Tehnoloģijas

Būs sarunas par mierizlīgumu Lattelekom arbitrāžā

Juris Kaža [email protected], 17.03.2003

Jaunākais izdevums

Ceturtdien paredzētas sarunas par iespējamu mierizlīgumu arbitrāžas stridā par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu. Kā Db apstiprināja TeliaSonera preses dienesta darbiniece Brigita Grāfstrēma (Brigitta Grafström), Latvijā ar mierizlīguma priekšlikumiem ieradīsies koncerna viceprezidents Kenets Kārlbergs (Kenneth Karlberg), kas atbild par darbību Ziemeļvalstīs un Baltijā. K. Kārlbergs tiksies ar Latvijas valdības pārstāvjiem. K. Kārlbergs jau pirms vairākām nedēļām intervijā ar Db teica, ka būtu vēlāms izbeigt arbitrāžas strīdu. Viņš lika saprast, ka viens iespējams risinājums varētu būt Lattelekom daļu pārdošana TeliaSonera, lai zviedru-somu telekomunikāciju koncerns iegūtu daļu vairākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arodbiedrība pret štata samazināšanu Lattelekom

Juris Kaža [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas gāze uzvar Latvijas valsti

Māris Ķirsons [email protected], 26.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij gāzes apgādes kompānijai a/s Latvijas gāze būs jāmaksā ap 7 milj. Ls — zaudējumi, kas radušies regulējot gāzes cenas Latvijā. Tā pagājušajā nedēļā nolēmusi Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot a/s Latvijas gāze (LG) akcionāru — Gazprom un E.ON Energie, Rhurgas — vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti. Tiesas spriedums pret Latvijas valsti ir nelabvēlīgs, kaut arī arbitrāža atzinusi, ka Latvijas valstij bija tiesības regulēt gāzes cenas visiem patērētājiem, jo tiesa noteikusi, ka, veicot gāzes cenu regulēšanu, Latvijas valsts ir radījusi zaudējumus LG, skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš norāda, ka arbitrāža atzinsi: dabasgāzes tarifiem bija jābūt lielākiem, lai Latvijas gāze varētu nodrošināt lielāku peļņu. Latvijas valsts interešu aizstāvības pozīcija bija tāda, ka LG tīrā peļņa 2001. gadā bija 10.5 milj. Ls, bet 1999. gadā — 8.3 milj Ls tātad, neraugoties uz to, ka gāzes tarifi netika palielināti — uzņēmuma peļņa būtiski (vairāk nekā par 26 %) pieauga (2002. gada tīrā peļņa – 12.2 milj. Ls). Iespējams, ka šīe tīrās peļņas rādītāji ir tieslietu ministra Aivara Aksenoka pārsteiguma iemesls par šī tiesas procesa iznākumu, jo, pēc arbitrāžas domām, LG saprātīgai peļņai esot bijis jābūt lielākai par minētajiem. Viņš gan atzina, ka arbitrāžā LG izmantojusi citas aprēķina metodes, kuras vismaz daļēji pārliecinājušas tiesu par to patiesumu. Uzņēmuma prasība gan paredzēja vairāk nekā 10 milj. Ls zaudējumu atmaksu. Lai arī dažādi avoti min atšķirīgu kompensācijas apmēru: 6.9 milj Ls — pēc Leta datiem, bet vairāk nekā 7 milj. Ls — pēc LG informācijas, tomēr A. Aksenoks kompensējamo summu neminēja, tikai norādīja, ka tās apjoms ir 2/3 apmērā no LG prasītā. A. Aksenoks norādīja, ka LG šie zaudējumi aprēkināti par laiku no 2001. gada līdz šā gada martam ieskaitot. «Pēc būtības no nodokļu maksātāju naudas Latvijas valstij nāksies maksāt dabasgāzes patērētāju vietā,» uzsvēra A. Aksenoks. Viņš gan nevarēja pateikt, kur valdība radīs šim izmaksām finansējuma avotu, jo par to valdībā neesot lemts. Turklāt tieslietu ministrs atzina, ka tādā gadījumā, ja Latvijas valsts neiesniegs apelācijas sūdzību par šo arbitrāžas lēmumu, valsts būtu ieinteresēta samaksāt piespriesto naudu pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā būs jāmaksā vairāk — 6 % gadā. A. Aksenoks gan neatklāja, vai tiks iesniegta prasība par kādiem procesuāliem pārkāpumiem šī strīda izskatīšanā, jo to var darīt trīs mēnešu laikā kopš arbitrāža pasludinājusi spriedumu. Tā kā A. Aksenoks vēl oficiāli nebija saņēmis tiesas spriedumu, viņš nevarēja atbildēt, ar kuru brīdi spēkā ir šis spriedums, tāpat ministrs atteicās sniegt Latvijas puses aiztāvju advokātu biroja Grunte un Cers, kā arī Zviedrijas juridisko pakalpojumu firmas Seterwals darbības vērtējumu, jo šobrīd to esot grūti izdarīt. Jāatgādina, ka šis jau ir otrais (pēc Swembalt kuģa lietas) arbitrāžas process, kurā zaudē Latvijas valsts un spiesta maksāt no nodokļu maksātāju naudas. Savukārt Ministru prezidents Einars Repše Stokholmas arbitrāžas tiesas spriedumu nekomentēs, kamēr tas nebūss pilnībā izvērtēts, premjera pozīciju skaidroja Ministru prezidenta palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom dividendēs izmaksās 9.35 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 18.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom negrib atvadīties no monopola

Juris Kaža [email protected], 01.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā gada laikā DSL interneta lietotāju skaits pieaudzis par 64%

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē sāk darboties informatīvais tālrunis tūristiem

Aivars Mackevics [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TeliaSonera negatavojas dramatiskiem paziņojumiem

Juris Kaža [email protected], 08.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Austrālijā Google un Facebook liks maksāt par mediju satura izmantošanu

LETA--9NEWS, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā izstrādāts kodekss, kas regulēs attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tādiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem kā "Google" un "Facebook", kuriem būs jāmaksā par mediju satura izmantošanu savās platformās.

Vienošanās par samaksu būs jāpanāk sarunās, turklāt mediji sarunās varēs piedalīties kolektīvi. Ja sarunās trīs mēnešu laikā neizdosies panākt vienošanos, strīdu izšķirs arbitrāža, preses konferencē Melburnā teica Austrālijas finanšu ministrs Džošua Frīdenbergs.

Arbitrāža varēs lemt tikai par samaksu par satura izmantošanu.

Jaunais kodekss arī paredz, ka digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem vismaz 28 dienas iepriekš būs jābrīdina par izmaiņām algoritmos, kas nosaka to, kādā kārtībā publikācijas tiek sarindotas, kā tās tiek demonstrētas un kā tiek izvietotas reklāmas šajās publikācijās, norādīja ministrs.

Kodekss regulēs arī citus jautājumus, tostarp piekļuvi lietotāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ipašnieki nekomentē LMT daļu pārdošanas ideju

Juris Kaža [email protected], 30.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parakstīs starpsavienojuma līgumu

Juris Kaža [email protected], 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom un Telekom Baltija pirmdien parakstīs starpsavienojuma līgumu. Lattelekom paziņojumā teikts, ka tas būs pirmais starpsavienojuma līgums starp fiksētā tīkla operatoriem Latvijā. Telekom Baltija, kas galvenokārt piedāvā lētākus ārzemju zvanus biznesa klientiem, līdz šim ir darbojies t.s. deleģēšanas līguma ietvaros, kas parakstīts Lattelekom monopola laikā. Kompānija jau pagājušā gada nogalē paziņojusi, ka cer darboties iekšzemes sarunu, interneta pieslēgumu un datu pārraides tirgū un pat ievilkt savus telefonus gala lietotājiem. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne teica, ka parakstīšanas ceremonijas laikā būšot iespējams uzzināt sīkāku informāciju par konkrētā līguma nosacījumiem. Vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji ir asi kritizējuši Lattelekom t.s. starpsavienojuma pamatpiedāvājumā iekļautos tarifus kā pārmērīgi augstus un vērstus pret konkurenci. Savukārt kādas citas t.s. alternatīvo zvanu kompānijas pārstāvis neformālā sarunā ar Db teica, ka piedāvātie tarifi ir nedaudz zemāki, nekā tie, ko viņa un, iespējams, citi līdzīgi uzņēmumi maksājuši t.s. deleģēšanas līguma ietvaros. Telekom Baltija pieder Dānijas uzņēmumam IP Telecom Holdings ApS, kam arī ir daļas vairākos alternatīvo zvanu pakalpojumu sniedzējos Dienvidamerikā. Starpsavienojuma līgums ietver nosacījumus un samaksu, par kuru viens telekomunikāciju operators izmanto otra operatora tīkla resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibankas un Lattelekom informācija par traucējumiem datu pārraides tīklā.

Inguna Šķepaste [email protected], 06.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom veikto tīkla uzlabošanas darbu rezultātā šorīt no 9:37 līdz 10:20 tika traucēta lielākā daļa Unibankas klientu apkalpošanas centru un bankas automātu darbība, kā arī pilnībā apturēta internetbankas un telebankas darbība. Tā kā no Unibankas neatkarīgu iemeslu dēļ ierastos finansu pakalpojumus saņemt nebija iespējams, Unibanka atvainojas saviem klientiem par šorīt sagādātajām neērtībām. Lattelekom sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne skaidro: «Traucējumi radās pēc Lattelekom veiktajiem plānveida tīkla uzlabošanas darbiem, kad, palielinoties sakaru plūsmai izveidojās avārijas situācija un tika traucēti divi a/s Unibanka datu tīkla pieslēgumi. Lattelekom bija informējis Unibanku par plānotajiem darbiem un iespējamiem traucējumiem. Lattelekom atvainojas a/s Unibanka un tās klientiem par sagādātajām neērtībām.» Izmantojot interneta risinājumus un klientu apkalpošanas centru tīklu (64 centri visā Latvijā), Unibanka apkalpo vairāk kā 550 tūkstošus klientu, tās tīklā darbojas 157 bankomāti Rīga un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Brīdina par viltībām ar interneta iezvanpieeju

Juris Kaža [email protected], 14.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom paziņojumā presei brīdina savus klientus, interneta iezvanpieejas lietotājus, no viltībām interneta lappusēs, kas var radīt negaidīti lielus telefona rēķinus. Kompānija norāda, ka dažas «izklaides» lappuses, neprecīzi brīdinot lietotājus, piedāvā it kā bezmaksas piekļuvi to saturam noklikšķinot uz "accept" vai "OK" pogas. Šī rīcība izraisa programmiņas lejuppārlādi, kas pārtrauc iezvanīšanos caur vietējo Lattelekom 900 numuru un, lietotājam bieži to nemanot, pārzvana uz kādu paaugstinātas maksas numuru ārzemēs. Tā rezultātā klients par internetā pavadīto laiku maksā nevis Lattelekom iezvanpieejas tarifu, bet par zvanu uz tālajām ārzemēm plus par izklaides pakalpojumiem. Lattelekom savā paziņojumā sīkāk neraksturo šīs viltīgās interneta lapas, taču citviet internetā rakstīts, ka t.s. «dialer» robotus parasti izmanto erotiska satura interneta lappuses. Savukārt numuri, kuri klientam nezinot tiek izsaukti, bieži atrodas eksotiskās Indijas vai Klusā Okeana salās, uz kurām ir dārgas tālsarunas. Lattelekom ieteic iezvanpieejas lietotājiem uzlikt kādu t.s. dialeru novēršanas bezmaksas programmiņu, kādas ir pieejāmas www.dialer-control.de un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom iegūst MicroLink Latvia

Juris Kaža [email protected], 14.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts, iespējams, varētu vērsties tiesā saistībā ar airBaltic akcionāru līgumu, kura noteikumi ir netaisnīgi. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars cer, ka risinājums tiks rasts un līdz tiesai nenonāks. Tā viņš noraidīja raidījumā 900 sekundes.

Viņš arī skaidroja, ka abām pusēm būtu jānāk uz kompromisu. No valdības puses vēlēšanās esot, bet Bertoltam Flikam esot jāsaprot, ka diktēt noteikumus un uzstādīt tos kā vienīgos pareizos nav pareizi.

«airBaltic ilgu laiku nemaksā lidostai naudu un lidostai nav naudas, par ko segt savus ikdienas rēķinus, tāpēc tā izmisīgi cenšas šo naudu «izsist». Tiek piedāvāts mierizlīgumu, bet Fliks ne uz ko neparakstās. Tā zināmā mērā ir šantāža, jo abām pusēm tomēr ir jābūt kādiem risinājumiem. Nevar tā, ka viena puse tik uzstāda noteikumus,» uzsver A.Kampars. Viņš arī piebilda, ka jaunajam satiksmes ministram šīs problēmas atrisināšana būs pirmais uzdevums. Patlaban valdībai neesot instrumentu, lai varētu operatīvi iejaukties airBaltic rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cido grupa un Liviko slēdz mierizlīgumu preču zīmes strīdā

Gunta Kursiša, 21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cido grupa un alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Liviko šodien panāca mierizlīgumu strīdā par preču zīmes izmantošanu reklāmās.

«Strīda pamatā bija lietošanas tiesības divām līdzīgām preču zīmēm - «Īstu vīru alus», uz kuru īpašumtiesības ir Cido Grupa, un «Vīru», kas pieder SIA Liviko. Kaut arī, mūsuprāt, netika pārkāptas preču zīmes «Vīru» tiesības, mums bija svarīgi komunikācijā ar patērētāju turpināt izmantot veiksmīgi ieviesto saukli,» Db.lv skaidroja SIA Liviko pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka.

Abas puses vienojušās par mierizlīgumu, tādējādi tiesvedība pašlaik ir izbeigta. Turpmāk Cido grupa būs tiesīga izmantot gan saukli «Vīru», gan «Īstu vīru alus» savās reklāmās, savukārt Liviko tika atmaksāta kompensācija, kuras apmērs netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: TTIP – unikāls tirdzniecības nolīgums?

Mārtiņš Kreitus, Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i., 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen piekrīt samaksāt 15 miljardus dolāru, lai panāktu mierizlīgumu

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - LG oficiāli vēršas pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā

Kārlis Vasulis, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) šodien valdes sēdē pieņēmusi lēmumu vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā, DB informēja LG pārstāvis Vinsents Makaris.

LG norāda, ka šāds lūgums ir saistīts ar vairāku Enerģētikas likuma grozījumos ietverto tiesību normu neatbilstību Satversmei, kā arī Latvijas uzņemtajām saistībām pret LG un tās akcionāriem.

Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās gadījumā Latvijai radīsies ievērojamas nelabvēlīgas finansiālās sekas - pienākums atlīdzināt visus nodarītos zaudējumus, kas saistīti gan ar piešķirto dabasgāzes tirdzniecības licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu, gan arī ar nesamērīgiem dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas nosacījumiem, apgalvo LG.

Tāpat uzņēmums vērš uzmanību, ka nekad nav iebildis pret dabasgāzes tirgus atvēršanu līdz ar privatizācijas nosacījumu izbeigšanos 2017. gada 3. aprīlī un aktīvi šim procesam gatavojās. «Tomēr, atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi paredz faktisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, ļaujot patērētājiem izvēlēties piegādātāju pirms šī termiņa. Tādējādi tiks pārkāpts Satversmes 105. pants – aizskartas līdz 2017. gada 3. aprīlim pastāvošās LG ekskluzīvās dabasgāzes tirdzniecības tiesības Latvijā,» piebilst V.Makaris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: pret Latviju vērsīsimies starptautiskā arbitrāžā, ja LG radīsies zaudējumi

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS Latvijas Gāzei (LG) radīsies zaudējumi no Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtā likuma par gāzes tirgus atvēršanu un LG sadalīšanu, tad vērsīsimies pret Latviju starptautiskā arbitrāžā, DB sacīja LG valdes priekšsēdētājs un bijušais premjers Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka LG vēl nav paspējusi noformulēt pozīciju šajā jautājumā.

«Mums nav vēl pozīcija. Ja mūsu kompānijai būs zaudējumi, tad vērsīsimies starptautiskā arbitrāžā, piemēram, Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā,» draudus pauda LG priekšnieks.

«Ja mums būs zaudējumi, tad mēs tos piedzīsim,» viņš piebilda.

Tieslietu ministrija (TM) sola palīdzēt Ekonomikas ministrijai ar visiem tās pieejamiem resursiem starptautiskas arbitrāžas procesa gadījumā, Db.lv norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

DB jau ziņoja, ka Saeima ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, nosakot gāzes tirgus principus ikvienam tirgotājam, nosakot dabasgāzes tirgus principus, kā arī paredzot tiesības mājsaimniecībām izvēlēties gāzes piegādātāju. Vienlaikus grozījumi paredz īstenot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tiesa varot Latvijai likt pirkt CAF ražotos vilcienus

Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums pārdalīt ES līdzfinansējumu - 100 milj. Ls -, kas bija paredzēti pasažieru vilcienu iegādei, tuvinātu Latvijas valsti zaudējumam mediācijas procesā Stokholmas arbitrāžā.

Tādu viedokli pauž vairāki DB aptaujātie juristi. Šāda vērtējuma pamatā ir arguments, ka valsts, vēlēdamās pārdalīt šo ES līdzfinansējumu - 100 milj. Ls - citiem projektiem, cenšas radīt nosacījumu, ka 2. aprīlī noslēgtā līguma starp pasažieru pārvadātāju, 100 % Latvijas valstij piederošo a/s Pasažieru vilciens (PV) un konkursā uzvarējušo Spānijas kompāniju CAF nevar būt spēkā, jo ES līdzfinansējums ir būtisks šī noslēgtā līguma stūrakmens. Proti, šādu rīcību Stokholmas arbitrāžā varot iztulkot kā apzinātu, lai izvairītos no noslēgtā līguma (ir dažādi spriedumi par to, vai tas ir vai nav spēkā) izpildes. Lai arī šobrīd nav skaidrs, kādas varētu būt Stokholmas arbitrāžas - mediācijas - lēmums, tomēr ir tikai trīs pamata iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balzams iesniedz notu Lietuvas valdībai

Sandra Dieziņa, 07.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret lēmumu atteikt iespēju pretendēt uz Stumbras akcijām, a/s Latvijas balzams vakar iesniedza notu Lietuvas parlamentam. Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis vakar preses konferencē Lietuvā paziņoja, ka, pamatojoties uz starpvalstu līgumu starp abu valstu valdībām par investīciju veicināšanu un aizsardzību iesniedzis notu Lietuvas valdībai. Tādējādi LB apliecina, ka pirms vēršanās starptautiskajā arbitrāžā vēlas panākt konflikta atrisināšanu sarunu ceļā. Vēršas tiesā Nemierā ar konkursa komisijas lēmumu un aizstāvot savas tiesības, šodien LB ir vērsies Viļņas apgabaltiesā, informē J. Gulbis. gadījumā, ja konkursa rezultāti netiks pārskatīti, LB gatavs vērsties Lietuvas tiesās un starptautiskajā arbitrāžā, lai atgūtu investora zaudējumus, kā arī neieņemtos ienākumus. «Šodien mēs saņēmām Lietuvas valsts Īpašuma fonda lēmumu par mūsu kompānijas kā neuzticama pircēja atstādināšanu no Stumbras privatizācijas konkursa. Mēs ar to neesam mierā, tāpēc šodien vērsāmies Lietuvas valdībā ar iesniegumu. Esam gatavi aizstāvēt savas tiesības tiesās,» pauda J. Gulbis. LB vadītājs norāda, ka LB konkursa komisijai iesniedzis visus pieprasitos dokumentus, kā arī savlaicīgi un izsmeļoši atbildējis uz visiem papildus jautājumiem. Stumbras privatizācijas noteikumi paredz, ka jaunajam uzņēmuma īpašniekam gadā janodrošina produkcijas eksports 500 tūkstoš dekalitru apjomā, ko LB varot garantēt, jo jau šobrīd uzņēmums strādā Rietumu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīt notiks Saeimas ārkārtas sēde par mierizlīgumu Lattelekom prāvā

Ilze Veģe, 03.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 34 Saeimas deputātu parakstiem rīt panākta parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšana, lai izvērtētu valdības rīcību, apstiprinot mierizlīgumu Lattelekom prāvā. Tiesa, jau šobrīd zināms, ka nedz parlaments, nedz jaunā valdība nebūs tiesīga atcelt parakstīto dokumentu, tādēļ deputāti varētu vienīgi uzklausīt demisionējušā premjera Einara Repšes skaidrojumus. Ārkārtas sēdes, kuru atbalstīja arī Latvijas Pirmā partija (LPP) un Tautas partija (TP), iniciatori bija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras pārstāvis Indulis Emsis nominēts kā nākamais valdības vadītājs. Viņaprāt, Ministru kabinets ir rīkojies pārsteidzīgi un nepamatoti slepeni, turklāt neizdiskutējot mierizlīguma nosacījumus parlamentā. Jāpiebilst, ka šodien demisionējusī Einara Repšes valdība apstiprināja un parakstīja mierizlīgumu ar TeliaSonera. LPP pārstāvji norādījuši, ka valdības steiga liekot domāt par iespējamām nelikumībām mierizlīguma procedūrā. Tikmēr TP pārstāvis Aigars Kalvītis Db vakar sacīja, ka viņš vēloties no E. Repšes dzirdēt skaidrus argumentus mierizlīgum parakstīšanai. Tāpat viņš uzsvēra, ka valdība ir pārkāpusi procedūru — netika noteikts «sarunu rāmis», kā arī apstiprināts konkrēts, par sarunām atbildīgais ministrs. Arī Tautas saskaņas partijas vadītājs Jānis Jurkāns vakar norādīja, ka demisionējušās valdības rīcība ir mazinājusi viņa uzticību E. repšem, tādēļ viņš vēlētos uzklausīt argumentus, kādēļ process noritējis tieši šādā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru