Šī gada 6. novembrī publiskai lietošanai tika atvērts jauns publisko dienasgrāmatu serveris Blogiem.lv, kur jebkurš interesents var bez maksas izveidot savu tīmekļa žurnālu jeb Interneta dienasgrāmatu. Tas ir pieejams adresē http://blogiem.lv, Db.lv informēja blogiem.lv veidotājs Kristaps Kaupe.

Ievietot savu žurnālu un interneta dienasgrāmatu ir iespējams izdarīt arī blogs.lv, klab.lv un draugiem.lv

Tīmekļa žurnāls jeb emuārs (weblog, blog) ir tīmekļa lietojums, kas satur regulārus ierakstus vienā tīmekļa vietnē. Visbiežāk šie ieraksti parādās apgrieztā hronoloģiskā secībā. Šāda veida tīmekļā vietne parasti ir pieejama jebkuram Interneta lietotājam.

Pastāv visdažādākā veida tīmekļa žurnāli, sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienužurnāliem. Daudzi tīmekļa žurnāli ļauj apmeklētājiem atstāt publiskus komentārus, kas noved pie noteiktu lasītāju grupu pulcēšanos ap konkrēto tīmekļa žurnālu.

Noskaidrots Latvijas interneta blogu top desmitnieks, un pirmajā vietā ar 16,6 tūkstošiem lasītāju ierindojies iinuu.lv, liecina interneta izpētes uzņēmuma Gemius publicētā informācija. Otrajā vietā ierindojas tehnoloģiju blogs krizdabz.lv, bet trešajā - kakao.lv.

Blogu topa līderi - blogu iinuu.lv - novembrī apmeklējuši 1,32 % no visas Latvijas interneta auditorijas, un tas ir labākais rezultāts to blogu vidū, kas novembrī piedalījās blogu topa mērījumos, norāda Gemius.

Reālo apmeklētāju skaits audzis arī aprīlī veidotā Gemius blogu topa uzvarētāja Kristapa Skuteļa blogam krizdabz.lv - tam lietotāju skaits audzis par nepilniem trīs tūkstošiem, novembrī sasniedzot 12 tūkst. Par 2,5 tūkst. lietotāju augusi šī paša autora bloga androids.lv auditorija, novembrī sasniedzot 6,5 tūkst. Tehnoloģiju blogu popularitāti apstiprina ne tikai tas, ka pieaudzis to apmekletāju skaits, bet arī tas, ka teju pusē no populārākajiem blogiem pārstāvēta jaunāko tehnoloģiju tematika.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Ja man jautātu, kas, Tavuprāt, ir blogs, es atbildētu, ka tas ir manu domu brīvs lidojums, brīvā valodā, par kādu man un arī sabiedrībai sāpīgu, aktuālu vai mazākaktuālu, interesantu vai mazākinteresantu tēmu.

Būdama Db darbiniece, atļāvos uzrakstīt pāris blogus par tēmu iz dzīves. Pamatāuzrakstījās par satiksmes problēmām Rīgā. Tā nu sanācis, ka esmu ne tikai žurnālists, bet arīcilvēks parastais, kurš māk vadīt auto un ar to pārvietojas par Rīgas ielām. Pārsvarā, lai brauktu uz un no darba.... Turklāt esmu blondīne.. :) (ar šo riskēju novirzīt domas nepareizās sliedēs...), bet nu, atvainojiet, bez kādas tehniskas izglītības un zināšanām loģistikas, ielu plānošanas jautājumos...

Tomēr izrādās, savā bolgā es tā īsti nedrīkstot brīvi izteikties, bet man BLOGS ir jāraksta profesionāli, cik saprotu, valodā, kāda ir lasāmaDienas biznesa lappusēs..

Sakarā ar Grieķijas parādu problēmu saasināšanos, pēdējā laikā presē parādījās daudz rakstu, kuri pareģo drīzu eiro krahu. Vai Grieķijas problēmas patiešām var izraisīt krasu vērtības samazināšanos vienotai Eiropas valūtai? Mēģināsim tikt skaidrībā ar šo problēmu.

Fiskālas un parādu problēmas tradicionāli ir Eirozonas dienvidu valstu – Portugāles, Spānijas, Itālijas un Grieķijas – «galvassāpes». Un ir dabiski, ka pēdējas pasaules finanšu krīzes laikā tās problēmas krasi saasinājās.

Vissliktākā situācija izveidojās tieši Grieķijā, kur 2009. gadā budžeta deficīts sasniedza 12,7% no IKP, bet valsts parāds pieauga līdz €300 mljrd., jeb 120% no IKP. Pēc pēdēja rādītāja Grieķija pat apsteidza nemainīgu zonas līderi šajā ziņā – Itāliju (115%). Tas ne tikai izraisīja skaudru kritiku no Eiropas Savienības varu puses, bet arī lika investoriem sākt domāt par to, cik droši ir ieguldījumi eirozonas aktīvos. Eirozonas valstu valsts vērtspapīru cenu un ienesīgumu izlīdzināšanās, kas notika pirms krīzes, tagad nomainīja pamatīga to nesaskaņa. Piemēram, Grieķijas valsts parādu cenas 2009. g. decembrī–2010. g. janvārī krasi krita, bet garo vērtspapīru ienesīgums gandrīz divkāršojās. Grieķijas garo vērtspapīru spreds (ienesīguma starpība) pret Vācijas vērtspapīriem pieauga līdz 3%. Spredi pieauga arī citu Eirozonas problemātisko valstu vērtspapīriem. Toties lēta aizņemšanās bija viena no svarīgākām vienotās valūtas telpas priekšrocībām un stimuls pievienoties tai.

Sabiedrisko attiecību un mārketinga vortāls 7guru, aptaujājot Latvijas tradicionālo mediju pārstāvjus noskaidrojis, ka 82% no respondentiem regulāri lasa blogus, jo tā var iegūt dažādus viedokļus, kā arī informāciju, kura netiek publicēta tradicionālajos medijos (29%), bet katrs ceturtais medija pārstāvis atzīst, ka blogus lasa, lai izklaidētos (20%).

Žurnālisti kļūst par aktīviem blogosfēras dalībniekiem, izsakot savu viedokli (36%) un veidojot diskusijas (36%) vai arī pašiem rakstot blogus (20%). Turklāt paredzams, ka šī tendence pieaugs, jo jau pašlaik ceturtā daļa (20%) aptaujāto apsver iespēju pašiem ieviest savu personīgo interneta žurnālu, Db.lv informē 7guru.lv pārstāve Kristīne Trautmane.

Atšķirībā no aizokeāna kolēģiem, kuri regulāri blogus izmanto savā darbā un tie kļuvuši par vienu no to informācijas avotiem, Latvijā vairāk kā puse (58%) aptaujāto respondentu norādījuši, ka savā darbā blogus izmanto reti, piebilstot, ka lielākoties tas noticis pastarpināti. Bet daļa (32%) blogus savā darbā nav izmantojuši nekad.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Populārākie blogi atrodas portālos db.lv, ldiena.lv un nozare.lv, liecina pētījums. Jāatzīmē, ka Db.lv nesen sāka piedāvāt ne tikai portāla un laikraksta Dienas bizness žurnālistu blogus, bet arī speciālistu blogus, kas jau guvuši lasītāju ievērību.

Lai gan 32,9% Latvijas mārketinga, reklāmas, mediju un sabiedrisko attiecību speciālistu neizmanto blogus vispār, 67,1% speciālistu informācijas iegūšanai blogus izmanto, liecina The Onliner veiktā pētījuma rezultāti. Populārākie pētījumā noskaidrotie blogi atrodas portālos db.lv, ldiena.lv un nozare.lv.

Pētījumu The Onliner veica reklāmas un mārketinga nedēļas Wazzap? 2008 norises laikā šā gada 24.–26. oktobrī. Pētījumā kā respondenti piedalījās Wazzap? 2008 apmeklētāji – Latvijas mārketinga, reklāmas, mediju un sabiedrisko attiecību speciālisti. The Onliner pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas mārketinga speciālistu interneta lietošanas un informācijas iegūšanas paradumus.

Visi zinām, ka cilvēces pirmssākumos word-of-mouth (no mutes mutē) bija vienīgais informācijas nodošanas veids, kādā cilvēki nodeva viens otram kā ikdienas svarīgāko informāciju, tā arī pasakas, dziesmas, dziedniecības gudrības.

Bet pēc plašsaziņas līdzekļu straujās izplatīšanās visā pasaulē, «no mutes mutē» atkāpās par labu masveidīgām vienā virzienā tēmētām reklāmas kampaņām, it īpaši televīzijas piedāvātajām iespējām, kuru priekšrocības bija kustīgi attēli un skaņa. Taču speciālisti atzīst, kaword-of-mouth nav zaudējis savu spēku un ietekmi. Turklāt jaunu elpu tam ir devuši sociālie mediji, padarot to parword-of-mouse - viens peles klikšķis agrākoword-of-mouth ir padarījis ātrāku, skaļāku, interaktīvāku.

Pateicoties diviem apstākļiem - interneta popularitātei un auditorijas progresējošai imunitātei pret reklāmu tradicionālajos medijos, internets ir kļuvis par vadošo informācijas avotu, atgriežoties «no mutes mutē» periodā, kad līdzcilvēku ieteikumam ir lielāka ietekme nekā reklāmai tās tradicionālajā izpausmē.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Par spīti Amerikas rakstnieku ģildes streikiem Oskara balvas pasniegšanas priekšdarbi norit, pie kam jau paziņotas nominācijas, ziņo Reuters.

- Labākā aktiera balvai nominēti Džordžs Klūnijs, Daniels Dejs-Levis, Džonijs Deps, Tomijs Lī Džouns un Viggo Mortensens.

- Labākās animācijas filmas balvai nominētas Persepolis, Ratatouille un Surf's Up.

- Labākās mākslas filmas balvai nominētas Atonement, Juno, Michael Clayton, No Country For Old Men, There Will Be Blood.

- Labāko specefektu balvai nominētas filmas Golden Compass, Pirates Of The Caribbean: At World's End un Transformers.

Visvairāk nominācijas saņēmušas filmas No Country For Old Men un There Will Be Blood - katrai pa astoņām nominācijām.

Katra veiksmīga uzņēmuma pamatā ir spējīgs tā vadītājs. Skolās iegūtā izglītība un profesionālā darba prakse ir nozīmīga, taču ne vienmēr ar personīgo pieredzi ir gana, tāpēc portāls inc.com apkopojis desmit vērtīgus video sižetus, kuros ieteikumos un viedokļos dalās eksperti, veiksmīgu uzņēmēju vadītāji un miljardieri, kas savas impērijas izveidojuši no nulles.

Šajā video materiālā Hārvardas Biznesa skolas profesors Džozefs Bouvers (Joseph Bower) pauž savu uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas vadīt jebkādu uzņēmumu vai institūciju, ir jābūt spējīgam uzdot sev nopietnus jautājumus attiecībā uz sevis paša un vadītā uzņēmuma darbu, kā arī objektīvi atbildēt uz tiem. Kļūt par vadītāju nozīmē nepārtraukti mācīties un uzlabot sevi, kā arī vēlāk arī citus, lai nostiprinātu patiesu lomu kompānijā, nevis vienkārši būt vietturim, stāsta Bouvers.

Kā iespējams nolīgt augsti kvalificētus darbiniekus, pārliecināt viņus strādāt par brīvu un pēc tam nodot radīto produktu cilvēku masām bez maksas? Tas nav neiespējami; patiesībā vairākas joprojām aktīvas kompānijas, piemēram, Linux un Wikipedia to ir panākušas. Šajā video tiek piedāvāts īss seminārs par to, kas motivē darbiniekus un kā to izmantot uzņēmējdarbībā. Šis animētais video materiāls varētu būt īpaši noderīgs mārketinga un tirdzniecības pārstāvjiem.

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Digitālā video servisa nodrošinātājs ShowHeroes no Berlīnes daļu biznesa izvietojuši Rīgā

ShowHeroes ir viedtālruņu formātam optimizēta satura un platformas nodrošinātājs. Uzņēmumā strādā 45 cilvēki, no kuriem 27 ir Rīgā, kur atrodas kompānijas video ražošanas nodaļas centrs. Tieši Rīgā ik mēnesi top vairāki simti dažāda satura un formātu video, kas sasniedz miljoniem skatītāju lielas auditorijas. «Masveida video ražošana globālā kontekstā ir retums, jo to izstrāde parasti ir ļoti laika un cilvēkresursu ietilpīga. Tomēr ShowHeroes tas nav šķērslis, bet gan nozares un laikmeta iespēja, lai video ražošanā un tirgū ienestu jaunas vēsmas un iespējas, stāsta Annija Matisone, ShowHeroes Rīgas filiāles vadītāja.

