Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā jeb naudu visiem par brīvu.

(Raksts pilnā apmērā lasāms 7. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".)

Pasaules ekonomikai esot ārkārtas stāvoklī, ir atdzīvināta ideja par universālā ienākuma nodrošināšanu. Šāda ideja paredz, ka cilvēkiem gluži kā kāda pamata tiesība tiek piešķirta "nauda par brīvu", kas potenciāli aizvieto tādus risinājumus kā minimālā alga un citus sociālos pabalstus. Tas paredz, ka valdība sniedz šādu pakalpojumu, gluži kā nodrošinot policijas esamību, kur pretī saņem iespēju mazināt darba tirgus regulējumus un iespēju vienkāršot visu labklājības sistēmu jeb, piešķirot naudu par brīvu, tiek aizstāti citi sociālie pabalsti un nodokļu atlaides.

Dienvidkorejas uzņēmums "Samsung Electronics" aptur savas produkcijas piegādes Krievijai tās uzbrukuma Ukrainai dēļ.

"Samsung" paziņoja izdevumam "Bloomberg", ka aktīvi seko līdz sarežģītajai situācijai, kas saistīta ar Krievijas karu pret Ukrainu.

"Samsung" aptur jebkādu eksportu uz Krieviju, sākot ar mikroshēmām un beidzot ar viedtālruņiem un sadzīves elektroniku, pavēstīja informēts ziņu avots.

"Mūsu domas ir ar visiem, kas cietuši, un mūsu prioritāre ir garantēt visu mūsu darbinieku un viņu ģimeņu drošību," teikts "Samsung" paziņojumā.

Uzņēmums ziedos 6 miljonus ASV dolāru, tai skaitā 1 miljonu dolāru par patēriņa elektroniku, humāniem pasākumiem reģionā, sevišķi palīdzot bēgļiem.

"Bloomberg" atzīmēja, ka "Samsung" ir vadošais viedtālruņu pārdevējs Krievijā ar tirgus daļu, kas nedaudz pārsniedz 30%. Viedtālruņu pārdošana Krievijā sastāda apmēram 4% no "Samsung" pasaules ienākumiem šajā segmentā.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļa paziņoja sociālajos tīklos, ka sadarbībā ar ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības biroju un Igaunijas Drošības policijas departamentu tika aizturēts vīrietis, kurš iepirka Krievijas militārpersonām ASV ražotu elektroniku.

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

"Daudzu gadu gaitā Ševļakova labi pārdomātais tīkls ļāva viņam iepirkt amerikāņu ražojuma sensitīvas elektroniskās iekārtas Krievijas karavīriem. Viņa nelegāli iegādātā augstas klases amerikāņu tehnoloģija radīja draudus cilvēku dzīvībām gan Ukrainā, gan ASV," sacīja Smits.

Daļa interneta veikalu norāda, ka tie no 1.novembra tirdzniecībai Latvijā nevar iepirkt Samsung un LG sadzīves elektroniku, par to šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Par radušos problēmu Db informēja vairāki nozares pārstāvošie tirgus dalībnieki, tostarp daļa informāciju sniedza anonīmi. «Tā ir pilnīga taisnība gan par Samsung, gan arī par LG. Vienīgais, ko abi pieminētie zīmoli ir piemirsuši, ka ir interneta veikali, kuriem nav problēmas iepirkt šo sadzīves elektroniku, it īpaši televizorus no citiem Eiropas piegādātājiem, kuri dod labākas cenas par SIA Samsung Electronics Baltics, kā arī apņemas veikt visas garantijas saistības konkrētajiem modeļiem,» Db pavēstīja interneta veikala Xnet komercdirektors Mārtiņš Švāns. «Attiecīgi, ja Samsung un LG tuvākajā laikā nemainīs savu nostāju, tad jau no novembra otrās puses Latvija tiks piepludināta ar šiem pašiem televizoriem, tikai tie nebūs iepirkti no Samsung Electronics Baltics,» atzīmēja M.Švāns.

Neskatoties uz starptautiskajām sankcijām, 2023.gadā Krievija spējusi importēt ASV un Eiropā ražotas augsto tehnoloģiju mikroshēmas miljarda ASV dolāru (918 miljonu eiro) vērtībā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Krievijas slēgto muitas statistiku.

Aģentūras rīcībā esošie dokumenti liecina, ka kopējā pusvadītāju un integrālo shēmu importa vērtība Krievijā gada laikā bija 1,7 miljardi ASV dolāru, un vairāk nekā puse no tiem bija ASV un Eiropas Savienības uzņēmumu ražojumi.

"Bloomberg" norāda, ka nav pierādījumu, ka šie uzņēmumi pārkāpj sankciju režīmu, jo Krievija pa viltus ceļiem caur trešajām valstīm ieved sankcijām pakļautu elektroniku. Lielākā daļa šo augsto tehnoloģiju detaļu pēc tam nonāk Krievijas militārās rūpniecības ražojumos.

Gan Ukrainas, gan sabiedroto valstu amatpersonas ir pastāvīgi runājušas par to, ka Krievija turpina iegādāties sankcijām pakļautu elektroniku caur trešajām valstīm, un par nepieciešamību šos kanālus slēgt.

Elektroakustiskās mūzikas koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju gada noslēgumā pakāpeniski kļūst par labu tradīciju, jo šāds koncerts tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas.

Koncertā JVLMA Akmens zālē (Studentu klubā) 12. jūnijā plkst. 19.00 koncerta apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt interesanta, daudzpusīga mūziķa, multiinstrumentālista (flautas, klarnetes un saksofoni) Demetriusa Spaneasa (ASV) spēli mijiedarbē ar elektroniku un video, Db.lv informē Jana Lāce, JVLMA Koncertdaļas vadītāja.

Koncertā skanēs JVLMA kompozīcijas nodaļas maģistrantu Santas Bušs, Mārītes Dombrovskas, Anitas Miezes un Anitras Tumševicas jaundarbi, kuri rakstīti speciāli Demetriusam Spaneasam, kā arī citi darbi, kurus apvieno mitoloģijas un modernās uztveres (Mythology and Modern perception) koncepcija. Tie ir četri nelieli darbi, kuri tapuši komponistiem sadarbojoties ar filmu veidotājiem un videomāksliniekiem un, tādējādi, iekļauj sevī pūšaminstrumentu spēli, elektroniku un video. To komponisti ir Nataša Bogojeviča (Serbija), Nikoss Harizanoss (Grieķija), Viljams Sasmens (ASV) un pats Demetriuss Spaneass.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Lai uzņēmējs spētu radīt veiksmīgu biznesu un realizēt savas idejas, viņam jābūt mērķtiecīgam, spītīgam, neatlaidīgam un stūrgalvīgam, domā Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs.

Biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja saglabāt savu kursu un virzību uz mērķi arī sarežģītās situācijās, ko bez izņēmumiem būs jāpiedzīvo ikvienam uzņēmējam, spriež A.Stenclavs. Protams, katram ir sava veiksmes atslēga, taču manā gadījumā augstas darba spējas un neatlaidība ir spēlējusi izšķirošu lomu, secina SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Tāpat, lai sasniegtu nospraustos mērķus, jābūt arī lielai pārliecībai un augstām prasībām gan pret sevi, saviem darbiniekiem un produktiem, gan pret partneriem un citiem biznesā iesaistītajiem, atklāj A.Stenclavs.

Paplašina redzesloku

Mācījos Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un teorētiski manai karjerai bija jābūt saistītai ar kora vai orķestra diriģenta profesiju, taču tā gan nenotika, stāsta A.Stenclavs. “Analizējot sevi, esmu sapratis, ka viena no rakstura iezīmēm, kas man visu mūžu nākusi līdzi, ir urdoša zinātkāre par dažādām jomām un nozarēm, kas nemitīgi motivējusi paplašināt redzesloku. Jau kopš astoņdesmito gadu beigām kopā ar draugu Mārtiņu Gataviņu, ar kuru iepazināmies korī, paralēli mūzikai nodarbojāmies arī ar elektroniku, kas bija viens no mūsu hobijiem,” stāsta A.Stenclavs. Kad sapratām, ka mums ar Andžeju ir kopīga interese par elektroniku, sākām iet viens pie otra ciemos un šo to lodēt, taču sākotnēji tas nebija pārāk nopietni, atminas M.Gataviņš, SIA Santa Monica Networks valdes loceklis.

Ventspilī plānots izveidot jaunrades un iedzīvotāju līdzdarbošanās infrastruktūru, kas ietvers ēku un teritorijas Tirgus ielā 5 un 7, Ventspilī sakārtošanu, un tajā izbūvēt atvērtā veida darbnīcu Zinātnes centram un iedzīvotājiem, grafiskā dizaina mācību centru un radošo biznesa inkubatoru – kopdarba vietu speciālistiem dažādās, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, elektroniku un grafisko dizainu saistītās jomās, informē pašvaldībā.

Ventspils pilsētas domes piektdienas, 11. marta, domes sēdē tika pieņemts lēmums sadarbībā ar Cēsu novada domi sagatavot projekta pieteikumu Eiropas Savienības Pilsētu inovatīvo darbību programmā (Urban Innovative Actions) 1. uzsaukuma projektu konkursa aktivitātē Enerģētikas pārkārtošana.

Enerģētikas pārkārtošanā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem un videi nedraudzīgajiem kurināmā veidiem, Ventspils pilsētas pašvaldība ir paveikusi daudz – rekonstruēta siltuma ražošana un sadale uzņēmumā Ventspils Siltums, renovētas un siltinātas daudzas ēkas, tā samazinot gan kaitīgo izmešu daudzumu gaisā, gan maksājumus, kas par apkuri ir jāmaksā šo ēku iedzīvotājiem. Nu pienācis laiks iegūto pieredzi vērst plašāk.

2016. gada sākumā 44 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies internetā, un salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu šis rādītājs ir audzis par 6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2016. gada sākumā vismaz reizi gadā pirkumus internetā veica 45 % sieviešu un 44 % vīriešu. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies no 8 % 2006. gadā līdz 44 % 2016. gadā.

Iedzīvotāji visbiežāk iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46 %), pasākumu biļetes (35 %), mājsaimniecības preces (34 %), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24 %). Vīrieši biežāk iegādājās internetā elektroniku (40 %) un datortehniku (26 %), savukārt sievietes – apģērbu, apavus vai sporta preces (54 %) un pārtikas un ikdienas lietošanas preces (26 %).

Vairāk nekā puse (56 %) jauniešu 16–24 gadu vecumā, kuri iepirkušies internetā pēdējā gada laikā, iegādājās apģērbu, apavus vai sporta preces, savukārt aptuveni katrs trešais pirka elektronikas preces (34 %) un pasākumu biļetes (30 %). Seniori (65–74 gadi) visbiežāk internetā iegādājās mājsaimniecības preces (45 %), nedaudz retāk – apģērbu, apavus vai sporta preces (21 %), kā arī pasākumu biļetes (19 %).

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā jeb naudu visiem par brīvu.

Pasaules ekonomikai esot ārkārtas stāvoklī, ir atdzīvināta ideja par universālā ienākuma nodrošināšanu. Šāda ideja paredz, ka cilvēkiem gluži kā kāda pamata tiesība tiek piešķirta "nauda par brīvu", kas potenciāli aizvieto tādus risinājumus kā minimālā alga un citus sociālos pabalstus.

Tas paredz, ka valdība sniedz šādu pakalpojumu, gluži kā nodrošinot policijas esamību, kur pretī saņem iespēju mazināt darba tirgus regulējumus un iespēju vienkāršot visu labklājības sistēmu jeb, piešķirot naudu par brīvu, tiek aizstāti citi sociālie pabalsti un nodokļu atlaides. Klasiskajā izpratnē šī ideja paredz, ka konkrēta naudas summa par brīvu tiek dota pilnīgi visiem kādas sabiedrības locekļiem. Tas nozīmē, ka netiek šķiroti kādi citi faktori. Šis maksājums ir automātisks, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī tiek papildināts bankas konts.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

Šis varētu būt padoms, kā iegūt kādu brīvu dienu no darba: jūsu meitai jānosūta patiešām jauka vētule jūsu darba devējam, lūdzot piešķirt brīvu dienu. Papildu vērtību vēstulei piešķirs tas, ka tā būs rakstīta ar krītiņu, ironizē Business Insider.

Kāda maza meitene nolēmusi palīdzēt savam tētim. Viņa aizrakstījusi darba devējam, kas ir Google, vēstuli.

Tajā rakstīts:

«Cienījamo Google darbiniek,

Vai Jūs, lūdzu, varētu pasekot līdzi tam, lai tad, kad tētis dosies uz darbu, viņš saņemtu vienu brīvu dienu. Piemēram, viņš varētu saņemt brīvdienu trešdien. Jo tētis saņem brīvdienu tikai sestdien.

No Keitijas

P.S. Tā ir tēta DZIMŠANAS DIENA

P.P.S. Ir vasara.»

Vēstulē Keitijai viņas tēta priekšnieks, vecākais dizaina vadītājs Daniels Šiplakofs, ne tikai veltījis labus vārdus viņas tētim par smago darbu, bet pat apliecinājis, ka piešķīris papildu brīvu nedēļu.

Kamēr Latvijā jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlas, lai visi studenti aizņemtos naudu studijām no īpaši izveidota kreditēšanas fonda un valsts apmaksātās studiju vietas tiktu likvidētas, mūsu kaimiņvalsts Igaunija iet citu pārmaiņu ceļu. Tur nolemts visiem sekmīgajiem studentiem, kas studēs igauņu valodā, ļaut mācīties bez maksas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets stāstījis: «Izstrādātais un valdībā apstiprinātais projekts par augstākās izglītības reformu paredz, ka no nākamā studiju gada visi studenti, kuri būs uzņemti valsts augstskolās, varēs par brīvu studēt studiju programmās, kas ir igauņu valodā. Lai saglabātu valsts apmaksāto studiju vietu, studentam katru semestri būs pilnībā jāizpilda studiju plāns, iegūstot vismaz 30 kredītpunktus. Ja students to pilnībā nespēs vai nevēlēsies izpildīt, izglītības iestādei būs iespēja prasīt, lai students atmaksā daļu no studiju izmaksām. Atmaksājamās summas griestus noteiks valdība. Augstskola gan drīkstēs arī nolemt neatprasīt studiju maksas atmaksu, ja students studiju plānu neizpildīs attaisnojošu iemeslu dēļ.»

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Strādājis Big Blue un Big Board, Normunds Šaumanis tagad ir pats sava IT uzņēmuma īpašnieks, direktors un apkopējs vienā personā.

Par Big Blue un Big Board sarunvalodā mēdz dēvēt attiecīgi IBM un Ņujorkas Fondu biržu. Pirmais ir lielākais uzņēmums pasaulē informācijas tehnoloģiju jomā, kurā strādā gandrīz 400 tūkstoši darbinieku. Otrais — pasaules lielākā fondu birža pēc veikto darījumu apjoma.

IBM Latvia Normunds Šaumanis pievienojās deviņdesmito gadu vidū, drīz pēc datorzinātnes studiju beigām Mičiganas Valsts universitātē. Tobrīd IBM paplašināja savu darbību Latvijā, un, pieņemot darbā, Amerikas izglītība un angļu valodas zināšanas tika uzskatītas par lielu priekšrocību.

15.septembrī Rīgā, Esplanādē, Jauniešu mēneša ietvaros notiks pasākums jauniešiem - Studentu PĀRTIJS. Projektu organizē Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizmatu atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu pašpārvaldēm.

Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju mērķis ir organizēt pasākumu studentiem, kur jaunieši varēs daudzpusīgi pavadīt laiku, turklāt, par brīvu.

Studentiem tiks piedāvāts vērot muzikālus un teatrālus priekšnesumus, papildināt savas zināšanas apmeklējot dažādus seminārus un lekcijas par zinātni, piedalīties dažādās aktivitātēs un spēlēs (stafetes, šaha turnīrs, ACCENTURE rodeo, RIMI klinškāpēju siena u.c.), gūt praktiskas iemaņas salsas nodarbībās, kā arī vērot jaunos māksliniekus no LMA viņu radošajā darbā, kur varēs iesaistīties arī skatītāji. Visa pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja palīdzēt Marsa gatves krīzes centram ar naudiņu, apģērbu vai elektroniku.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai Sabiedrība par vārda brīvību ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Arī nodibinājuma PA SAULEI izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka 9. Saeimas vēlēšanu norisē kopumā netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Ilze Eida. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bija pieejama informācija par politisko organizāciju iespējamajiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.

Partijas Jaunie demokrāti, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība un politiskā organizācija Sociālā Taisnīguma partija Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumus, pēc būtības pārsūdzot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt vēlēšanu norisē tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar politisko organizāciju (partiju) vēlšanu izdevumiem un aģitāciju, un Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus vienlīdzgu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai.