«Caurās» VID sistēmas veidotāji turpina saņemt valsts pasūtījumus  8

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

«Šajā gadījumā šis incidents pozitīvi ietekmēja tālāko attīstību. Tas pievērsa uzmanību, ka ir tādas problēmas, sabiedrība par to runāja, protams, kas bija ļoti svarīgi, un tas arī bija viens no veicinātājiem, kāpēc arī tika izstrādāts informācijas tehnoloģiju drošības likums. Ja incidenta nebūtu, tad būtu pusgadu vai gadu vēlāk visa šī te sistēma. Un tad nebūtu izdarītas daudzas lietas, tajā skaitā nebūtu CERT.LV izveidots,» atzinis SM pārstāvis.

Jaunveidotajai institūcijai jau šogad budžets ir trīskārt lielāks nekā pērn – no 88 tūkstošiem latu pagājušajā gadā, tas palielināts līdz 226 tūkstošiem šogad.

Tikmēr informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības līmeni valstī speciālisti un atbildīgās amatpersonas vērtējušas negribīgi – tas dažādās iestādēs esot stipri atšķirīgs, tādēļ vērtējumu kopumā sniegt grūti. Neviens neuzņemas apgalvot, ka nekādi «caurumi» sistēmās patlaban neeksistē un līdzīgas noplūdes nevar atkārtoties. «Neviena sistēma nevar būt un nav 100% droša. Vienkāršs salīdzinājums – ja ir seifā 100 lati, bet, lai to uzlauztu, man ir jānopērk urbis par 1000 latiem, tad skaidrs, ka es to urbi nepirkšu, jo tas nav tā vērts. Tāpat arī mūsu valstī ir dažādas sistēmas un, ja ir kaut kāds mērķēts uzbrukums ar konkrētu motivāciju, tad to nevar izslēgt,» norādījusi CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Arī VID par pašreizējo drošību savās datu bāzēs atbildējis izvairīgi. Iestāde uzsver, ka izsmeļošas atbildes nevar sniegt, jo šis «jautājums ir sensitīvs un lielākā daļa informācijas ir riska informācija ar ierobežotas pieejamības statusu». «Šobrīd apgalvot par to, ka būtu kaut kāds pamats bažām par sistēmu nedrošumu, manuprāt, nav pamata,» uzsvērusi VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga.

Bet ar plus zīmi šos divus gadus esot aizvadījis «caurās» sistēmas izveidotājs un uzturētājs – uzņēmums Exigen Services Latvia, kam notikušais nav liedzis gūt arī valsts pasūtījumus. Tā, piemēram, vēl šā gada sākumā kompānija uzvarējusi konkursā par Saeimas informatīvo sistēmu tehnisko atbalstu un uzturēšanu par nepilniem 15 tūkstošiem latu, bet pirms tam guvusi arī Iekšlietu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un vēl vairākus valsts iestāžu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta, pasūtījumus kopumā vairāku miljonu vērtībā.

Ieņēmumu dienests tajā problēmu nesaskata. «Ir jābūt juridiskam pamatam, ka kāds atzīst, ka vainīgs pie šī cauruma bija tieši Exigen. Ātrāk par kompensācijas piedzīšanu mēs nevaram, mums nav īsti juridiska pamata. Ja izmeklēšanas interesēs tas tiks noskaidrots, tikpat labi, kā jūs sakāt, ja izmeklēšana norit par tieši Neo jeb Ilmāru Poikānu, vai šīs darbības nav noziedzīgas, tad tikpat labi jau varbūt jautājums ir, vai nav jāvēršas ar kompensāciju pret personu, kas ir vainojama noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,» teikusi Grīnberga.

Tāpat VID uzsver – uzņēmums savu daļu atbildības uzņēmies un atbilstoši noslēgtajam līgumam samaksājis arī sodu. Precīzu tā summu gan Grīnberga nav varējusi nosaukt.

Uz priekšu gan pavirzījusies prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko par kratīšanu Neo lietā iesniedza toreizējā žurnāliste Ilze Nagla. Tiesa prasību pieņēma un patlaban ir pieprasījusi komentārus no Latvijas valdības.