2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Betway bukmeikeri prognozē Latvijas hokeja izlasei reālas izredzes iekļūt Olimpiskā hokeja turnīra ceturtdaļfinālā arī tad, ja nākas zaudēt visas 3 grupas spēles.

Prognozēs par Latvijas iekļūšanu ceturtdaļfinālā, bukmeikeri noteiktās likmes liecina, ka Latvijas izlases izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā tiek vērtētas ar koeficientu 2.55 jeb 36 % iespējamību.

Analizējot Latvijas izleses hokejistu individuālo sniegumu, Betway.com bukmeikeri prognozē, ka rezultatīvākie Latvijas hokeja valstsvienībā būs Aleksandrs Ņiživijs un Herberts Vasiļjevs.

Atgādinām, ka Latvijas hokeja valstsvienība trešdien agri no rīta 7:00 pēc Latvijas laika uzsāks Vankūveras olimpisko spēļu hokeja turnīru. Pirmā mūsu valstsvienības pārbaude būs spēle ar vienu no spēļu favorītēm – Krievijas izlasi.

Pirms pašvaldību vēlēšanām notikušajā politiskajā totalizatorā 46% iedzīvotāju izdarījuši likmes uz Aināru Šleseru (LPP/LC) kā nākamo Rīgas mēru, savukārt uz Nilu Ušakovu (SC) kā potenciālo mēru likmes izdarījuši tikai 7% iedzīvotāju.

Interneta totalizatora portāla Betway.com statistikas dati liecina, ka iedzīvotāji, izdarot likmes uz nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, lielākas izredzes prognozējuši A. Šleseram (46 %) un Ģ.V. Kristovskim (25 %). Pesimistiskākās prognozes tika izteiktas par A. Loskutova (11 %), N. Ušakova un J. Birka kandidatūrām (attiecīgi abiem 7 %). Atbildot uz politiskā totalizatora likmes jautājumu «Vai A. Šlesers kļūs par Rīgas mēru?» , 100 % gadījumu jeb visas likmes tika izdarītas atbildot ar «Jā», pastāstīja Betway.com komunikācijas konsultants Raimonds Andžāns.

Laikā no 28. maija līdz 6. jūnijam Betway.com organizēja Rīgas pašvaldības vēlēšanu totalizatoru, kurā iedzīvotājiem tika dota iespēja izdarīt likmes par partiju sadalījuma sastāvu Rīgas domē, nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, salīdzināt Aināra Šlesera un Nila Ušakova izredzes iegūt Rīgas mēra amatu, kā arī mēģināt noteikt spēku samērus starp atsevišķām partijām.

Investori virzās uz aizsardzības sektoru kompāniju akciju pusi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties britu balsojumam par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), daudzi tirgus dalībnieki kļūst arvien nervozāki. Turklāt dažu pēdējo dienu laikā atsevišķas britu aptaujas internetā atklājušas, ka tie šīs valsts iedzīvotāji, kuri grib pamest ES, jau ir vairākumā. Financial Times ziņo, ka bukmeikeri gan joprojām lielāku varbūtību piešķir tam, ka Apvienotā Karaliste tomēr paliks ES sastāvā (bukmeikeri pēdējā laikā pierādījuši, ka tie kādu vēlēšanu rezultātus var paredzēt precīzāk par sabiedrības aptaujām). Tiesa gan, pēdējo dienu laikā esot ievērojami augusi vēlme izdarīt likmes uz pretējo scenāriju.

Bukmeikeri uzskata, ka galvenie pretendenti uz uzvaru 10.Saeimas vēlēšanās ir Saskaņas centrs (SC) un Vienotība.

Pēc Optibet bukmeikeru prognozēm, iespēja, ka vēlēšanās uzvarēs SC, ir 55%, bet Vienotība – 35%. Pārējām partijām un partiju apvienībām izredzes uzvarēt vēlēšanās nav lielākas par 10%.

Eksperti ir arī diezgan pārliecināti, ka 10. Saeimā iekļūs visas pašreiz parlamentā pārstāvētās partijas: gan PCTVL, gan Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir 65% iespēja pārvarēt 5% barjeru. Savukārt ZZS var būt 99,9% droša, ka tā iekļūs nākamajā Saeimā.

Interesanti, ka Optibet bukmeimekeri neparedz iekļūšanu 10. Saeimā nevienam jaunam politiskajam spēkam, kas startēs vēlēšanās, neiesaistoties apvienībās ar «vecajām» partijām.

Londonas Olimpiskajās spēlēs Latvija neatkārtos iepriekšējo Vasaras Olimpisko spēļu scenāriju, kad valsts sportisti izcīnīja pilnu medaļu komplektu un šogad izdosies tikt tikai pie vienas medaļas, prognozē kompānijas Betsafe bukmeikeri.

Kompānija norāda, ka kopš Latvijas sportisti Olimpiskajās spēlēs pārstāv Latviju uz dzimteni no katrām spēlēm ir pārvesta vismaz viena medaļa, tādēļ šai tradīcijai vajadzētu turpināties arī Londonā.

«Latvijas delegācija uz spēlēm devusies 46 sportistu sastāvā, pārstāvot 12 dažādus sporta veidus, un vairākos no tiem ir pretendenti uz augstu vietu vai pat medaļu. Lai arī Pekinā mūsējie izcīnīja pilnu medaļu komplektu un Atēnās pat četras godalgas, tomēr, ņemot vērā Latvijas censoņu pašreizējo veikumu spēcīgajā konkurencē uz Olimpiskās skatuves, jādomā, ka šogad Rīgas lidostā, visticamāk, varēsim sagaidīt vienu medaļas ieguvēju,» prognozē bukmeikers Robets Egle.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

TheMonetizr, kas palīdz spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, uzņemts labi zināmajā jaunuzņēmumu akseleratorā Techstars

«Šim akseleratoram ir pasaulē lielākais kontaktu tīkls, kas mums paver iespējas satikties ar praktiski jebkuru uzņēmumu pasaulē, ar ko gribam sastrādāties. Šis bija galvenais iemesls izvēlēties tieši šo akseleratoru,» saka Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Papildus iemesls ir iespēja vēl trīs mēnešus atrasties tur, kur ir uzņēmuma potenciālie klienti – ASV. Viņš uzsver, ka atrašanās tur palielina iespējas, ka viņi integrēs šo risinājumu savās spēlēs, tāpēc šī iespēja jāizmanto.

TheMonetizr mērķis akseleratorā ir integrēt savu produktu vismaz desmit spēlēs ar vismaz desmit tūkstošiem aktīvo lietotāju. «Šo mērķi plānojam sasniegt līdz šī gada novembrim. Ņemot vērā, ka šis akselerators atrodas citā vietā ASV, kur esam bijuši iepriekš, tur būs cita spēļu izstrādātāju kopiena, ar ko iepazīsimies, un šis mērķis tiešām varētu būt reāli sasniedzams,» spriež M. Bratuškins.

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Kaut arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) tikai pirmdien oficiāli tiksies ar ceturtdien demisijas rakstu iesniegušo partijas biedri iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, lai izlemtu, vai pieņemt viņas atlūgumu, kuluāros jau piektdien izskanēja potenciālo Mūrnieces pēcteču uzvārdi, norāda portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka apvienība Vienotība iekšlietu ministra amatam apsvērusi divus kandidātus – partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputāta Olafa Pulka un Vienotības Saeimas deputāta, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Ainara Latkovska kandidatūras.

Bez šiem abiem Vienotības kandidātiem neoficiāli izskan vēl divi kandidāti, kurus iekšlietu ministra amatam ieteikusi virzīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un kuri sabiedrībai tiktu pasniegti kā iekšlietu sistēmas profesionāļi. Proti, tie ir līdzšinējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, ilggadējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pensionētais ģenerālis Aivars Straume.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

7. maijā sākas Pasaules Čempionāts hokejā, kas šoreiz norisināsies Vācijas pilsētās Ķelnē, Manheimā un Gelzenkirhenē. Pēc Betsafe.com bukmeikeru domām Latvijas izlasei ir lieliskas iespējas pacīnīties par iekļūšanu astoņu labāko komandu skaitā.

Latvijas izlase spēlē B apakšgrupā, kur tai sākotnēji būs jātiekas ar Šveices, Kanādas un Itālijas komandām. Pēc tam trīs labākās B apakšgrupas komandas tiksies ar trīs labākajām C Grupas(Francija, Norvēģija, Zviedrija un Čehija) komandām, lai cīnītos par vietām ceturtdaļfinālos.

Bukmeikeri Latvijas hokeja izlases izredzes iekļūt labāko astotniekā tiek vērtētas ar 41% varbūtību.

«Nenoliedzami, ka daudzu Latvijas izlases skaļāko panākumu pamatā ir bijusi laba vārtsarga spēle, dzelžaina disciplīna aizsardzībā un veiksmīgi izmantoti pretuzbrukumi. Par komandas uzbrukuma līniju un komandas pirmo vārtsargu Edgaru Masaļski, nebūtu jāsatraucas, taču izlasei dažādu iemeslu dēļ nepalīdzēs vairums nomināli spēcīgāko aizsargu. Taču jābilst, ka optimālais sastāvs nav arī vienai no Latvijas izlases galvenajām konkurentēm uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā - Šveices komandai. Komandas kodolu veidos hokejisti, kas sezonu pavadījuši Šveices hokeja līgā, jo tai nepalīdzēs NHL spēlējošie šveicieši,» saka Betsafe.com bukmeikers Roberts Egle.