oktobra otrajā pusē plānotas pirmās piegādes un ierīces varēs uzreiz sākt lietot. Turpināsim darbību Latvijā, taču redzam, ka arī citas valstis, piemēram Vācija, ir tādā pašā situācijā, kādā bija Latvija, kad paziņoja par kases aparātu reformu», stāsta Edijs Tanons, «Datakom» inovāciju direktors.

«Tiki-Taka Pay» gada laikā, kopš tas tika izstrādāts, jau papildināts ar tādām funkcijām kā valūtas maiņas iespēju, specializētām akcijām, e-komercijas pasūtījumu apkalpošanu, lojalitātes sistēmu akcijām un preču komplektu pievienošanu, kā arī vadības un grāmatvediskajām analīzes iespējām, sniedzot uzņēmējam iespēju ērti un ātri piekļūt saviem datiem par to, cik un kad ir pārdots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu (250 un vairāk darbinieku), kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina pašmāju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % - nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši. Arī vairums (74 %) mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) jau ir pilnībā ieviesuši MK noteikumiem atbilstošas kases sistēmas, katrs desmitais (11 %) - tās nomainījuši daļēji, bet 9 % - to vēl nav izdarījuši. Latvijas vidējo uzņēmumu (50 – 249 darbinieki) vidū katrs sestais (15 % ) arvien nav ieviesis kases aparātus ar VID prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, bet 11 % vidējo uzņēmumu to izdarījuši daļēji. Savukārt sistēmas jau pilnībā nomainījuši 74 % aptaujāto vidējo uzņēmumu ar kases aparātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Viedtālruņa izmēra kases aparāts rada jaunas iespējas uzņēmējiem

Lelde Petrāne, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pieejams mobilais viedtālruņa izmēra kases aparāts «Tiki-taka Pay», kas ļauj veikt gan maksājumus ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, tostarp kartēm ar bezkontakta tehnoloģiju.

«Tiki-taka Pay» ir pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Datakom» izstrādāta kases sistēma (lietojumprogramma), kas darbojas uz uzņēmuma iepriekš iepirktas iekārtas A920.

Kases aparāts «Tiki-taka Pay» izstrādāts tā, lai atbilstu visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un datu aizsardzības prasībām, sola «Datakom».

Izstrādātāji ir noslēguši līgumus ar banku un izveidojuši integrāciju ar bankas karšu maksājumu apstrādes operatoriem, kuri ir tiesīgi strādāt Eiropas Savienībā un apstrādāt valūtas transakcijas. Investīcijas risinājuma ieviešanai veido ap 250 000 eiro.

«Šis produkts piemērots, piemēram, izbraukumu tirdzniecībai, jo ir ļoti kompakts - biezāka viedtālruņa izmērā. Ar to var veikt darījumus gan ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, var veikt arī bezkontakta maksājumus. Ja tiek maksāts ar skaidru naudu, risinājums reģistrē darījumu, bet banknotes vai monētas lietotājs var novietot drošā, pašam ērtā vietā – vai tā būtu jostas somiņa, vai, piemēram, lāde vai kaste skaidrai naudai. Risinājums būs izmantošanai ērts arī komersantiem ar nelielām tirdzniecības telpām, kurās nav ērti izvietot lielos kases aparātus, kas parasti aizņem diezgan lielu platību. No funkcionalitātes viedokļa tas pilnībā aizstāj ierastos kases aparātus, atbilstot visiem standartiem un prasībām,» skaidro SIA «Datakom» inovāciju direktors Edijs Tanons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "Datakom" mobilās kases sistēmas "Tiki-Taka Pay" attīstībā plāno investēt 400 000 eiro, informē uzņēmumā.

Investīcijas paredzētas straujākas produkta spēju attīstības nodrošināšanai tirdzniecības tīkliem, sabiedriskajam transportam, tiešsaistes biznesam, kā arī nolūkam paplašināties Baltijas reģionā, Skandināvijas tirgos un aviācijas tirdzniecības nozarē.

Papildus iecerēts aktīvāk attīstīt sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībām uzņēmuma eksporta veicināšanas un sertificēšanas atbalstam.

“Pircējiem apmaksājot digitālo čeku, kases aparāts automātiski spēj tiešsaistē atjaunot komersanta noliktavas datus. Ar šāda tipa digitālo rīku var ērti pārdot biļetes sabiedriskajā transportā, sistēmai automātiski iegūstot biļetes pārdošanas ģeogrāfiskās lokācijas datus. Pateicoties šādiem digitalizācijas risinājumiem, ieguvējs ir arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), jo uzņēmumi atskaites iesniedz korekti un savlaicīgi,” sistēmas priekšrocības skaidro Edijs Tanons, SIA “Datakom” Inovāciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay

Anda Asere, 03.07.2019

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks (no kreisās) un Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. novembrī, notika kārtējā Liepājas SEZ valdes sēde, kurā Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis paziņoja par atkāpšanos no amata un valdes priekšsēdētāja amatam izvirzīja līdzšinējo Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja vietnieku Uldi Sesku. Vienbalsīgā balsojumā par Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāju ievēlēja Uldi Sesku.

Saskaņā ar Liepājas SEZ likumu un nolikumu Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir augstākā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzraudzības un pārvaldes institūcija.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs uzņēmēju pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Kopumā šodien Liepājas SEZ valdē tika izskatīti vairāk kā 20 jautājumi, t.sk. 4 līgumi par ieguldījumu projektu veikšanu 8,63 milj. eiro apmērā, kurus plānots ieguldīt jaunas rūpnīcas būvniecībā un tehnoloģisko iekārtu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem IT risinājumu sniedzējiem Latvijā tehnoloģiju uzņēmums «Datakom» pēdējo trīs gadu laikā spējis audzēt peļņu par 145%.

Proti, uzņēmuma peļņa – no 642 tūkst. eiro 2016.gadā sasniegusi rekordlielu peļņu – 1,576 miljoniem eiro 2018.gadā. Apgrozījums šajos trīs gados audzis no 10 līdz 13 miljoniem eiro.

«Novērtēt izaugsmi ir grūti, jo deviņdesmito gadu sākumā ar IT jomu saistītie pakalpojumi bija primitīvi. Tika tirgoti datori, tos instalēja un uzstādīja. Turpretim šodien tiek piedāvāti daudz filigrānāki un komplicētāki risinājumi un pakalpojumi. Līdz ar to datoru apkalpošana ir viens no vienkāršākajiem darbiem, ko uzņēmums spēj izdarīt, pretēji 1994. gadam, kad šis biznesa virziens bija primārais. Arī klientu atbalsta vide ir mainījusies un nemitīgi uzliek augošas prasības pakalpojumu kvalitātei, tādēļ arī serviss tiek pielāgots. Klienti ir pieraduši saņemt maksimāli augsta līmeņa pakalpojumus, to arī cenšamies nemainīgi nodrošināt», stāsta «Datakom» valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā kases viedierīce Tiki-Taka PAY papildināta ar veikalvedības sistēmu, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan tirgotājiem, gan dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

Viedierīces izstrādātājs Datakom to pilnveidojis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu, mobilajā kases aparātā iekļaujot pilnībā elektronisku kases žurnālu, kura aizpildīšana notiek automātiski no mobilā kases aparāta atskaitēm. Aparātā arī iekļauti digitāli kases čeki un atskaites, kā arī ir pieejama preču klāsta un pārdošanas cenu, tai skaitā, atlaižu pārvaldība un klientu lojalitātes programmu vadība.

Tiki-Taka Pay jau strādā 50 nodokļu zonās 

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir...

Mobilā kases iekārta piedāvā tirdzniecības datu analīzi un lietojumprogrammas saskarni (API jeb Application Programming Interface) tiešsaistē ar klienta noliktavas un grāmatvedības sistēmām. Ierīce atbilst visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām.

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam 

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts...

“Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu - sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā,” uzsver LMT prezidents Juris Binde. “Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu, mūsdienīgu un stabilu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās.”

SIA Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks atzīst, ka ņemot vērā šī brīža mainīgos apstākļus, šis mobilās kases iekārtas risinājums ir izdevīgs un ērts risinājums ārkārtas situācijas laikā: “Sadarbībā ar LMT mūsu izstrādātais produkts ir kļuvis pieejamāks un ar plašāku pielietojumu. Šobrīd kopīgi izskatām iespējas piedāvāt šo produktu arī ārvalstu tirgos, kā arī paplašināt produkta funkcionalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kases sistēmu ieguvumiem jāmotivē vairāk par sankcijām

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru