Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Lai turpinātu BTA grupas uzņēmumu attīstību un nodrošinātu efektīvu uzņēmumu stratēģisko vadību, pēc uzraugošo institūciju saskaņojumu saņemšanas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas ārpus Baltijas valstīm strādājošā BTA grupas uzņēmuma – BTA Insurance Company SE valdes sastāvā, informē uzņēmums.

Darbu BTA Insurance Company valdē turpinās līdzšinējā valdes locekle Dita Daukste, savukārt no 11. aprīļa darbu uzņēmuma valdē uzsāk BTA Insurance Company Ārvalstu risku parakstīšanas departamenta direktors Kaspars Ummers un līdzšinējais BTA Insurance Company Polijas filiāles vadītājs Lauris Boss, kurš iecelts par BTA Insurance Company valdes priekšsēdētāju. Baltijas valstīs strādājošā BTA grupas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company valdes sastāvā izmaiņas nav veiktas.

Lai veicinātu dinamiskāku biznesa attīstību Eiropā un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, 2015. gada 1. jūlijā tika pabeigta BTA Insurance Company reorganizācija, nodalot biznesu atbilstoši ģeogrāfiskajam iedalījumam: Baltija un pārējā Eiropa. Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apdrošināšanas pakalpojumus pēc reorganizācijas piedāvā BTA Baltic, savukārt biznesa attīstību ārpus Baltijas valstīm turpina īstenot BTA Insurance Company.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Lai veiksmīgi turpinātu īstenot uzņēmuma darbības paplašināšanās stratēģiju un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada oktobrī LR Komercreģistrā ir iesniegusi dokumentus meitas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) BTA Baltic Insurance Company dibināšanai.

Meitas uzņēmums AAS BTA Baltic Insurance Company turpinās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs, savukārt apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE nodrošinās biznesa attīstību pārējās Eiropas valstīs ārpus Baltijas robežām.

BTA biznesa darbības principi Baltijā atšķiras no darbības principiem pārējās Eiropas valstīs. Baltijas apdrošināšanas tirgū BTA mērķis ir saglabāt un nostiprināt sasniegto trešo tirgus pozīciju. Turpretī pārējās Eiropas valstīs BTA biznesa stratēģija vērsta uz ģeogrāfisku paplašināšanos: jaunu tirgu izpēti, jaunu apdrošināšanas pakalpojumu izstrādi atbilstoši attiecīgo valstu tirgus prasībām un pakalpojumu izplatīšanu, aktīvi piesaistot apdrošināšanas brokerus, kas ir galvenais apdrošināšanas pārdošanas kanāls Eiropā. Šobrīd BTA biznesa apjoms bruto parakstītajās prēmijās ārpus Baltijas veido 31 % no kopējā BTA biznesa apjoma, kas nozīmē, ka faktiski biznesa procesi, administratīvās funkcijas un kompetences tiek dalītas starp Baltijas tirgu un pārējo Eiropas valstu tirgiem, kas likumdošanas, tradīciju, risku un citu īpatnību ziņā būtiski atšķiras un prasa rūpīgu analīzi un pielāgošanos. Tas diktējot nepieciešamību koriģēt uzņēmuma struktūru un iezīmējot jaunu BTA stratēģiskās attīstības fāzi.

Lai kompensētu iepriekšējās a/s Brīvais vilnis valdes pieļautos uzņēmuma zaudējumus, tiesā iesniegta prasība pret 4 bijušajiem valdes locekļiem.

Par to Db.lv informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. «Atšķirībā no valsts un pašvaldību amatpersonām, privātajā biznesā amatpersonas par pieļautajām kļūdām atbild ar visu savu mantu, tāpēc esam snieguši tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju un vienu no lielākajiem a/s Brīvais vilnis akcionāriem Igoru Surkovu un valdes locekļiem Jāni Endeli, Genādiju Ivankinu un Gunti Lāmi.»

Db.lv 27. februārī jau rakstīja, ka 2008. gadu uzņēmums beidzis ar gandrīz 3.5 milj. Ls zaudējumiem, lai gan iepriekš tā peļņa bijusi vairāk nekā 70 tūkst. Ls. Smagās situācijas dēļ uzņēmums bijis spiests šopavasar atlaist 80 darbiniekus un pārējiem samazināt algas par 30%. Savukārt Igoru Surkovu Finanšu un kapitāla tirgus komisija šī gada 20. martā sodīja ar 5000 latiem par savas līdzdalības uzņēmumā samazināšanas neziņošanu un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu. No viņa 30% a/s Brīvā viļņa akcijas iegādājās Viktors Čingajevs, bet I. Surkova daļas uzņēmumā saruka līdz 21%.

Īpašnieku maiņas rezultātā vienā no Latvijas lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem AS Brīvais vilnis samazinājusies līdzšinējā lielākā īpašnieka Igora Surkova ietekme. Par to liecina AS NASDAQ OMX Riga saņemtais uzņēmuma akcionāru paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu.

