Īpašnieku maiņas rezultātā vienā no Latvijas lielākajiem zivrūpniecības uzņēmumiem AS Brīvais vilnis samazinājusies līdzšinējā lielākā īpašnieka Igora Surkova ietekme. Par to liecina AS NASDAQ OMX Riga saņemtais uzņēmuma akcionāru paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu.

Db jau rakstīja, ka pērn novembrī nodibināts SIA Brīvais Vilnis Company, kas šogad janvārī palielinājis pamatkapitālu no 2 000 Ls līdz 6 000 Ls. A. Babris skaidroja, ka uzņēmums dibināts ar mērķi nodarboties ar zivju produkcijas izplatīšanu un ražošanas izvietošanu. Kā liecina Komercķīlu reģistrs, decembrī reģistrēta komercķīla, ko Brīvais Vilnis Company devusi Belokon Holdings. A. Babris skaidroja, ka tiks ņemts kredīts attīstībai. Tāpat decembrī reģistrētas komercķīlas, ko Brīvais Vilnis devis Belokon Holdingam un Baltic International Bank. Pēc A. Babra teiktā, tā pārkreditēts kredītportfelis.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Sakarā ar šprotēm slēgto Krievijas tirgu Baltijā lielākais zivju pārstrādes uzņēmums akciju sabiedrība Brīvais vilnis pieņēmis lēmumu pārtraukt ražošanu no Jāņiem līdz septembra vidum.

Brīvajam vilnim gan vienmēr vasarās ir bijusi prakse uz mēnesi vai pusotru pārtraukt ražošanu sakarā ar tehnoloģisko iekārtu un ražošanas telpu profilaktisko remontu. Taču šogad pārtraukums solās būt ilgāks un, iespējams, uzņēmums vispār pārkārtosies uz sezonālu ražošanu - atklāj a/s valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Tāda iespēja esot apsvērta arī jau agrāk.

Cels finanšu rādītājus

Valdes priekšsēdētājs A. Babris uzsver, ka tiek darīts viss, lai uzlabotu uzņēmuma finanšu rādītājus. "Tirgū pieprasītāki ir dārgā segmenta produkti, ko iespējams ražot no svaigām zivīm. Tādēļ vasaras mēnešos neatmaksājas strādāt ar saldēto izejvielu, lai konkurētu zemākas cenas produktu tirgū." Šogad uzņēmums plāno 6,46 milj. Ls apgrozījumu, kas gan ir mazāk nekā pērn, taču gaidāmā peļņa ir 34 tūkst. Ls iepretim 2006. gadā ciestajiem 494 tūkst. Ls zaudējumiem.

Latvija būtu gatava krīzes otrajam vilnim tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā tautsaimniecības konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka vairs nenotiek diskusijas par to, vai būs krīzes otrais vilnis, bet jautājums ir tikai par to, cik stiprs tas būs. Savukārt Latvijā ik pa laikam atskan vieglprātīgi apgalvojumi, ka valsts šim krīzes vilnim ir sagatavojusies. «Par gatavību otrajam krīzes vilnim varētu runāt tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu,» uzsvēra Rimšēvičs.

Bankas vadītājs norādīja, ka vienīgā Latvijas izeja ir nākamā gada budžetā samazināt izdevumus par 150 miljoniem latu, bet deficītu – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2013.gadā, pēc Rimšēviča teiktā, ir jāpieņem bezdeficīta budžets. «Krīze šajā gadījumā ir skaidri parādījusi, ka mazāk ir vairāk,» paskaidroja Latvijas Bankas vadītājs, piebilstot, ka izšķiršanās par nākamā gada budžetu noteiks Latvijas dzīvi nākamajos desmit gados.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, Db.lv piedāvā apskatīt desmit TOP 500 uzņēmumus, kuriem 2006. gadā bija vislielākie zaudējumi.

