Astoņkājis Pauls, kurš precīzi paredzēja Pasaules čempionāta futbolā uzvarētāju, vēl joprojām atrodas uzmanības centrā, jo viņa pakalpojumus vēlas izmantot gan bukmeikeri, gan starptautiskie finanšu portāli, raksta postimees.ee

Paula brends jau tiek novērtēts ar vairākiem miljoniem eiro, viņam ir līgums ar kinostudiju un daudz reklāmas piedāvājumu. Piemēram, Pauls kļuvis par reklāmas seju Vācijas lielveikalu tīklam Rewe Handelsgruppe.

Tiks izdota arī interaktīvā grāmata, kurā orākuls–astoņkājis paredzēs lasītāju nākotni. Bez tam, pēc moluska aģenta Krisa Devisa vārdiem, plānos esot arī radīt spēļu astoņkāji, kas arī spētu izteikt pareģojumus.

Taču Paulam ir arī tiesības atteikties no piedāvājumiem. Finanšu portāls Bloomberg vēlējies, lai astoņkājis prognozē dolāra kursu pret eiro, taču Pauls naudas zīmēm neesot pievērsis nekādu vērību. «Ja viņš prognozētu kādas valūtas kursa krišanos, mēs varētu saskarties ar jaunas ekonomiskās krīzes draudiem,» jokojot norādījis biologs Olivers Valenciaks. Viņš arī piebildis, ka viņiem tas viss vēl joprojām ir joks.

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Biznesa inkubatorā eegloo radītā sporta prognožu platforma ScoreFellas Pasaules čempionāta hokejā laikā divās dienas savākusi vairāk kā 2,5 tūkstošus lietotāju un nākotnē plāno investīcijās no privātajiem investoriem piesaistīt vēl 150 tūkst. līdz 200 tūkst. eiro, informēja eegloo direktors un līdzdibinātājs Žans Mauris.

ScoreFellas ir platforma, kas ikkatram interesentam ļauj organizēt savu prognožu turnīru par kādu sporta pasākumu un tajā piedalīties uzaicināt savus draugus. Projekts tika pirmoreiz «palaists» pirms Pasaules čempionāta hokejā un divu dienu laikā tajā piereģistrējās vairāk nekā 2500 lietotāji, kas čempionāta laikā veica ap 150 tūkst. prognožu un lapu apskatīja 500 tūkst. reižu.

Ž. Mauris norāda, ka 80% no platformas lietotājiem ScoreFellas lapu apmeklē vairākas reizes dienā un, komunicējot ar citiem spēlētājiem, pavada vairāk nekā septiņas minūtes.

Uz Pasaules čempionātu hokejā ScoreFellas piedāvājuši arī biznesa kontus, kas prognožu turnīrā ļauj ievietot savas kompānijas reklāmas vizuālo reklāmu, komunicēt ar spēlētājiem, kā arī iegūt detalizētāku statistiku par notiekošo turnīru. Tikuši piedāvāti divu veidu korporatīvo kontu paveidi - par 99 un 499 eiro.

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Maestro Raimonds Pauls saņēmis Latvijas Krājbankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā banka pieprasa, lai komponists bankrotējušajai bankai atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

Ja Pauls to 14 dienu laikā neizdarīs, banka draud ar tiesu darbiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.

Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju, kas pienākas bankas maksātnespējas gadījumā, pārmaksājusi Paulam 100 latu, kuri 14 dienu laikā komponistam jāatgriež bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

«No sākuma domāju, ka mani kāds nes cauri. Pēc tā, kad man ir nozagti milzīgi līdzekļi šajā bankā, pateicoties mūsu neizteiksmīgajai valdībai, kāda mums te ir, pēkšņi izrādās, ka es esmu Krājbankai simt latu parādā. Vēstulē ir rakstīts - ja es to neatdošu, mani tūlīt tiesās un liks cietumā. Tad interesanti, uz cik gadiem jāliek cietumā tos, kas man nozaga visu,» sacīja Pauls.

Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Komponists Raimonds Pauls šodien atmaksājis Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administratoru pieprasītos 100 latus, kas viņam iepriekš izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

«Šodien samaksāju tos 100 latus, jo gribu no tā zaņķa tikt ārā,» uzsvēra Pauls.

Komponists minēja, ka citās valstīs cilvēki nav mierā ar to, kā ar viņiem izrīkojas, taču Latvijā tauta ar daudz ko ir mierā. Viņš norādīja, ka vēlas no šīs lietas tikt ātrāk prom un turpmāk viņš dzīvos, kā māk.

Latvijas Televīzija 15.augustā ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

Ar reti izplatītu praksi - koncertu saviem klientiem - klajā nācis ātro kredītu devējs SMScredit.lv, 18. februārī Arēnā Rīga rīkojot koncertu Mīlestība īstajā brīdī. Bažas radījis fakts, ka ielūgumi uz koncertu ir dāvana, veicot aizņēmumu, raksta laikraksts Diena.

1. februārī ielūgumi uz koncertu jau bija beigušies, ziņojis SMScredit.lv.

Plānots, ka koncertā piedalīsies virkne Latvijā pazīstamu mūziķu, arī Intars Busulis, Aija Andrejeva, grupa Musiqq un Latvijas Radio bigbends ar Maestro Raimondu Paulu pie klavierēm. Taču izskanējušas ziņas, ka mūziķi sākotnēji nav bijuši pilnībā informēti par veidu, kādā cilvēki tiks aicināti uz koncertu, raksta Diena.

«Redziet, tur vismaz piecsimt cilvēkiem ir nozagta nauda. Pašvaldībām. Bet locīts tiek galvenokārt mans vārds. Lielā mērā tas viss gāžas uz mani. Pie tā mēģinu pierast jau divdesmit gadus. Mans vārds vienmēr tik ierauts visur, kur vien iespējams, lai mani diskreditētu,» intervijā laikraksta Diena komentētājam Sandrim Točam uz norādi, ka sabiedrība ir pamanījusi viņa nepatikšanas ar naudas zaudējumu Krājbankā, atbildējis komponists Raimonds Pauls.

«Varbūt vainīga ir mana pozitīvā attieksme pret Krieviju. Varbūt tāpēc, ka biju parlamentā. Bet es to, ejot pa ielu, jūtu katru dienu. Un varu dzirdēt gan līdzjūtību no tantiņām, gan ņirgāšanos - pat teātra uzvedumos. Vai to visu man kāds kompensēs? Nekad. Nerunājot par to, ka saprotu, ka man neatdos to, kas man ir nozagts. Aizvien vairāk nāk gaismā visas netīrās lietas, kas ir saistītas ar to. Dabīgi, ka tur ir iepīta valdība. Un ne tikai valdība. Visi, kas tur ir riņķī apkārt, kas no tās bankas izzaga pēdējo, ko varēja izzagt, un turpina visu to darīt,» stāstījis komponists.

Vaicāts, kāpēc tiesājas un vai cer naudu atgūt, viņš sacījis: «Visi tie juridiskie panti ir tā savīti, viss ir tik veikli nostrādāts. Tur nekā nebūs. Tomēr kas te ir interesanti. Tie cilvēki, kas ir vainīgi, kā sodu saņem amatu Latvijas Bankā. Arī bijusī FKTK priekšniece Krūmane tagad strādā Latvijas Bankā. Varbūt Latvijas Bankas vadītājam nevajadzēja tik daudz nodarboties ar monētu kalšanu, cik uzņemties atbildību par to, kas notiek Latvijas banku sistēmā? Tomēr varu teikt, ka cerību man nav nekādu.»

Satversmes tiesa šodien nolasīja spriedumu tā saucamajā Krājbankas lietā. Tiesa atzina, ka apstrīdētās Kredītiestāžu likuma normas atbilst Satversmei. Jāatgādina, ka ar sūdzību tiesā bija vērsies komponists Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji ir maksātnespējīgās Latvijas krājbankas kreditori. Viņi savā sūdzībā norādīja, ka apstrīdētās normas liedz viņiem tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus, jo, atstājot lēmuma pieņemšanu par sanācijas piemērošanu administratora un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ziņā, lēmuma pieņemšanā netiek iesaistīti kreditori. Tāpat viņiem liegta pieeja tiesai, jo neesot iespējams pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos piemērot sanāciju.

Tomēr Satversmes tiesa atzina apstrīdēto Kredītiestāžu likuma 179.panata pirmo daļu par atbilstošu Satversmei, savukārt daļā par Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Satversmei, lietu izbeigt. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Lai paplašinātu sabiedrības informētību par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājušas interaktīvu darba tirgus prognožu platformu.

Platformā turpmāk apkopos aktuālo informāciju gan par esošo situāciju darba tirgū un NVA īstermiņa darbaspēka pieprasījuma prognozēm, gan par EM vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.

NVA skaidro, ka prognožu platforma sniedz iespēju ikvienam interesentam - uzņēmējiem, izglītības iestādēm, jauniešiem, kuri tikai vēl domā par profesijas izvēli, un citiem - iespējami ērtā, pieejamā un interaktīvā veidā iepazīties ar sagaidāmo situācijas attīstību darba tirgū - nozaru attīstību, nākotnē pieprasītākām profesijām, izglītības vajadzībām.

Vietne var kalpot kā palīgs gan uzņēmējiem, pieņemot lēmumus par turpmākajām investīcijām cilvēkkapitālā, gan jauniešiem, izvēloties studiju virzienus, gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lai saprastu, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc viņu profesijām, un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par savu zināšanu pilnveidošanu vai pārkvalifikāciju.

29. jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) norisināsies akcijas Darbs laukos! pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Akcijas Darbs laukos! ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās.

Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji:

z/s Garīši, kuras pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde;

z/s Biezaiši, kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu;

Lauku tūrisms Latvijā daļēji atkopjas no krīzes un uzņem aizvien vairāk viesus no Vācijas un Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji pieaudzis krievu tūristu skaits Latvijas laukos, atzina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Sarunā ar Latvijas radio viņa stāstīja, ka visvairāk tūristu Latvijas laukos ir no Vācijas, tam strauji tuvojas tūristu daudzums no Krievijas. Līdzīgi kā tūrisma pieaugums vērojams Rīgā, tas atspoguļojas arī uz situāciju laukos, norādīja A. Ziemele.

Lauku ceļotājs prezidente skaidroja, ka pirms desmit gadiem tūristu no Krievijas Latvijas laukos bija ļoti maz, bet pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir strauji kāpis. Lielākoties tie ir cilvēki no Krievijas lielajām pilsētām, kuri labprāt izbauda dabu un paliek ilgāku laiku laukos. Krievijas tūristi bieži prasa ļoti dārgus produktus, kurus neatļaujas atbraucēji no citām valstīm.

Savukārt Latvijas tūristi biežāk izvēlas slēpošanu, braukšanu ar kamanām, savukārt vasarā svin kāzas un svētkus. Asociācijas prezidente arī norādīja, ka krīze daļu lauku tūrisma uzņēmēju situsi ļoti bargi. Tāpēc virkne viesu māju šajā laikā pārdotas vai bankrotējušas. Tikmēr tiem uzņēmējiem, kas labi izturas pret viesiem un piekopj pareizu cenu politiku, sokas visai labi.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

«Laukos jādara viss, lai mazos veikalus saglabātu, kas veicinātu lauku apdzīvotību»

Tā mazo lauku veikalu slēgšanas problēmu komentē Latvijas Tirgotāju savienības (LaTS) vadītājs Raimonds Okmanis. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) sniegtajām ziņām, laukos vēl ir aptuveni 500 mazo veikalu, kas neietilpst nevienā no veikalu kooperācijām un to finansiālā situācija ir sarežģīta.

Proti, aizvien vairāk cilvēku no laukiem dodas prom labākas dzīves meklējumos, un tādējādi lauki iztukšojas, līdz ar to sarūk arī pircēju skaits. «Laukos ir skarbi. Jāņem vērā, ka veikals ir dzīvotspējīgs pie noteikta apgrozījuma un, ja tas netiek sasniegts, tas veras ciet,» skaidro R. Okmanis. Tā vietā parādās prakse, ka laukos preces piedāvā autoveikali, taču jāņem vērā, ka tajos preces ir dārgākas un otrs jautājums - kas notiek ar nodokļu nomaksu? Otrs iemesls lauku veikalu slēgšanai, pēc R. Okmaņa paustā, ir tas, ka veikalu «īpašnieki ir labākajos gados un nedzīvo saules mūžu, tāpēc nav kas pārņem veikalus, jo bērni ir aizbraukuši prom».

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.