Pasaules Dabas Fonda veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vidēji katram Latvijas iedzīvotājam viņa ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamas vismaz divas planētas Zeme jeb nedaudz vairāk kā 3 globālie hektāri, Db.lv informēja Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Dārta Treija.
Pasaule spēj sekmīgi ''ražot'' resursus, ja katrs no mums nepatērē vairāk kā 1,8 hektārus. Viens no veidiem, kā samazināt Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ir veicināt izpratni par ikdienas paradumu un politisko lēmumu ietekmi uz vidi, kas turpmāk tiks veikts, izmantojot jauno Vides sadaļu portālā politika.lv.
Ekoloģiskā pēda pasaulē ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajiem rādītājiem, kas raksturo ilgtspējību. Pirmo reizi šāds rādītājs ir iegūts arī Latvijā. Pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai sabiedrības ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem, ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas, mūsu patēriņa rezultātā, rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas ir ražotas, piemēram, Ķīnā ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.
Lai veicinātu diskusiju sabiedrībā un integrētu vides jautājumus ikdienas lēmumu pieņemšanā, tādējādi samazinot arī Latvijas ekoloģisko pēdas nospiedumu, portāls politika.lv sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu atklājis jaunu Vides sadaļu, kurā centrālā tēma būs arī dzīvesveida ietekme uz vidi. Sadaļas mērķis ir veicināt izpratni par ikdienas paradumu un politisko lēmumu ietekmi uz vidi un iespējām ar dzīvesveida izmaiņām un pilsonisku līdzdalību mazināt šīs ietekmes nelabvēlīgos aspektus.
Portāla politika.lv galvenā redaktore Rita Ruduša stāsta: ''Mēs, šķiet, esam jau izauguši līdz interesei par pēdu. Bet vēl īsti nezinām, ko darīt tālāk. Politika.lv Vides sadaļa piedāvās rosinošus lietpratēju rakstus, pētījumus un interaktīvas sarunas, lai palīdzētu pārvarēt attālumu no punkta "es zinu, kāda ir mana pēda" līdz punktam "es zinu, ko darīt, lai tā saruktu"."
Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs uzsver, ka ''jaunā Vides sadaļa un aprēķinātais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir nozīmīgs solis šī brīža situācijas apzināšanā un harmoniskākas nākotnes sasniegšanā. Tomēr svarīgi saprast, ka dzīvot atbildīgi pret vidi, nenozīmē samazināt dzīves kvalitāti vai labklājību valstī – gluži pretēji, labākās tehnoloģijas un ilgtspējīgi risinājumi ir mūsu nākotne''.
Lai veicinātu izpratni par ekoloģiskās pēdas nozīmību sabiedrībā, Pasaules Dabas Fonds ir radījis arī elektronisku kalkulatoru, kas atrodams gan Pasaules Dabas Fonda mājas lapā (www.pdf.lv), gan jaunajā portāla politika.lv Vides sadaļā un ļauj katram interesentam aprēķināt sava dzīvesveida ietekmi uz vidi.
Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums
Latvijas kopējais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir tikai 8 miljoni hektāru, vai arī nedaudz vairāk par 3 ha uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju (2,19 ha uz vienu iedzīvotāju) un divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu - 1,82 ha. Taču Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir nedaudz mazāks kā lielākajai daļai ES dalībvalstu un arī mazāks kā mūsu kaimiņiem Lietuvai (4,4 ha/iedz.) un Igaunijai (6,5 ha/iedz.).
Ekoloģiskā pēda ir kā bilance, jo no vienas puses tiek skatīts pieprasījums – ekoloģiskās pēdas nospiedums, bet no otras puses piedāvājums – bioloģiski produktīvās teritorijas apjoms. Šajā ziņā Latvija ir izdevīgā situācijā, jo mums ir mazapdzīvota valsts un līdz ar to uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir pieejami 6 ha bioloģiski produktīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka Latvijai ir ekoloģiskais pārpalikums – 2,5 ha uz vienu iedzīvotāju.
Ekoloģiskās pēdas nospiedumam Latvijā visu laiku līdz 2004.gadam bija tendence samazināties, 2002 un 2003.gadā sasniedzot zemāko atzīmi - 2 ha uz vienu iedzīvotāju. Bet pēc tam situācija mainījās un, augot patēriņam, auga arī mūsu ietekme uz vidi. Tagad ekoloģiskā pēda ir atgriezusies 90-o gadu sākuma līmenī. Taču pamazām pieaug arī biokapacitāte (no 13 miljoniem ha 1992.gadā līdz 14 miljoniem ha 2005.gadā).
Izmaiņas ekoloģiskajā pēdā uz vienu iedzīvotāju ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazināšanās. Kopš deviņdesmito gadu sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par nepilniem 15%. Tas, protams, veicina ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanos, bet nav bijis pietiekams faktors būtiskam kopējās ietekmes uz vidi samazinājumam.
Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistās ar pārtiku – aramzeme un ganības, kas sastāda, respektīvi, 29% un 13% no kopējās ekoloģiskās pēdas. Bet CO2 emisijas, kas attīstītajās valstīs ir tipiski atbildīgas par lielāko ekoloģiskās pēdas daļu (Vācijā, piemēram, 63% kopējās ietekmes), Latvijā sastāda tikai 23% no kopējās ietekmes. Bet pārējie faktori ir salīdzinoši mazsvarīgāki: koksne (tai skaitā enerģētiskā koksne) – 19%, zivju resursi – 13%, apbūvētā teritorija – 3%.