Db jau rakstīja, ka pērn novembrī nodibināts SIA Brīvais Vilnis Company, kas šogad janvārī palielinājis pamatkapitālu no 2 000 Ls līdz 6 000 Ls. A. Babris skaidroja, ka uzņēmums dibināts ar mērķi nodarboties ar zivju produkcijas izplatīšanu un ražošanas izvietošanu. Kā liecina Komercķīlu reģistrs, decembrī reģistrēta komercķīla, ko Brīvais Vilnis Company devusi Belokon Holdings. A. Babris skaidroja, ka tiks ņemts kredīts attīstībai. Tāpat decembrī reģistrētas komercķīlas, ko Brīvais Vilnis devis Belokon Holdingam un Baltic International Bank. Pēc A. Babra teiktā, tā pārkreditēts kredītportfelis.

Trasatlantic Holdings Company direktoru padome apliecina, ka par 9,622 miljoniem eiro (7 miljoniem latu) iegādājusies 59 110 Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcijas (tā saucamās SAS obligācijas).

Kā teikts kompānijas paziņojumā, darījums noticis ar mērķi nodrošināt lidsabiedrībai ārkārtas finanšu palīdzību, jo airBaltic esot nopietnas likviditātes problēmas. Dokumenti par akcionāru sastāva maiņu pēc darījuma parakstīti 9. septembrī un iesniegti Uzņēmuma reģistrā, tādējādi apgāžot spekulācijas par darījuma necaurspīdīgumu.

Trasatlantic Holdings Company paudis izbrīnu, ka valdība, kas ir lidsabiedrības akcionārs, ieņēmusi neizlēmīgu pozīciju un neveic ārkārtas soļus, lai glābtu kompāniju, kuras lomu valsts ekonomikā ir grūti pārvērtēt. Lidsabiedrības kritiskais finanšu stāvoklis esot sekas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas un valsts kā akcionāra attiecībām, ar kurām Trasatlantic Holdings Company neesot nekāda sakara, kā tas izrietot no 2010. gada 20. aprīļa līguma.

Par a/s Brīvais vilnis 30 % akciju īpašnieku kļuvis Viktors Čingajevs. Par to liecina a/s Brīvais vilnis akcionāru paziņojums Nasdaq OMX Baltic par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu – zaudēšanu.

Db jau pagājušajā nedēļā vēstīja, ka īpašnieku maiņas rezultātā a/s Brīvais vilnis samazinājusies līdzšinējā lielākā īpašnieka Igora Surkova ietekme. Spriežot pēc biržas informācijas, I. Surkova līdzdalība uzņēmumā samazinājusies līdz 21 %. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas īpašnieku sastāvā uzņēmuma saimniecisko darbību neietekmēs.

Brīvā viļņa pērnā gada apgrozījums vēl nav zināms, bet deviņos mēnešos tas apgrozīja 5.67 milj. Ls, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš. Db jau rakstīja, ka pērn novembrī nodibināts SIA Brīvais Vilnis Company, kas janvārī palielinājis pamatkapitālu un ņems kredītu attīstībai. Savukārt Brīvais Vilnis pērn decembrī pakreditējis savus kredītus.

Reģistrētas izmaiņas AS Brīvais vilnis padomē, liecina Lursoft dati.

Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju iecelta tā līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Drikina, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus turpmāk pildīs Anda Caune, kura līdz šim bija AS Brīvais vilnis padomes locekle.

Vēl bez I. Drikinas un A. Caunes amatu nomaiņas padomē iecelti divi jauni locekļi – Ilmārs Reinis un Kaspars Vārpiņš. No padomes locekles amata atcelta Vera Korčaka.

Jaunieceltā AS Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja kopumā ieņem amatus septiņus dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos. I.Drikina ir ne tikai AS Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja, bet arī SIA Belokon Food valdes priekšsēdētāja, AS Belokon Holdings valdes locekle, AS BFFH padomes priekšsēdētāja un citu uzņēmumu amatpersona.

«Telia Company» par reģionālo vadītāju Latvijā ir iecēlusi Kenetu Rodni (Kennet Rådne), kurš turpmāk atbildēs par uzņēmumiem «Telia Latvija», «LMT», «Lattelecom» un par sadarbību ar Latvijas valdību. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī «Telia Company» pārstāvniecībā «LMT» padomē.

Pēc «Telia Company» korporatīvo holdingu struktūrvienības likvidēšanas atbildība par darbību Latvijā tika nodota prezidenta biroja, stratēģijas un apvienotā nodrošinājuma struktūrvienības vadītājai Ingridai Stenmarkai (Ingrid Stenmark), kas būs K. Rodnes tiešā priekšniece.

«Ņemot vērā 2017. gada novembrī Latvijas valdības pieņemto lēmumu saglabāt esošo «LMT» un «Lattelecom» struktūru, mēs skatāmies, kā vislabāk realizēt «Telia Company»stratēģiju Latvijas kontekstā. Mūsu uzmanības centrā ir darbs ar otru akcionāru, lai uzlabotu divu uzņēmumu korporatīvo vadību atbilstoši abu akcionāru vīzijai un stratēģijai un veicinātu digitalizācijas potenciāla stiprināšanu Latvijā,» saka I.Stenmarka.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

SIA A Corporation iegādājusies 2250 zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis akciju, liecina paziņojums Oficiālās obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Uzņēmums par akcijām kopumā samaksājis 1642,5 latus, maksājot 0,73 latus par akciju.

Kā liecina ziņojums, SIA A Corporation valdes priekšsēdētāja Ilona Drikina ir AS Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja.

Informācija NASDAQ OMX liecina, ka lielākais uzņēmuma akcionārs ir SIA Brīvais Vilnis Company, kuram pieder 49,97% AS Brīvais vilnis akciju, savukārt SIA A Corporation pieder 45,91% uzņēmuma akciju.

AS Brīvais vilnis akcijas cena šajā gadā ir pieaugusi par 82%, un patlaban viena akcija maksā 0,639 latus.

Valdība šodien nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Papildināta visa ziņa

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia Company» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company uzsākusi jaunas noliktavas un dzelzceļa posma būvniecību, informē Liepājas SEZ.

Plānotās investīcijas aptuveni 1 miljona eiro apmērā ir vērstas uz tranzītkravu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, bet vēl viena dzelzceļa posma izbūve tiks uzsākta pēc grozījumu veikšanas detālplānojumā.

LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ir viena no jaunākajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 2007. gadā kā ekspedīcijas kompānija un tās pamatnodarbošanās joprojām ir kravu piesaiste, uzglabāšana un sadarbība ar dažādu valstu kravu īpašniekiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ieguva 2012. gadā.

Šā gada finanšu rādītājus AS Brīvais Vilnis plāno noturēt 2014.gada līmenī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gadā AS Brīvais Vilnis apgrozījums bijis nedaudz mazāks kā 2013.gadā. Tīrā peļņa tiek plānota lielāka nekā 500 tūkstoši eiro, kas arī ir zemāks rādītājs nekā 2013.gadā.

Galvenais iemesls apgrozījuma un tīrās peļņas samazinājumam ir nestabilā ekonomiskā situācija Krievijā un citās NVS valstīs, skaidro uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada deviņos mēnešos AS Brīvais vilnis peļņa sasniegusi 313,7 tūkstošus eiro, kas ir par 45% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. AS Brīvais vilnis saimnieciskās darbības rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mazāk veiksmīgi, jo Krievijas rubļa vērtības krišanās ir atstājusi uz tiem zināmu iespaidu, skaidro uzņēmums.

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

2014.gadā AS Brīvais Vilnis plānoja investēt 500 tūkstošus eiro iekārtās jaunajai caurspīdīgā iepakojuma līnijai, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Gada laikā tika investēti papildus 200 tūkstoši eiro un kopējais investīciju apjoms sasniedza 700 tūkstošus eiro.

Šobrīd, pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā, AS Brīvais Vilnis ir līderis konservu ražošanā caurspīdīgajā iepakojumā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada deviņos mēnešos AS Brīvais vilnis peļņa sasniegusi 313,7 tūkstošus eiro, kas ir par 45% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Pavisam deviņos mēnešos saražoti 16,2 miljoni kārbu 150 veidu zivju konservu, no tā 6,7 miljoni bijušas kārbu šprotes. Šogad pārdoti 15,5 miljoni kārbu konservu par 8,9 miljoniem eiro.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" pagājušajā gadā strādāja ar 14,327 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 818 703 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Brīvais vilnis" 2022.gadā saražoja 20,15 miljonus kārbu dažādu zivju konservu, tostarp 6,9 miljonus kārbu šprotu. No kopumā saražotā pērn pārdoti 20,4 miljoni kārbu par 14,3 miljoniem eiro. Pērn pārdoto kārbu daudzums, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 11,5%.

"Brīvā viļņa" apgrozījuma pieaugumu sekmēja ne tikai pārdošanas apmēru kāpums, bet arī inflācijas radītais cenu pieaugums, teikts vadības ziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība atzīmē, ka pērn "Brīvais vilnis" nostabilizēja darbību Latvijas tirgū, kā arī palielināja pārdošanas apmērus Uzbekistānā un Spānijā. Tāpat, pēc vadības ziņojumā minētā, palielinājusies uzņēmuma preču zīmes atpazīstamība.

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Šodien sākas zivju pārstrādes uzņēmuma AS Brīvais Vilnis obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienas uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskajā apgrozībā, atpirkšanas cena ir 0,73 lati. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas. Obligāto atpirkšanas piedāvājumu izteikusi SIA A Corporation.

Db.lv jau rakstīja, ka baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā februāra sākumā liecināja, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.