Turpinoties Apple akciju vērtības lejupslīdei, tehnoloģiju milzis zaudējis savu pasaulē vērtīgākās kompānijas statusu, piekāpjoties naftas gigantam ExxonMobil.

Aizvadītajā nedēļā Apple akciju vērtība pēc tam, kad kompānijas ceturkšņa finanšu rādītāji nepiepildīja investoru cerības, kritās par 12%, un kompānijas tirgus vērtība samazinājās līdz 413,1 miljardam ASV dolāru. Savukārt ExxonMobil tirgus vērtība ir 418,2 miljardi ASV dolāru. Naftas kompāniju ExxonMobil Apple, kļūstot par pasaulē vērtīgāko kompāniju, apsteidza pirms gada.

Kopš aizvadītā gada nogales Apple akcijas vērtība samazinājusies par 38%, aizslaukot nebūtībā 247 miljardus ASV dolāru. Šis apjoms, piemēram, pārsniedz tehnoloģiju pioniera IBM kopējo vērtību (232 miljardi). Analītiķi norāda, ka, iespējams, Apple akciju vērtības kritums turpināsies, jo daudzi investori cenšas aiziet no kompānijas, vēsta USA Today. «Kad burbuļi pārsprāgst, skats ir visai nepatīkams. Akciju vērtībai kāpjot, tām dzenas pakaļ visi, taču, tagad tā ir brīvajā kritienā,» sacīja New Amsterdam Partners analītiķe Mišela Cleimane (Michelle Clayman).

Pasaules Bankas (PB) arbitrāžas institūcija nolēmusi, ka Venecuēlai nepieciešams samaksāt ASV naftas gigantam ExxonMobil 1,6 miljardu dolāru lielu kompensāciju par ekspropriētiem aktīviem.

ExxonMobil iepriekš pieprasīja kompensācijas līdz pat 16,6 miljardu dolāru apmērā par Cerro Negro projekta nacionalizēšanu 2007.gadā un citiem zaudējumiem.

Venecuēlas valdība nenorāda, vai šo lēmumu, ko pieņēmis PB Starptautiskais investīciju strīdu noregulēšanas centrs (SISNC), apsūdzēs, taču Ārlietu ministrija norāda, ka tas ir saprātīgs.

Šis lēmums gan ir kārtējais trieciens Venecuēlai, kas saskārusies ar ārvalstu valūtas rezervju deficītu, augstu inflāciju un ekonomikas stagnāciju.

Turklāt pret Venecuēlas valdību Pasaules Bankā iesniegtas vēl vairāk nekā 20 līdzīgas sūdzības no ārvalstu uzņēmumiem par privāto aktīvu nacionalizāciju bijušā prezidenta Ugo Čavesa vadībā.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft ceturtdien apsteidza ASV naftas kompāniju ExxonMobil, kļūstot par otro lielāko uzņēmumu pasaulē pēc tirgus vērtības.

ExxonMobil akciju cena ceturtdien samazinājās par 0,8% - līdz 94,66 dolāriem, kopējo tirgus vērtību samazinot līdz 400,8 miljardiem dolāru, kas galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu kritumu, kura dēļ kompānijas tirgus kapitalizācija sarukusi par 47 miljardiem dolāru.

Savukārt Microsoft akciju vērtība palielinājās par 1,7%, tirgus kapitalizāciju paaugstinot līdz 408,9 miljardiem dolāru.

Microsoft akciju cena šogad pieaugusi par 33%, tirgus vērtību palielinot par gandrīz 100 miljardiem dolāru laikā, kad kompānijas vadītājs Satja Nadella uzsācis pūliņus atdzīvināt uzņēmumu.

Pirmo vietu vērtīgāko pasaules uzņēmumu sarakstā saglabā ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple.

