Citas ziņas

Cittautiešu bezdarbnieki nenovērtē latviešu valodas nozīmi

Voldemārs Oliņš [email protected], 05.10.2006

Jaunākais izdevums

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopojusi "Pētījums bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšanai" rezultātus. Jautājumā par to, vai valodas zināšanas ir ietekmējušas iespējas atrast darbu, kā esošie, tā arī bijušie bezdarbnieki visbiežāk sniedza apstiprinošu atbildi, un valsts valodas zināšanas vērtēja kā primāro noteicošo faktoru, kas palielina iespējas darba tirgū, tomēr vairāk to saistot ar likumdošanu un darba devēju prasībām, nevis ar reālu nepieciešamību valodu pielietot darbā. Pēc 2006. gada 30. jūnijā NVA apkopotajiem datiem reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc tautībām Latvijā bija šāds: 39191 – latvieši, 32646 – citu tautību pārstāvji, to skaitā 23596 – krievi, 2969 – baltkrievi, 1888 – ukraiņi. 2550 bezdarbnieku savu tautību nav uzrādījuši. Tas, ka netiek novērtēta latviešu valodas nozīme darbiekārtošanās procesā, redzams, arī analizējot datus par tiem bezdarbniekiem, kam NVA piedāvāja apmeklēt latviešu valodas kursus – šo iespēju izmantojuši tikai nedaudz vairāk kā 10% aptaujāto. Argumentējot savu atteikumu, aptaujātie bezdarbnieki visbiežāk minējuši divus iemeslus – vairāk kā 40% norādījuši, ka labi pārvalda latviešu valodu, bet aptuveni 20% - ka latviešu valodas zināšanas viņiem nav vajadzīgas. Interesanti, ka gandrīz puse bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas strādāt pakalpojumu sfērā, kurā bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams iztikt. Tādejādi var secināt, ka bezdarbnieki līdz galam neizvērtē savas iespējas un nepieciešamo ieguldījumu, lai sasniegtu savus mērķus. Raksturojot bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vienu no kvalitatīvā sastāva aspektiem – izglītību, jāsecina, ka gandrīz visi no aptaujas dalībniekiem ir pabeiguši kādu pamatizglītības iestādi un ieguvuši pamatizglītību. Visbiežāk aptaujātie bezdarbnieki norādīja, ka ir ieguvuši kādu kvalificēta strādnieka vai amatnieka specialitāti. Runājot par traucēkļiem integrēties darba tirgū, iegūtie dati liecina, ka bezdarbnieku vērtējumā viņu personiskās īpašības (veselības problēmas, invaliditāte, kaitīgi ieradumi, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas) nav traucējušas nemaz vai ir traucējušas pavisam nedaudz atrast darbu, biežāk par traucējošiem atzīti tādi faktori kā neapmierinošs atalgojums un darba apstākļi un tas, ka nav vai ir maz brīvu darba vietu. Tajā pat laikā par iekšējās motivācijas, stimulu trūkumu liecina tas, ka ievērojami lielākā daļa (65%) bezdarbnieku atzinuši, ka viņi neko negrib mainīt, lai iegūtu pastāvīgu darbu. Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, kopumā tikai nepilna trešā daļa bezdarbnieku atzīmējuši, ka labprāt strādātu profesijā, kurā iegūta izglītība, un tikai nedaudz retāk – 27% aptaujāto par piemērotāko uzskata profesiju, kurā iegūta darba pieredze, un tikpat liels īpatsvars – 27% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņi vēlas atrast jebkādu darbu neatkarīgi no profesijas. Katrs ceturtais bezdarbnieks, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, būtu ar mieru sākt strādāt tikai tad, ja saņemtu vairāk kā 300 latus lielu darba samaksu. Kā pašreizējo, tā bijušo bezdarbnieku vidū populārākie no NVA piedāvātajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem ir bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana. Lielākā daļa (67%) no bijušajiem bezdarbniekiem, kuri bija iesaistījušies kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzskatījuši, ka tas viņiem palīdzējis atrast pašreizējo darbu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tika izstrādāti arī vairāki ierosinājumi, to vidū: aktivizēt un pielāgot NVA organizētos latviešu valodas kursus atsevišķu reģionu īpašajām vajadzībām; lai motivētu un stimulētu bezdarbniekus piedalīties valsts valodas apmācībā, organizēt aktīvāku dialogu starp bezdarbniekiem un potenciālajiem darba devējiem, jo tieši viņi piedāvā darba vietas, nosaka atalgojumu un var veicināt bezdarbnieku interesi par latviešu valodas apgūšanas nepieciešamību; lai mazinātu psiholoģisko barjeru valsts valodas apguvē,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši.com apkopotās Jāņu svinību vietas pasaulē

, 21.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē vērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, kas saistīts ar sezonas darbu beigšanos

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievu-latviešu valodas mobilā vārdnīca

, 14.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība Tilde ar Valsts valodas aģentūras finansiālu atbalstu izveidojusi mūsdienīgu, uz WAP un mobilajām interneta tehnoloģijām balstītu bezmaksas vārdnīcu, ar kuru ikviens mobilā tālruņa lietotājs var ērti un ātri atrast krievu valodas vārdu tulkojumu latviešu valodā.

Lai lietotu krievu-latviešu valodas mobilo vārdnīcu, mobilajā tālrunī ir jāatver WAP lapa wap.letonika.lv/rulv. Šī iespēja tiek nodrošināta pakalpojumu piedāvājošā mobilo sakaru operatora pārklājuma zonā un ir īpaši ērta apstākļos, kad lietotājam nav pieejama vārdnīca drukātā vai elektroniskā veidā. Vārdnīca ir bezmaksas - jāmaksā tikai par mobilo sakaru izmantošanu atbilstoši pakalpojuma operatoru noteiktajiem tarifiem.Sabiedrības Tilde Valodas sistēmas grupas inovāciju vadītāja Inguna Skadiņa uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas krievu valodā runājošo iedzīvotāju integrācijā latviešu valodas vidē (pēc LR CSP datiem, latviešu ir 59%) - līdz ar mobilās vārdnīcas radīšanu zūd nepieciešamība nēsāt līdzi vārdnīcu vai atrasties pie datora, lai varētu izteikties latviešu valodā. Vienlaikus viņa norāda, ka vārdnīca ir ne mazāk nepieciešama skolēniem, studentiem un citiem latviešu valodas apguvējiem, kā arī uzņēmējiem, kuri Latvijā meklē partnerus un tirgus paplašināšanas iespējas. Šī ir pirmā vārdnīca, kas lietojama, izmantojot mobilās interneta tehnoloģijas, bet iespējams, ka nākotnē sabiedrība Tilde piedāvās vēl arī citas vārdnīcas mobilajā tālrunī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasi pieaugušais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits liek domāt par jaunām sadarbības dimensijām ES iekšienē. Turklāt šie jaunie sadarbības modeļi ne vienmēr var tikt vērtēti ekonomiskā izdevīguma kontekstā.

Tā atzinis Eiropas Savienības daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ar kuru Db bija iespēja tikties un noskaidrot, kā komisārs redz daudzvalodības politikas perspektīvu Eiropas telpā, kā arī tās saistību ar biznesa vidi.

Jūs Latvijas apmeklējuma laikā tikāties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Kādi ir tikšanās laikā gūtie secinājumi?

Mēs pārrunājām komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar daudzvalodības nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas vairošanā. Tikšanās laikā tika prezentēts Lielbritānijas nacionālā valodu centra pētījums, kurā norādīts, ka mazā un vidējā izmēra uzņēmumi zaudē konkurences cīņā tieši darbinieku slikto valodu zināšanu dēļ. Balstoties uz šo pētījumu, mēs pagājušajā gadā organizējām konferenci Briselē, kā arī izveidojām biznesa forumu, kura secinājumi par daudzvalodības nozīmi uzņēmumu darbā tiks apkopoti tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilde ar Valsts valodas aģentūras finansiālu atbalstu izveidojusi bezmaksas vārdnīcu, ar kuru ikviens mobilā tālruņa lietotājs var atrast krievu valodas vārdu tulkojumu latviešu valodā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Lāsma Kautiņa.

Lai lietotu krievu-latviešu valodas mobilo vārdnīcu, mobilajā tālrunī ir jāatver WAP lapa wap.letonika.lv/rulv. Šī iespēja tiek nodrošināta pakalpojumu piedāvājošā mobilo sakaru operatora pārklājuma zonā. Vārdnīca ir bezmaksas - jāmaksā tikai par mobilo sakaru izmantošanu, atbilstoši pakalpojuma operatoru noteiktajiem tarifiem.

Sabiedrības Tilde Valodas sistēmas grupas inovāciju vadītāja Inguna Skadiņa uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas krievu valodā runājošo iedzīvotāju integrācijā latviešu valodas vidē (pēc LR CSP datiem, latviešu ir 59%) - līdz ar mobilās vārdnīcas radīšanu zūd nepieciešamība nēsāt līdzi vārdnīcu vai atrasties pie datora, lai varētu izteikties latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kinoteātra "Rīga" Repertuārs 14.09. - 20.09.07.

, 06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja angļu valodu gribi iemācīties tiešām labi un sasniegt jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadīt laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" / Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā -> REKLĀMRAKSTS!!!RBS Angļu valodas centrs ir izveidots pirms 16 gadiem, un šobrīd ir lielākais pieaugušo angļu valodas apmācības centrs Latvijā. Katru gadu trijos semestros pie mums mācās ap 1500 studentu. Viņi novērtē mācību kvalitāti un Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" /vēlas, lai viņu un viņu draugu bērni arī mācītos pie mums. Tāpēc mēs esam paplašinājuši savu programmu klāstu, piedāvājot jauniešiem no 16 – 18 gadu vecumam uzlabot un papildināt angļu valodas zināšanas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā jauniešiem izdevīgā laikā no plkst. 16:00 – 17:30

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, jāiesniedz dokuments, kas apliecina valodas zināšanas

Db.lv, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izveido mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba devēji un bezdarbnieki izmanto atšķirīgas informatīvās telpas un komunikācijas kanālus

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktā pētījuma "Komunikāciju problēmas, kas kavē darba attiecību uzsākšanu potenciālo darba devēju un pirmspensijas vecuma cilvēku, kā arī ilgstošo bezdarbnieku starpā" kvantitatīvie rezultāti liecina, ka uzņēmēji darbinieku meklēšanā izmanto citādus informācijas ieguves un izplatīšanas avotus nekā pirmspensijas vecuma un ilgstošie bezdarbnieki, meklējot darbu, tāpēc rodas komunikācijas problēmas, kas traucē bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū.

Kvantitatīvās aptaujās piedalījās 400 pirmspensijas vecuma (mazāk nekā pieci gadi līdz pensijas vecumam) un 100 ilgstošajiem bezdarbnieki (vairāk nekā 12 mēneši bez atalgota darba), kā arī 100 uzņēmēji no pieciem Latvijas reģioniem: Rīgas, Rēzeknes, Bauskas, Ventspils un Cēsīm. Pēc rezultātiem atklājās, ka, kaut gan darba devēji un bezdarbnieki izmanto tādus kopīgus informācijas kanālus kā draugi, radi un paziņas, centrālie un vietējie laikraksti, tomēr uzņēmēju visbiežāk izmantotais informācijas izplatīšanas avots (60%) ir specializētie interneta portāli, kas nav starp populārākajiem pirmspensijas vecuma un ilgstošo bezdarbnieku darba meklēšanas kanāliem. Tikai 16% visu aptaujāto bezdarbnieku meklē informāciju par vēlamo darbu specializētos interneta portālos. Arī informāciju par vēlamo darbu šajos portālos ievietojuši tikai 12% visu aptaujāto bezdarbnieku, kamēr informāciju par potenciālo darbinieku šajos portālos meklējuši 27% aptaujāto uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā joprojām zems bezdarba līmenis

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba tirgū pieprasījums ir pēc elastīgiem un pielāgoties spējīgiem darbiniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tilde prezentē jauno Tildes Biroju

, 19.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ceļu pie Latvijas datorlietotājiem sāk populārās latviešu valodas datoratbalsta un tulkošanas sistēmas jaunākā versija Tildes Birojs 2008, Db.lv informēja sabiedrības Tilde mārketinga projektu vadītāja Lāsma Zinkeviča.

