Kultūras ministrijas (KM) ierosinājums normatīvajos aktos noteikt, ka autoratlīdzības apmērs par darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu, kā arī atlīdzības iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtība būtu jānosaka, savstarpēji vienojoties autortiesību subjektiem un kopēšanas pakalpojumu sniedzējiem neapmierina AKKA/LAA. Šīs organizācijas pārstāve Māra Zālīte pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē uzsvēra, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, autoriem jau piecus gadus ir tiesības saņemt atlīdzību par viņu darbu kopēšanu, taču tas nenotiek, jo Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus, kas regulētu atlīdzības apmēru un administrēšanu. M. Zālīte uzskata, ka, pieņemot KM piedāvājumu, visa atbildība par attiecīgo jautājumu regulējošas ES direktīvas neieviešanu tiek uzvelta uz autoriem un autortiesību turētājiem, piemēram, AKKA/LAA. AKKA/LAA vēlas, lai ar kopēšanu saistītās atlīdzības lielumu, kā arī tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets, atzina M. Zālīte. Savukārt Valsts kanceleja norāda, ka KM jāpiedāvā risinājums, kas ļautu autoriem saņemt atlīdzību arī par viņu darbu kopēšanu laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam. Neskaidrības par to, kā iedzīvināt normatīvo aktu prasības, kas paredz autoriem tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu kopēšanu, ilgst jau vairākus gadus.

"Hewlett-Packard" (HP) piedāvā kompaktas, viegli lietojamas un uzticamas daudzfunkcionālās iekārtas "HP Deskjet F4180" un "HP Deskjet F2180" gan mājas lietotājiem, gan maziem uzņēmumiem.

Turklāt "HP Deskjet 4180" ir jauns dizains.

""HP Deskjet F4180" ir piemērota mājas lietotājiem un maziem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešama uzticama un viegli lietojama daudzfunkcionāla iekārta par pieņemamu cenu. Savukārt "HP Deskjet F2180" ir paredzēta mājas lietotājiem, kuri vēlas iegūt pamata funkcijas un viegli lietojamu daudzfunkcionālu iekārtu, kas ir pieejama par zemu cenu, kas tajā pat laikā nodrošina vairākas ikdienas darbā nepieciešamās funkcijas - printēšanu, kopēšanu, skenēšanu - vienā iekārtā," saka Vita Štopa, HP Attēlveidošanas un drukas grupas vadītāja Baltijas valstīs.

Daudzfunkcionālā iekārta "HP Deskjet F4180" piedāvā ātri un ērti izdrukāt, ieskenēt un nokopēt ar drukāšanas/kopēšanas ātrumu līdz 20 lappusēm minūtē (lpp/min) melnbaltā drukā un līdz 14 lpp minūtē krāsu drukā. Lepojoties ar augstu izturīgumu un veiktspēju, nelielā viss-vienā par pieņemamu cenu labi noder ikdienā drukājot, kopējot un skenējot dokumentus, mājas lapas un fotoattēlus. Augstas ietilpības maināmā melnās tintes kasetne nodrošina ekonomisku drukāšanu, bet, izvēloties 6 tintes krāsas,1 varēs iegūt plašāku krāsu spektru labākai fotoattēlu kvalitātei.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes.

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme.

«Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks.

Kopš šogad stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas paredz ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt organizāciju transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti privātajām vajadzībām, daudzas automašīnas tiek pārreģistrētas no juridiskām personām uz fiziskām personām jeb faktiskajiem to lietotājiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) aicina jaunajiem transportlīdzekļu īpašniekiem būt uzmanīgiem, jo līdz ar automašīnas pārreģistrāciju ir jāslēdz jauns OCTA līgums. Pretējā gadījumā šāds transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē kā neapdrošināts un izraisīta ceļu satiksmes negadījuma rezultātā visus zaudējumus cietušajiem jaunajam īpašniekam būs jāsedz no savas kabatas.

LTAB secinājis, ka pietiekami lielu īpatsvaru no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti auto, veido gadījumi, kuros īpašnieks maldīgi uzskatījis, ka viņa OCTA polise ir derīga. Tāpēc LTAB pieļauj, ka šīs izmaiņas likumdošanā, kas izsaukušas automašīnu pārreģistrāciju no juridiskā īpašnieka uz faktisko to lietotāju, varētu veicināt īslaicīgu neapzināti neapdrošinātu auto skaita pieaugumu. Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: «OCTA polise tiek slēgta uz konkrēto transportlīdzekli un tā īpašnieku. Mainoties transportlīdzekļa īpašniekam, iepriekšējā īpašnieka OCTA polise zaudē savu juridisko spēku, neskatoties uz to, ka polises darbības termiņš vēl nav beidzies. LTAB praksē nereti ir gadījumi, kad jaunais īpašnieks kļūdaini ir uzskatījis, ka nopircis auto ar vēl derīgu OCTA polisi, kaut arī tā patiesībā ir zaudējusi savu juridisko spēku līdz ar īpašnieku maiņu. Ja ar šādu transportlīdzekli tiek izraisīts negadījums, tad īpašniekam ir jāsaskaras ar pietiekami bargām sekām – saskaņā ar likumdošanu visi nodarītie zaudējumi negadījumā cietušajiem būs regresa kārtībā jāatlīdzina no savas kabatas.»

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par vainīgiem krāpšanā uzņēmēju Genādiju Tovancevu un viņa sievu Ritu Tovancevu, kuriem būs jāmaksā soda nauda, kā arī jāatlīdzina cietušajam.

Tiesa piespriedusi G. Tovancevam 16 000 latu sodu, bet viņa sievai būs jāšķiras no 9600 latiem, ziņo laikraksts Telegraf. Tāpat abiem būs jāatlīdzina zaudējumi cietušajam – Nikolajam Baranovam, tiesa gan pieprasīto 60 538 latu vietā būs jāmaksā tikai 10 211 lati.

Abi Tovancevi apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt augstākā instancē.

Jau ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra kriminālvajāšanu pret Tovanceviem sāka 2007.gada maijā. Lielākā daļa cietušo, kas iesnieguši prasības uztur pret Tovanceviem vērstos pieteikumus par kompensāciju piedziņu kopā vismaz 150 000 latu apmērā, savukārt abi apsūdzētie savu vainu noliedz.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

Šogad septiņos mēnešos par braukšanu bez OCTA sodīti gandrīz 7 tūkstoši autovadītāji.

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati, ik gadu ceļu satiksmē piedalās apmēram 2% transportlīdzekļu, kuriem nav OCTA. Piedalīšanās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav OCTA, ir administratīvs pārkāpums, par kuru saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta 24. punktu transportlīdzekļa vadītājam tiek uzlikts naudas sods. Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšanas esamību Ceļu Policija pārbauda katrā transportlīdzekļa apturēšanas gadījumā. Ceļu satiksmē piedalās apmēram 2% transportlīdzekļu bez OCTA. Tā secināts, ņemot vērā neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru uz kopējo negadījumu fona.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Cietušajiem, neapdrošināto transportlīdzekļu izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos (CSNG), par šiem negadījumiem pērn izmaksāti 600 tūkstošu latu, kas vēlāk ar regresa prasību tiek atgūti no vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka.

Pērn neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotajiem datiem, bija 2% jeb 875 gadījumi. Lielākā naudas summa, kas autoīpašniekam būs jāatlīdzina par pērn notikušu negadījumu, ir 11 570 lati, Db.lv informē LTAB sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Pērn kopumā notikuši 875 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši neapdrošināti transportlīdzekļi. Vislielāko īpatsvaru no šiem negadījumiem veido tie transportlīdzekļi, kuru īpašnieki apzināti brauc bez OCTA, it sevišķi lauku reģionos. Bieži šiem transportlīdzekļiem nemaz nav izieta tehniskā apskate. Otra grupa ir tie īpašnieki, kas nevērīgi izturējušies pret noslēgtā OCTA līguma termiņu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izveidojis karti ar vietām, kurās ir vislielākā iespējamība, ka ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs varētu būt bez OCTA apdrošināšanas. Visbiežāk šādi negadījumi notiek Madonas, Aizkraukles un Limbažu rajonos, informā LTAB.

Pērn kopumā notikuši 875 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši neapdrošināti transportlīdzekļi. Savukārt atlīdzībās cietušajiem par šiem negadījumiem pērn izmaksāti 600 000 LVL, kas vēlāk ar regresa prasību tiek atgūti no vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka. Lielākā naudas summa, kas autoīpašniekam būs jāatlīdzina par pērn notikušu negadījumu, ir 11 570 LVL.

LTAB ir izanalizējis kopējo OCTA negadījumu pērnā gada statistiku un izveidojis speciālu karti ar vietām, kur Latvijā ir visvairāk izraisītu ceļu satiksmes negadījumu bez OCTA apdrošināšanas. 7.4% no reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem Madonas rajonā ir izraisīti ar transportlīdzekli, kas nav apdrošināts. Aizkraukles rajonā – 6.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Rēzeknes rajonā 5.0%, Ludzas rajonā – 4.8%.

13. janvāra vakarā cietušo veikalu un uzņēmumu īpašniekiem būtu jāvēršas apdrošināšanas kompānijās, jo pastāv iespēja, ka zaudējumi tomēr tiks atlīdzināti, Db pavēstīja RSK Apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns.

"Izvērtējot situāciju pēc 13.janvāra vakara notikumiem Vecrīgā, domājot par uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu īpašumam nodarītajiem bojājumiem un īpašniekiem radītajiem zaudējumiem un iespēju tos kompensēt apdrošināšanas ietvaros, šobrīd faktiski izveidojusies situācija, kad vienlīdz pamatots var būt gan pieņemtais lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, gan arī atteikums to izmaksāt," tā viņš. Ē. Gailāns norāda, ka 13. janvāra notikums var klasificēt gan kā force majeure, kas nav atlīdzināmi, gan kā trešo personu prettiesisku rīcību - vandālismu vai huligānismu, kā radītus zaudējumus apdrošinātājs atlīdzina saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu.

Valsts policija un Ģenerālprokuratūra ir pārsūdzējusi tiesas lēmumu, ar kuru Latvijai jāatlīdzina kādam Dominikas uzņēmumam nodarītie zaudējumi.

Rīgas Centra rajona tiesa nolēma, ka Latvijas valstij ir jāsamaksā Adriatic Air Service Ltd. vairāk nekā 75 tūkstoši latu par nepamatoti uzliktu arestu naudas līdzekļiem. Kā arī uzņēmumam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt sešus procentus gadā no piespriestās un termiņā nesamaksātās zaudējumu summas.

Adriatic AIr Service Ltd. prasībā bija norādījis, ka policija bija uzlikusi arestu naudas līdzekļiem, kuri atradās a/s Parex banka kontos, kā rezultātā viņiem pusotru gadu nav bijusi iespēja ar līdzekļiem rīkoties, kā rezultātā ir radušies zaudējumi 58.68 tūkstošu latu apmērā. Uzņēmums lūdza piedzīt 30.35 tūkst. Ls procentos un tiesas izdevumus. Zaudējumu apmērs esot aprēķināts, ņemot vērā naudas vērtības zudumu sakarā ar valūtas kursu izmaiņām pret latiem un inflācijas ietekmē.

Kultūras ministrija cenšas vienoties ar autortiesību turētājiem AKKA/LAA par kārtību, kādā autoriem tiks izmaksāta atlīdzība par viņu darbu kopēšanu. Tādēļ Ministru kabineta komiteja pirmdien jau atkārtoti atlika Kultūras ministrijas (KM) sagatavotās koncepcijas «Par reprogrāfisko reproducēšanu» izskatīšanu. Par to Db informēja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Db (10.01.2006.) jau rakstīja, ka KM iesaka Autortiesību likumā noteikt, ka atlīdzību par autoru darbu reprogrāfisko reproducēšanu jeb kopēšanu maksā personas, kas sniedz kopēšanas pakalpojumus. Tiesa, šāds risinājums neapmierināja autortiesību turētājus AKKA/LAA, turklāt arī SIA Minapa salona vadītājs Gints Šmits, kura vadītais salons sniedz kopēšanas pakalpojumus prognozēja, ka pakalpojumu sniedzējiem būs grūti vienoties ar AKKA/LAA, tadēļ, visticamāk, atlīdzības apmērs tomēr būs jānosaka tiesai.

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi, ka pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Satversmei, līdz ar to valstij būs jāatmaksā pensionāriem ieturētā nauda.

Iepriekš noteiktie ieturējumi ir jāizbeidz līdz nākamā gada 1.martam, kā arī šim datumam ir pārdomāti jānosak kārtībā, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti pamatojoties uz apstrīdētajām normām. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST kā pēdējais ieturējumu izmaksas termiņu noteica 2015.gada 1.jūliju, bet izvērtējot termiņu ir jāņem vērā īpašā grupa, kā arī vecuma un citus kritērijus.

Kā norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav iespējams likuma normas par pensiju samazināšanu atcelt uzreiz, jo tad izveidotos situācija, kas vēl vairāk neatbilstu Satversmei, jo tad rastos situācija, kas apdraudētu valsts pamatbudžeta un arī speciālā budžeta stabilitāti.

Ar restorānu tīkla Gan Bei īpašniekiem saistītā organizētā noziedzīgā grupa katru mēnesi no uzņēmuma kases aparātiem izzagusi aptuveni 700 000 līdz 800 000 eiro skaidras naudas jeb 50% no mēneša apgrozījuma. Finanšu policija vakar aizturējusi septiņus šīs grupas dalībniekus, tostarp Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, kura bijusi viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis šodien preses konferencē ne apstiprināja, ne noliedza, ka kratīšanas un aizturēšanas būtu veiktas restorānu Gan Bei īpašnieka Lage Ko birojā un restorānos, taču apstiprināja, ka starp vakar aizturētajiem un apcietinātajiem ir arī Saeimas deputāta Potapkina sieva Gaļina Karmača, kura ir Lage Ko līdzīpašniece.

VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informēja, ka kopumā 9.decembrī un 10.decembrī veiktas 30 kratīšanas. Kopumā ir aizturēti septiņi cilvēki, no kuriem pieci cilvēki ir organizētā noziedzīgā grupējuma kodols. Podiņš apstiprināja, ka Potapkina sieva bija viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām. Patlaban no aizturētajām personām apcietinājumā atrodas divas personas. Šodien notiek tiesas sēde, kurā tiek lemts par drošības līdzekli trešajai personai, kurai VID arī rosinājis piemērot apcietinājumu.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū un novērstu sezonas bezdarbu, turpmāk bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējā pusotra gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Šobrīd, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, nepieciešams gada laikā nostrādāt vismaz deviņus mēnešus.

Likumprojekts Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, šodien, 2.oktobrī, apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par likumprojektu vēl lems Saeima.

Vienlaikus pilnveidota bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība gadījumos, kad cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat noteikti gadījumi, kad izmaksātais pabalsts ir jāatlīdzina valstij.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos OCTA Garantijas fondam izdevies atgūt 576 tūkstošus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

No tiem 376 tūkstoši eiro atgūti regresa kārtībā no to transportlīdzekļu īpašniekiem un tiesīgajiem lietotājiem, kuriem nav bijusi iegādāta OCTA polise un ar šādu transportlīdzekli izraisīts ceļu satiksmes negadījums (CSNg), bet 200 tūkstoši atgūti no LAAS Balva par atlīdzību izmaksām, kas iepriekš veiktas tās vietā starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos. Kopā laika posmā no 1997.gada līdz šim Garantijas fondā izdevies atgūt jau 9,67 miljonus eiro.

«Līdzekļu atgūšana Garantijas fondā notiek ne tikai par atlīdzinātajiem zaudējumiem par tikko notikušām avārijām, bet arī par daudzus gadus atpakaļ neapdrošināto izraisītajiem negadījumiem, atgūstot līdzekļus pat par 1997.gadā veiktajām izmaksām. Sākotnēji ar līdzekļu atgūšanu nodarbojās tikai LTAB, bet laika gaitā naudas līdzekļu atgūšanas metodes tika dažādotas, izmantojot šajā procesā ne tikai iekšējos resursus,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.