Polijas atradnes pēc izpētes pamet lielākais spēlētājs - amerikāņu ExxonMobil, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kompānijas motivācija ir tāda, ka līdzšinējā izpēte divos urbumos Austrumpolijā «nav uzrādījusi ilgtspējīgas komerciāli saistošas ogļūdeņražu plūsmas», tāpēc tās «izpētes darbības Polijā ir pabeigtas», ExxonMobil oficiālo viedokli pauž Financial Times.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš par to saka, ka šāds pavērsiens itin ticami varētu nozīmēt Eiropas slānekļa gāzes buma pierimšanu. Jāatgādina, ka Polijā līdz šim lēstais atradņu apjoms tika uzskatīts par lielāko Eiropā.

Ja līdz šim, piemēram, pēc ASV Enerģijas informācijas administrācijas datiem, tika uzskatīts, ka Polijā ir 5,3 triljonos kubikmetru mērāmas slānekļa gāzes iegulas, tad līdz ar Exxon rīcību un jaunākajiem datiem tajā ieviesta milzu korekcija - Polijas valdības uzdevumā strādājošie ģeologi runā vien par 346 līdz 768 miljardiem kubikmetru. «Visa ģeoloģija jau ir balstīta uz pieņēmumiem,» to komentē J. Ozoliņš. «Kad izdara reālu urbumu, izrādās, ka slāņa struktūra ir mazliet citādāka, un tas ietekmē iepriekšējās prognozes.» Jaunā korekcija liek pārvērtēt arī Polijas enerģētikas politikas plānus. Visdrīzāk tas nozīmē, ka par gāzes eksportētāju valsti Polija tomēr nekļūs, kā bija cerēts iepriekš. Tomēr arī pašreizējais scenārijs ir gana labs, lai valsts neatteiktos no slānekļa gāzes ieguves un izmantošanas.

Lielie darījumi industrijā mēdz apmēram sakrist ar naftas cenas zemākajiem līmeņiem , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nīderlandiešu un britu Shell piedāvājums pārpirkt britu BG Group ir tieši šāds piemērs – ka līdz ar naftas cenas kritumu arī kārotās kompānijas vērtība beidzot ir tāda, ka no kārdinājuma atturēties vairs nevar. Paredzamā darījuma vērtība tiek lēsta 70 miljrd USD apmērā. Vēsturiski šādi lieli darījumi ir iezīmējuši brīžus, kad naftas cenas tuvojas maksimālajai apakšējai robežai, spriež Bloomberg.

Ilgā cerēšanās

Naftas un gāzes kompāniju BG, kurai ir viena no lielākajām sašķidrinātās dabasgāzes (LNF) tankeru flotēm pasaulē, Shell ir lencis jau vismaz pārdesmit gadus, raksta Financial Times. Atturība pret piedāvājuma izteikšanu aizvien bijusi augstā cena. Straujais naftas cenu kritums pērn un arī šogad radījis labvēlīgus apstākļus sen cerētajam darījumam, telekonferencē ar žurnālistiem sacījis Shell vadītājs Bens van Bērdens.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcionārs Deivids Einhorns pieprasījis kompānijai dividendēs investoriem izmaksāt lielāku daļu no tās rīcībā esošajiem 137 miljardiem dolāru.

Sarunā ar ASV televīzijas kanālu CNBC akcionārs norādīja, ka Apple ievērojot Lielās depresijas laikam atbilstošu mentalitāti, kas rada tendenci uzkrāt finanšu līdzekļus un ievērot piesardzīgu uzņēmējdarbību. D. Einhorns kompāniju iesūdzējis arī tiesā, pieprasot, lai tā saviem akcionāriem izmaksā lielākas dividendes.

Analītiķi norāda, ka investoru uzbrukumi iegadījušies ļoti nepiemērotā brīdī – Apple cīnās ar akciju vērtību kritumu, pieaugošu un agresīvu konkurenci no citiem viedtālruņu ražotājiem un nozarē valdošajām bažām, ka kompānijai neizdodas radīt inovatīvus produktus.

«Tā ir tāda depresīva domāšana. Citiem vārdiem sakot, tāda, kā cilvēkiem, kas savā mūžā piedzīvojuši dažādas traumas un traģēdijas. Apple savā vēsturē ir arī piedzīvojusi traumas, un dažreiz viņi [Apple] domā, ka nekad nebūs pietiekoši daudz naudas,» sacīja D. Einhorns, kurš ir arī investīciju kompānijas Green Light Capital īpašnieks.

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas Ukrainas kara izraisītās enerģētikas krīzes laikā ir amorāla, trešdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Ir amorāli naftas un gāzes kompānijām gūt rekordlielu peļņu no enerģētikas krīzes uz nabadzīgāko ļaužu un kopienu rēķina, nodarot milzīgu kaitējumu klimatam," sacīja Gutērrešs preses konferencē ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

"Es aicinu visas valdības aplikt ar nodokļiem šo pārmērīgo peļņu un izmantot [iegūtos] līdzekļus, lai atbalstītu visapdraudētākos cilvēkus šajos grūtajos laikos," teica ANO ģenerālsekretārs.

"Un es mudinu ļaudis visur nosūtīt nepārprotamu vēstījumu fosilās degvielas nozarei un tās finansētājiem, ka šī groteskā alkatība soda visnabadzīgākos un apdraudētākos cilvēkus, vienlaikus iznīcinot mūsu kopējās mājas - šo planētu," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Naftas giganta Saudi Aramco akcijas cena pēc tirdzniecības uzsākšanas biržā uzlēca par 10%, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums, kas ražo vairāk nekā desmitdaļu no kopējā pasaules naftas piedāvājuma, piesaistīja finansējumu 25,6 miljardu dolāru vērtībā.

Šodienas pieaugums par 10% nozīmē, ka uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz aptuveni 1,88 triljonus dolāru. Tādējādi Saudi Aramco patlaban ir visvērtīgākā kompānija pasaulē, taču tā vērtība ir zemāka nekā kroņprinča Muhameda bin Salmana lēstie 2 triljoni dolāru. Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP.

Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmiem svarīgiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmju paaugstināšanu cīņā pret inflāciju.

Volstrītas indeksi pēc sākotnēja krituma noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par vairāk nekā 1%, ko veicināja "ExxonMobil", "General Motors" un citu uzņēmumu laba peļņa.

"Peļņa lielākoties ir tikusi interpretēta kā diezgan laba. ASV investori ir noskaņoti uzskatīt vairumu uzņēmumu peļņu vislabākā iespējamā gaismā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Kāpumu Volstrītā viņš daļēji izskaidroja arī ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz atteiksies no agresīvās politikas cīņā pret augstu inflāciju.

Tiek prognozēts, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacels procentlikmes par 25 bāzes punktiem. Decembrī tā bija paaugstinājusi procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, bet pirms tam četras reizes pēc kārtas - par 0,75 procentpunktiem.

Naftas kompānijas Saudi Aramco akcijas cena ceturtdien turpināja pieaugt, un uzņēmuma vērtība sasniedza Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana iepriekš gaidītos 2 triljonus dolāru.

Pirmajā tirdzniecības dienā akcijas cena uzlēca par 10%. Ceturtdien akcijas cena pieauga vēl par gandrīz 10%, taču tad kāpums nedaudz atslāba un pieaugums bija aptuveni 5%.

Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP. Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

DB jau rakstīja, ka šis ir vēsturisks mirklis, jo pavērsies viena no pašām ietekmīgākajām un slepenākajām kompānijām pasaulē, kas desmitiem gadu finansējusi Saūda Arābijas karaļnama ambīcijas.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc., kas jau ir pasaulē lielākais uzņēmums tirgus kapitalizācijas ziņā, trešdien sasniedzis vērtību 700 miljardu dolāru apmērā.

Apple akciju cena Ņujorkas fondu biržā rīta tirdzniecības sesijā pieauga līdz 119,75 dolāriem, kopējo tirgus vērtību palielinot virs 702 miljardiem dolāru, kas ir visu laiku augstākais līmenis, ko jebkad sasniegusi ASV kompānija.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā Apple akciju cena nokritās līdz 117,6 dolāriem, uzņēmuma tirgus kapitalizācijai veidojot 690 miljardus dolāru, kas joprojām ir par aptuveni 1,7 reizēm vairāk salīdzinājumā ar pasaulē otru lielāko uzņēmumu - ASV naftas gigantu - ExxonMobil.

Investoru uzticība Apple kāpumu piedzīvo jau kopš septembra, kad kompānija prezentēja jaunos viedtelefonu iPhone modeļus, kam oktobrī sekoja nākamās paaudzes planšetdatoru iPad modeļi.

Lielbritānijas valdība piektdien aicināja sabiedrību atturēties no paniskas degvielas pirkšanas pēc tam, kad daļa degvielas uzpildes staciju tikusi slēgta, jo kravas automobiļu šoferu deficīta dēļ tie nespēj saņemt piegādes.

Britu laikraksti plaši ziņo par šo problēmu, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija un Lielbritānijas izstāšanas no Eiropas Savienības (ES), radot krīzi pārvadājumu sektorā.

Taču Lielbritānijas satiksmes ministrs Grānts Šaps uzstāj, ka valstī nav novērojams degvielas deficīts un valdība īsteno pasākumus kravas automobiļu šoferu piesaistīšanai.

"Ieteikums būtu turpināt ikdienu kā ierasts," intervijā "Sky News" sacīja Šaps pēc tam, kad vairākas BP un "ExxonMobil" piederošās "Esso" degvielas uzpildes stacijas bijušas spiestas apturēt darbību.

Laikraksts "The Times" ziņo, ka vismaz 50 no BP 1200 degvielas uzpildes stacijām beigusies vismaz viena veida degviela, bet Šaps norāda, ka slēgti pieci benzīntanki.

ASV tehnoloģiju milzis Apple otrdien kļuva par pirmo kompāniju, kuras tirgus vērtība pārsniegusi 700 miljardus ASV dolāru (619,63 miljardus eiro), jo tās akciju cena pieauga pēc pozitīvām ziņām par Apple panākumiem viedtālruņu tirgū un drīzumā gaidāmo viedpulksteņa Apple Watch izlaidi.

Apple akciju cena pieauga par 1,9% līdz 122,02 dolāriem (108,01 eiro) gabalā tirgus slēgšanas brīdī, paceļot kompānijas tirgus vērtību līdz 710 miljardiem dolāru (628,5 miljardiem eiro).

Apple vadītājs Tims Kuks, sakot runu Goldman Sachs Tehnoloģiju un interneta konferencē, atzina kompānijas milzu panākumus.

«Mēs esam paņēmuši [mobilo operētājsistēmu] iOS un to pielāgojuši jūsu automobilim, jūsu mājoklim, jūsu veselībai. Tās visas ir tiešām svarīgas jūsu dzīves daļas,» sacīja Kuks.

Viņš informēja, ka Apple pagājušajā gadā guvusi apmēram 50 miljardu dolāru (44,3 miljardu eiro) lielus ienākumus attīstības valstu tirgos.

Rūpniecības nozares profesionāļi aizvien vairāk atzīst CUI (korozija zem izolācijas) nopietnību, un tās radītas sekas ir pastāvīga problēma. Slapja izolācija izraisa koroziju zem izolācijas, samazina izolācijas veiktspēju, izraisa noplūdes un plīsumus, kas rada nepieciešamību veikt papildu apsekošanas darbu, palielina ekspluatācijas izmaksas un svaru. Korozija zem izolācijas būtiski samazina cauruļu un aprīkojuma kalpošanas laiku, un palielina noplūžu, darbības traucējumu un iespējamus darbinieku savainošanās riskus konkrētajā apvidū.

Korozija zem izolācijas būtībā attiecas uz jebkāda veida koroziju, kas rodas mitruma dēļ uz izolētu cauruļu un aprīkojuma ārējās virsmas. CUI rada izaicinājumus darbībām, kas veiktas gan uz sauszemes, gan jūrā, tostarp naftas ķīmijas, pārstrādes un enerģētikas nozarēs.

ExxonMobil pētījumā konstatēts, ka 40%-60% no rūpniecības cauruļu apkopes izmaksām rada CUI.

Lai aizsargātu izolētas metāla virsmas no mitruma un citu kaitīgu vielu ietekmes, svarīgi izmantot izteikti ūdens atgrūdošus, nehigroskopiskus, ķīmiski izturīgus un ilgmūžīgus izolācijas materiālus.

10 reizes mazāka ūdens absorbcija

Par “Junior Achievement Europe” (JA Europe) vadītāju padomes priekšsēdētāju ievēlēts izglītības organizācijas Latvijā vadītājs Jānis Krievāns un turpmāk viņš arī pārstāvēs visu Eiropas valstu vadītājus JA Europe direktoru padomē.

Kopā ar viņu padomē ievēlēti padomes locekļi no Itālijas, Īrijas, Beļģijas, Šveices un Spānijas. Jaunie padomes locekļi darbu uzsāks decembrī un tās uzdevums būs attīstīt uzņēmējdarbības izglītības iniciatīvas, kas sniegs būtisku pozitīvu ietekmi uz nākotnes darba tirgu Eiropā.

"Eiropā Junior Achievement kā organizācija apvieno 2 miljonus skolēnu un 160 tūkstošus skolotāju. Tagad arī Latvija varēs piedalīties uzņēmējdarbības izglītības politikas veidošanā Eiropā visaugstākajā līmenī. Šis ir novērtējums mūsu organizācijas līdzšinējai darbībai un sasniegumiem Latvijā, nostiprina mūsu pozīciju un ietekmi Eiropā, paplašinot skolēniem iespējas saņemt kvalitatīvu, pasaules līmeņa izglītību," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Dienvidamerikas otra nabadzīgākā nācija gatavojas naftas bumam, kas to varētu izvirzīt kontinenta bagātāko valstu saraksta augšpusē un vēl augstāk, vēsta BBC. Vai Gajāna varēs izvairīties no tā sauktā naftas lāsta un nodrošināt, ka jaunatklātie labumi tiek visiem?

«Daudzi cilvēki joprojām neaptver apmērus,» toreizējais ASV vēstnieks Gajānā Perijs Hollovejs sacīja pagājušā gada novembrī. «Pienākot 2020. gadam, IKP pieaugs 300% līdz 1000% apmērā. Tas ir gigantisks apmērs. Jūs būsiet bagātākā valsts puslodē un potenciāli bagātākā valsts pasaulē.»

ExxonMobil paziņojis, ka atklājis vairāk nekā 5,5 miljardus barelu naftas zem valsts ūdeņiem Atlantijas okeānā.

Patlaban bijušajā Lielbritānijas kolonijā, kas ir vienīgā angliski runājošā valsts Dienvidamerikā, valda nabadzība un augsts bezdarba līmenis. Taču, raugoties vēsturiski, Gajānai vajadzētu būt piesardzīgai. Lielu naftas rezervju atklāšana citās jaunattīstības valstīs saasinājusi esošo korupciju, kā rezultātā jaunā bagātība tikusi izšķērdēta un nozagta. Tas ir tiek saukts par naftas lāstu. Pēdējo mēnešu laikā vērojamā politiskā krīze valstī tiek uzskatīta par pirmo gaidāmo nedienu pazīmi.