Pirmo reizi Tildes Birojs lietotājiem piedāvā ne tikai atsevišķu vārdu un frāžu tulkojumu, bet prot tulkot arī pilnu tekstu no angļu valodas uz latviešu valodu, piemēram, dokumentus, e-pasta vēstules vai interneta lapas. Šī iespēja piepulcē latviešu valodu to pasaules valodu saimei, kurām pieejama mašīntulkošana, kas tiek uzskatīta par būtisku nosacījumu valodas pastāvēšanai mūsdienu informācijas sabiedrībā (sk. ANO Pasaules samita informācijas sabiedrības jautājumos deklarāciju).

Tagad dators var izrunāt latviskus tekstus, kas ir ļoti nepieciešams, piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Nākotnē šīs tehnoloģijas ļaus attīstīt izmantojuma metodes, kad cilvēks ar datoru sazinās mutiski, līdzīgi kā mēs sarunājamies savā starpā, kā arī veidot “latviskus robotus”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ilgstošo bezdarbnieku skaits Rīgā lēnām samazinās

Dienas Bizness, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodarbinātības valsts aģentūrai izteiktas 44 pateicības

, 07.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūrsa (NVA) NVA filiālēs 2008. gada pirmajā pusgadā saņemtas 44 oficiālas pateicības no darba devējiem par filiāles vai atsevišķu darbinieku veikumu, kā arī saņemtas pozitīvas atsauksmes par sniegto atbalstu Eiropas Sociālā Fonda (ESF) projektos.

Saskaņā ar NVA datiem, šogad līdz jūlijam Latvijā ir reģistrēti 54 012 bezdarbnieki, kas ir par 8 tūkstošiem bezdarbnieku mazāk nekā pērn līdz 1. jūlijam (62 287). Arī bezdarba līmenis, kurš šā gada jūnijā valstī bija 4.9%, pērn šajā pašā laikā bija lielāks – 5.8%.

Vislielāko daļu no kopējā bezdarbnieku skaita veido ilgstošie bezdarbnieki – 8 562, tad jaunieši vecumā no 15 - 24 gadiem – 6 667, arī pirmspensijas vecuma ļaudis - 6 367. Savukārt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bez darba ir 3 164 māmiņas vai tēti. Starp bezdarbniekiem ir arī 3 569 cilvēki ar invaliditāti un 169 personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, kurām līdz šā gada 1. jūlijam vēl nebija izdevies atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gribi Jaunajā gadā gūt jaunus panākumus, kāpēc nesākt ar angļu valodas apguvi? Lai sasniegtu jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadītu laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos.

Jā, pie mums ir jāmācās vairāk nekā citur. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā sešu mēnešu garumā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Jaunā gada izsludinātajā Gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un šoreiz arī Gada savārstījuma meklēšanā jau saņemti vairāki simti ieteikumu. Uz Gada vārda titulu jau otro gadu pretendē arī "Cūkmens".

Par to Db.lv informēja Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Šogad īpaši populāra esot polītiskā, sabiedriskā un filozofiskā tematika. Visvairāk kandidātu izvirzīts uz Gada spārnotā teiciena un Gada nevārda nosaukumu.

Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana, ko rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, notiek jau ceturto gadu. Šoreiz tiek meklēts arī Gada savārstījums – nesakarīgākais nopietni domātais teikums vai vārdkopa.

Ieteikumus šim konkursam ar attiecīgu norādi vēl var iesūtīt līdz pirmdienai, 2007. gada 15. janvārim, rakstot Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai uz elektroniskā pasta adresi [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiek meklēts gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju jau piekto reizi aicina meklēt gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai popularitāti atguvis 2007. gadā.

Gada nevārds – nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2007. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2007. gadā.

Sūtītājus lūdz, ja iespējams, norādīt kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdz minēt arī sūtītāja vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams arī e-pasta adresi).

Komentāri

Pievienot komentāru