Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Nacionālā apvienība (NA), visticamāk, lems par virzību uz eiro ieviešanu. Taču, ja materializēsies šaubas par eiro nepieciešamību, koalīcijas darbs būs apgrūtināts un var nākties veidot jaunu koalīciju, atzina Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

Sarunā ar Latvijas radio viņš norādīja, ka šaubās par šāda scenārija īstenošanās iespējām, jo lielākā daļa NA deputātu atbalsta eiro ieviešanu. E. Cilinskis arī atzina, ka jautājums par eiro ieviešanu nav vienkāršs, jo ļoti lielā sabiedrības daļā viedoklis par pievienošanos eirozonai ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs.

Pašreizējās NA šaubas par eiro ieviešanu koalīcijas darbu neietekmēšot, sacīja E. Cilinskis, piebilstot, ka katrai koalīcijas partija ir savas problēmas un jautājumi, par ko tās iestājas. «Es nedomāju, ka koalīcijas darbu var ietekmēt šaubas,» sacīja NA Saeimas frakcijas vadītājs. Tomēr viņš atzina, ka, ja šīs šaubas materializēsies, koalīcijas darbs būs nopietni apgrūtināts vai arī būs jāveido cita koalīcija.

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Jaunais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Einārs Cilinskis (NA) no nozares darba kārtības nav izņēmis sava priekšgājēja Edmunda Sprūdža (RP) ieceri ierobežot drukātās reklāmas apjomu. Lai gan Saeima rudenī neatbalstīja dabas resursu nodokļa ieviešanu neadresētajiem pasta sūtījumiem, Cilinskis apņēmies sagatavot jaunu piedāvājumu. «Iepriekšējais neguva atbalstu, jo nodokļa apmērs, iespējams, bija pārāk liels, tāpēc mēs domāsim, kā noteikt samērīgāku likmi,» laikrakstam Diena savus nodomus atklājis Cilinskis.

Bijušais nozares ministrs paudis pārliecību, ka nodoklis par neadresētajiem sūtījumiem liktu reklāmdevējiem apdomāties un argumentējis, ka drukātā reklāma ne vien nodara kaitējumu dabai un apgrūtina iedzīvotājus ar lieku makulatūru, bet arī veicina atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu. Laikraksts piebilst, ka asākos iebildumus pret VARAM ieceri pērn rudenī cēla Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija.

Vairākas vides aizstāvju organizācijas rīkojušas akcijas, bez maksas dalot uzlīmes ar uzrakstu «Neadresētus sūtījumus lūdzu neievietot». Kāds Latvijas Radio veikts eksperiments pierādīja, ka šāda uzlīme uz pastkastes par trim ceturtdaļām samazina saņemto bukletu daudzumu, raksta Diena.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Einārs Cilinskis, Nacionālās apvienības valdes loceklis.

Kā vērtējat valdības piedāvātos atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skāris Krievijas embargo, un kas būtu jādara citādāk?

Valdības pieņemtais lēmums ir adekvāts kā sākotnējais lēmums. Tālāk ir jāvērtē, kā situācija attīstās, kas ir darāms īstermiņā un kas – ilgtermiņā. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM, E. Cilinskis ir ministrijas parlamentārais sekretārs – red.) uzdevums būtu sekot līdzi situācijai konkrētās pašvaldībās vai, ja tas kļūst ilgstoši un pieaug bezdarbs u.tml., tad, iespējams, ir jādomā par valsts līdzdalību strādājošo atbalstam.

Pašvaldības arī varētu samazināt vai atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, ja tas ir nepieciešams. Ilgākā termiņā ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību un palīdzību uzņēmējiem pār- orientēties uz kādām citām uzņēmējdarbības formām. Piemēram, nesen biju Tērvetes pašvaldībā, kur ir vairāki lieli piensaimnieki, un viņi minēja, ka ļoti daudz ko dotu tas, ja būtu rūpnīca, kas ražotu piena pulveri.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Valsts kontroles ziņojums par 27 miljonu latu izšķērdēšanu Dienvidu tilta būvniecības procesā, Rīgas domē tiks izskatīts šodien. Vainīgie atbildīgās komisijas sēdē netikšot meklēti, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mums jau nav tā kompetence, lai noskaidrotu, kurš pie kā ir vainīgs,» teicis Pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis.

Komisijas darba kārtībā iekļautais jautājums paredz RD veicamo darbu izskatīšanu, kā tas noteikts VK ziņojumā Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām.

«Skatīsim, kādā veidā RD konkrēti ieviesīs VK uzdevumus,» taisnojies E. Cilinskis. Viņš stāsta, ka vainīgo meklēšana esot Ģenerālprokuratūras ziņā, kura tad arī tālāk lems, vai ierosināt krimināllietu par vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu. Pagājušajā nedēļā VK nosūtīja Ģenerālprokuratūrai tās atklātos pārkāpumus Dienvidu tilta projektēšanas un būvniecības laikā.

Pēc bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) rīkojuma izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka pēc dienesta pārbaudēm komisija ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Antonovu saistībā ar viņa atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai.

Visticamāk, ka šodien vai rīt tiks parakstīts rīkojums par disciplinārlietas sākšanu.

Cilinskis atzina, ka patlaban vēl negrib vērtēt, vai Antonova amata vieta ir apdraudēta. «Negribētu skriet notikumiem pa priekšu,» noteica ministrs.

Savukārt Antonovs ir pārliecināts, ka viņš savu amatu disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nezaudēs. «Man ir divas kājas, jūtos stabili,» teica Antonovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam šodien nolēma izvirzīt VL-TB/LNK Saeimas frakcijas vadītāju Eināru Cilinski, bet par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.

Savukārt tieslietu ministra amatam nacionālā apvienība izvirzījusi Rīgas domes nacionālās apvienības frakcijas vadītāju Baibu Broku.

Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols.

Cilinskis bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, kā arī valsts sekretāra vietnieks. Savulaik Cilinskis bija arī Rīgas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Broka, kura ir tiesību zinātņu maģistre un patlaban studē Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā, ir Rīgas domes deputāte un Latvijas gaisa satiksmes valdes locekle. Broka iepriekš bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomniece Eiropas Savienības un civiltiesību, komerctiesību jautājumos un LU Juridiskās fakultātes lektore. Broka ir vairāku zinātnisku rakstu un pētījumu autore civiltiesību un komerctiesību jomā un viena no Privātās un publiskās partnerības likuma līdzautorēm.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem šodien noritēja bez būtiskiem rezultātiem – jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) NA piekāpties negrasās. Taču premjers norādīja, ka kompromiss būs.

Tikšanās laikā tika pārrunāti pašreizējie problēmjautājumi koalīcijā, kā arī ieskicēti iespējamie risinājumi problēmas risināšanā, pēc tikšanās ar NA pārstāvjiem žurnālistiem pastāstīja V. Dombrovskis.

«Tomēr labā ziņa - saturiski par budžetu ir vienošanās - visi tie jautājumi, ko NA izvirzījusi budžetā - gan attiecībā uz kultūras un tieslietu ministrijas budžetiem, gan attiecībā uz demogrāfijas atbalsta paketi – ir atrisināti. Abas partijas ir gatavas balsot par budžetu,» uzsvēra premjers.

Viņš arī norādīja, ka problēmas ir NA taktiskajā uzstādījumā sasaistīt savu balsojumu par budžetu ar jautājumu par TUA. Viņš uzsvēra, ka sarunas par šo jautājumu ir bijušas pietiekami ilgas, taču jaunu dinamiku šīm sarunām piešķir Reformu partijas (RP) pozicionējums.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejai 19. novembrī jāizšķiras par to, kurā vietā Rīgā atradīsies Eduarda Berklava iela, jo sagatavoti divi atšķirīgi lēmuma projekti.

Viena Eduarda Berklava iela iezīmēta Kurzemes rajonā, Kleistos, kur līdztekus Eduarda Berklava ielai plānots piešķirt nosaukumus arī citām ielām. Jaunie nosaukumi ir Artura Galindoma, Atmodas, Divīzijas, Dragona, Eduarda Berklava, Ērikas, Jāņa Baloža, Kreiseru, Krišjāņa Berķa, Mārtiņa Peniķa, Rotas, Sabiedroto, Sardzes, Ulda Ģērmaņa, Vankšīra un Vindzora iela. Tomēr domei iesniegts arī deputāta Eināra Cilinska priekšlikums par Eduarda Berklava ielu pārdēvēt Lielgabalu ielu. Deputāts pastāstīja, ka šis priekšlikums tapis jau ļoti sen, un ideja pārdēvēt tieši Lielgabalu ielu nākusi no Eduarda Berklava domubiedriem. E.Cilinskis nebija iepazinies ar priekšlikumu par Eduarda Berklava ielas izveidošanu Kleistos, bet atzina, ka tas varētu būt labs priekšlikums. «Es pakonsultēšos ar citiem idejas autoriem, bet ļoti iespējams, ka atsaukšu savu priekšlikumu, jo negribu nonākt pretrunās ar citiem domes lēmumiem. Mērķis ir sasniegts, šis jautājums ir pavirzīts uz priekšu un tiks atrisināts,» priecājās E.Cilinskis.

Valdība šodien nolēmusi, ka ministri 16.marta pasākumos nepiedalīsies, šodien žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Uzklausot drošības iestāžu sniegto informāciju, ministri piekrituši šādam lēmumam. Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) vēlmi doties gājienā, Kozlovskis uzsvēra, ka ir jājautā pašam ministram, kāds būs viņa gala lēmums.

Cilinskis valdības balsojumā par nepiedalīšanos 16.marta gājienā esot balsojis pret.

Par valdības lēmumu būs arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) rīkojums.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šajā gadījumā nav runa par pulcēšanās vai vārda brīvību un ikviens var pieminēt savus ģimenes locekļus. «Mūsu valsts savus karavīrus godina 11.novembrī, Lāčplēša dienā,» teica Pildegovičs.

Rīgas domes Vides komitejas deputāti noraidīja priekšlikumu par Rīgas vides aizsardzības fonda reorganizāciju. Domes deputāts Einārs Cilinskis ierosināja Rīgas vides aizsardzības fondu likvidēt kā patstāvīgu struktūru no nākamā gada 1. janvāra.

E. Cilinskis uzsvēra, ka fonda reorganizācija iecerēta ar mērķi racionālāk izmantot vides jomai atvēlētos līdzekļus. Likvidējot fondu, tiktu ieekonomēti tā administratīvajiem izdevumiem paredzētie līdzekļi.

Nauda, ar ko pašreiz strādā Rīgas Vides aizsardzības fonds, tiktu iekļauta Vides departamenta budžetā kā speciālā budžeta programma, noteiktu daļu no tās paredzot nevalstisko organizāciju īstenotajiem projektiem.

Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš klātesošajiem apliecināja, ka, reorganizējot fondu, zināms līdzekļu ietaupījums rastos, taču atgriešanās pie speciālās budžeta programmas mazinātu finansējuma piešķiršanas operativitāti. Darbojoties kā patstāvīga domes struktūra, fonds ir spējis īsā laikā izvērtēt un sniegt finansiālu atbalstu daudziem veiksmīgiem un pilsētai nepieciešamiem projektiem, bieži pildot tādu kā ugunsdzēsēja lomu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis par būtiska kaitējuma radīšanu valsts interesēm rosina no amata atbrīvot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu, teikts VARAM paziņojumā medijiem.

Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas noslēguma ziņojumu par minētās amatpersonas rīcību un pieņemto lēmumu tiesiskumu saistībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta «Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu» ietvaros īstenoto aktivitāšu finansēšanu.

Ministrija informē, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka A.Antonovs ar prettiesisko rīcību ir veicinājis sabiedrības neuzticību sev gan kā valsts amatpersonai un iestādes vadītājam, gan vadītajai iestādei, gan valsts pārvaldei kopumā, jo nav nodrošinājis, ka valsts pārvaldes rīcība vides aizsardzības jomā ir tiesiska, efektīva un vērsta uz valsts noteikto klimata politikas mērķu sasniegšanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Gadījumā, ja Rīgas dome neatkāpsies no idejas par Rīdznieka karšu ieviešanu un sabiedriskā transporta cenu diferencēšanu Rīgā deklarētajiem un «lauciniekiem», šis strīds varētu tikt šķirts tiesā, jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Gadījumā, ja tiesas lēmums būs labvēlīgs Rīgas pilsētas vadībai, būs jāveic izmaiņas likumā par pašvaldībām vai jāpieņem speciāls likums par Rīgu kā galvaspilsētu, nosakot tai īpašas prasības, teica E. Cilinskis.

Jau rakstīts, ka Latvijas galvaspilsētā Rīgā paredzēts ieviest diferencētu tarifu braukšanai Rīgas satiksme sabiedriskajā transportā. Plānots, ka no 1. marta līdzšinējo 0,71 eiro (50 santīmu) vietā pilna biļetes cena būs 1,20 eiro (84 santīmi), kas, pēc Rīgas satiksmes aprēķiniem, atbilstot viena brauciena pašizmaksai. Iecerēts, ka pasažieriem, kuri dzīvesvietu deklarējuši Rīgā un izmanto par Rīdzinieka karti pārdēvēto personalizēto e-talonu, tiks nodrošināta 50% atlaide, tādējādi viņi cenu kāpumu nejutīšot.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums, pieprasot kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju, ir nepamatots, un argumenti šādai rīcībai – absurdi.

Par šādu Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) viedokli pēc apvienības valdes un frakcijas apvienotās sēdes DB informēja NA preses sekretāre Laila Ozoliņa.

Vienlaikus NA uzsver, ka «iestājas par izvirzītajiem mērķiem 2014. gada budžetā» un par tālāku darbību valdībā apvienība lems pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par nākamā gada budžetu.

NA norāda, ka pārmest nesaprašanos ar nozari laikā, kad ministrei esot izveidojusies laba sadarbība un pausts atbalsts no lielākajām kultūras nozari pārstāvošajām organizācijām un iestādēm, ir neloģiski. «Nav skaidrs, kāpēc premjers nav atlaidis nevienu citu ministru, jo komunikācijas problēmas un reālas problēmas sadarbībā ar nozari bijušas izteikti vērojamas gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Veselības, gan Labklājības un citās ministrijās», situāciju analizē NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.

Rīgas apgabaltiesa piektdienas pēcpusdienā nolēma atstāt bez virzības Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Viņš sacīja, ka pieteikums bez virzības atstāts līdz 27.decembrim, lai novērstu tajā konstatētos trūkumus, proti, pieteikumam pievienotie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši likuma prasībām.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Tā kā Sadales tīkli grasās jau otro gadu beigt ar vairāku miljonu latu zaudējumiem, vienīgā izeja ir tarifu celšana. Tāda ir a/s Sadales tīkli (ST) mātes uzņēmuma a/s Latvenergo Db sniegtā informācija. No tās izriet, ka ST 2007. gadu noslēgusi ar 9.6 milj. Ls zaudējumiem, bet 2008. gadu gatavojas beigt ar 4.4 milj. Ls zaudējumiem, raksta laikraksts Dienas bizness.

ST elektropārvades līnijas stiepjas 120 tūkst. km garumā, no tām 20% šķērso mežainas teritorijas, kas regulāri izraisa problēmas vētras laikā, ko uzskatāmi pierādīja šī gada novembra sniega vētra, kas bez elektrības atstāja ap 25 tūkst. elektrības lietotāju. Lai operatīvi novērstu vētras sekas un maksimāli īsā laikā klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi, a/s Sadales tīkli personāls strādāja ārpus darba laika - ir uzskaitītas 4208 virsstundas. Aptuvenās vētras seku likvidācijas darbu izmaksas š.g. 10 mēnešos ir vairāk kā 400 000 Ls, bet 23. novembra vētras darbu likvidācijas izmaksas tiek lēstas ~ 300 000 Ls (neskaitot personāla izmaksas).