1. BITE Latvija - zaudējumi 2006. gadā bija 9,19 miljoni LVL;

2. Latvijas kuģniecība - zaudējumi 2006. gadā bija 8,26 miljoni LVL;

3. IT investīcijas - zaudējumi 2006. gadā bija 4,94 miljoni LVL;

4. Latvijas Pasts - zaudējumi 2006. gadā bija 4,88 miljoni LVL;

5. LatRosTrans - zaudējumi 2006. gadā bija 4,87 miljoni LVL;

6. Kālija Parks - zaudējumi 2006. gadā bija 4,73 miljoni LVL;

7. INT Latvija - zaudējumi 2006. gadā bija 4,39 miljoni LVL;

8. LSC Shipmanagement - zaudējumi 2006. gadā bija 3,32 miljoni LVL;

9. Palink - zaudējumi 2006. gadā bija 3,20 miljoni LVL;

10. Preses nams - zaudējumi 2006. gadā bija 3,11 miljoni LVL.

Šajā un nākamajā gadā palielināsies Ziemeļvalstu banku kredītu zaudējumi, ko veicina Baltijas valstu ekonomikas kritums un recesija pašu banku valstīs, liecina 17 Reuters aptaujāto ekspertu prognozes.

Sešas lielākās Ziemeļvalstu bankas – Nordea, Swedbank, SEB, Handelsbanken, Danske bank un DnB Nor – varētu šogad pieredzēt kredītu zaudējumus 10.7 miljardu eiro apmērā..

Nākamajā gadā kopējie zaudējumi var sasniegt 11.2 miljardus eiro, no kuriem Baltijas valstu zaudējumi var samazināties līdz 2.6 miljardiem eiro.

Sagaidāmie Swedbank zaudējumi ievērojami palielinājušies pēdējo mēnešu laikā. Šogad bankas kredītu zaudējumi var sasniegt 2.96 miljardus dolāru.

«Runas par lata devalvāciju ir palielinājušas risku pēdējo mēnešu laikā un arī situācija šeit ir ievērojami pasliktinājusies,» norādījis Danske Bank analītiķis Pērs Gronborgs.

Pēc neatkarīga pētījuma datiem par zādzībām mazumtirdzniecībā, zādzības no veikaliem 2007. gadā tirgotājiem pasaulē izmaksāja 72,424 miljardus eiro. Eiropā tirgotājiem tika nodarīti zaudējumi 29,285 miljardu eiro apmērā, bet Baltijas valstīs –207 miljonu eiro apmērā.

Šādus datus apkopojis uzņēmums Neto Baltic.

Lielākos zaudējumus zādzību dēļ visā Eiropā piedzīvoja Baltijas valstu tirgotāji – šeit zaudējumi veido 1,42% no kopējā apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojas Čehija (1,41%), trešajā – Grieķija, Slovākija un Ungārija (pa 1,36%). Vismazākie zaudējumi šogad tika konstatēti Austrijā (0,94%), Šveicē (0,96%) un Islandē (1%). 2007. gadā Eiropā zaudējumi no zādzībām sasniedza vidēji 1,26% no kopējā apgrozījuma, pasaulē – 1,36%.

Baltijas valstu tirgotājiem zādzību nodarītie zaudējumi ir gan lielākie, gan arī novērots vislielākais to pieaugums, salīdzinot ar 2006. gadu, – par 7,60%. Īrijā zaudējumi palielinājušies par 6,4%, bet Šveicē – par 4,3%. Tirdzniecības zaudējumi zādzību rezultātā visvairāk samazinājās Islandē (-5,70%), Dānijā (-3,20%) un Slovākijā (- 2,90%).

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Tirdzniecības vietās veikto zādzību dēļ mazumtirdzniecības uzņēmumi Eiropā 2008. gadā cietuši 27.5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs reģistrēts lielākais zaudējumu sarukums Eiropā (4.9%), un zaudējumu apjoms bija pat nedaudz zemāks par Centrālās Eiropas līmeni. Zaudējumu novēršanas uzņēmuma Neto Baltic direktors Vaidas Bielinis uzskata, ka šādas pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstīs ir labvēlīgs pavērsiens, jo uzskatāmi parāda zaudējumu novēršanas pasākumos ieguldīto līdzekļu vērtību.

"Šobrīd esam sasnieguši Centrālās Eiropas līmeni, tomēr, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, nākošajā gadā šādu zaudējumu līmeni būs grūti saglabāt. Globālā pieredze liecina, ka ekonomisko recesiju vienmēr pavada pieaugošas noziedzības un lielāka zādzību skaita līmenis," norāda V. Bielinis. Baltijas valstīs vislielākos zaudējumus jeb 39.4% no visa zaudējumu apjoma rada negodīgi pircēji, savukārt negodīgu darbinieku kontā ir 38.8% no zaudējumiem. Neuzticami piegādātāji ir atbildīgi par 6.3% zaudējumu, bet 5.5% zaudējumu rodas administratīvo kļūdu rezultātā.

Investori pat šķietami nelielu atkāpšanos no Latvijas uzņemtā budžeta sabalansēšanas kursa uztvers kā politisku nespēju sakārtot valsts finanses, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un piebilda, ka savlaicīgs un kvalitatīvs 2012.gada budžets ir arī labākais veids, kā sagatavoties krīzes otrajam vilnim.

«Latvija vēl tikai turpina rāpties laukā no krīzes bedres, skatiens vēl nesniedz pāri tās malai. Tas nozīmē jau sen zināmo – šogad jāpieņem budžets, veicot plānoto konsolidāciju 100–130 miljonu latu apmērā. Tas darāms, neceļot nodokļus un sasniedzot deficītu, kas nepārsniedz 2,5% no kopprodukta (IKP). Pat šķietami nelielu atkāpšanos no uzņemtā budžeta sabalansēšanas kursa investori uztvers kā politisku nespēju sakārtot valsts finanses,» sacīja Rimšēvičs un paskaidroja, ka Latvija tādējādi riskē neizmantot iespēju 2014.gadā beidzot ieviest eiro.

Pēc Rimšēviča teiktā, ar to vien, ka Latvija gandrīz izpildīs Māstrihtas kritērijus, būs par maz – tas nepalīdzēs samazināt parāda izmaksas un veltīt šo naudu valsts attīstībai, izglītībai vai veselībai. «Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku, kas Latvijā pašlaik skeptiski raugās uz eiro un vajadzību to ieviest 2014.gadā, spriež pavirši. Tik stratēģiski svarīgā jautājumā to nedrīkstam atļauties. Nedrīkstam aizmirst, ka mazās Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras pēdējos gados ieviesušas eiro, globālajā krīzē ir laimīgi izmantojušas eiro aizvēju. Nedrīkstam aizmirst, ka eiro nodrošina daudz zemākas procentu likmes un tādēļ bez eiro turpmākajos 10 gados Latvija par ārējo parādu pārmaksās aptuveni miljardu latu. Kā veidojas šāda summa? Kā zināms, 2014. un 2015.gadā Latvijai, jau stāvot uz savām kājām, ir jāsāk atdot lielas parāda summas – 2,3 miljardi latu. Tik daudz mēs nenopelnām, un noteikti būs jāaizņemas. Ja būsim samazinājuši deficītu un ieviesuši eiro, Latvijai tirgus aizdos lētāk. Ir milzu starpība – vai varēsim aizņemties par 2–3%, kad būsim eiro zonā, vai par 5–6% bez eiro! Sliktākajā gadījumā tas nozīmē, ka gadā procentos summas ziņā lieki aizmaksāsim prom visu izglītības vai veselības budžetu,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Ķīnas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi par 3,2%, ziņo "BBC".

Pasaules otra lielākā ekonomika piedzīvoja strauju kritumu šā gada pirmajos trīs mēnešos saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma noteiktajiem ierobežojumiem. Šā gada pirmajā ceturksnī valsts ekonomikā tika reģistrēts kritums par 6,8%. Valsts rūpnīcas un uzņēmumi lielāko daļu šī perioda bija slēgti, Ķīnai ieviešot stingrus pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Valsts valdība izstrādājusi pasākumus, lai palīdzētu stimulēt ekonomiku, tostarp ieviesusi nodokļu atvieglojumus.

Jaunākie dati liecina, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) laika posmā no aprīļa līdz jūnijam atkal audzis.

Jāatzīmē, ka Ķīnas ekonomikas datus rūpīgi vēro visā pasaulē, tai atjaunojot savu ekonomiku.

Otrdien (7. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 2,19%, sasniedzot 1,4 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 6,53% un slēgšanas brīdī bija 4,44 LVL.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām arī tika veikti visvairāk darījumi (27) - pērkot un pārdodot 19 870 akcijas 27 523,13 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 7. augustā kopumā veikti 88 darījumi un tirgotas 28 117 akcijas, veidojot 63 390,14 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Lode, kurai akciju cena palielinājās par 4,63% sasniedzot 8,59 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Brīvajam vilnim, kuras akciju cena samazinājās par 14,49% un slēgšanas brīdī bija 0,59 LVL.

Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.

Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.

Apjomi rūk

"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.

Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" pagājušajā gadā strādāja ar 14,327 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 818 703 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Brīvais vilnis" 2022.gadā saražoja 20,15 miljonus kārbu dažādu zivju konservu, tostarp 6,9 miljonus kārbu šprotu. No kopumā saražotā pērn pārdoti 20,4 miljoni kārbu par 14,3 miljoniem eiro. Pērn pārdoto kārbu daudzums, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 11,5%.

"Brīvā viļņa" apgrozījuma pieaugumu sekmēja ne tikai pārdošanas apmēru kāpums, bet arī inflācijas radītais cenu pieaugums, teikts vadības ziņojumā.

Vienlaikus uzņēmuma vadība atzīmē, ka pērn "Brīvais vilnis" nostabilizēja darbību Latvijas tirgū, kā arī palielināja pārdošanas apmērus Uzbekistānā un Spānijā. Tāpat, pēc vadības ziņojumā minētā, palielinājusies uzņēmuma preču zīmes atpazīstamība.

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Šā gada pirmajā ceturksnī AS Brīvais vilnis strādājis ar peļņu 95,2 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 24% mazāka nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Sarucis arī apgrozījums – no 2,7 miljoniem eiro pērnā gada pirmajā ceturksnī līdz 2,28 miljoniem eiro šā gada sākumā.

Pavisam šā gada 1.ceturksnī uzņēmums saražojis 6 miljonus kārbu 142 veidu zivju konservu, no tā 3,1 miljonu - kārbu šprotes. Pārdoti 4 miljoni kārbu konservu

par 2,3 miljoniem eiro.

Sabiedrības mērķis ir turpināt sakārtot uzņēmumu atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes prasībām un samazināt produkcijas ražošanas izmaksas.

Šogad plānots ieguldīt vismaz 300 tūkstošus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē un jauna dizaina iepakojuma izstrādē.

Paredzēts 2014.gadu noslēgt ar apgrozījumu un peļņu iepriekšējā gada līmenī.

Latvijā šobrīd strādā speciālisti no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta, un no viņu sprieduma lielā mērā būs atkarīga mūsu zivrūpnieku turpmākā attīstība.

Produkcijas apjomi, kas turp tiek sūtīti, ir kļuvuši mazāki, jo vairumtirgotāji baidās iepirkt zivis. Viņi baidās nevis par attiecīgo konservu kvalitāti, bet gan iespēju, ka ar jaunu Krievijas varas iestāžu lēmumu viņiem atkal var likt tos mest laukā no veikaliem. Turklāt diviem lielākajiem Latvijas šprotu ražotājiem - Brīvajam vilnim un Gamma A - joprojām ir liegts saražoto konservu eksports uz Krieviju.

Ir skaidrs, ka Krievija nodarbojas ar ekonomisko protekcionismu, un šeit nevar runāt, piemēram, par sliktām Latvijas - Krievijas politiskajām attiecībām. Latvijas ražotāji uz Krieviju sūtīja apmēram 10 miljonus šprotu kārbu mēnesī. Ja šādu apjomu attiecīgās produkcijas uz Krieviju būtu sūtījusi, piemēram, Brazīlija, domāju, ka konkrētās sankcijas skartu arī šo Dienvidamerikas valsti.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās valstī bija 20,8 tūkst. brīvu darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, brīvo darbvietu skaits valstī nav ievērojami mainījies.

Salīdzinot ar otrā ceturkšņa datiem, brīvo darbvietu skaits samazinājies par 0,6 tūkst. vietām jeb par 2,8%. Visvairāk šajā periodā tās samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 0,3 tūkst. vietām, veselības un sociālās aprūpes nozarē, kā arī būvniecībā – par 0,2 tūkst. vietām katrā nozarē.

Sabiedriskajā sektorā brīvās darbvietas pieaugušas par 0,3 tūkst, tai skaitā budžeta iestādēs tās samazinājušās par 0,3 tūkst, bet pieaugušas valsts un pašvaldību komercsabiedrībās – par 0,6 tūkst. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits, salīdzinot ar šī gada otrā ceturkšņa beigām, samazinājies par 1,0 tūkst.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, brīvo darbvietu skaits valstī nav ievērojami mainījies. Tomēr jāatzīmē, ka sabiedriskajā sektorā tas pieaudzis par 1,7 tūkst. vietām jeb 18,0%, bet samazinājies privātajā sektorā – par 1,8 tūkst. vietām jeb 16,0%.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

Līdz 2030. gadam audzējot Latvijas ekonomiku gadā vidēji par 4%, darba tirgū šajā laika posmā var rasties ap 200 tūkst. darba vietu, un, lai mudinātu cilvēkus atgriezties Latvijā, vispirms jānodrošina komunikācija ar aizbraukušajiem, kuri labāk atalgota darba meklējumos devušies uz citām vastīm, informējot viņus par atalgojuma līmeni un brīvajām darbavietām Latvijā, pauž Daniels Pavļuts.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, šī ir viena no prioritāri risināmajām problēmām, ko identificējusi darba grupa, kura sagatavojusi otrdien Ministru kabinetā akceptēto informatīvo ziņojumu par reemigrācijas atbalsta pasākumiem.

Tādēļ kā daži no pasākumiem, kas veicami, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, minēta vienas pieturas aģentūras izveide informācijas sniegšanai jautājumos, kas saistīti ar uzturēšanos Latvijā, NVA vakanču portāla popularizēšana ārvalstīs dzīvojošo vidū un atbalsts komersantiem, kas piesaista augsti kvalificētu darbaspēku.

«Latvijas ekonomikai augot tādā tempā, kā mēs gribētu – vidēji par 4 % līdz 5 % gadā, jau drīzumā būs vērojama disproporcija starp darbaspēka pieejamību un brīvajām darba vietām,» skaidrojot nepieciešamību pēc reemigrācijas veicināšanas norādīja ekonomikas ministrs D. Pavļuts.

Zemā CO2 emisiju kvotu cena nemudina veikt ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās.

Ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās Eiropā, kā arī tirgū esošās daudzās CO2 emisiju atļaujas samazinājušas CO2 kvotu cenu zem 10 eiro/t. Līdz ar to zināma nenoteiktība valda uzņēmumos - enerģētikas, tērauda, stikla, cementa u.c. ražotnēs, kas ir iekļautas emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) un kas savas investīcijas ražošanā plānoja saskaņā arī līdzšinējo emisiju tirdzniecības politiku, pēc kuras CO2 cena tika lēsta ap 30 eiro/t.

Tāpat plāni un ieņēmumi jāpārvērtē valstīm, kas tirgojas ar savām brīvajām CO2 emisiju vienībām. DB jau rakstīja, ka Latvija šajā jomā bija viena no līderēm un par savām brīvajām CO2 emisiju vienībām (NDV) ir nopelnījusi teju 200 milj. eiro. Kā DB atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ilze Telica, pašlaik NDV tirdzniecībai nav izdevīgs brīdis.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Maxima Latvija veikalos Rīgā uz brīvajām vakancēm piesakās mazāk cilvēku, kamēr ārpus Rīgas uz vienu vakanci piesakās daudz vairāk strādāt gribētāju, atzīst uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš stāsta, ka šāda tendence patlaban valda mazumtirdzniecības tirgū kopumā. Taču šīs situācijas risināšanā Maxima kā lielākais darba devējs Latvijā sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), līdz ar to dažādās Latvijas pilsētās tiek rīkotas tikšanās klātienē ar potenciālajiem darbiniekiem.

«Piemēram, nākamajā ceturtdienā, 30.janvārī, plkst.11.30 NVA filiālē Valkā notiks Maxima vadības tikšanās ar interesentiem no Valkas, kuriem plānots piedāvāt darbu veikalu ķēdes Maxima veikalos Rīgā,» atzīmē Beseris.

Šādas tikšanās tiek organizētas, lai atvieglotu darba meklējumus tiem, kuriem darbs ir nepieciešams, kā arī lai jauno darbinieku atlase notiktu efektīvāk. Lēmums par darbinieku piesaisti no reģioniem tika pieņemts, balstoties uz pēdējo gadu darba pieteikumu saņemšanas statistiku.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumus, kā arī iesaistes nosacījumus atsevišķos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, informē LM.

Otrdien valdība apstiprināja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Turpmāk valsts un pašvaldību institūcijām (tai skaitā privātām kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%) būs pienākums reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā atklātus konkursus uz brīvajām darbavietām. Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvāku valsts atbalstu bezdarba gadījumā un NVA datu bāzēs vienkopus būtu pieejama informācija par publiskajā sektorā pieejamajām brīvajām darbavietām.

Turpmāk bezdarbnieka statusu būs tiesības saņemt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pienākumu un deklarējuši savu dzīvesvietu. Minētā prasība attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Līdz šim praksē bezdarbnieka statusu varēja iegūt cilvēki, kuri bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas, bet nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecīgi NVA nereti radīja problēmas sazināties ar bezdarbnieku.