«Mēs patiesi priecājamies par Rīgu kā mūsu uzņēmuma filiāli un visātrāk augošo daļu, kas iekļauj infrastruktūru, cilvēkresursus, viņu zināšanas, darba ētiku un sparu. Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos. Tāpat vēlamies piesaistīt labākos nozares talantus un jau pašlaik paplašināt komandu visās Rīgas filiālē pārstāvētajās nodaļās,» saka Ilhans Zengins, ShowHeroes līdzdibinātājs un izpilddirektors. A. Matisone piebilst, ka latvieši ir progresīvi un atvērti jauniem risinājumiem, spēj domāt globāli un inovēt gan tehnoloģijās, gan dažādos digitālā mārketinga videi nepieciešamos risinājumos un procesos. Liela daļa ražošanas uzņēmumā ir automatizēta, ņemot vērā milzīgos video apjomus, kuri katru mēnesi pēc īpaša klientu pasūtījuma ir jāsaražo un jānodod. Visi procesi un tehnoloģijas ir pielāgotas tā, lai maksimāli īsā laika posmā spētu saražot augstas kvalitātes video saturu, kas ar produkta pievilcīgo cenu spēj lieliski konkurēt ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem – video vai digitālā satura ražotājiem, kas strādā uz maza apjoma un lielu cilvēkresursu prasošiem pasūtījumiem. «Tehnoloģijas un inovitāte iet roku rokā, un bez tām šāda satura ražošana lielā apjomā vienkārši nebūtu iespējama,» uzsver A. Matisone.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nākusi klajā ar pirmo no četriem paredzētajiem tūrisma veicināšanas videoklipu sēriju komplektiem. Pirmā videoklipu sērija kopā ar interaktīvu prezentāciju aģentūrai izmaksāja 12,1 tūkstoti latu.

Tikko publicētais videoklipu sēriju komplekts attiecināms uz tūrisma veicināšanu rudenī. Vēlāk paredzēts izstrādāt arī videoklipus, kas palīdzētu popularizēt tūrismu Latvijā arī pārējos gadalaikos.

Video materiālus veidojusi Vides filmu studija, kas uzvarēja TAVA rīkotajā iepirkumā.

«Šis ir viens no video stāstu komplektiem, ko TAVA plāno izveidot par katru no Latvijas gadalaikiem un kur galvenie varoņi būs dažāda vecuma un sociālā statusa tūristi no Latvijas augsti prioritārajiem mērķa tirgiem (Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Lietuva, Vācija). Tādējādi iecerēts mērķtiecīgāk uzrunāt konkrētās auditorijas, kas Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā definētas kā prioritāras. Šogad plānots izgatavot vēl divus video materiālu komplektus,» norāda TAVA direktors Armands Slokenbergs.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Latviešu izstrādātā aplikācija, kas paredzēta Apple Mac datoriem, iekļuvusi otrajā vietā starp populārākajām maksas Mac aplikācijām.

Kā stāsta aplikācijas izstrādātājs Gustavs Cīrulis, Characters ir maza aplikācija, kas izveidota, lai varētu ērti izmantot īpašos teksta simbolus, piemēram, ©, ½ un citus.

Aplikācija ir domāta rakstniekiem, dizaineriem un programmētajiem, kam regulāri nākās izmantot šos simbolus. Savukārt programmētājiem ir iespēja konkrēto simbolu nokopēt arī kā kodu, ko var izmantot programmēšanā, skaidro G. Cīrulis.

«Šis lielā mērā bija eksperiments, lai saprastu, kā tas ir - izstrādāt mac aplikāciju un attīstīt tās mārketingu,» viņš skaidro. Aplikācija populārāko vidū iekļuvusi pirms nedēļas, kad par Characters uzrakstīja macstories.net un vēlāk arī macworld.com

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.